fbpx

27.09.2017

Dienas Bizness

Prasa pārbaudīt ne vien pārtikas produktus, bet arī rūpniecības preces

Pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojuma, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā uzsāktas diskusijas un darbības, kā novērst produktu atšķirības. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti ir identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras. Ja atklāsies, ka produkti nav analoģiski, ministrs sola rosināt izmaiņas ES likumdošanā, kas aizliegtu pārtikas ražošanas uzņēmumiem ražot viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu. Lēmumu kontrolēt importa pārtikas produktus pilnībā atbalsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: «Mēs pilnībā atbalstām šo iniciatīvu, jo visiem tirgus spēlētājiem jābūt vienādiem spēles noteikumiem un patērētājam Eiropas Savienības robežās ir tiesības saņemt vienādas kvalitātes produktus. Kā rāda Lietuvas pieredze, tad atšķirīga kvalitāte vienam un tam pašam produktam ir novērojama. Ļoti negribētu, lai šāda situācija turpinātos, it īpaši, kad no nākamā gada vidus spēkā stāsies jaunās transtaukskābju normas, kuras, pielāgojot ražošanas procesus, jau šobrīd Latvijas pārtikas ražotāji ievēro.»

Prasa vētīt arī citus

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova uzskata, ka nepieciešams pārbaudīt ne tikai pārtikas produktus, bet arī higiēnas preces, kā arī veļas pulverus, zobupastas un citus produktus. «Cilvēkiem ļoti rūp, ko viņi lieto. Domāju, ka varētu pārbaudīt higiēnas preces, ko lieto Latvijā, jo kvalitātei visām precēm ES jābūt vienādai. Kāpēc jāšķiro preces, ja visi esam Eiropā un visi esam vienādi?» norāda Žabova. Viņa uzskata, ka nepārtikas preču pārbaužu veikšana jārosina Ekonomikas ministrijai. Tekla Žabova atgādina, ka pirms vairākiem gadiem asociācija sadarbībā ar RTU speciālistiem strādājusi pie veļas pulvera pārbaudes, taču tolaik mērķis bija noteikt tā efektivitāti, nevis kvalitāti.

Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzskata, ka ES nav pieļaujami divējādas kvalitātes produkti. «Jau vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no Eiropas Savienības vienotā tirgus - tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā, arī preču kvalitātes standartu prasības visā Eiropā it kā ir vienādas. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu pastāv būtiskas kvalitātes atšķirības. Uzskatu šo starptautisko uzņēmumu veikto praksi par slēptu patērētāju krāpšanu lielākas peļņas gūšanas nolūkos. Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir tieši tās pašas kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums - identisks. Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas? Šāda slēpta un negodīga tirdzniecība, muļķojot un dalot patērētājus šķirās, nav pieļaujama,» EP deputāte raksta savā mājaslapā. Sarunā ar Dienas Biznesu I.Vaidere atklāj, ka intensīvu izpēti par šo problēmu viņa kopā ar kolēģiem sākusi 2014. gadā, bet šā gada pavasarī kopā ar citiem parlamenta deputātiem iesnieguši pieprasījumu pēc ES tiesību akta priekšlikuma, un šobrīd tiek gaidīts EK lēmums. EP deputātes pilotprojekta priekšlikums paredz izpētīt divējādās kvalitātes produktus un izstrādāt vienotu metodi, kā ES dalībvalstu dažādas institūcijas varētu salīdzināt preču atšķirības. Balsojumam par šo priekšlikumu EP jābūt tuvāko dienu laikā. Nogaidošu pozīciju gan pagaidām ieņem Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tā pārstāve Sanita Gertmane otrdien DB sacīja, ka patlaban nav nekādu signālu, kas liecinātu, ka nepārtikas precēm Latvijā būtu kādas atšķirības no citu valstu precēm. Tāpat neesot pieejami pētījumi, kas liktu domāt par uzņēmumu negodīgu komercpraksi. PTAC pārstāve teic - ja būs kāds pamats vai norādes no ES, tad varētu sākt domāt par konkrētu rīcību. Šobrīd PTAC strādā pie preču testēšanas, vai tās atbilst drošuma prasībām, sacīja S.Gertmane.

