fbpx

12.05.2021

Eiropas Pilsoņu balvai šogad izvirzīta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) un Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītāja Liene Dambiņa par ilgstoši nozīmīgu, nesavtīgu darbu sabiedrības labā. L. Dambiņa ir arī vairāku labdarības akciju, piemēram, “Eņģeļi pār Latviju”, iniciatore, tā palīdzot uzlabot dzīves kvalitāti tūkstošiem bērnu un jauniešu, kā arī viņu ģimenēm. L. Dambiņu nominējušie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Inese Vaidere un Ivars Ijabs ir pārliecināti, ka L. Dambiņa, ar kuru lepojas Latvijā, ir pelnījusi arī Eiropas mēroga atzinību.

“Labo projektu grūtībās nonākušu bērnu, jauniešu un viņu radinieku atbalstam, ko izveidojusi, vadījusi un brīvprātīgi atbalstījusi Liene ir tik daudz, ka visus pat nevarējām uzskaitīt Pilsoņu balvas pieteikuma formā. Viņas izcilais devums sabiedrībai daudzu gadu garumā iedvesmo apkārtējos, veicina solidaritāti un vairo labo. Liene uz citu kandidātu fona īpaši izceļas ar to, ka viņa šo nesavtīgo darbu veic jau vairāk nekā 10 gadus. Tas nav mazsvarīgi, jo ir daudz labu iniciatīvu, kuras ātri parādījušās, bet ātri arī apraujas. Vēl jāpiebilst, ka daudzos darbus viņa veiksmīgi spējusi apvienot ar četru bērnu audzināšanu. Ja kāds šo balvu ir pelnījis, tad tā nešaubīgi ir Liene,” uzsver I. Vaidere.

“Lienes Dambiņas darbs bērnu, pusaudžu un ģimeņu veselībai un labbūtībai ir izcils eiropeiskas pilsoniskas iesaistes piemērs. Lienes pastāvīgais, mērķtiecīgais un radošais darbs praktiski iedzīvina Eiropas vērtības – solidaritāti, taisnīgumu, iekļautību, cieņu pret cilvēku,” norāda I. Ijabs.

BSF ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas rūpējas par bērnu veselību, piesaistot sabiedrības palīdzību. Ar L. Dambiņas atbalstu Bērnu slimnīca mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm nodrošina neatsverami vērtīgu palīdzību grūtajā dzīves posmā. Piemēram, pēc L. Dambiņas iniciatīvas izveidotajā BSF Vecāku mājā vecāki var saņemt ne tikai praktisku, bet arī emocionālu atbalstu. Savukārt programma “Ārkārtas gadījumi” ļauj palīdzību sniegt tiem bērniem, kuriem ārstniecība ir iespējama tikai ārpus Latvijas, turklāt bieži tā nepieciešama steidzami.

Savukārt L. Dambiņas izveidotajā PRC profesionālu bezmaksas palīdzību saņem vairāk kā 650 jaunieši ar mentālās veselības grūtībām un riskiem, kā arī viņu ģimenes. Centrs darbojas pēc principa – nevis sodīt vai ievietot slēgta tipa iestādēs, bet palīdzēt pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus. Ļoti nozīmīgs ir PRC ieguldījums pusaudžu atbalstam tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kas jauniešiem ir bijis īpaši grūts periods.

Tāpat L. Dambiņa ir viena no labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” autorēm. 2020. gadā vien tās ietvaros izdevās savākt vairāk nekā 500 000 eiro, lai ārstētu bērnus, kuriem citu iespēju šādus līdzekļus piesaistīt nebūtu.

Eiropas Pilsoņu balvu EP reizi gadā piešķir personām par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā, kā arī projektiem, kas nostiprina ES Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

25.03.2021

Pirms 72 gadiem teju 45 000 Latvijas iedzīvotāju lopu vagonos aizveda nezināmā virzienā. Izrādījās, ka mokošais ceļš šos nevainīgos cilvēkus veda uz Sibīriju. Daži to mēģina attaisnot – tie esot bijuši “tautas ienaidnieki”. Bet kā gan vairāk nekā 10 000 bērnu varēja būt “tautas ienaidnieki”!?

