Rīgā, 16. martā notika žurnāla „36,6°C” konkursa „Mana feldšerīte” noslēguma pasākums, kurā tika apbalvotas piecas labākās, atsaucīgākās un sirsnīgākās feldšerītes, par kurām sirsnīgas un skaistas vēstules bija iesūtījuši žurnāla lasītāji. Konkursa žūrija no 56 pieteiktajām feldšerītēm no visas Latvijas par laureātēm atzina Elgu Druseiku no Bauskas novada, Brunavas pagasta, Ludmilu Raciborsku no Ludzas novada, Pureņu pagasta, Ināru Malcenieci no Kocēnu novada, Vaidavas, Laimu Garklāvu no Smiltenes novada, Blomes pagasta un Natāliju Ivanovu no Jaunjelgavas novada, Daudzeses.

„Latvijas laukos bieži vien tieši feldšerīte ir vienīgā ikdienā reāli sasniedzamā medicīniskā palīdzība, tādēļ viņu atsaucība var būt izšķiroša gan cilvēka veselībai, gan dažkārt pat dzīvībai. Taču šīs sievietes ir ne tikai feldšeres jau gadiem ilgi, bet arī lieliskas mammas, saimnieces un aktīvi līdzdarbojas pagasta dzīvē – ir sabiedrības dvēseles. Mums jāprot sev apkārt saskatīt vairāk labā un skaistā, un sirsnība un neizsakāma pateicība par jūsu pašaizliedzīgo darbu un rūpēm par līdzcilvēkiem staroja no visām iesūtītajām vēstulēm,” uzrunā teica Inese Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāte Ineses Vaideres pasniedza laureātēm īpašo balvu - braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē 2012.gadā. Skaistāko vēstuļu autores balvās saņēma piemiņas blociņus un pildspalvas no Eiropas Parlamenta jaunu vēstuļu rakstīšanai.

Latvijas Avīzes sadarbībā ar Eiroparlamenta deputāti Inesi Vaideri izsludinātajā konkursā „Mana feldšerīte” ikvienam bija iespēja pieteikt savu feldšerīti kā sirsnīgāko, mīļāko un gādīgāko, dalīties stāstos par viņas labajiem darbiem un kopīgi pateikt „paldies!”

Godātie kolēģi! Komisāra kungs!

Situācija Baltkrievijā ir nopietna un pasliktinās. Pieaug politisku arestu, apšaubāmu tiesas prāvu skaits, draudi režīma pretiniekiem un presei. Ir neizprotami vīzu aizliegumi braucieniem no un uz Eiropas Savienību. Traģiski, ka diviem jauniem puišiem pēc apšaubāma tiesas procesa ar nepārliecinošiem pierādījumiem, tika noteikts nāvessods, kura vieta un laiks turēti noslēpuma statusā, neatklājot tos pat piederīgajiem.
Vienlaikus jāatzīst, ka vēstnieku izraidīšana liecina, ka režīmam “nervi netur”, tātad jāturpina uzsvērt, ka mūsu attiecību attīstība ir tieši atkarīga no spējas izpildīt saistības cilvēktiesību un tiesiskuma jomās.

Protams, Baltkrievija ir maza valsts, tai nav bagātu dabas un enerģijas resursu, tomēr, pastiprinot sankcijas pret Lukašenko režīmu, jāizvairās arī no dubultstandartiem, kādus dažkārt pielietojam, vērtējot līdzīgus notikumus, piemēram, Krievijā.

Ir jāpaplašina konkrētas sankcijas pret režīma galvenajiem izpildītājiem - aizliegumi iebraukt ES teritorijā, mantas un bankas kontu iesaldēšana. Sankcijām ir jāvēršas tieši pret konkrētām personām un uzņēmējiem, kas atbalsta šo autoritāro režīmu, taču ne tautu vai mazajiem uzņēmējiem, kuri visvairāk ciestu no ekonomiskajām sankcijām. Ja pārtrauksim vai būtiski ierobežosim savu ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju, tad visvairāk zaudēs baltkrievu tauta, savukārt mēs kļūsim vairs nevis par sabiedrotajiem, bet pāridarītājiem. Bet režīma vadība izdzīvos, noveļot vainu par savam grūtībām uz mums.

