Inese Vaidere

Nupat Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2022. gadam, kurā iekļauti četri EP deputātes Ineses Vaideres (ETP) izstrādāti pilotprojekti vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā. “Panāktais finansējums dažādos veidos palīdzēs Latvijā ieviest zaļo kursu – tiks atbalstīti iedzīvotāju virzīti ēku renovācijas projekti, pētītas ēku radītās emisijas un veidota Jaunā Eiropas Bauhaus zināšanu platforma. Tāpat turpināsies jau uzsāktais pilotprojekts, lai novērstu labas pārtikas nonākšanu atkritumos,” uzsver deputāte.

Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai novirzītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu risināšanas metodēm. Taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu. Lai pilotprojekts būtu veiksmīgs, tam jābūt ne vien aktuālam un inovatīvam, bet arī kvalitatīvi izstrādātam. “Konkurence bija ļoti sīva, tādēļ liels gandarījums, ka ES budžetā iekļauti mani priekšlikumi,” norāda I. Vaidere.

Teju divi miljoni eiro paredzēti, lai atbalstītu iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus. “Renovācijas ļauj samazināt gan apkures rēķinus, gan emisijas, tādēļ kā Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā aktīvi strādāju pie ēku atjaunošanas veicināšanas. Ar šo pilotprojektu tiks sniegts praktisks atbalsts iedzīvotājiem – apmācot, palīdzot atrast visu nepieciešamo informāciju, kā arī izstrādājot skaidrojošus materiālus par renovācijām,” informē I. Vaidere.

Tiek lēsts, ka ēku “dzīves cikla” – ražošanas, būvniecības, ekspluatācijas un nojaukšanas vai renovēšanas – radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas šobrīd ir tuvu pat pusei no kopējām ES emisijām, tomēr pagaidām šajā jomā trūkst datu. Tādēļ 1,5 miljoni eiro atvēlēti pilotprojektam, lai veiktu jauna veida pētījumus par ēku emisijām, kas būs ļoti svarīgi to samazināšanai un zaļā kursa īstenošanai.

“Taču ir svarīgi ne tikai samazināt emisijas, bet arī radīt patīkamu dzīves telpu cilvēkiem. Ar šādu mērķi Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva apvieno vides, ekonomikas un kultūras aspektus, kas ļaus radīt jaunus projektus ilgtspējīgai, zaļai un iedzīvotājiem draudzīgai dzīves telpai,” skaidro I. Vaidere. Tādēļ deputāte panākusi divus miljonus eiro Jaunā Eiropas Bauhaus zināšanu platformas izveidei, lai visiem interesentiem vienkopus ērti būtu pieejama informācija par Bauhaus standartiem, finansējuma iespējām un izsludinātajiem projektiem.

Visbeidzot, papildu līdzekļi piešķirti, lai tiktu turpināts šogad uzsāktais I. Vaideres pilotprojekts pārtikas izmešanas novēršanai. Tas palīdzēs īstenot zaļo kursu, jo, izmetot pārtiku, tiek izniekoti dabas resursi un radītas kaitīgas emisijas. Kopumā gandrīz miljons eiro ļaus ekspertiem sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās, turklāt šie risinājumi būs pārskatāmi pieejami visās ES oficiālajās valodās.

Jāpiebilst, ka jau iepriekš I. Vaidere ir veiksmīgi izstrādājusi vairākus pilotprojektus, ar kuru palīdzību risinātas Latvijai nozīmīgas problēmas. Pagājušajā EP sasaukumā viņa panāca vairākus miljonus eiro cīņai pret Krievijas viltus ziņām, kā arī, lai pētītu un novērstu divējādo produktu kvalitāti Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos.

Rīt, 30. oktobrī, Gruzijā notiks pašvaldību vēlēšanu otrā kārta, kuru uzraudzīs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu novērošanas misija EP deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā. Šīm vēlēšanām Gruzijā piešķirta liela nozīme, jo tās var būtiski mainīt politisko spēku līdzsvaru valstī un tādējādi tajās tiek risināti nacionāla līmeņa politiskie uzdevumi. Šodien vizītes ietvaros I. Vaidere tiekas ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili un premjerministru Irakli Garibašvili, lai pārrunātu vēlēšanu norisi un Gruzijas attīstību.

“Tiekoties ar valsts augstākajām amatpersonām, mēs pārrunāsim kā tikusi novērsta valdības administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā, kuru konstatēja starptautiskie novērotāji vēlēšanu pirmajā kārtā. Vēlēšos arī saņemt apstiprinājumu, ka tiks nodrošinātas brīvas un godīgas vēlēšanas, kā arī paudīšu atbalstu Gruzijas ģeopolitiskajam kursam Eiropas virzienā,” atzīmē I. Vaidere.

Deputāte skaidro, gaidāmo vēlēšanu norise ir ļoti svarīga arī Latvijai, jo Gruzija ir ES Austrumu partnerības valsts, kas vēlas tuvināties ES, un nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris. Turklāt ES Gruzijai sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību, ik gadu piešķirot vairāk nekā 120 miljonus eiro. Taču I. Vaidere norāda, ka, lai arī vēlēšanu pirmajā kārtā 2. oktobrī vēlētājiem bija izvēle starp dažādām politiskām partijām, tika konstatēti pārkāpumi gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan arī balsošanas un balsu skaitīšanas laikā.