Pārāk daudzi no izsūtīšanām nekad neatgriezās. Tāpēc šodien pieminam 1949. gada 25. martu – vienu no vistumšākajām dienām Latvijas vēsturē. Šis genocīds ir atstājis dziļas rētas vai katrā Latvijas ģimenē, arī manējā.

Ir skaidrs, ka šo cilvēku piemiņa nedrīkst pazust no mūsu atmiņām, tādēļ ir svarīgi no paaudzes paaudzei tās nodot, ik gadu pieminot izsūtīšanu upurus.

Eiropas Parlamentā (EP) strādāju pie tā, lai mūsu tautas pārdzīvojumus zinātu un saprastu starptautiski. Kopā ar ārvalstu kolēģiem panācām, ka jau vairāk nekā desmit gadus 23. augusts ir pasludināts par Eiropas kopīgu nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu. Esmu organizējusi vēstures konferences, panākusi līdzfinansējumu dokumentālajai filmai “Padomju stāsts” un atbalstījusi vairāku grāmatu izdošanu, kas atmasko padomju okupāciju. Šobrīd to turpinu darīt, strādājot EP Vēstures atceres grupā.

Lielais darbs, kas ieguldīts mūsu vēstures skaidrošanā, ir nesis rezultātus. Tomēr tas jāturpina. Gan skolās, gan vecākiem katrā ģimenē bērniem jāstāsta par pagātnes zvērībām.  

Diemžēl šodien mums nav iespējas pulcēties un kopīgi atcerēties mūsu ģimenes locekļus, radus, draugus un tuviniekus, kuri cieta no šī nežēlīgā, totalitārā režīma. Taču, arī atrodoties mājās, mēs katrs varam aizlūgt par visām upuru dvēselēm un novērtēt mūsu vērtības – valsti, zemi un valodu.

Kopā nolieksim galvas, pieminot deportāciju upurus, un godāsim smagi izcīnīto Latvijas neatkarību!

17.03.2021

Eiropas Parlamenta deputātei Prof. Inesei Vaiderei pagājušogad tika uzticēts kļūt par Eiropas Renovāciju vēstnieci Latvijā. Šobrīd viņa Eiropas Parlamentā aktīvi strādā pie ES “Renovācijas viļņa” stratēģijas ieviešanas, kas nosprauž mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, kā arī informē par iespējām, ko šie plāni sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

I. Vaidere skaidro, ka ēku renovācija nesīs dažādus ieguvumus. Iedzīvotājiem tā būs patīkamāka un veselīgāka dzīves telpa, pievilcīgākas apkaimes un mazāki apkures rēķini. Turklāt mājokļu kalpošanas ilgums krietni pieaugs un, atšķirībā no nerenovētām ēkām, celsies dzīvokļu tirgus vērtība.

Renovācijas palīdzēs sasniegt arī klimata mērķus, jo ēku sektors rada lielākos siltumnīcefekta gāzu izmešus Latvijā un ir atbildīgs par 40% no energopatēriņa. Turklāt jāņem vērā, ka centrālajā siltumapgādē Latvijā dominē fosilais kurināmais, kas lielā mērā tiek ievests no Krievijas. Tādēļ ēku energoefektivitātes uzlabošana nepieciešama ne tikai Eiropas zaļā kursa ieviešanai, bet arī lai samazinātu importu no nedraudzīgā austrumu kaimiņa.

Tāpat I. Vaidere izceļ renovāciju kā nozīmīgu stimulu ekonomikas izaugsmei, jo tā attīsta uzņēmējdarbību un ļauj izmantot vietējās izejvielas. Pētnieki secinājuši, ka ar katru miljonu eiro, kas ieguldīti ēku renovācijā, vidēji tiek radītas 17 jaunas darbavietas. Tādēļ renovējot jādod priekšroka Latvijā ražotiem materiāliem, jāizmanto vietējās zināšanas un tehnoloģijas, lai Eiropas nauda paliktu Latvijā. Īpaši jāatbalsta arī vēsturisko māju, kas celtas pirms 1941. gada, atjaunošana, jo tām ir liela kultūras un ekonomiskā vērtība, ko nedrīkstam pazaudēt.