Mūsu sankcijām ir jākalpo kā politiskam instrumentam, ne sodam baltkrievu tautai. Tas nozīmē arī atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Rīgā, 5. martā noslēdzās jau ceturtais Latvijas skolu jaunatnes literārās jaunrades konkurss, kas veltīts Oskara Kalpaka piemiņai un kas šogad notiek Kalpaka 130. jubilejas gadā. Konkursa noslēgums tradicionāli noritēja Oskara Kalpaka Tautas daiļamatu pamatskolā . Arī šī gada konkursa patronese ir Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, kura atbalstījusi konkursu arī iepriekšējos gadus. Šogad savu finansiālo atbalstu sniedza arī Daugavas Vanagu centrālā valde.

Konkursam tika iesūtīti 80 darbi no visas Latvijas, kā labākie tika atzīmēti 25 skolēnu darbi, no kuriem pieci ir kļuvuši par galvenās balvas ieguvējiem. Galvenās balvas šogad saņēma: Edīte Štrāla Rāvas pamatskolas 9.klases skolniece, Agnija Kārkliņa Cesvaines vidusskolas 11.klases skolniece, Dace Metēja Skrundas vidusskolas 12.klases skoniece, Ance Vilnīte O.Kalpaka TD pamatskolas 7.klases skolniece un Katrīna Blūma Gulbīšu vidusskolas 7.klases skolniece. Konkursa labāko darbu autori balvās par veiksmīgu startu literārās jaunrades konkursā saņēma atzinības rakstus un grāmatas. Konkursa patronese Inese Vaidere piecām laureātiem pasniedza īpašas balvas - ielūgumus pavasarī apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē.

„Man ir patiess prieks skatīties uz mazajiem skolēniem, kuriem ir šī milzīgā laime uzaugt neatkarīgā valstī, mūsu Latvijā un veidoties par brīvām personībām. Oskars Kalpaks neatlaidīgi cīnījās par šo sapni. Viņa drosmi un patriotismu mēs katrs varam mācīties vēl šodien, lai grūtos brīžos smeltos spēku un gaišumu,” savā uzrunā teica Inese Vaidere.

Konkursa darbus vērtēja un rezultātus apkopoja žūrijas komisija, filoloģe, uzņēmēja Sarmas Dreimane, profesore Ina Druviete, O.Kalpaka TD mākslas pamatskolas direktore Alla Štolcere, O.Kalpaka piemiņas fonda valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, atvaļinātais admirālis, DVCV priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis, „Latvijas Avīzes” projektu vadītāja Pārsla Mežciema, NVO „In Patria Credere” valdes priekšsēdētāja Silvija Kaugere, izdevniecības „Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis, O.Kalpaka piemiņas fonda valdes locekle Kaiva Krastiņa un uzņēmējs Linards Počs.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (European Academy of Siences and Arts) svinīgās plenārsēdes laikā Zalcburgā, Austrijā Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Inese Vaidere kļuvusi par Akadēmijas īsteno locekli. Profesore Inese Vaidere kļuvusi par īsteno locekli sociālajās zinātnēs, tieslietās un ekonomikā.

“Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija apvieno savu profesiju izcilākos pārstāvjus, ne velti tās biedru vidū ir 28 Nobela prēmijas laureāti. Tapt ievēlētai šo izcilo akadēmiķu vidū - tas ir ārkārtīgi liels gods un paveiktā novērtējums. Apvienojot zinātnisko un politisko darbu, man ir izdevies zinātniskā pētījuma rezultātus īstenot Latvijā, izveidojot reģionālo politiku, taču šo atzinību uztveru arī kā avansu,” atzīst Inese Vaidere.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija ir starptautiska un starpdisciplināra organizācija, kuras pamatdarbība saistīta ar Eiropas jautājumiem. Tajā ir 1400 biedru, tajā skaitā Romas pāvests Benedikts XVI. No Latvijas šogad svinīgajā plenārsēdē par Akadēmijas biedriem kļuva arī Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, profesors Ivars Kalviņš, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, operdziedātāja Elīna Garanča. Akadēmiķis Jānis Stradiņš īstenā locekļa statusā ievēlēts jau 1991.gadā un šogad plenārsēdē kļuva par Akadēmijas Goda senatoru.