fbpx

14.06.2021

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte

Ja nacistu simbolus nosoda un aizliedz popularizēt, un cietušajiem tie nav jāuzlūko ikdienā, tad totalitārā komunisma upuri joprojām spiesti redzēt represētāju simbolus gan publiski, gan reklāmās internetā. Tie ir dubulti standarti, kas liecina, ka totalitārisms nav pietiekami apzināts un represīvie režīmi nav līdznostatīti. Šajā kontekstā saskatu pielietojumu arī pamestajai Stūra mājai Rīgā.

14. jūnijā aprit 80 gadi kopš Padomju Savienība no Baltijas valstīm uz Sibīriju izsūtīja desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku, no kuriem sestā daļa bija bērni. Tomēr šis bija tikai viens no daudziem totalitārā komunisma noziegumiem. Padomju Savienība bija arī bija nacistu sabiedrotā Otrā Pasaules kara sākšanā, kā gaitā notika okupācija un represijas arī Latvijā.

Vienotu izpratni Eiropā

Lai šādi totalitāri režīmi neatkārtotos, mums jāveicina vienota vēstures izpratne visā Eiropā, un tai būtu jābūt daļai no eiropiešu izglītības.

Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu uzsvērām nepieciešamību Eiropas traģiskās pagātnes dokumentēšanai un liecību vākšanai, lai palielinātu informētību par totalitāro režīmu noziegumiem. Savukārt EP rezolūcija par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei uzdeva Eiropas Komisiju (EK) sniegt efektīvu atbalstu vēsturiskās atmiņas un piemiņas veicināšanas projektiem dalībvalstīs.

Tā kā piedalījos minēto rezolūciju tapšanā, uzskatu, ka pienācis laiks noskaidrot arī Eiropas institūciju sasniegto šajos uzdevumos. Esmu pieprasījusi EK vērtēt līdz šim paveikto, lai novērstu dubultstandartus. 

Tāpat aicinu EK izvērtēt, cik efektīvi bijuši līdz šim veiktie izglītības pasākumi, ar kādiem konkrētiem soļiem EK plāno tuvākajos gados atbalstīt totalitārā komunisma noziegumu vēsturiskās atmiņas un piemiņas veicināšanas projektus, kā arī tālāku izpēti, ar to domājot arī finansējumu.

Nākotne Stūra mājai

Izpratni veido izpēte un izzinātu faktu kopums, tāpēc jāmeklē jauni papildu veidi, ar kuriem to veicināt. Esmu nosūtījusi priekšlikumu Ministru prezidentam, kā arī finanšu un kultūras ministriem apspriest nepieciešamību izveidot plašu totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas seku izpētes centru, vēlams, Baltijas valstu līmenī. Par šāda centra mītnes vietu aicinu izvērtēt ēku Rīgā, Brīvības ielā 61, jeb tā saukto Stūra māju vai Tetera namu.

Ēkas nākotne ir neskaidra. Centieni to izsolīt nav devuši rezultātu. Līdz ar to pareizs bija Nacionālās Kultūras Mantojuma pārvaldes lēmums Stūra mājai piešķirt valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusu un valdības izvēle pārtraukt izsoli. Tomēr ar šiem soļiem nepietiek, lai atrisinātu problēmu.

Stūra māja būtu ideāla vieta starptautiska mēroga totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centram, saglabājot ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā esošo Okupācijas muzeja ekspozīciju. Centru būtu jāveido, piemēram, kopā ar Lietuvu un Igauniju vai vēl plašāk – starp Viduseiropas valstīm. Iespējams, to var attīstīt sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas jeb tā sauktās Prāgas platformas vairāk nekā 50 organizācijām.

Ieguldījums nākotnē

Piedot un panākt samierināšanos nav iespējams bez pagātnes notikumu izvērtēšanas un atzīšanas. It sevišķi tad, ja tie bijuši tik traģiski kā Latvijā. Ne velti Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir vairakkārt publiski uzsvēris, ka vēstures izpētei ir jābūt pastāvīgai valsts pētījumu programmas daļai, kurai jānovirza pietiekams un noturīgs valsts finansējums.

Lai atjaunotu Stūra māju, esot vajadzīgi aptuveni 10 miljoni eiro (VNĪ informācija). Līdztekus tam arī totalitāro režīmu noziegumu izpētes centra izveidei un uzturēšanai būtu nepieciešami līdzekļi. To visu varētu nodrošināt, piesaistot Latvijas valsts un Eiropas Savienības resursus, kā arī starptautisko partneru finansējumu.

Šāds ieguldījums mūsu vēstures izzināšanā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu nākotnē.