Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V) šodien notikušajā Starptautiskās tirdzniecības komitejas sēdē norādīja tirdzniecības komisāram Karelam de Guhtam uz “šaubīgām lietām” Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā (”Anti-Counterfeiting Trade Agreement” jeb ACTA).

Vaidere aģentūrai LETA sacīja, ka daļai no protestētājiem bažas ACTA rada tajā ietvertie neskaidrie formulējumi. “Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki ir sašutuši, jo viņi daudz ko nesaprot, un, iespējams, šie neskaidrie formulējumi var radīt arī nepatīkamas konsekvences nākotnē,” sacīja deputāte.

Viņa uzskata, ka līgumā jau pats termins “viltošana” nav pietiekami definēts, pastāv bažas, ka līdz ar līgumu varētu tikt ietekmēts konkurences līmenis, kā arī neskaidrības rada iespējamība slēgt ražotni saistībā ar aizdomām par viltošanu. Vienlaikus komisārs Guhts uzsvēris, ka ACTA nemaina nacionālo likumdošanu un līdzšinējie sodi par viltošanu paliek spēkā.

“Rodas ļoti lielas šaubas, jo uz daudziem jautājumiem nav atbilžu. Lai arī komisāru ir vesels pulks, tomēr nav pietiekami sabiedrībai tik ļoti nozīmīgs dokuments pirms tā parakstīšanas izskaidrots,” pārliecināta Vaidere.

Viņa piekrita komisāra viedoklim, ka arī līgumu parakstījušajām valstīm jāuzņemas daļa atbildība. “Ekonomikas ministrijai jau nu vajadzēja cilvēkiem pirms tam skaidrot, nevis pirms tam uzdot parakstīt un apturēt ratifikāciju. Tā nu ir tāda jokošanās,” sacīja politiķe.

Kā ziņots, Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja “Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm”.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas.

Savukārt Eiropas Komisija lūgusi Eiropas Savienības Tiesu izvērtēt daudz peltā ACTA atbilstību bloka tiesību normām.

Bijušā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, Polijas EP deputāta Ježija Buzeka (ETP grupa) runa (neoficiāls tulkojums) starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Dārgie draugi!

Konference, uz kuru šodien esam pulcējušies, skar Eiropas Savienības būtiskākās pamatvērtības –cilvēktiesību un pilsonisko tiesību aizsardzību; taisnīgu attieksmi pret minoritātēm; nācijas kulturālās un vēsturiskās identitātes bagātību saglabāšanu; brīvību visiem pilsoņiem tiekties piepildīt savas vēlmes un potenciālu, vienlaicīgi katram izpildot savus pilsoniskos pienākumus. Šodienas konference skar Eiropas vērtību kodolu. Lasīt vairāk

Vācijas EP deputāta Bernda Poselta (ETP grupa) runa (neoficiāls audio ieraksta tulkojums) starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Sākot savu uzrunu, es vēlētos viest skaidrību, uzsverot, ka jau kopš laika gala esmu aktīvs mazākumtautību tiesību nu mazākumtautību valodu aizstāvis Eiropas Parlamentā. 1990.-tajos gados biju starp mūsu Parlamentārās darba grupas prezidentiem, kuri aktīvi iestājās par mazākumtautību tiesībām un mazākumtautību valodām. Esmu arī īstens krievu kultūras, valodas un krievu cilvēku draugs, kā arī Eiropas, tās kaimiņvalstu un tuvējo reģionu etniskās dažādības atbalstītājs. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka mēs respektējam krievus un krievu kultūru. Tomēr ne tas ir mūsu šodienas diskusijas jautājums.

Šodienas diskusija ir par pavisam atšķirīgu tēmu. Lasīt vairāk

Politologa, dokumentālās filmas “Padomju stāsts” veidotāja, Edvīna Šnores runa ““Nesenā Latvijas vēsture un tās ietekme uz šībrīža situāciju” starptautiskajā konferencē “Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā” 15.02.2012 EP Strasbūrā.

Iesākumā vēlētos nedaudz pastāstīt par interesantu pētniecības projektu, kuru pēc ES pasūtījuma realizēja vairākas izglītības iestādes sešās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Latvijā.
Projekta „Starpkultūru dialogs un multikulturāla sabiedrība Eiropā” mērķis bija pētīt valodas lietojumu multikulturālas sabiedrības kontekstā. Salīdzinot pētījuma rezultātus, atklājās, ka Latvijas rezultāti krasi atšķīrās no citām Eiropas valstīm. Pētījums rādīja, ka Rietumeiropas valstīs imigrantiem saziņa savā dzimtajā valodā rada diskomfortu. Savukārt Latvijā, tieši pretēji, dominējošā pamatiedzīvotāju grupa – latvieši izjuta diskomfortu, lietojot savu dzimto valodu savā valstī.

Kas tam ir par iemeslu? Lasīt vairāk