“Rīt manā vadībā vēlēšanu novērošanas delegācija kopā ar citiem starptautiskajiem novērotājiem vērtēs, vai ir novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi. Godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamatprincips un attīstības priekšnoteikums, tādēļ rūpīgi sekosim vēlēšanu norisei, jo īpaši galvaspilsētā Tbilisi, kur dzīvo teju trešdaļa valsts iedzīvotāju,” komentē I. Vaidere.

Deputāte uzsver, ka vēlēšanu novērošana ir daļa no ES ārpolitikas, kas sniedz atbalstu demokrātijai, cilvēktiesībām un tiesiskumam visā pasaulē. Tā palīdz stiprināt demokrātiskās institūcijas, veido sabiedrības uzticību vēlēšanu procesiem, kā arī attur no krāpšanas, iebiedēšanas un vardarbības.

Jāpiebilst, ka I. Vaidere jau ilgstoši strādā pie Gruzijas tuvināšanas ES un demokrātijas stiprināšanas šajā valstī. 2013. gadā kā novērtējumu padarītajam viņa saņēma valsts augstāko apbalvojumu ­– Svētās karalienes Tamāras ordeni. Pateicoties arī I. Vaideres darbam, kopš 2016. gada spēkā ir ES un Gruzijas asociācijas nolīgums, kurā ir ietverta padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona, bet no 2017. gada bezvīzu režīms nodrošina atvieglotu Gruzijas pilsoņu ceļošanu uz Šengenas valstīm. Viņa arī jau agrāk vērsusi Gruzijas premjerministra  uzmanību uz to, ka nepieņemami ir pieminekļi padomju diktatoram Staļinam, kas izvietoti dažādās Gruzijas pilsētās, jo tas dziļi aizskar daudzus eiropiešus, kuru ģimenes ir tiešā vai netiešā veidā cietušas no Staļina noziegumiem.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (ETP) vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti ir nosūtījuši vēstuli Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

“Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt,” vēstules aktualitāti pamato I. Vaidere.

Deputāte, kura aktīvi darbojas EP Vēstures atceres grupā un ilgstoši strādā pie vienotas Eiropas vēstures izpratnes veidošanas, norāda, ka priekšlikums nojaukt pieminekli parādījās nesen un ir izskanējis vairākos Beļģijas medijos. Tika ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji ir izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem “godinot nacistu līdzstrādniekus”. Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība jau ir lēmusi pārdēvēt “Brīvības laukumu”, kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

“Ir redzams, ka vietējiem politiķiem ne tikai trūkst izpratnes par vēstures faktiem, bet uz viņiem tiek izdarīts “spiediens no malas”. Tādēļ vēstulē skaidrojam, ka latviešu leģionāri nacistiskās Vācijas spēkos tika mobilizēti pret pašu gribu un ir starptautiski atzīts, ka latviešu leģionam nav saistības ar nacistu noziegumiem pret cilvēci. Uzsveram arī to, ka tā bija padomju propaganda, kas radīja melus par to, ka mūsu leģionāri būtu pielīdzināmi nacistiem, un šo dezinformāciju joprojām aktīvi izplata Krievija, lai nomelnotu Latviju,” uzsver deputāte.

I. Vaidere atzīmē, ka viņas virzīto vēstuli parakstījuši deputāti no dažādām ES valstīm un politiskajām frakcijām. Tādēļ viņa patiesi cer, ka Zedelgemas pašvaldības deputāti ieklausīsies argumentos un piemineklis tiks saglabāts, jo šīs piemiņas vietas sagraušana būtu vēršanās pret visiem tiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret savu gribu.

12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.

Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra vadītājai Lienei Dambiņai piešķirta Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balva.

EP Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi, ka no Latvijas Eiropas Pilsoņu balva par ilgstoši nozīmīgu, nesavtīgu darbu sabiedrības labā piešķirta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) un Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītājai Lienei Dambiņai.

Līdztekus BSF un PRC L. Dambiņa ir arī vairāku labdarības akciju, piemēram, "Eņģeļi pār Latviju", iniciatore, tā palīdzot uzlabot dzīves kvalitāti tūkstošiem bērnu un jauniešu, kā arī viņu ģimenēm. L. Dambiņu nominējušie EP deputāti Inese Vaidere un Ivars Ijabs bija pārliecināti, ka viņa, ar kuru lepojas Latvijā, ir pelnījusi arī Eiropas mēroga atzinību, un tas ir novērtēts un atbalstīts arī Eiropas Pilsoņu balvas komitejā.

Liene Dambiņa pateicas par novērtēšanu: "Vēlētos izteikt lielu pateicību par mana darba novērtējumu. Palīdzība bērniem – mūsu jaunākajai paaudzei - tas ir patiešām svarīgi. Īpaši jauki, ka šis novērtējums ir vienā dienā un sakrīt ar man ļoti svarīgu notikumu – šodien atvērām Pusaudžu resursu centrus Latvijas reģionos Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī, lai ikvienam jaunietim būtu iespēja ar kādu aprunāties un tikt sadzirdētam! Darbi, ko paveicis Bērnu slimnīcas fonds un Pusaudžu resursu centrs, ir paveikti, pateicoties lieliskiem cilvēkiem, ar kuriem strādāju ikdienā! Paldies ikvienam!"

