Latvijai Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatam, kas tiks izveidots, ja stāsies spēkā Lisabonas līgums, vajadzētu virzīt eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS).

Lisabonas līgums paredz ES prezidenta amata izveidošanu. ES prezidenta pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, paredzot iespēju tikt ievēlētam uz vēl vienu termiņu.

Vaidere ir pārliecināta, ka “divkaujā” ar galveno pretendentu uz šo amatu, bijušo Lielbritānijas premjeru Toniju Blēru, mūsu bijusī prezidente uzvarētu. Politiķe uzskata, ka eksprezidentei ir būtiska pieredze ārpolitikas jautājumos, valodu zināšanas, kas padara viņu par piemērotu kandidāti. Lasīt vairāk

Godājamais Buzeka kungs, cienījamā Degutienes kundze, Daudzes kungs, Landsberģa kungs!
Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi, kolēģi!

Pirmkārt, vēlos sirsnīgi pateikties konferences rīkotājiem par viņu lielo darbu pasākuma rīkošanā. Ir ļoti svarīgi atcerēties un pieminēt tādus vēstures gaitu izmainošus notikumus kā Molotova-Rībentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augustā. It kā viens dokuments, divu cilvēku paraksti – un tika izmainīta visas pasaules vēsture, nāvei nolemtas tautas, izcili inteliģences pārstāvji, no pasaules kartes izdzēstas veselas valstis.
Hitlera un Staļina režīmi bija noziedzīgi režīmi, abi noziedzīgi pret cilvēci – to vairākkārt ir atzinis arī Eiropas Parlaments, pieņemot rakstisko deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, rezolūcijas par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu, par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, par Ukrainā 1932. – 1933. gadā mākslīgi izraisītā bada – golodomora – pieminēšanu, u.c. Šajos dokumentos Eiropas Parlaments ir paudis pārliecību, ka ļoti svarīgi ir veicināt izpratni un zināšanas par abu - nacistu un totalitārā komunisma - režīmu noziegumiem. Lasīt vairāk

14.oktobrī Eiropas Parlamentā Briselē, notiek vērienīga starptautiska konference “Eiropa 70 gadus pēc Molotova-Ribentropa pakta.”

Līdzās Eiropas Parlamenta prezidentam Ježijam Buzekam, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Lietuvas Saeima spīkerei Irēnai Degutienei, šo Baltijas valstu parlamentāriešu pasākumu atklās arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā Savienība, ETP grupa).

Pēc konferences rīkotāju lūguma, I. Vaidere prezentēs arī kopā ar bijušo EP deputātu Ģ. V. Kristovski atbalstīto Edvīna Šnores dokumentālo filmu „Padomju stāsts”. Patlaban “Padomju stāsts” ir iekļauts prominentā ASV televīzijas staciju tīklā PBS (”Public Broadcasting System”) un tiek pārraidīts vairāk nekā 170 raidorganizāciju programmās visā ASV teritorijā. Jāpiebilst, ka pagājušā gada aprīlī filmas pirmizrāde notika Eiropas Parlamentā, un kopš tā laika ir izraisījušās plašas starptautiskās sabiedrības debates par Otrā Pasaules kara notikumiem un sekām. Lasīt vairāk

“Laipni, bet stingri jāpastāv, lai valsts valoda tiktu lietota visās dzīves situācijās”

Vakars pie televizora Latvijā. TV5 ziņas. Krievu valodā raiti runā Latvijas ministri, eksperti, uzrunātie latvieši uz ielas un pat premjers. Nekāda tulkojuma, nekādu subtitru. Tālāk TV3, LNT, LTV ziņu raidījumi. Valdības amatpersonas runā latviski, taču uzrunātie krievi – krieviski. Ir subtitri. Vēlāk atkal TV5 ziņas. Viss krieviski – tā iztapīgi runā arī Latvijas deputāti, tāpat valdības vadītājs un ministri. Bez cieņas pret savu valsti un valodu. Amatpersonu pašcieņas trūkuma iedvesmoti un savu ideologu uzkurināti, pēdējā laikā jebkur – veikalā, muzejā, uz ielas – Latvijas “krieviski runājošie” uzrunā krievu valodā un ultimatīvi sagaida atbildi krieviski. It kā tā būtu norma. Lai gan 20 gadi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis vairāk nekā pietiekams laiks tiem, kuri latviešus ciena, valodu iemācīties, saprast un lietot.

Septembra sākumā “PCTVL” Saeimā iesniedza grozījumus Latvijas Republikas Darba likumā, kas vērsti pret Latvijā it kā pastāvošo, uz valodas prasmēm balstīto diskrimināciju darba tirgū. Vienlaikus laikrakstā “Čas” parādījās likuma grozījumus slavinošs raksts, kura autors cita starpā apgalvoja, ka Latvijā organizētie bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursi ir neefektīvi, jo – tā kā tie notiek latviešu valodā – liela daļa apmeklētāju kursus gandrīz nesaprotot. Viņa tālākais ieteikums nepavisam nesaistījās ar nepieciešamību valsts valodas zināšanas uzlabot. Līdzīgi “PCTVL” iesniegto likuma grozījumu mērķim raksta autors uzstāja uz nepieciešamību kursus bezdarbniekiem pasniegt krievu valodā. Grozījumus Saeima noraidīja, bet problēma palikusi – necieņa pret latviešu valodu Latvijā acīmredzami pieaug. Lasīt vairāk