I. Vaidere jau vairākkārt ir vērsusies pie ekonomikas ministra, lai uzsvērtu, ka renovācijai jāatvēl ievērojami ES fondu līdzekļi. Viņa ar bažām norāda, ka šobrīd sagatavotajā Latvijas investīciju plānā ES ekonomikas atveseļošanas fonda izmantošanai māju atjaunošanai paredzēts ļoti neliels atbalsts. Deputāte ir pārliecināta, ka ieguldījumi renovācijā sniegs reālus rezultātus ar ilgtermiņa efektu, tādēļ tai nepieciešams krietni lielāks finansējums, un investīciju plāns attiecīgi jāuzlabo.

09.03.2021

Šodien Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprina jaunu fondu “ES Veselība” 2021.-2027. gadam. “Speram vēsturisku soli – pirmo reizi ES būs īpašs fonds veselības aprūpei ar nozīmīgu budžetu. Tas ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības nozari gan krīzes situācijās, gan risinot ilgtermiņa problēmas, piemēram, nevienlīdzību aprūpes pieejamībā. Esmu gandarīta, ka man fonda izmantošanas kritērijos izdevās iekļaut Latvijai svarīgus mērķus – uzlabot veselības pakalpojumu kvalitāti, kā arī sākt mazināt cenas zālēm,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Vīrusa pandēmija ir īpaši izgaismojusi to, ka slimības robežas nepazīst un veselības jautājumi vairāk jārisina Eiropas mērogā. Arī Eirobarometra aptaujas dati rāda, ka cilvēki veselības aprūpi uzskata par vienu no Eiropas stūrakmeņiem nākotnē. Latvijai jaunais fonds būs ieguvums, jo mūsu veselības nozare jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību,” norāda deputāte. I. Vaidere aktīvi piedalījās “ES Veselība” noteikumu izstrādē un panāca, ka daļu līdzekļu varēs novirzīt, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm veselības aprūpes kvalitātē, kā arī, lai pacienti iegūtu no zemākām zāļu cenām.

Viņa arī atgādina, ka EP neatlaidības rezultātā izdevās fonda līdzekļus palielināt: “Par spīti neapšaubāmajai vajadzībai atvēlēt vairāk naudas veselības jomai Eiropas līmenī, daļa dalībvalstu tuvredzīgi centās fonda finansējumu samazināt. Tomēr smagās sarunās panācām trīs reizes lielāku finansējumu veselības aprūpei, nekā to paredzēja dalībvalstu priekšlikums.”

I. Vaidere atzīmē, ka fonds “ES Veselība” ļaus finansēt virzību uz Eiropas veselības savienības izveidi. “Apkopojot spēkus, dalībvalstis var ietaupīt resursus un nodrošināt efektīvāku aprūpi. Latvijas interesēs ir, piemēram, veidot vienotu ES pieeju vēža ārstēšanai – skrīningam, datu apkopošanai un medikamentu izstrādei. Tā varēsim pret šo slimību cīnīties labāk. Protams, Eiropas valstīm kopīgi jāuzlabo arī gatavība starptautiskām veselības krīzēm nākotnē,” skaidro I. Vaidere. Viņa piebilst, ka pasākumi Eiropas veselības savienības ieviešanai gan nenozīmē, ka Eiropa mums turpmāk diktēs to, kā organizēt savu veselības aprūpes sistēmu.

26.02.2021

Viedokļraksts, publicēts portālā www.la.lv

Lai veicinātu ekonomikas drīzu izeju no krīzes, Eiropas Parlamentā apstiprinājām īpašu Atveseļošanas un noturības fondu, no kura Latvija saņems ap 2 miljardiem eiro grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā; vairāk nekā 2 miljardi eiro būs pieejami aizdevumos. Katrai valstij jāizstrādā investīciju plāns, lai līdzekļus saņemtu. Fonda kritēriji, kuru izstrādē piedalījos EP Ekonomikas komitejā, iezīmē galvenās prioritātes, piemēram, vismaz 37% no finansējuma ir jāatvēl klimata mērķiem. Tomēr katrai dalībvalstij pašai jārod atbilde uz “miljons dolāru” jeb, precīzāk, vairāku miljardu eiro jautājumu – kur ieguldīt, lai sabiedrība gūtu lielāko labumu ilgtermiņā?