"Pilsoņu balvas pieteikuma formā pat nevarējām uzskaitīt visu, ko Liene ir izveidojusi, vadījusi un brīvprātīgi atbalstījusi. Viņas izcilais devums sabiedrībai daudzu gadu garumā iedvesmo apkārtējos, veicina solidaritāti un vairo labo. Ir daudz labu iniciatīvu, kuras ātri parādījušās, bet ātri arī apraujas, taču Dambiņas darbība ir ilggadēja. Vēl jāpiebilst, ka daudzos darbus viņa veiksmīgi spējusi apvienot ar četru bērnu audzināšanu. Ja kāds šo balvu ir pelnījis, tad tā nešaubīgi ir Liene," uzsver I. Vaidere.

"Labiem darbiem ir jātiek novērtētiem! Lienes Dambiņas nesavtīgais darbs Latvijas sabiedrības labā ir guvis plašu atzinību Eiropas Savienībā, par ko man ir prieks un lepnums. No sirds sveicu Lieni ar Eiropas Pilsoņu balvas saņemšanu un ceru, ka viņas gatavība palīdzēt citiem kalpos arī mums par iedvesmu nākotnē sniegt palīdzīgu roku biežāk tiem, kam tā visvairāk vajadzīga," pauž I. Ijabs.

BSF ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas rūpējas par bērnu veselību, piesaistot sabiedrības palīdzību. Ar L. Dambiņas atbalstu Bērnu slimnīca mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm nodrošina neatsverami vērtīgu palīdzību grūtajā dzīves posmā. Piemēram, pēc L. Dambiņas iniciatīvas izveidotajā BSF Vecāku mājā vecāki var saņemt ne tikai praktisku, bet arī emocionālu atbalstu. Savukārt programma "Ārkārtas gadījumi" ļauj palīdzību sniegt tiem bērniem, kuriem ārstniecība ir iespējama tikai ārpus Latvijas, turklāt bieži tā nepieciešama steidzami.

Savukārt L. Dambiņas izveidotajā PRC profesionālu bezmaksas palīdzību saņem vairāk kā 650 jaunieši ar mentālās veselības grūtībām un riskiem, kā arī viņu ģimenes. Centrs darbojas pēc principa – nevis sodīt vai ievietot slēgta tipa iestādēs, bet palīdzēt pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus. Ļoti nozīmīgs ir PRC ieguldījums pusaudžu atbalstam tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kas jauniešiem ir bijis īpaši grūts periods.

Tāpat L. Dambiņa ir viena no labdarības akcijas "Eņģeļi pār Latviju" autorēm. 2020. gadā vien tās ietvaros izdevās savākt vairāk nekā 500 000 eiro, lai ārstētu bērnus, kuriem citu iespēju šādus līdzekļus piesaistīt nebūtu.

Eiropas Pilsoņu balvu ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES. Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina ES Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Šodien plkst. 16.00 notiks tiešsaistes konference par Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvu, kurā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Jaunā Eiropas Bauhaus darba grupas locekle Inese Vaidere (ETP) aicina piedalīties Latvijas interesentus. “Šī Eiropas mēroga konference, kuru organizēju kopā ar ārzemju kolēģiem, ļaus uzklausīt radošo nozaru pārstāvjus no dažādām Eiropas valstīm, tai skaitā – Latvijas, kā arī uzzināt vairāk par Bauhaus iniciatīvu un iespējām piedalīties tās veidošanā,” skaidro I. Vaidere.

“Eiropa virzās uz videi draudzīgāku saimniekošanu, taču svarīgi ir ne tikai samazināt emisijas, bet arī radīt patīkamu dzīves telpu cilvēkiem. Daudzviet tas jau tiek darīts, piemēram, pārveidojot un apzaļumojot industriālas teritorijas, bet, apvienojot dažādu jomu pieredzi un idejas, mums ir iespēja to paveikt vēl labāk. Tieši tādēļ Bauhaus radošā iniciatīva aptver mākslu, kultūru, arhitektūru, zinātni un tehnoloģijas. Nākotnē ar Bauhaus palīdzību varēsim mūsu mājokļus, apkaimes, atpūtas un darba vietas padarīt videi un cilvēkiem draudzīgākas,” uzsver deputāte, kura EP strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā.  

Pamatojot Bauhaus nozīmi Latvijai, I. Vaidere atzīmē, ka mēs neesam tik ļoti attālinājušies no dabas kā Rietumeiropa. “Protam arī lietas labot, piešķirt tām “otro elpu”. Līdz ar to arī ceļš “atpakaļ” no pārmērīgās patēriņa kultūras būs vienkāršāks. Mums ir arī lieliski materiāli, piemēram, koks, kas kļūst arvien pieprasītāks, lai veidotu veselīgu, harmonisku dzīves telpu. Tādēļ uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur radīt videi draudzīgus risinājumus, ko izmantos visā Eiropā.”

