fbpx

26.09.2017

Tikko, kad mūsu pierobežā noritēja Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku mācības "Zapad 2017", labi apzinājāmies, cik nepastāvīga, sarežģīta un nenoteikta ir drošības vide aiz Eiropas Savienības robežām.

Krimas aneksija, Krievijas izvērstais hibridkarš, sākotnēji pret Ukrainu, bet šobrīd jau arī pret Eiropas Savienību, tostarp kiberterorisms un informācijas karš, ir galvenie drošības draudi ES austrumu pierobežā. Savukārt ES dienvidu robeža ir pakļauta migrācijas krīzei, kura ari ir izaicinājums ES pilsoņu drošībai.

Aizsardzības joma Eiropas Savienībā ir nacionāla kompetence un dalībvalstu savstarpējā sadarbība jeb integrācija šajā nozarē līdz šim ir bijusi visnotaļ limitēta. Tomēr pētījumi rāda, ka puse no ES pilsoņiem vēlētos redzēt lielāku dalībvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

Esošā aizsardzības sadarbība ES valstu starpā pierāda, ka tai ir augsta pievienotā vērtība. Aizsardzības sadarbība šobrīd pārsvarā noris ar t. s. kopīgošanas un dalīšanās (Pooling & Sharing) konceptu - dalībvalstis apvieno un lieto savus militāros resursus kopīgiem civilajiem un militārajiem treniņiem vai misijām. Jau šobrīd ir pierādīts, ka tādējādi ir iespējams gan samazināt tēriņus, gan palielināt esošo resursu lietojuma iespējas. Līdz šim militāro sadarbību pārsvarā koordinē Eiropas aizsardzības aģentūra (EAA), kuras mērķis jau kopš 2004. gada ir uzlabot Eiropas aizsardzības spējas.

Eiropas Savienības valstu kopējie tēriņi aizsardzībai veido 203 miljardus eiro gadā, padarot ES par otru lielāko militāro tērētāju pasaulē pēc ASV (apmēram 500 miljardi). Salīdzinājumam - Krievijas militārie tēriņi ir apmēram 50 miljardi eiro gadā, ierindojot to vien piektajā vietā (ASV, ES, Ķīna, Saūda Arābija). Tomēr visai neefektīvā aizsardzības līdzekļu tērēšana un valstu savstarpējās sadarbības trūkums nozīmē to, ka ES nav pasaulē otrs lielākais militārais spēlētājs. EAA lēš, ka ES militāro tēriņu efektivitāte ir vien 10-15% no ASV izdevumu efektivitātes. iemesls tam jau minētais sadarbības un koordinācijas trūkums, kā arī nesaderīga infrastruktūra. Efektivitāti bremzē arī tādi faktori kā tēriņu dubultošanās un nekoordinēta ekipējuma iegāde, jo lielākā daļa militāro iepirkumu notiek nacionālajā līmenī.

Integrēta ES aizsardzības sadarbība nozīmētu ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību un efektivitātes ieguvumus. Kā liecina EP pētījums, tie varētu būt līdz pat 26 miljardiem eiro, kas būtu vienādi ar 52 Latvijas aizsardzības budžetiem vai Francijas un Nīderlandes aizsardzības budžetiem kopā.

Septembri Tallinā tika panākta ES aizsardzības ministru vienošanās līdz gada beigām izveidot Pastāvīgu strukturēto sadarbību. Tā būs platforma kopīgām investīcijām un projektiem, kas palīdzēs pārvarēt aizsardzības sektora fragmentāciju, ievērojami uzlabojot ražošanu aizsardzības sektora ietvaros.

Eiropas Drošības un aizsardzības savienības, kuras izveide šobrīd izvirzīta par vienu no ES prioritātēm, mērķim jābūt nevis vienkārši tērēt vairāk, bet tērēt efektīvāk. Piemēram, kopīgas militārā ekipējuma iepirkuma procedūras ļautu daudz efektīvāk izlietot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus. Turklāt tādās jomās kā kiberdrošība, robežapsardze un cīņa pret terorismu ir nepieciešama lielāka ES iesaiste.

Eiropas Aizsardzības fondā, kura izveide šobrīd ir procesā, būtu nepieciešams atvēlēt vismaz 500 miljonus eiro gadā aizsardzības pētniecības programmām, savukārt aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgai izstrādei un iegādei - vismaz 1 miljardu eiro. Šajā programmā jāiesaista ari jaunuzņēmumi, kas spēj ātri un inovatīvi attīstīt jaunas tehnoloģijas. Esmu pārliecināta, ka Latvijā netrūkst spējīgu jaunuzņēmumu, kuri ar savām idejām un modernajiem produktiem varētu piedalīties šajā programmā.

Ņemot vērā traģiskās dabas un cilvēka radītās katastrofas, jāuzlabo arī krīžu pārvarēšanas pasākumi, izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kuri spētu reaģēt nekavējoties. Sājos spēkos varētu iesaistīties ari mūsu zemessargi.

Stipras un labi aizsargātas ES robežas ir neatņemama kopējās drošības sadaļa. Pēc Eirobarometra aptauju datiem, 71% eiropiešu vēlas, lai ES darītu vairāk ārējo robežu stiprināšanā un aizsardzībā. Pirmais solis šajā virzienā bija ES robežu kontroles sistēmas izveide šopavasar, apvienojot ES aģentūru "Frontex" un valstu robežu pārvaldības iestādes. Tas ļauj valstīm nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai, izvietojot papildspēkus uz robežas. Jāuzlabo dalībvalstu robežsardzes apmaiņa ar datiem par tiem, kas ierodas vai izbrauc no ES.

Ārējais un iekšējais apdraudējums ir savstarpēji saistīti. Ņemot vērā pieaugošo informācijas karu no Krievijas puses, ko izjūtam ari Latvijas publiskajā telpā, ir skaidrs, ka ārējo robežu stiprināšana un militārais ekipējums nav vienīgā atbilde uz drošības draudiem. Lai spētu stāties pretī arvien pieaugošajiem kiberdraudiem dalībvalstu IT infrastruktūrai, izskatās, ka nepieciešams veidot Eiropas "Kiberbrigādi". Savukārt cīņai ar Krievijas dezinformāciju EP Budžeta komitejā izstrādājām pilotprojektu, lai stiprinātu noturību pret tās masveida kampaņām.

Eiropas Drošības un aizsardzības savienībai jāstiprina NATO kapacitāte. Uzsveru - tā nekādā ziņā nedrīkst dublēt NATO funkcijas. NATO ir un paliks Latvijas un Eiropas Savienības galvenais drošības garants. To Tallinā vairākkārt apliecināja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

WhatsApp Image 2017-09-26 at 10.08.10