Pēdējās nedēļas laikā ir saasinājušās diskusijas ap Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu jeb ACTA. Interneta portālos atrodamas visdažādākās “patiesības” un viedokļi par šo līgumu. Arī man kā Eiropas Parlamenta deputātei tiek personīgi adresēti liels skaits jautājumu un komentāru.

Līguma tapšana

ACTA teksta sagatavošana un debates ar desmit pārējām valstīm - līguma līdzautorēm un parakstītājām, ir bijušas Eiropas Komisijas kompetencē. ACTA stāsies spēkā, kad parakstījušo valstu vairākums to būs ratificējušas un arī EP nobalsojis pozitīvi. Tādēļ deputātiem jāpārliecinās, ka līgums patiesi nepārkāpj ne īpašumtiesības, ne personas un vārda brīvību vai tiesības uz konfidencialitāti.
EP jau sākotnēji ir iesaistījies ACTA tapšanā, norādot uz pamatprincipiem, kas ievērojami šajā līgumā. 2010.g. tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, tostarp, pieprasot Komisijai publiskot visas pārrunas ar citām līguma parakstītājvalstīm par tā tekstu un koncepciju.

Līguma tekstu Komisija publiskai apspriedei nodeva jau 2010.gada pirmajā pusē. Pēc tam EP pienāca daudz vēstuļu ar pamatotām pozīcijām no NVO, uzņēmēju un mākslinieku apvienībām, daudz ko varējām ņemt vērā, veidojot EP rezolūcijas. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, LR Ekonomikas ministrija jau 2010.gadā informāciju par ACTA tika izsūtījusi apspriešanai Latvijas organizācijām un uzņēmējiem. Žēl, ka atsevišķas organizācijas, kas tieši būtu ieinteresētas ACTA tematikā, uz šo dokumentu reaģē tikai tagad, pēc tā parakstīšanas. Arī es, diemžēl, no Latvijas pārstāvjiem netiku saņēmusi nevienu ieteikumu, līdz ar to radās iespaids, ka mūsu institūciju skatījumā dokuments ir visnotaļ akceptējams.

Kas iedvesmo opozīciju un kas ir patiesībā

Šobrīd internetā tiek veikta ļoti aktīva darbība, veidojot viedokļus pret ACTA, apzināti izplatot neprecīzu vai nepatiesu informāciju, pat izplatot video, kas satur norādes uz līguma tekstiem, kas pašā līgumā nav atrodami. Opozīciju pret ACTA patiesībā vada ļoti praktiski aprēķini - nelegāla mūzikas, video un citu preču izplatīšana un lietošana ir ļoti ienesīgs bizness. Tas ir pievilcīgs arī visiem pirātisko preču lietotājiem un lejuplādētājiem, kas pie šīm “privilēģijām” ir pieraduši. Nav pārsteigums, ka starptautisks Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums šajā sabiedrības daļā izraisa asu pretreakciju. Satraucošākais ir fakts, ka šie “pirāti” un hakeri ir veiksmīgi spējuši satracināt sabiedrības daļu, kas ar līgumu un tā pamatnostādnēm nav iepazinusies, līdz ar to pat nezin, ka ACTA mērķis ir izskaust apjomīgos zaudējumus, ko mūsu uzņēmējiem rada nelegālais tirgus.

Kādi tad ir galvenie iebildumi?

Pirmkārt, tiek apgalvots, ka ACTA ir Amerikāņu SOPA un PIPA dvīnis. Patiesībā ir vairākas būtiskas atšķirības ASV un ES pieejās. Piemēram, ES, atšķirībā no ASV, iestājas pret cietumsodiem līguma pārkāpumu gadījumos. Un, atšķirībā no minētajiem ASV projektiem, ACTA nemainīs ES likumdošanu.