Savā runā viņa akcentēs divus svarīgus aspektus. Pirmkārt, to, ka jāpalielina atbalsts vēsturisko ēku saglabāšanai. I. Vaidere ir pārliecināta, ka nolietotas ēkas nevis jānojauc, tā iznīcinot kultūras mantojumu un radot lielu atkritumu daudzumu, bet gan jāatjauno. Otrkārt - jāizveido ērti lietojama un pārskatāma Bauhaus zināšanu e-platforma, kurā apkopotu visu noderīgo informāciju.

Konferencē piedalīsies arī Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes Kultūras ministrijā locekle Ieva Zībārte. Viņa norāda: “Jaunais Eiropas Bauhaus ir uz sadarbību un inovācijām vērsta iniciatīva ar tālejošiem dzīves vides kvalitātes uzlabošanas mērķiem. Atslēgas vārds šajā rīcībā ir tieši sadarbība – viedokļu, ideju, kompetences, kolektīvo un personisko mērķu sinerģija –, lai veidotu vidi, kurā ir patīkami dzīvot un strādāt, un kas nenodara kaitējumu dabai.”

Konference tiks translēta šodien starp plkst. 16.00 un 17.30  tiešsaistē https://youtu.be/lESigcs3Za0. Reģistrācija nav nepieciešama. 

Šodien Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Rīgā paziņojusi, ka ir apstiprināts Latvijas plāns ES Atveseļošanas fonda izmantošanai. “Mūsu reformu un investīciju plānu apspriedēs ir izdevies uzlabot, tagad laiks to ieviest! Taču Atveseļošanas fonds 1,82 miljardu eiro vērtībā nevis vienkārši “jāapgūst”, bet gan gudri jāiegulda projektos ar ilgtermiņa efektu, lai Latvijas ekonomiku paceltu augstākā līmenī,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā EP Ekonomikas komitejā.

ES tiek ieviests īpašs ekonomikas Atveseļošanas fonds, lai mazinātu pandēmijas sekas, kā arī atbalstītu reformas. 38% no Latvijai pieejamā finansējuma tiks atvēlēti Eiropas zaļā kursa ieviešanai, bet 21% – digitalizācijai. Nozīmīgas investīcijas plānotas arī reģionu attīstībā, zinātnē, veselības aprūpes un izglītības uzlabošanā.

“Kad februārī parādījās sākotnējās ieceres šo līdzekļu izmantošanai, norādīju, ka tās jāpārskata, lai vairāk ieguldītu nākotnē un ES nauda pēc iespējas paliktu Latvijā. Tostarp vērsos pie ekonomikas ministra, lai mudinātu lielākus līdzekļus novirzīt ēku renovācijai. Pozitīvi, ka valdība ieklausījās un plāns tika uzlabots. Piemēram, krietni vairāk tiks ieguldīts visu vecumu iedzīvotāju digitālajās prasmēs, kas ir būtiski, jo šajā jomā mūsu rādītāji ir zem ES vidējā līmeņa. Tāpat koriģēts sākotnēji pārlieku lielais uzsvars uz valsts pārvaldi, tā vietā papildu atbalstu piešķirot uzņēmējiem. Izdevās panākt arī lielāku finansējumu dažādiem energoefektivitātes pasākumiem, kaut gan uzskatu, ka tieši ēku atjaunošanai paredzētie līdzekļi joprojām ir nepietiekami, jo renovācija ir viens no Latvijas visnozīmīgākajiem uzdevumiem turpmākajos gados,” norāda I. Vaidere.

Viņa skaidro, ka īsā laikā sagatavot veiksmīgu fonda izmantošanas plānu bija liels izaicinājums, tomēr Latvija uz citu valstu fona izskatās pietiekami labi – par to liecinot arī augstais EK novērtējums. “Bija ne tikai jāizstrādā kvalitatīvi reformu un investīciju priekšlikumi, bet arī jārīkojas strauji, lai nauda sasniegtu grūtībās nonākušās nozares pēc iespējas ātrāk. Mūsu plāns tika iesniegts kā viens no pirmajiem, kamēr, piemēram, Igaunija to izdarīja ar gandrīz divu mēnešu kavēšanos. Tas nozīmē, ka Latvija arī ātrāk – jau vasaras otrajā pusē – saņems priekšfinansējumu projektu uzsākšanai. Jāpiebilst, ka EP Ekonomikas komitejā izdevās panākt avansa maksājumu palielināšanu līdz 13% no kopējā apjoma, kas mazinās slogu uz Latvijas budžetu ekonomisko grūtību laikā,” atzīmē deputāte.

No ES daudzgadu budžeta dalībvalstis garantēti saņem līdzekļus investīciju veikšanai, savukārt Atveseļošanas fonda piešķiršana balstīsies uz rezultātu sasniegšanu. Pretējā gadījumā līdzekļus var neizmaksāt. “Tas nozīmē, ka Latvijai priekšā ir liels darbs arī turpmākajos gados – būs jāizpilda izvirzītie reformu mērķi, lai ES finansējumu turpinātu saņemt. Fonds ir jāizmanto, lai ieguldītu cilvēkos un padarītu mūsu tautsaimniecību efektīvāku, modernāku un videi draudzīgāku, tādējādi paaugstinot Latvijas labklājību ilgtermiņā,” piebilst I. Vaidere.