Straujāku ēku renovācijas nepieciešamību Latvijā esmu uzsvērusi vairākkārt. Renovācija nesīs dažādus ieguvumus – ne tikai iedzīvotājiem, kuru apkures rēķini samazināsies un dzīves telpa kļūs patīkamāka, bet arī palīdzēs klimata mērķu sasniegšanai un ekonomikas izaugsmei. Tādēļ jau pirms krietna laika vērsos pie ekonomikas ministra ar aicinājumu investīciju plānā nozīmīgu lomu atvēlēt ēku renovācijai. Tomēr šobrīd sagatavotajā plānā daudzdzīvokļu māju atjaunošanai ir paredzēti tikai 36,63 miljoni eiro, un tikpat valsts sektora ēkām. Kopā tie ir vien daži procenti no mums pieejamās grantu daļas.

Kāpēc tas ir nepietiekami? Tā būtu neizmantota iespēja. Ēku renovācija attīsta uzņēmējdarbību, rada jaunas darbavietas un ļauj izmantot vietējās izejvielas. Igaunijas un Somijas pētnieki secinājuši, ka ar katru miljonu eiro, kas ieguldīti ēku renovācijā, vidēji tiek radītas 17 jaunas darbavietas. Tikmēr nesens “Renovate Europe” aprēķins rāda, ka izmantotie līdzekļi šo darbavietu radīšanai ir mazāki, nekā izmaksātu viena ilgtermiņa bezdarbnieka subsidēšana. Varam runāt arī par ienākumiem valsts kasē, jo, kā rāda šis pētījums, ar nodokļiem budžetā atgriežas vairāk nekā puse no katra renovācijā ieguldītā eiro. Ja renovējot dosim priekšroku Latvijā ražotiem materiāliem, izmantosim vietējās zināšanas un tehnoloģijas, tas ekonomiku stimulēs vēl vairāk. Tādējādi nauda paliks Latvijā.

Pie ekonomiskajiem ieguvumiem pieskaitāms arī darba ražīguma pieaugums renovētās telpās, kā arī mazāki izdevumi veselībai. Daudzas dzīvojamās ēkas Latvijā ir slikti ventilētas, nepietiekami apsildītas, ar paaugstinātu mitrumu – tas kaitē iedzīvotāju veselībai un attiecīgi rada izmaksas. “Renovate Europe” pētījums rāda, ka, renovējot biroju ēkas, darbinieku ražīgums pieaug par vidēji 12%, bet bērniem atjaunotās skolās – pat par 15%. Savukārt renovētās slimnīcās pacienti uzturas vidēji 11% īsāku laiku, radot ievērojamus ietaupījumus veselības aprūpes sistēmai.

Īpaša atbalsta programma ir nepieciešama arī vēsturiskajām mājām, kas celtas pirms 1941. gada. Tās bieži nekvalificējas valsts renovāciju atbalsta programmām, kaut gan šajās ēkās ne tikai mīt teju puse Latvijas iedzīvotāju, bet tās ir arī mūsu kultūras lepnums ar augstu tūrisma piesaistes potenciālu. Tādēļ jārūpējas par mūsu arhitektūras mantojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai tā vērtību nesagrauztu laika zobs. Ja salīdzinām – vai renovēt vēsturisku daudzdzīvokļu ēku vai padomju laika blokmāju, tad pirmās pēc renovācijas lielākoties kļūs arī par estētiski baudāmiem objektiem. Otrās dažkārt izdevīgāk nojaukt un celt no jauna, bet to vēsturisko ēku nojaukšana, kuras iespējams atjaunot, būtu tīra apgrēcība.