Rezultāti mēneša laikā

Tikmēr aptuveni mēneša laikā PVD varētu veikt vairāku pārtikas produktu pārbaudi. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenko-va aģentūrai LETA norādīja, ka PVD pārbaudīs Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto saldumu, piena produktu un, iespējams, kafijas atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «PVD šobrīd ir apzinājis produktu grupas, kurām varētu tikt ņemti paraugi: tie būs saldumi, piena produkti, iespējams - kafija,» viņa sacīja. Pēc T.Marčenkovas teiktā, pārbaude nosacīti sastāvēs no divām daļām. PVD plāno izvēlēties dažādu izcelsmes valstu dažādu ražotāju viena zīmola produktus ar vienādu sastāvu. Vispirms PVD salīdzinās preču marķējumu, bet pēc tam produkti tiks nosūtīti labora-toriskajām pārbaudēm. Pārbaudes tiks veiktas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior laboratorijā. Katrai precei tiks noteikti rādītāji, uz ko tā tiks laboratoriski pārbaudīta. Pēc tam PVD šos analīžu rezultātus salīdzinās ar produktu marķējumu. «Dienests cer, ka pārbaudes izdosies paveikt mēneša laikā, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no laboratorijas, kas veiks analīzes,» sacīja T.Marčenkova. Pēc viņas teiktā, šobrīd nav iespējams paredzēt, cik šīs pārbaudes izmaksās. Tas būs atkarīgs no tā, uz kādiem parametriem katrs no produktiem tiks izmeklēts.

Jau ziņots, ka PVD pārbaudīs pārtikas produktu sastāva atbilstību analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm saistībā ar EK prezidenta Žana Kloda Junkera 13.septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski. Jāatgādina arī, ka Eiropas tieslietu un patērētāju līdztiesības komisāre, čehiete Vera Jourova solījusi apturēt negodprātīgo praksi un apņēmusies publiski aicināt neiegādāties to zīmolu preces, kuru ražotāji nebeigs ilgstošo diskrimināciju.

Šā gada sākumā satraukumu par to, ka lielie ražotāji Ungārijas veikalos piedāvā zemākas kvalitātes preces, izteica Ungārijas valdība. Valstī tika izpētīti 24 produkti, kurus pārdod Ungārijā un Austrijā veikalu tīklos Lidl un Aldi, nākts pie secinājuma, ka Manner vafeles bijušas mazāk kraukšķīgas, bet vietējā Nutella ievērojami pliekanāka par Ausūijā nopērkamo produktu. Ungārijas premjera pārstāvis Janošs Lazars solīja, ka valdība uzsāks plaša mēroga izpēti, pārbaudot arī citus Ungārijā nopērkamos produktus. Arī Čehija un Slovākija kopīgi ar Ungāriju grasījās izdarīt spiedienu uz Briseli, pieprasot aizliegt sliktāku produktu tirdzniecību mazāk turīgajās Eiropas valstīs, izmantojot to pašu nosaukumu un iepakojumu. Aģentūra Reuters vēstīja, ka Čehijas patērētāji nereti sūdzējušies par starptautisko kompāniju rīcību, taču līdzekļu cīņai pret to trūkst, jo nelikumīgi tas neesot. Jau 2015.gadā Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes veiktajā pētījumā tikmēr tika secināts, ka Čehijā nopērkamā šķīstošā kafija, jogurts, margarīns un gaļas produkti bija ražoti no citām sastāvdaļām. Starptautiskās kompānijas taisnojušās, ka dažādas receptes tās izmanto, lai izdabātu Eiropas tautu dažādajām garšu kārpiņām, taču Čehijas zemkopības ministrs gan nedomā, ka čehiem un austriešiem varētu būt tik krasi atšķirīgas kulinārās gaumes, jo Austroungārijas impērijas ietekmē viņu ēdienkarte esot visai līdzīga. Arī Slovākijā, veicot ekspertīzes, izvēlēti 22 dažādi pārtikas produkti, to vidū piena, gaļas un zivju izstrādājumi, šokolāde, konditorejas preces, siers un dzērieni. Tika pārbaudīts gan iepakojums, gan produkta svars, kas norādīts uz paciņas, gan krāsa, garša un smarža. Inspektori testos koncentrējušies uz tādiem kvalitātes rādītājiem kā tauku un olbaltumvielu daudzums gaļā un pievienoto papildsastāvdaļu daudzums, piemēram, saldinātāji un krāsvielas. Pārbaudēs secināts, ka aptuveni puse produktu atšķīrās - bija zemāks gaļas saturs, lielāka tauku proporcija, vairāk mākslīgo saldi nātāju un konservantu un arī mazāks produktu svars gramos. Latvijas patērētāju interešu aizstāvji uzskata, ka nepieciešams pārbaudīt ne tikai pārtikas produktus, bet arī higiēnas preces, kā arī veļas pulverus, zobupastas un citus produktus.