Šodien aprit 80 gadi kopš PSRS no Latvijas uz Sibīriju lopu vagonos izsūtīja vairāk nekā 15 000 cilvēku. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP) ir pieprasījusi Eiropas Komisijai (EK) skaidrot paveikto vienotas vēstures izpratnes veidošanai un aicina nākt klajā ar konkrētiem soļiem, tostarp papildu finansējumu, lai Eiropā veicinātu komunisma noziegumu atceri un izpēti. Vienlaikus viņa ir vērsusies pie Latvijas valdības ar priekšlikumu izmantot tukšās Stūra mājas telpas Rīgā starptautiska Totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centra izveidei.

“1941. gada 14. jūnija masu deportācijas bija tikai viens no totalitārā komunisma zvērīgajiem noziegumiem, kas sagrāva neskaitāmas dzīves. Padomju represijām pret Latvijas iedzīvotājiem nav un nevar būt attaisnojuma! Taču joprojām pastāv dubultstandarti nacisma un komunisma noziegumu vērtējumos, kas jānovērš, jo abi režīmi ir pelnījuši vienlīdz spēcīgu nosodījumu. Tādēļ gan Eiropas līmenī, gan Latvijā jāsper jauni soļi, lai veicinātu vienotu vēstures izpratni un šādi notikumi nekad vairs neatkārtotos,” uzsver I. Vaidere, kura strādā EP Vēstures atceres grupā un ir arī Latvijas Okupācijas izpētes biedrības Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.

ES mērogā deputāte ir vērsusies pie EK, lai saņemtu skaidrojumu par izdarīto un turpmākajiem plāniem komunisma noziegumu atceres un izpētes atbalstam. Viņa bija starp autorēm EP 2009. gada rezolūcijai “Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu” un 2019. gada rezolūcijai “Par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei”, kuras aicināja sniegt efektīvu atbalstu vēsturiskās atmiņas veicināšanas projektiem. “Ir laiks izvērtēt to, cik efektīvi bijuši līdz šim veiktie izglītības pasākumi un kā tos uzlabot turpmāk. Nepieciešami arī jauni projekti komunisma noziegumu atcerei un izpētei ar lielāku ES fondu atbalstu,” skaidro I. Vaidere.

Savukārt Latvijas valdībai I. Vaidere ir ierosinājusi veidot Totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centru, ko varētu iekārtot pašreiz neizmantotajās telpās valsts pārziņā esošajā ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61. “Mans priekšlikums risinātu divas problēmas – gan dotu skaidrību par Stūra mājas likteni, gan sniegtu nozīmīgu devumu komunisma noziegumu tālākā izpētē, kas joprojām ir nepietiekama. Centrs būtu jāveido kopā ar Lietuvu un Igauniju vai vēl plašāk – arī ar Viduseiropas valstīm. Iespējams, to varētu attīstīt sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas jeb Prāgas platformas organizācijām. Nepieciešamos līdzekļus varētu nodrošināt, piesaistot valsts un ES resursus, kā arī starptautisko partneru finansējumu. Šāds ieguldījums mūsu pagātnes apzināšanā būtu arī svarīgs ieguldījums Latvijas nākotnē,” norāda deputāte.

Lai veicinātu starptautisku izpratni par traģiskajiem 20. gadsimta notikumiem Latvijā, I. Vaidere regulāri rīko dažādus vēsturi skaidrojošus pasākumus EP. Deputāte arī līdzfinansējusi un prezentējusi starptautiski augsti novērtēto dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas izgaismo staļinisma noziegumus, kā arī atbalstījusi vairāku padomju okupāciju atmaskojošu grāmatu izdošanu.

Eiropas Pilsoņu balvai šogad izvirzīta Bērnu slimnīcas fonda (BSF) un Pusaudžu resursu centra (PRC) vadītāja Liene Dambiņa par ilgstoši nozīmīgu, nesavtīgu darbu sabiedrības labā. L. Dambiņa ir arī vairāku labdarības akciju, piemēram, “Eņģeļi pār Latviju”, iniciatore, tā palīdzot uzlabot dzīves kvalitāti tūkstošiem bērnu un jauniešu, kā arī viņu ģimenēm. L. Dambiņu nominējušie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Inese Vaidere un Ivars Ijabs ir pārliecināti, ka L. Dambiņa, ar kuru lepojas Latvijā, ir pelnījusi arī Eiropas mēroga atzinību.