Renovācijās svarīga loma ir pašvaldībām. Rīgā ir programmas ēku fasāžu atjaunošanai un bīstamības novēršanai, tomēr līdzekļi bijuši manāmi nepietiekami, pie tam atbalsta iegūšana sarežģīta un maz iespējama. Lai sasniegtu klimata mērķus, var jau pirkt videi draudzīgus autobusus, bet tam būs blakne – nauda aizplūdīs uz ārzemēm. Turpretī nauda renovācijām paliks Latvijā. Turklāt jāielāgo, ka Rīga nav visa Latvija. Daudz vēsturisku ēku ir arī citur. Kā lielisku piemēru vēsturiskā mantojuma saglabāšanā var minēt, piemēram, Kuldīgu, taču ne visās pašvaldībās tam ir pietiekami līdzekļi un vajadzīgā izpratne. Te iesaistāma Eiropas nauda.

Pēc Eirobarometra aptaujas datiem, 69% Latvijas iedzīvotāju tic, ka ES Atveseļošanas fonds ļaus mūsu ekonomikai ātrāk atgūties no pandēmijas sekām. Tādēļ investīciju plānam jābūt ļoti pārdomātam, jo nedrīkstam likt cilvēkiem vilties, jāpanāk reāli rezultāti ar ilgtermiņa efektu. Uzskatu, ka ēku renovācija var attaisnot šīs cerības. Jācer, ka atveseļošanas plāns, kurš šobrīd ir iesniegts pirmreizējai skatīšanai Eiropas Komisijā, tiks attiecīgi uzlabots.

10.02.2021

Viedokļraksts, publicēts portālā delfi.lv

Nopirkt, izsaiņojot radīt varenu kaudzi kartona, plastmasas un putuplasta atkritumu, dažus mēnešus palietot, kamēr ierīce saplīst un… paslēpt skapī līdz pavasara tīrīšanai, vai vienkārši izmest. Diemžēl liela daļa lasītāju atpazīs šādu situāciju, kas ik gadu pasaulē un arī Latvijā, notiek daudz – pārāk daudz – reižu. Kāpēc tā? Joprojām valda “lineārs” ražošanas un patēriņa modelis: iegūt dabas resursus un ražot preces, kuras pilda izgāztuves. Tas arī viss, dodiet nākamo!

Rezultātā pasaule patērē dabas resursus tik pārmērīgi, it kā mums būtu teju trīs planētas. To veicina, piemēram, nepārdomāta tirdzniecība internetā – kaut gan preces vai ēdienu uz mājām pasūtu reti, redzu, ka piegādēs lielos apjomos tiek izmantoti arī videi nedraudzīgi iepakojumi. Vidēji katrs latvietis līdz šim gadā saražojis 134 kilogramus iepakojuma atkritumu, bet pandēmijas laikā šis rādītājs pieaudzis vēl vairāk.

Tādēļ jāievieš aprites ekonomika jeb tāda ražošana, kas veicina resursu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, samazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu. Šī ir viena no mana darba prioritātēm Vides komitejā, kas ir vadošā Eiropas Parlamentā (EP) aprites ekonomikas jomā. Konkrētus soļus, lai samazinātu izšķērdīgu resursu lietojumu, ļaus spert manis izstrādātais pilotprojekts cīņai pret pārtikas nonākšanu atkritumos. Tas iekļauts šī gada Eiropas Savienības budžetā un saņems 650 000 eiro, lai eksperti varētu sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās.

Pavisam nesen EP apstiprinājām arī ziņojumu par jaunu Eiropas līmeņa rīcības plānu aprites ekonomikas ieviešanai, kurā izdevās iekļaut daudzus manus priekšlikumus. Kā īpaši nozīmīgu vēlos izcelt ierosināto rīcību, lai samazinātu iepakojuma lietojumu, tai skaitā pārmērīgu iepakojumu, jo nav prātīgi ik nieciņu saiņot kartonā un plastmasā. Tādēļ tiks palielināta atbildība interneta pārdevējiem un noteikts, ka līdz 2030. gadam visam iepakojumam ES tirgū jābūt atkārtoti izmantojamam vai pārstrādājamam.

