Inese Vaidere

14.12.2022

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte

Šodien Saeimā apstiprināta jaunā valdība, kuras sastāvs nu ir paplašināts ar vēl vienu ministriju. Tās atbildības lokā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kāds vien šobrīd iedomājams – enerģētika. Jaunas ministrijas izveide, lai pārvaldītu attiecīgo jomu, uzliek lielu atbildību tās ministram, ņemot vērā krīzi, kuru izraisījis karš Ukrainā.

Neapšaubāmi, pašlaik gan mēs, gan visa Eiropa kopumā izjūtam sekas tam, ka ilgus gadus pārlieku lēni virzījāmies uz enerģētisko neatkarību no Krievijas, kā arī zaļās enerģijas attīstīšanu. Tāpēc ir pēdējais laiks darīt visu iespējamo šīs atkarības mazināšanai. Nedrīkstam pieļaut, ka valsts, kas Eiropas līmenī atzīta par teroristisku, spēj izmantot energoresursus kā šantāžas sviru.

Tirgus pārorientēšanās jau notiek. Ja vēl šā gada sākumā Krievijas dabasgāze veidoja vairāk nekā 40% no ES gāzes importa, tad šobrīd tie ir vairs tikai ap 7%. Taču, lai gan cipari ir iepriecinoši, tomēr nevar aizmirst par ēnas pusi – milzīgās enerģijas cenas, kuras jau tagad maksā ikviens mūsu valsts iedzīvotājs un uzņēmums. Tāpēc jo īpaši svarīga būs jaunās ministrijas turpmākā rīcība. Noteikti nepieciešams arī ilgtermiņa plāns Latvijas klimata un enerģijas politikai, tomēr, pirmkārt, jāmeklē risinājumi, kā samazināt elektrības un gāzes cenas šodien. Vienīgais, kas glābj situāciju, ir valsts īstenotās atbalsta programmas iedzīvotājiem, lai cilvēki neizjustu patieso elektroenerģijas un gāzes cenu slogu.

Lielāks uzsvars jāliek uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Tas ir vienīgais veids, kā mums būt enerģētiski neatkarīgiem un stiprināt valsts drošību. Lai paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju, Vides komitejā izstrādājām jaunus noteikumus, kuri šonedēļ atbalstīti EP.  To galvenais mērķis ir samazināt administratīvos šķēršļus tādām jaunām enerģijas ražošanas iekārtām, kas atrodas īpaši noteiktās teritorijās. Attiecīgās teritorijas apstiprinās katra dalībvalsts, izvērtējot, kur ir iespējama paātrināta atjaunīgo energoresursu enerģijas avotu uzstādīšana, neradot kaitējumu videi.

Noteikumi iekļauj arī, piemēram, atvieglojumus saules paneļu uzstādīšanai ēkām un atļauju izsniegšanu trīs mēnešu laikā. Savukārt par mazākām saules enerģijas iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 50 kW, būs vienkārši jāpaziņo. Domāju, tas risinās daudzu cilvēku problēmas, kuri izvēlējās uzstādīt saules paneļus, lai samazinātu izdevumus, bet atļaujas gaida mēnešiem ilgi. Paredzēts, ka šie noteikumi stāsies spēkā jau 2023. gadā.

Tāpat EP esam palielinājuši mērķus Atjaunīgo resursu direktīvā, kas nosaka, ka līdz 2030. gadam 45% no patērētās enerģijas ES jābūt no atjaunīgiem avotiem. Lai to panāktu, ar “RePowerEU” investīciju plānu tīrā enerģijā plānots papildus ieguldīt līdz pat 300 miljardiem eiro. Tagad dalībvalstīm ir tikai pašām jāgrib pāriet uz “zaļo” enerģiju.

Attīstot atjaunīgās enerģijas izmantošanu, varēsim samazināt enerģijas cenas. Latvijā ir būtiski pašmāju enerģijas resursi, kurus tam varam izmantot – gan sauli, vēju un ūdeni, gan arī koksnes atlikumus. Tāpat paredzēts dubultot siltumsūkņu izmantošanu un investēt ūdeņraža tehnoloģiju pētniecībā. Tā ir lieliska iespēja mūsu radošajiem zinātniekiem un uzņēmējiem strādāt roku rokā, lai panāktu rezultātu, no kura iegūs visa Latvija.

