Jau ceturto gadu deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība) sadarbībā ar Junior Achievement – Latvija jauniešiem piedāvā piedalīties “Ēnu dienās” Eiropas Parlamentā (EP), lai iepazīstinātu skolēnus ar deputātu darba ikdienu. Šogad „Ēnu dienas” tāpat kā 2008. gadā notika februāra otrajā pusē, un Briselē I.Vaideri pavadīja Laura Lapiņa no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Pēteris Rozenbaks no Madonas ģimnāzijas.
Jauniešiem ir laimējies, jo tieši šīs dienas EP ir vienas no pašām intensīvākajām darba dienām - kārtējā plenārsēde, kas gan tiek dēvēta par minisesiju, jo notiek tikai pusotru dienu, atšķirībā no Strasbūras plenārsesijas, kas notiek četras dienas. “Ēnotājiem” bija iespēja redzēt, kā EP notiek parlamentārās debates, cik koncentrēti jāizsakās katram deputātam, ja tam dotas tikai viena vai divas minūtes, kāda ir balsošanas procedūra u.tml. EP deputāti šoreiz izskatīja plašu jautājumu loku saistībā ar ES ārējo un drošības politiku, kas Latvijai ir ļoti nozīmīgs jautājums.
I.Vaideres “ēnotāja” Laura Lapiņa, deputātes novadniece, ne tikai nopietni interesējas par komerczinībām un jau aktīvi iesaistījusies jaunatnes apmaiņas programmās, bet arī spēlē kokli un nodarbojas ar kalnu slēpošanu. Toties Pēteris Rozenbaks jau ir skolēnu uzņēmuma Manas zālītes izpilddirektors, un viņa intereses par Austrumu un Centrāleiropas politiku un totalitārisma izpēti sasaucas ar deputātes darbu EP.
„Šī EP sasaukuma pēdējā ēnu dienā, izvēloties skolēnus no patiešām labajiem pieteikumiem, mani pārsteidza jauniešu lielā vēlme piedalīties publiskajā pārvaldē un izpratne par politiskajiem procesiem un deputātu darba nozīmīgumu”, stāsta I.Vaidere. „Priecē, ka Laura ir konkursā tikusi no manas dzimtās pilsētas, kas apliecina, ka galvaspilsētā nekoncentrējas visi gudrie prāti. Savukārt Pēteris, kurš ir izstrādājis zinātnisku darbu par autoritārisma attīstību mūsdienu Krievijā, pārsteidz ar savam vecumam netipisko interesi par svarīgo totalitārisma tematu.”
Pēteris Rozenbaks savus iespaidus Briselē raksturo šādi: „Par spīti šķietamajām grūtībām eiroparlamentārieša darbs man šķita saistošs - darbs daudzvalodu vidē ar pavisam dažādiem cilvēkiem ir pavisam kaut kas cits nekā tas, kam mūs gatavo skolās. Pavisam noteikti EP deputāta darbs nav viegls - to atzina arī pati deputāte Vaidere - teorētiski tur varētu arī nedarīt neko, bet man ir prieks par to, ka šajos amatos ir nonākuši savas zemes patrioti, kas māk cīnīties ne tik ļoti par savu labumu, kā par visas valsts interesēm.” Pēteris arī piebilst par deputātu atbildību: „Brīžiem tiešām nāk dusmas, kad žurnālisti, stāstot par EP deputātiem un vēlēšanām, spēj runāt tikai par lielajām algām, kuras patiešām ir pelnītas, nevis milzīgo atbildību, kas gulstas uz mūsu pārstāvju pleciem. Profesore Vaidere mūsu uzņemšanai bija gatavojusies, to nevarēja nemanīt. Man par viņu palika iespaids kā par stingru, bet cilvēcisku personu ar pamatotām ambīcijām vārda vispozitīvākajā nozīmē.”
„Ēnām” šī ir iespēja redzēt un izjust, kā noris ikdienas darbs starptautiskā institūcijā un daudznacionāla vidē, kāds ir izskatāmo jautājumu loks, kāda ir EP deputāta darba diena. Tā ir laba iespēja jauniešiem iepazīties ar konkrēta darba specifiku, pirms izvēlēties nākotnes izglītību.
„Jāatzīst, ka redzētais pārspēja visas manas cerības. Sākot ar agro lidojumu, kas EP deputātiem ir regulāra ikdienas sastāvdaļa, pirmoreiz ieraugot EP ēku kompleksu, un, esot EP deputātes Ineses Vaideres ēnai, pašai kļūt par daļu no šī multikulturālā „bišu stropa”, ar kuru man turpmāk vienmēr asociēsies EP.” Stāsta Laura Lapiņa. „Mani pārsteidza Vaideres kundzes straujais dienas ritms, piepildītā darba kārtība un garās darba stundas. Bija aizraujoši iepazīties ar parlamenta darba kārtību un organizāciju, telpām un darbiniekiem. Mums pat bija iespēja klātienē klausīties UEN – Nāciju Eiropas grupas darba sēdi, novērojot kā tiek pausta politiskā nostāja vēlāk balsošanā lemtajos jautājumos. Liels prieks bija arī par kopīgajām neformālajām vakariņām ar Vaideres kundzi, kuru laikā guvu ne vien plašāku ieskatu ar EP darbību saistītajos jautājumos, bet arī Latvijas ekonomikas un politikas attīstības tendencēs. Sarunas laikā pat pieminējām mūsu kopīgo dzimto pusi - Jelgavu. Mani pārsteidza, cik ļoti Vaideres kundze interesējās par mums, abām savām ēnām, un man bija prieks dzirdēt atbalstu savām nākotnes iecerēm. Ir grūti apkopot visu, ko šo dienu laikā izdevās piedzīvot, taču man tas bija nenovērtējami.”
2008. gadā Prof. Inesi Vaideri ēnoja Alise Broka no Saldus pilsētas ģimnāzijas un Linda Lūse no Limbažu 3. vidusskolas, 2007. gadā - Māra Laizāne no Mārupes vidusskolas un Lelde Meļķe no Cēsu pilsētas ģimnāzijas un 2006. gadā - Andrejs Nagodkins no Īslīces vidusskolas.
“Ik gadu, kad notiek “Ēnu dienas”, man šķiet, ka Latvijas nākotnes jaunā cerība ir atbraukusi tieši pie manis. Taču apzinos, ka Latvija patiešām bagāta ar jauniem, lieliskiem cilvēkiem,” piebilst I.Vaidere. “Arī pagājušogad abas manas “ēnas” – Alise Broka un Linda Lūse – bija lieliskas sabiedrotās. Jaunietes bija patiesi ieinteresētas, zinošas un zināt gribošas. Strādājot EP, pati esmu pieradusi uz savu darbu raudzīties pragmatiski un lietišķi, bet “Ēnu dienas” ik reizi liek man saskatīt savā darbā kaut ko jaunu, ar jauniešu acīm saredzot jaunas iespējas. “Ēnu diena” ir arī mūsu, deputātu, bagātināšanās iespēja.”