“Labo projektu grūtībās nonākušu bērnu, jauniešu un viņu radinieku atbalstam, ko izveidojusi, vadījusi un brīvprātīgi atbalstījusi Liene ir tik daudz, ka visus pat nevarējām uzskaitīt Pilsoņu balvas pieteikuma formā. Viņas izcilais devums sabiedrībai daudzu gadu garumā iedvesmo apkārtējos, veicina solidaritāti un vairo labo. Liene uz citu kandidātu fona īpaši izceļas ar to, ka viņa šo nesavtīgo darbu veic jau vairāk nekā 10 gadus. Tas nav mazsvarīgi, jo ir daudz labu iniciatīvu, kuras ātri parādījušās, bet ātri arī apraujas. Vēl jāpiebilst, ka daudzos darbus viņa veiksmīgi spējusi apvienot ar četru bērnu audzināšanu. Ja kāds šo balvu ir pelnījis, tad tā nešaubīgi ir Liene,” uzsver I. Vaidere.

“Lienes Dambiņas darbs bērnu, pusaudžu un ģimeņu veselībai un labbūtībai ir izcils eiropeiskas pilsoniskas iesaistes piemērs. Lienes pastāvīgais, mērķtiecīgais un radošais darbs praktiski iedzīvina Eiropas vērtības – solidaritāti, taisnīgumu, iekļautību, cieņu pret cilvēku,” norāda I. Ijabs.

BSF ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas rūpējas par bērnu veselību, piesaistot sabiedrības palīdzību. Ar L. Dambiņas atbalstu Bērnu slimnīca mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm nodrošina neatsverami vērtīgu palīdzību grūtajā dzīves posmā. Piemēram, pēc L. Dambiņas iniciatīvas izveidotajā BSF Vecāku mājā vecāki var saņemt ne tikai praktisku, bet arī emocionālu atbalstu. Savukārt programma “Ārkārtas gadījumi” ļauj palīdzību sniegt tiem bērniem, kuriem ārstniecība ir iespējama tikai ārpus Latvijas, turklāt bieži tā nepieciešama steidzami.

Savukārt L. Dambiņas izveidotajā PRC profesionālu bezmaksas palīdzību saņem vairāk kā 650 jaunieši ar mentālās veselības grūtībām un riskiem, kā arī viņu ģimenes. Centrs darbojas pēc principa – nevis sodīt vai ievietot slēgta tipa iestādēs, bet palīdzēt pusaudža konkrētajā dzīves situācijā novērst riskus. Ļoti nozīmīgs ir PRC ieguldījums pusaudžu atbalstam tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kas jauniešiem ir bijis īpaši grūts periods.

Tāpat L. Dambiņa ir viena no labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” autorēm. 2020. gadā vien tās ietvaros izdevās savākt vairāk nekā 500 000 eiro, lai ārstētu bērnus, kuriem citu iespēju šādus līdzekļus piesaistīt nebūtu.

Eiropas Pilsoņu balvu EP reizi gadā piešķir personām par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā, kā arī projektiem, kas nostiprina ES Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Pirms 72 gadiem teju 45 000 Latvijas iedzīvotāju lopu vagonos aizveda nezināmā virzienā. Izrādījās, ka mokošais ceļš šos nevainīgos cilvēkus veda uz Sibīriju. Daži to mēģina attaisnot – tie esot bijuši “tautas ienaidnieki”. Bet kā gan vairāk nekā 10 000 bērnu varēja būt “tautas ienaidnieki”!?

Pārāk daudzi no izsūtīšanām nekad neatgriezās. Tāpēc šodien pieminam 1949. gada 25. martu – vienu no vistumšākajām dienām Latvijas vēsturē. Šis genocīds ir atstājis dziļas rētas vai katrā Latvijas ģimenē, arī manējā.

Ir skaidrs, ka šo cilvēku piemiņa nedrīkst pazust no mūsu atmiņām, tādēļ ir svarīgi no paaudzes paaudzei tās nodot, ik gadu pieminot izsūtīšanu upurus.

Eiropas Parlamentā (EP) strādāju pie tā, lai mūsu tautas pārdzīvojumus zinātu un saprastu starptautiski. Kopā ar ārvalstu kolēģiem panācām, ka jau vairāk nekā desmit gadus 23. augusts ir pasludināts par Eiropas kopīgu nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu. Esmu organizējusi vēstures konferences, panākusi līdzfinansējumu dokumentālajai filmai “Padomju stāsts” un atbalstījusi vairāku grāmatu izdošanu, kas atmasko padomju okupāciju. Šobrīd to turpinu darīt, strādājot EP Vēstures atceres grupā.

Lielais darbs, kas ieguldīts mūsu vēstures skaidrošanā, ir nesis rezultātus. Tomēr tas jāturpina. Gan skolās, gan vecākiem katrā ģimenē bērniem jāstāsta par pagātnes zvērībām.  

Diemžēl šodien mums nav iespējas pulcēties un kopīgi atcerēties mūsu ģimenes locekļus, radus, draugus un tuviniekus, kuri cieta no šī nežēlīgā, totalitārā režīma. Taču, arī atrodoties mājās, mēs katrs varam aizlūgt par visām upuru dvēselēm un novērtēt mūsu vērtības – valsti, zemi un valodu.

Kopā nolieksim galvas, pieminot deportāciju upurus, un godāsim smagi izcīnīto Latvijas neatkarību!