Lai gan gāzes cenas ir nedaudz kritušās, jāatceras, ka mums priekšā ir ne viena vien ziema un gāzes nodrošinājums varētu kļūt par vēl vienu izaicinājumu. Atjaunīgiem enerģijas avotiem ir potenciāls aizstāt arvien lielāku izmantotās gāzes daļu, kas ļaus mazāk līdzekļu tērēt tās iepirkšanai. Taču tas iespējams, ja pareizi attīstīsim Latvijas enerģētikas politiku, nospraužot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa valsts mērķus. Tas būs viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai un ministram.

Mums arī jāpārvērtē, kā lietojam enerģiju tagad, pēc iespējas samazinot tās patēriņu. Vislētākā ir tā enerģija, ko neizmantojam vispār. Renovācijas ir ļoti būtisks veids, kā ierobežot enerģijas “izkūpēšanu gaisā”. Šis ir jautājums pie kura strādāju EP un jau tagad ES budžetā iekļauts un tiek realizēts manis izstrādāts pilotprojekts teju divu miljonu eiro vērtībā, lai atbalstītu iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus. Pie šī jautājuma aktīvi jāstrādā arī jaunajam ministram.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdu jautājumu, vai mums vajadzīgs Eiropas zaļais kurss tagad, kad notiek karš un iestājusies enerģētikas krīze. Esmu pārliecināta, ka tas ir nepieciešams, taču mums šis ceļš jāiet gudri, pielāgojot to jaunajiem apstākļiem.

Pašreizējā enerģētikas krīze ir kļuvusi par pamatīgu grūdienu pareizajā virzienā. Jaunajai ministrijai būs pārdomāti un saprātīgi jāvada ceļš ārā no cenu krīzes uz daudz lielāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu un energodrošību.

2022. gada 23. novembrī

Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. “Šāds vērtējums ir pilnībā pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā.  Šī barbariskā valsts jāsoda par padarīto,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), kura piedalījās rezolūcijas sagatavošanā. EP arī apstiprinājis ES budžetu 2023. gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru – slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus – un masveidā slepkavo iedzīvotājus. “Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības. Agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas,” pārliecināta I. Vaidere. Viņa pauž gandarījumu, ka izdevās pārliecināt vairākumu kolēģu atbalstīt šo nozīmīgo rezolūciju.

Pašlaik Eiropā Krievijas terorisma atbalstītāju īpašumu atsavināšana norit gausi. Šo procesu kavē juridiskā neskaidrība un grūtības pierādīt sankcionēto indivīdu vai organizāciju saikni ar Krievijas noziegumiem. Lai šo problēmu risinātu, I. Vaidere ir izstrādājusi pilotprojektu, kam nākamā gada ES budžetā atvēlēts pusmiljons eiro. “Šie līdzekļi ļaus veikt pētījumu par juridiskajām iespējām, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Kremļa darboņu un oligarhu īpašumus – noguldījumus, dzīvokļus, jahtas, dārglietas. Tādējādi terorisma atbalstītāju aktīvus daudzu miljardu eiro vērtībā varēsim izmantot Ukrainas atjaunošanai un kara upuru atbalstam,” skaidro deputāte.

Pētījums palīdzēs ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajām personām vai organizācijām, un Krievijas noziegumiem. I. Vaidere piebilst, ka jaunais pilotprojekts uzlabos ES sankciju efektivitāti arī pret citiem noziedzīgiem indivīdiem un struktūrām. Tas nākotnē varētu atturēt citus pārkāpējus.

Pilotprojektus ES budžetā var iesniegt EP deputāti, lai novirzītu līdzekļus svarīgu problēmu risināšanai. Taču tikai neliela daļa iesniegto priekšlikumu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu. Jau iepriekš I. Vaidere ir veiksmīgi izstrādājusi vairākus pilotprojektus, ar kuru palīdzību risinātas Latvijai nozīmīgas problēmas kā, piemēram, apkarotas Krievijas viltus ziņas, novērsta negodīga komercprakse ES vienotajā tirgū, mazināta labas pārtikas nonākšana atkritumos, atvieglota ēku renovācija.