Otrkārt, dzirdam - ar ACTA tiks izveidota virtuāla, visu pārraugoša un kontrolējoša “acs”, kas novēros katru kustību internetā. Patiesībā ACTA neparedz informācijas izplatīšanas ierobežošanu internetā vai individuālu personu interneta lietošanas novērošanu. Netiks uzraudzīti arī Facebook profilos ievietotie faili. ACTA pamatpostulāti ir brīva interneta pieejamība, līdzšinējās interneta pakalpojumu sniedzēju lomas saglabāšana un Eiropas sistēmas autortiesību izņēmumiem ievērošana. Līguma 4. un 27.2-27.4 pantā iekļautas skaidras norādes uz pamatprincipiem - vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, personas privātums u.c.
EP rezolūcijā Par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) mana politiskā grupa - ETP - iekļāva tekstu, kas uzsver: “Ir būtiski nodrošināt, lai intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas pasākumi tiktu izstrādāti tādā veidā, kas nekavē inovācijas vai konkurenci, nedegradē intelektuālā īpašuma tiesību noteiktos ierobežojumus, nepasliktina personas datu aizsardzību, neierobežo brīvu informācijas plūsmu, kā arī nerada lieku slogu legālai tirdzniecībai.” Pie šādas pozīcijas arī paliksim.
Līgumā arī noteikts, ka īpaši jūtīgi gadījumi jārisina līdzsvarā starp fundamentālām personas brīvībām un nepieciešamību pasargāt intelektuālā īpašuma tiesību turētāju, pakalpojuma sniedzējus un lietotājus.

Treškārt, izplatīts mīts, ka aiz ACTA stāv lielas korporācijas, nevis patiesa interese aizsargāt intelektuālo īpašumu. Patiesībā - ACTA ir nolīgums par faktisku viltošanu, plaģiātismu, svešu produktu un ideju pārdošanu kā savējo. Tas, pret ko tiešām vērsīsies ACTA, ir liela apjoma, organizēta īpašumtiesību pārkāpšana. Piemēram, Eiropas uzņēmēju ražojumu atdarinājumu pārdošana, kaut vai latviešu autora grāmatu vai disku kopiju nelegāla izplatīšana ārpus ES robežām. ACTA ir pirmais starptautiskais nolīgums, kas sniegs aizstāvību šādos gadījumos un iespēju atgūt zaudējumus.

Ja vēl ir šaubas par ACTA nepieciešamību, lūdzu, apsvērt sekojošo: laikā no 2005.-2010.gadam ES oriģinālpreču viltojumu skaits un pirātisma apjomi ir trīskāršojušies, Eiropas uzņēmēju un valstu budžetos radot zaudējumus, kas mērāmi 8 miljardos eiro gadā. Mazinās ES uzņēmēju konkurētspēja, aug organizētās noziedzības grupējumu varenība. Ķīna šajā nozarē pārspēj visus - no visām 2010.g. ES ievestajām precēm, kas tika aizturētas par īpašumtiesību pārkāpšanu, 85% nāca tieši no Ķīnas.

Strādājot pie ACTA, EK ir konsultējusies gan ar sabiedrību, gan oficiālo EP juridisko dienestu, gan Eiropas zinātniekiem, kas sagatavoja detalizētu teksta analīzi. Galvenais un būtiskākais secinājums - ACTA atbilst ES un tās dalībvalstu likumdošanai un jau sen pastāvošiem starptautiskiem nolīgumiem, tostarp PTO Līgumam par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka ir izveidots mehānisms visu pastāvošo legālo instrumentu apvienošanai un efektīvai izmantošanai starptautiskā mērogā. Atsevišķi līguma punkti ir vispārīgāki tieši tādēļ, ka tie nedrīkstēja būt pretrunā ar likumdošanu nevienā no parakstītājvalstīm. Līguma interpretācija būs šo valstu tiesu rokās, atbilstoši nacionālajai likumdošanai. Tas nerada jaunus likumus, tas neko papildus neuzspiež darīt. Vienlaikus grūti vērtēt, vai līgums ir pati pilnība. Lai to izdarītu, nepieciešami Latvijas ekspertu pamatoti vērtējumi, nevis emocionāli un bieži nepamatoti viedokļi. Eiropas Parlaments līgumu sāks izskatīt šomēnes, bet balsojums paredzēts plenārsēdē jūnijā. Savukārt detalizētu skaidrojumu sabiedrībai sagaidām no Ekonomikas ministrijas, kura piedalījusies līguma izveidē.

P.S. Sīkāka informācija, aprēķini par viltojumu ietekmi uz ES ekonomiku un līguma galīgais teksts visās ES valodās ir pieejams EK mājaslapā http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/trade-topics/intellectual-property/anti-counterfeiting/