Eiropas Parlamenta deputātei Prof. Inesei Vaiderei pagājušogad tika uzticēts kļūt par Eiropas Renovāciju vēstnieci Latvijā. Šobrīd viņa Eiropas Parlamentā aktīvi strādā pie ES “Renovācijas viļņa” stratēģijas ieviešanas, kas nosprauž mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, kā arī informē par iespējām, ko šie plāni sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

I. Vaidere skaidro, ka ēku renovācija nesīs dažādus ieguvumus. Iedzīvotājiem tā būs patīkamāka un veselīgāka dzīves telpa, pievilcīgākas apkaimes un mazāki apkures rēķini. Turklāt mājokļu kalpošanas ilgums krietni pieaugs un, atšķirībā no nerenovētām ēkām, celsies dzīvokļu tirgus vērtība.

Renovācijas palīdzēs sasniegt arī klimata mērķus, jo ēku sektors rada lielākos siltumnīcefekta gāzu izmešus Latvijā un ir atbildīgs par 40% no energopatēriņa. Turklāt jāņem vērā, ka centrālajā siltumapgādē Latvijā dominē fosilais kurināmais, kas lielā mērā tiek ievests no Krievijas. Tādēļ ēku energoefektivitātes uzlabošana nepieciešama ne tikai Eiropas zaļā kursa ieviešanai, bet arī lai samazinātu importu no nedraudzīgā austrumu kaimiņa.

Tāpat I. Vaidere izceļ renovāciju kā nozīmīgu stimulu ekonomikas izaugsmei, jo tā attīsta uzņēmējdarbību un ļauj izmantot vietējās izejvielas. Pētnieki secinājuši, ka ar katru miljonu eiro, kas ieguldīti ēku renovācijā, vidēji tiek radītas 17 jaunas darbavietas. Tādēļ renovējot jādod priekšroka Latvijā ražotiem materiāliem, jāizmanto vietējās zināšanas un tehnoloģijas, lai Eiropas nauda paliktu Latvijā. Īpaši jāatbalsta arī vēsturisko māju, kas celtas pirms 1941. gada, atjaunošana, jo tām ir liela kultūras un ekonomiskā vērtība, ko nedrīkstam pazaudēt.

I. Vaidere jau vairākkārt ir vērsusies pie ekonomikas ministra, lai uzsvērtu, ka renovācijai jāatvēl ievērojami ES fondu līdzekļi. Viņa ar bažām norāda, ka šobrīd sagatavotajā Latvijas investīciju plānā ES ekonomikas atveseļošanas fonda izmantošanai māju atjaunošanai paredzēts ļoti neliels atbalsts. Deputāte ir pārliecināta, ka ieguldījumi renovācijā sniegs reālus rezultātus ar ilgtermiņa efektu, tādēļ tai nepieciešams krietni lielāks finansējums, un investīciju plāns attiecīgi jāuzlabo.

Šodien Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprina jaunu fondu “ES Veselība” 2021.-2027. gadam. “Speram vēsturisku soli – pirmo reizi ES būs īpašs fonds veselības aprūpei ar nozīmīgu budžetu. Tas ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības nozari gan krīzes situācijās, gan risinot ilgtermiņa problēmas, piemēram, nevienlīdzību aprūpes pieejamībā. Esmu gandarīta, ka man fonda izmantošanas kritērijos izdevās iekļaut Latvijai svarīgus mērķus – uzlabot veselības pakalpojumu kvalitāti, kā arī sākt mazināt cenas zālēm,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Vīrusa pandēmija ir īpaši izgaismojusi to, ka slimības robežas nepazīst un veselības jautājumi vairāk jārisina Eiropas mērogā. Arī Eirobarometra aptaujas dati rāda, ka cilvēki veselības aprūpi uzskata par vienu no Eiropas stūrakmeņiem nākotnē. Latvijai jaunais fonds būs ieguvums, jo mūsu veselības nozare jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību,” norāda deputāte. I. Vaidere aktīvi piedalījās “ES Veselība” noteikumu izstrādē un panāca, ka daļu līdzekļu varēs novirzīt, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm veselības aprūpes kvalitātē, kā arī, lai pacienti iegūtu no zemākām zāļu cenām.

Viņa arī atgādina, ka EP neatlaidības rezultātā izdevās fonda līdzekļus palielināt: “Par spīti neapšaubāmajai vajadzībai atvēlēt vairāk naudas veselības jomai Eiropas līmenī, daļa dalībvalstu tuvredzīgi centās fonda finansējumu samazināt. Tomēr smagās sarunās panācām trīs reizes lielāku finansējumu veselības aprūpei, nekā to paredzēja dalībvalstu priekšlikums.”

I. Vaidere atzīmē, ka fonds “ES Veselība” ļaus finansēt virzību uz Eiropas veselības savienības izveidi. “Apkopojot spēkus, dalībvalstis var ietaupīt resursus un nodrošināt efektīvāku aprūpi. Latvijas interesēs ir, piemēram, veidot vienotu ES pieeju vēža ārstēšanai – skrīningam, datu apkopošanai un medikamentu izstrādei. Tā varēsim pret šo slimību cīnīties labāk. Protams, Eiropas valstīm kopīgi jāuzlabo arī gatavība starptautiskām veselības krīzēm nākotnē,” skaidro I. Vaidere. Viņa piebilst, ka pasākumi Eiropas veselības savienības ieviešanai gan nenozīmē, ka Eiropa mums turpmāk diktēs to, kā organizēt savu veselības aprūpes sistēmu.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pieprasījusi Eiropas Savienības ārpolitikas vēstnešiem, kā arī ES Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam sarunās ar Gruzijas politiskajiem līderiem aktualizēt jautājumu par padomju tirāna Josifa Staļina glorificēšanu valstī.