02.11.2022

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte

“Vai Krievijas karš Ukrainā un augstās enerģijas cenas nozīmē, ka Eiropas zaļais kurss jāatceļ?” jautāts man ne reizi vien. Atbilde ir skaidra – ceļš uz zaļo kursu ir jāpielāgo, ņemot vērā jaunos apstākļus, bet jāturpina. Tas nebūs viegli, bet noteikti ir tā vērts ne vien tīrākas vides, labākas veselības un ekonomisko iespēju dēļ, bet arī mūsu energodrošības vārdā.

Krievijas izraisītais karš ir veicinājis cenu pieaugumu, kas iedzīvotāju acīs ir kļuvis par svarīgāko problēmu, liecina neseni Eirobarometra aptaujas dati. Tam cieši seko bažas par energoapgādi. Vienlaikus 87% aptaujāto vēlas, lai ES ieguldītu lielus līdzekļus atjaunojamā enerģijā. Zaļais kurss ir jāpielāgo jaunajai situācijai, bet tas nenozīmē virzības uz videi draudzīgu saimniekošanu apturēšanu vai pagriešanu pretējā virzienā. Dažās jomās zaļais kurss ir jāpaātrina, savukārt citās – jāievieš jauni pagaidu pasākumi vai jāpamaina plānotais maršruts.

Krievijas šantāža ar energoresursu piegādēm un cenām pārliecinājusi Eiropu, ka atkarība no Kremļa jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk. Ja vēl gada sākumā skeptiķi apšaubīja nepieciešamību pāriet uz tīru vietējo enerģiju, tad tagad tas nepārprotami izgaismojies arī kā valsts drošības jautājums. Un visdrošākā ir enerģija, ko saražojam pašu mājās. Par to vairs nav šaubu pat tādās valstīs kā Vācija un Itālija, kas gadiem sēdējušas uz Kremļa maldīgi lētās gāzes adatas. Lai pāreju paātrinātu, “REPowerEU” plāns paredz tuvākajos gados atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropā papildus ieguldīt 300 miljardus eiro.

Ļoti perspektīva ir saules enerģija, tādēļ līdz 2030. gadam iecerēts dubultot tās jaudu ES, piemēram, nosakot, ka nākotnē uz visu jaunu ēku jumtiem jāizvieto saules paneļi. Te jāpiebilst, ka saules paneļu cenas pēdējās desmitgades laikā ir samazinājušās vairāk nekā uz pusi, un arī citas zaļās enerģijas tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas un finansiāli izdevīgākas. Taču jāmazina gan birokrātiskais slogs uzstādīšanai, gan jārisina tīkla jaudas problēmas. Latvijā ir būtiski pašmāju enerģijas ražošanai izmantot arī koksnes atlikumus.

Pārtraucot Krievijas enerģijas piegādes, iztrūkums pagaidām jākompensē no uzticamiem avotiem - tādiem kā Norvēģija un ASV. Tāpat jāsamazina enerģijas patēriņš gan valsts sektorā un uzņēmumos, gan individuālā līmenī. Ar jaunu apņēmību jāuzlabo energoefektivitāte. Ir pēdējais laiks aktīvi veikt ēku renovāciju, par ko jau ilgu laiku esmu iestājusies kā Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā. Visaptveroša renovācija ļauj siltumenerģijas patēriņu un rēķinus samazināt pat vairāk nekā uz pusi. Jāpārskata arī mūsu paradumi – samazinot telpu temperatūru, mazāk enerģiju izmantojot tarifa dārgākajās stundās, lieki neatstājot ierīces rozetēs.

Jāuzsver, ka ceļam uz zaļo kursu ir jābūt pragmatiskam, nevis utopiskā ideoloģijā balstītam. Apvedceļš nemaina galamērķi. Īstermiņā jādara viss, lai saražotu pēc iespējas vairāk enerģijas, arī no fosilajiem resursiem, un tādējādi gan mazinātu cenas, gan izvairītos no enerģijas deficīta. Daži piemēri – Vācijā ilgāk jādarbina atomelektrostacijas. Nīderlandē vairāk gāzes jāiegūst no Groningenas lauka, ko valdība vēlējusies slēgt. Rumānijā, diemžēl, vairāk jākurina ogles. Šādi soļi pašlaik ir attaisnojami, jo ir nostiprinājusies apziņa, ka nākotnes energoapgāde būs balstīta uz vietējo atjaunojamo enerģiju, kā arī energoefektīvu patēriņu.