Tāpat preces jāpadara izturīgākas un remontējamas. Strauji pieaug, piemēram, elektronikas preču atkritumu apjoms. Tajā pašā laikā, divas trešdaļas eiropiešu aptaujās norāda, ka vēlētos savas digitālās ierīces izmantot ilgāk, ja tās turpinātu labi kalpot. Tādēļ jāpaplašina tiesības uz remontu, lai pagarinātu tehnikas lietošanu. Savukārt vienots mobilo ierīču – viedtālruņu, planšetdatoru, e-grāmatu lasītāju un līdzīgu elektronikas preču – lādētājs, par kura ieviešanu savulaik iestājos, ievērojami samazinās atkritumu apjomu.

Gan ražotājiem, gan patērētājiem ir nepieciešami arī jauni veidi, kā uztvert patēriņu. Atbalstot principu “produkts kā pakalpojums”, biežāk pirksim servisu, bet ražotājs saglabās produktu savā īpašumā, nesot atbildību par tā lietojamību. Piemēram, iegādāsimies nevis konkrētu veļas mašīnu, bet gan pakalpojumu ar garantētu mazgāšanas reižu skaitu. Tas mudinās ražotāju padarīt ierīces pēc iespējas izturīgākas un ilgāk lietojamas. Savukārt preču nomu apkārtnes iedzīvotāju starpā varētu izvērst, izmantojot digitālus risinājumus.

Šīs pārmaiņas ir liela iespēja Latvijas radošajiem uzņēmējiem piedāvāt jaunas, ilgtspējīgas preces. Kā liecina nesens pētījums, aprites ekonomikas ieviešana līdz 2030. gadam ES varētu radīt ap 700 000 jaunu darbavietu un palielināt izaugsmi par 0,5%. Tas iezīmē pareizo ceļu – gan videi, gan cilvēku maciņiem izdevīgu attīstību.

Aprites ekonomikas principi ir atslēga tam, lai salāgotu izaugsmi ar labāku vides aizsardzību, un var dot vērtīgu stimulu tautsaimniecībai arī, atgūstoties no vīrusa radītajām grūtībām. Tādēļ uzskatu, ka aprites ekonomikas izvēršanai Latvijā jānovirza nozīmīgas investīcijas no ES fondiem. Gan valstij, gan privātiem investoriem noteikti jāpalielina ieguldījumi pētniecībā, kas palīdzēs radīt efektīvākas ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas.

Visbeidzot, lai tas patiešām izdotos, būtiska loma ir atvēlēta arī ikvienam no mums. Mēs varam pārvērtēt savas izvēles kā patērētāji un mainīt attieksmi, vairāk preces saudzējot, aizņemoties, lietojot atkārtoti un remontējot. Jāatmet “izmešanas kultūra”, ko veicinājuši starptautiskie ražošanas giganti un tirdzniecības ķēdes.

03.02.2021

Rīt, 4. februārī, Eiropas Savienības (ES) Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels dosies vizītē uz Maskavu. “Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam piemērotais cietumsods ir Kremļa politiskā izrēķināšanās, kas nedrīkst palikt nesodīta. Esmu skeptiska par šādas vizītes lietderību pašreizējos apstākļos un to paudu arī vēstulē Borelam. Ja tā tomēr notiek, tad Borelam jāieņem ļoti stingra nostāja un jāpieprasa Navaļnija atbrīvošana. Gaidīsim konkrētus rezultātus,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP).

Viņa uzskata, ka ES būtu ātri un izlēmīgi jāreaģē uz Maskavas tiesas lēmumu, kas pārkāpj ne tikai starptautiskās, bet arī pašas Krievijas likumu normas. “ES steidzami jāievieš spēcīgas individuālās sankcijas pret visiem režīma darboņiem, kuri ir atbildīgi par šo cinisko rīcību. Ne viņi paši, ne viņu ģimenes nedrīkst ieceļot ES, lai šeit skolotu bērnus, iepirktos un tamlīdzīgi. Šāds solis režīmam būtu sāpīgs un varētu piespiest pārskatīt bandītisko vēršanos pret opozīciju,” norāda I. Vaidere.

