fbpx

04.02.2009

4. februārī Strasbūrā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti apsprieda Pagaidu komitejas par klimata izmaiņām galīgo ziņojumu „2050: Nākotne sākas jau šodien - ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”, kas piedāvā konkrētus pasākumus cīņai pret globālo sasilšanu.

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Prof. Inese Vaidere, kas darbojas Pagaidu komitejā par Klimata izmaiņām debatēs atzīmēja, ka „klimata un enerģētikas politikas izstrādei ir liela nozīme gan no vides viedokļa, gan arī nepieciešamības attīstīt un modernizēt enerģētiku.”

Ziņojuma tekstā ir pausts ES un citu rūpnieciski attīstīto valstu grupas vidēja termiņa mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 25%–40%, kā arī ilgtermiņa mērķis līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vismaz 80% salīdzinājumā ar 1990. gadu, neatkāpjoties no mērķa ierobežot globālo temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta, tādējādi sasniedzot 50% varbūtību šā mērķa īstenošanai.

I.Vaidere, kura bijusi Latvijas Republikas Vides Valsts ministre, atbalsta ziņojumā paustās Latvijas intereses: „Pozitīvi vērtējama Kioto progresa ņemšana vērā par labu valstīm, kam ir vairāk kā 20% emisiju samazinājums no 1990. gada, arī Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas ietekme uz Lietuvas un Latvijas energoapgādi, paredzot kompensācijas iespēju,” uzsverot arī, ka „katrai dalībvalstij jāizstrādā skaidra energoefektivitātes stratēģija.”

Galīgajam ziņojuma tekstam ir arī dažas riskantas iezīmes – „Papildus kvotas rūpniecībai, veicinot tās konkurētspēju, tomēr apgrūtinās finansējuma iegūšanu vides pasākumu īstenošanai,” stāsta I.Vaidere. „Vienlaikus plāns paredz vienkāršot ES fondu saņemšanas procedūras, palielināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apjomu īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.”

Plāna izpildei svarīgi ir pievērst uzmanību atjaunojamo energoresursu izmantošanai. „Lai tiktu sasniegti 2020. gada mērķi, ir jāizveido efektīva Eiropas Savienības mēroga stimulēšanas sistēma, atbalstot uzņēmumus un privātpersonas, kuri kā enerģijas avotus izmanto vai ievieš atjaunīgos energoresursus,” prognozē Eiropas Parlamenta deputāte. „To varētu izdarīt, centralizēti sedzot daļu no izmaksām.”

Ziņojumā „2050: Nākotne sākas jau šodien - ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām” ir minēts arī aicinājums ES un dalībvalstis pastiprināt esošās klimata partnerattiecības ar jaunattīstības valstīm un veidot jaunas partnerattiecības, kur tādu šobrīd nav, nodrošinot būtiski lielāku finansiālu atbalstu tehnoloģiju attīstībai un pārnesei, intelektuālā īpašuma aizsardzībai un iestāžu veiktspējas palielināšanai. “Eiropas Komisijai enerģiski jāstrādā, lai arī pārējā pasaule sekotu mūsu paraugam, lai mūsu tehnoloģijas būtu pieejamas attīstības valstīm,” debašu noslēgumā uzsvēra deputāte.