Vaidere pauž, ka ir nepieņemami, ka Gruzijā joprojām tiek atklāti jauni pieminekļi padomju diktatoram, no kuriem pēdējais parādījies Zestaponi pilsētā.

Inese Vaidere: "Turklāt Staļina dzimtajā pilsētā Gori vēl aizvien darbojas viņa dzīvi glorificējošs muzejs. Tas dziļi aizskar daudzus eiropiešus, kuru ģimenes ir tiešā vai netiešā veidā cietušas no Staļina noziegumiem. Tādēļ sagaidu, ka ES rīkosies, lai Gruzijas valdība šo problēmu novērstu," uzsvēra politiķe.

Deputāte atgādināja, ka tieši viņas iniciatīvas rezultātā EP ir nosodījis Staļina režīma noziegumus, pasludinot 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Pēc tam arī Gruzija lēma oficiāli pieminēt totalitārisma upurus šajā datumā.

"Jau 2013.gadā, kad apmeklēju Gruziju EP faktu izpētes misijas ietvaros, toreizējais premjers Bidzina Ivanišvili apliecināja, ka Staļins ir Gruzijas kauna traips. Diemžēl vārdi joprojām ne vienmēr saskan ar darbiem," secināja Vaidere.

Politiķe atzīmē, ka 31.oktobrī Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas un to iznākums var ietekmēt ne tikai valsts turpmāko ģeopolitisko kursu, bet arī attieksmi pret totalitāro diktatoru Staļinu. Vēlēšanas ietekmēs ne tikai kopējo ģeopolitisko kursu, proti, cik ļoti Gruzija virzīsies uz Eiropas pusi, vai tomēr centīsies "balansēt" arī attiecībā uz Krieviju, bet arī attieksmi pret Gruzijas vēsturi un Staļinu.

Staļins Gruzijā ir neviennozīmīgi vērtēts, arī politisko partiju starpā. Piemēram, partija "Gruzijas patriotu alianse" grib mainīt Gruzijas kursu, atbalstot ciešas attiecības ar Krieviju, iestājoties pret NATO un nevēlas nosodīt Staļinu. Arī daļa politiķu no pašreiz valdošās partijas "Gruzijas sapnis" ir pauduši Staļinu attaisnojošus viedokļus, ko caur medijiem cenšas veicināt Kremlis. Tāpat viņš akcentēja, ka, piemēram, politiskā partija "Brīvības kustība - Eiropeiska Gruzija" ir paudusi ļoti skaidru nostāju - Staļins ir jānosoda un pieminekļu būvniecība diktatoram ir nepieņemama.

Vaidere atzīmēja, ka ES Gruzijai sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību, ik gadu piešķirot vairāk nekā 120 miljonus eiro. Latvija Covid-19 izplatības ierobežošanai Gruzijā šovasar nosūtījusi dezinfekcijas līdzekļus, savukārt ES septembrī noslēgusi vienošanos par ievērojamu investīciju plānu, kas valstī sekmēs atgūšanos no vīrusa krīzes. Arī diplomātiski ES iestājas par Gruzijas teritoriālās vienotības atjaunošanu, nosodot Krievijas pretlikumīgo Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju.

"Gruzija ir Latvijai draudzīga valsts un mēs vēlamies ļoti labas attiecības. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo atbalstu, ko Gruzijai sniedzam, jebkādi Staļina totalitāros noziegumus attaisnojoši soļi šajā valstī mums nav nepieņemami un pret tiem ir jāvēršas," tādu pārliecību pauda Vaidere.

Attiecībā uz gaidāmajām vēlēšanām, deputāte skaidro, ka Latvijas interesēs ir, lai atbalstu gūtu politiskie spēki, kas nodrošinās Gruzijas attīstību Eiropas virzienā, stingri iestājoties pret tuvināšanos Kremlim un Staļina kultu. Viņa piebilst, ka iznākumu varētu ietekmēt tas, ka šīs būs pirmās parlamenta vēlēšanas ar jaunu sistēmu, kurā gandrīz visi deputāti tiks ievēlēti proporcionālā kārtībā no partiju sarakstiem.

Vaidere 2013.gadā saņēma Svētās karalienes Tamāras ordeni kā augstu novērtējumu viņas darbam Gruzijas tuvināšanā ES un ieguldījumam demokrātijas stiprināšanā šajā valstī. Kopš 2016.gada 1.jūlijā spēkā ir ES un Gruzijas asociācijas nolīgums, kurā ir ietverta padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona. Savukārt no 2017.gada spēkā ir bezvīzu režīms, kas nodrošina atvieglotu Gruzijas pilsoņu ceļošanu uz Šengenas zonu.