Deputāte skaidro, ka nākamos soļus varētu izšķirt to valstu nostāja, kuras līdz šim attiecībās ar Krieviju bijušas samiernieciskas. “Arī “pragmatiskajām” dalībvalstīm, kuras spītīgi vēlas redzēt Krieviju kā ekonomisku partneri nevis starptautisko normu pārkāpēju, jāsaņem drosme, lai beidzot iestātos par ES principiem. Kremļa nelikumīgā vēršanās pret opozīciju ir tikpat brutāla kā Baltkrievijā, attiecīgi arī ES reakcijai jābūt konsekventai,” savu viedokli pamato I. Vaidere.

Kā konkrētu piemēru deputāte izceļ “Nord Stream 2” gāzes projektu, kas steidzami jāaptur, lai nepildītu Kremļa budžetu ar Eiropas naudu. “To pieprasījām arī nesenā EP rezolūcijā. Šajā jautājumā īpaši atbildīga ir Vācija, vienlaikus izskanējušās arī satraucošas ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens varētu atcelt šobrīd noteiktās sankcijas pret “Nord Stream 2”. Par jebkādu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, protams, nevar būt ne runas, gluži pretēji – gaidām spēcīgu vēršanos pret Kremli arī no jaunā ASV vadītāja,” atzīmē I. Vaidere.

28.01.2021

Eiropas Parlamenta (EP) Vides komiteja nupat apstiprinājusi ziņojumu par jauna Eiropas Savienības (ES) aprites ekonomikas rīcības plāna ieviešanu, kurā iekļauti vairāki deputātes Ineses Vaideres (ETP) priekšlikumi.

“Šobrīd pasaule patērē dabas resursus tik pārmērīgi, it kā mums būtu trīs planētas! Tādēļ ļoti nepieciešams ieviest aprites ekonomiku jeb tādu ražošanu, kas samazina dabas resursu izmantošanu un atkritumu rašanos. Ziņojumā iekļauti vairāki mani priekšlikumi, lai šo modeli īstenotu un efektīvāk risinātu dažādas vides problēmas, piemēram, izskaustu nepārstrādājamu un pārmērīgu iepakojumu, kā arī samazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos. Vienlaikus šīs pārmaiņas ir izaugsmes iespēja Latvijas uzņēmējiem, piedāvājot jaunas un ilgtspējīgas preces,” uzsver I. Vaidere.

“Ierobežojot dabas resursu ieguvi, varam samazināt piesārņojumu un sasniegt klimata mērķus. Tomēr uzskatu, ka patiesi veiksmīgi varēsim ieviest Eiropas zaļo kursu tikai tad, ja tas būs salāgots ar ekonomikas izaugsmi. Kā liecina nesens pētījums, aprites ekonomikas ieviešana līdz 2030. gadam ES varētu radīt ap 700 000 jaunu darbavietu un palielināt izaugsmi par 0,5%. Tas iezīmē pareizo ceļu – gan videi, gan cilvēku maciņiem izdevīgu attīstību,” norāda I. Vaidere.

Attiecībā uz nepieciešamo rīcību aprites ekonomikas īstenošanai, deputāte atzīmē, ka prioritātei jābūt mazākai atkritumu radīšanai, kas ietver gan atteikšanos no precēm bez kurām varam iztikt, gan videi draudzīgāku alternatīvu izvēli, kā arī preču remontēšanu un, visbeidzot, materiālu otrreizēju pārstrādi.

I. Vaidere pašreizējo problēmu ilustrē ar piemēru: “Pieaugot pirkumiem internetā, ārkārtīgi palielinās arī vienreizlietojamo iepakojumu apjoms. Vidēji katrs latvietis gadā saražo 134 kg iepakojuma atkritumu, kas veido teju pusi no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka ziņojumā iekļauti manis izstrādātie grozījumi, kuri pieprasa paplašināt tiešsaistes pārdevēju atbildību par preču iepakojumu un atbalsta tādu iepakojuma materiālu izstrādi, kurus var izmantot atkārtoti.”

