fbpx

16.02.2012

Bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, Polijas EP deputāta Ježija Buzeka (ETP grupa) runa (neoficiāls tulkojums) starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Dārgie draugi!

Konference, uz kuru šodien esam pulcējušies, skar Eiropas Savienības būtiskākās pamatvērtības –cilvēktiesību un pilsonisko tiesību aizsardzību; taisnīgu attieksmi pret minoritātēm; nācijas kulturālās un vēsturiskās identitātes bagātību saglabāšanu; brīvību visiem pilsoņiem tiekties piepildīt savas vēlmes un potenciālu, vienlaicīgi katram izpildot savus pilsoniskos pienākumus. Šodienas konference skar Eiropas vērtību kodolu.

„Vienoti dažādībā” skan Eiropas Savienības moto, kas ir svarīgs atsauces punkts arī šodienas diskusijā. Bagātība ir tāda dažādība, kas veicina vienotību, nevis fragmentāciju, un tā ir patiesa eiropiešu vērtība, kas tiecas arī pāri ģeogrāfiskajām Eiropas Savienības robežām.

Tas ir pamats vairākām konvencijām Eiropas Padomes ietvaros - Eiropas Cilvēktiesību harta, Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un, visbeidzot, Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta. Arī uz Latviju ir attiecināma daļa šo aktu un Latvija ir uzņēmusies nodrošināt cilvēktiesības un nepieciešamos  apstākļus, lai minoritātes spētu saglabāt un attīstīt savu kultūru, kā arī saglabāt savu identitāti, tai skaitā valodu.

Latvija izpilda Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz krieviski runājošo minoritāti. Vēl vairāk - Latvija var kalpot par piemēru citām valstīm, jo Latvijā krieviski runājošajai minoritātei ir iespēja:
- brīvi lietot krievu valodu privātajās un publiskajās iestādēs;
- lietot krievu valodu attiecībās ar administratīvajām iestādēm;
- mācīties krievu valodu;
- atvērt un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.

Tādējādi, Eiropas Savienības likumdošana Latvijā ir pilnībā ievērota.

Tomēr šodienas diskusija pievēršas nedaudz citai tēmai. Referendums, kas notiks 18.februārī, tiecas piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu Latvijā. Šāda prasība sniedzas daudz tālāk kā diskusija par minoritātes valodas statusu. Tomēr šodienas diskusija pievēršas nedaudz citai tēmai. Referendums, kas notiks 18.februārī, tiecas piešķirt krievu valodai oficiālas valodas statusu Latvijā. Šāda prasība sniedzas daudz tālāk kā diskusija par minoritātes valodas statusu. Arī šajā gadījumā mums jālūkojas starptautiskajos juridiskajos aktos.

Eiropas reģionālo vai mazākumtautību valodu harta sniedz precīzu atbildi jau tās ievadā: „Uzsverot daudzkultūru un daudzvalodības vērtību un uzskatot, ka reģionālo vai minoritāšu valodu aizsargāšanai un lietošanas veicināšanai nevajadzētu kaitēt oficiālajām valodām un nepieciešamībai tās apgūt.”

Tāpēc būsim atklāti! Minoritāšu tiesībām jābūt aizsargātām, un tiesības uz kultūras identitāti, kuras nozīmīga sastāvdaļa ir valoda, ir īpaši dārgas un saprotamas mums Eiropā. Taču līdz ar tiesībām nāk arī pienākumi – godprātīgu pilsoņu pienākums ir saglabāt un uzturēt, nevis graut nacionālo saliedētību. Cieņa pret dažādību nedrīkst būt kā kaitējums Latvijas kultūras, vēsturiskajai un lingvistiskajai identitātei.

Eiropas Savienības vēsture ir stāsts par samierināšanos - pakāpeniski liekot pamatus kopējai uzticībai, soli pa solim pārvarot neuzticēšanos un vēsturisku naidu. Šo samierināšanas ceļu var iet, lai pārvarētu vēsturisko mantojumu, ko ir atstājis komunisma valdīšanas laiks. Tas atstājis dziļas rētas Austrumeiropā, un vēl dziļākas Baltijas valstīs, tieši Latvijā. Prasība piešķirt krievu valodai otras oficiālās valsts valodas statusu mūs ved prom no šī ceļa, kas var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz Latviju, bet uz visu Eiropas Savienību.