Ziņojumā iekļauts arī I. Vaideres ierosinājums palielināt vienreizlietojamo plastmasas preču klāstu, kurām ir pieejami atkārtoti izmantojami un videi draudzīgāki aizstājēji. Tāpat jāpaplašina saraksts ar precēm, uz kurām attiecināma prasība par remontējamību un rezerves daļu pieejamību.

Deputāte piebilst, ka aprites ekonomika var būt labs stimuls tautsaimniecībai atgūstoties no vīrusa radītajām grūtībām, tādēļ tās ieviešanai Latvijā jānovirza arī daļa no ES atveseļošanas fonda finansējuma. Savukārt iedzīvotājiem krīzes laiks dod iespēju pārdomāt savas izvēles kā patērētājiem.

Eiropas zaļā kursa ietvaros 2020. gadā tika publicēts jauns aprites ekonomikas plāns, un, lai to ieviestu, turpmākajos gados tiks pieņemti dažādi nozaru likumi. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir vadošā EP aprites ekonomikas ieviešanā.

12.01.2021

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komiteja, kurā strādā deputāte Inese Vaidere (ETP), nupat apstiprinājusi noteikumus ES Atveseļošanas un noturības mehānisma izmantošanai 672,5 miljardu eiro vērtībā. EP būs būtiska loma fonda uzraudzībā, lai līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. “Esmu gandarīta, ka vērā ņemti arī vairāki manis iesniegtie grozījumi, tostarp iespēja fondu izmantot, lai segtu vīrusa seku novēršanas investīcijas jau kopš krīzes sākuma. Dalībvalstīm arī būs pieejams lielāks priekšfinansējums nekā tika sākotnēji plānots, lai mazinātu slogu uz valstu budžetiem ekonomisko grūtību laikā,” norāda I. Vaidere.

ES līmenī tiks ieviests īpašs Atveseļošanas un noturības mehānisms, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas un celtu ES konkurētspēju ilgtermiņā. Latvijai no šī fonda būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro grantos, lai ieviestu reformas, it īpaši pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī mazinātu krīzes sekas. Deputāte informē, ka fonda kritēriji paredz spēcīgu fokusu uz Eiropas zaļā kursa ieviešanu, jo vismaz 37% no finansējuma ir paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. “Svarīgi būs ieguldīt, piemēram, ēku renovācijas projektos, kas ne tikai radīs jaunas darbavietas, bet arī samazinās izmešus un rēķinus iedzīvotājiem. Otrs lielākais investīciju virziens ir digitalizācijas ieviešana gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumos, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana, kam jāatvēl vismaz 20%. Investīcijas paredzētas arī zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei,” iezīmē I. Vaidere.

Viņa skaidro, ka EP ir svarīgi uzraudzīt finansējuma izmantošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķērdēta. “Ir bažas par, piemēram, Spāniju, kurā sociālistu valdība varētu mēģināt ES līdzekļus novirzīt savu atbalstītāju labumam. Vienlaikus arī Latvijā atbildīgs Eiropas naudas izlietojums ir aktuāls uzdevums, ņemot vērā sarežģīto piecu politisko spēku valdību. Ar lielu naudu nāk liela atbildība, tāpēc atkārtoti aicinu visus koncentrēties uz Latvijas kopējo labumu ilgtermiņā, līdzekļus ieguldot racionāli,” uzsver I. Vaidere. Fonda noteikumi paredz, ka EP regulāri tiks informēts par dalībvalstu reformu plānu ieviešanu un tos apspriedīs ar Eiropas Komisiju (EK), kas dalībvalstīm līdzekļus piešķirs. Tiks piemēroti stingri kontroles pasākumi, lai novērstu krāpšanu un korupciju.

Šobrīd dalībvalstis gatavo savus atveseļošanas un noturības plānus, kas apkopos piedāvātās reformas un investīciju projektus. Paredzēts, ka Latvijas plānu valdībā apstiprinās janvārī un pēc tam saskaņos EK, ņemot vērā EP viedokli. Tāpat tuvākajos mēnešos dalībvalstu parlamentos jāratificē lēmums, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām. Tas varētu notikt līdz vasarai.