Eiropas zaļais kurss ved tieši šajā virzienā. Lai to īstenotu, ir ļoti svarīgi paredzēt pietiekamu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tādēļ Eiropas Parlamenta Vides komitejā esmu piedalījusies jauna Sociālā klimata fonda izstrādē, kas būs viens no veidiem, kā palīdzēt iegādāties mazāk piesārņojošas apkures sistēmas, ieguldīt videi draudzīgākā transportā un ēku renovācijā, uzsvaru liekot uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstu. Sarunas ar dalībvalstīm par fonda galīgo veidolu vēl turpinās, centīsimies līdzekļu apjomu palielināt.

Daži nākamie gadi nebūs viegli un priekšā ir ļoti daudz darba, taču mērķis ir skaidrs. Zaļais kurss palīdzēs mazināt kaitējumu dabai un piesārņojumu, tādējādi uzlabosies mūsu veselība. Uzņēmējiem zaļais kurss rada jaunas iespējas nopelnīt, eksportējot videi draudzīgas tehnoloģijas un preces. Un tagad, papildus pārējiem ieguvumiem, patiesi novērtējam, cik nozīmīga ir vietējās atjaunojamās enerģijas sniegtā energodrošība. Krievijas karš Ukrainā zaļo kursu nevis atceļ, bet nostiprina.

2022. gada 6. oktobrī

Šodien Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, stingri nosodot Krievijas īstenoto eskalāciju karā pret Ukrainu. “Kremļa zem automātu stobriem organizētie “referendumi” bija nelikumīgs farss. Rietumiem uz to jāatbild ar kategorisku noraidījumu un vēl aktīvāku militāro, ekonomisko, politisko un humanitāro palīdzību Ukrainai. Vienlaikus ar visiem līdzekļiem jācīnās pret Krievijas propagandu Eiropā,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP grupa).

EP rezolūcija, kuras izstrādē I. Vaidere piedalījās, pieprasa vēl straujāk apgādāt Ukrainu ar moderniem un jaudīgiem ieročiem, lai ukraiņi uzvarētu un kara šausmas ātrāk beigtos. “Kremlis izmanto viszemiskākos paņēmienus – draud ar kodolieročiem, šantažē ar enerģiju, uzbrūk civiliedzīvotājiem un atklāti pārkāpj visas starptautiskās normas. Nedrīkstam piekāpties šāda ļaunuma priekšā, mums jāturpina atbalstīt Ukrainu. Kaut novēloti, tomēr nupat pieņemtā astotā ES sankciju kārta pret Krieviju ir solis pareizajā virzienā, it īpaši – cenu griestu noteikšana Krievijas naftai, kas mazinās Kremļa ieņēmumus,” uzskata deputāte.

Kā ļoti nopietnu problēmu, kas jārisina aktīvāk, viņa izceļ arī Krievijas propagandas ietekmi Eiropā. “Daudzu gadu garumā izplatīto Kremļa melu ietekmē nebija pietiekami stingras Eiropas atbildes Krievijas agresijai Gruzijā un Krimā, kas, iespējams, būtu novērsis karu Ukrainā. 2018. gada ES budžetā jau tika iekļauts manis izstrādātais pilotprojekts, lai nodrošinātu efektīvāku cīņu pret Krievijas dezinformāciju, taču tam jānovirza vēl nopietnāki līdzekļi. Jābloķē arī piekļuve visiem Kremļa medijiem – tā nav vārda brīvības ierobežošana, jo Krievija nepārtraukti melo. Tāpat jāatbrīvojas no Kremļa ideoloģijas pārstāvjiem Eiropā. Cīņā pret Krievijas propagandu mums jābūt tikpat apņēmīgiem kā ukraiņiem kara laukā,” pārliecināta I. Vaidere.

“Putins nespēj uzlabot vienkāršo krievu dzīves līmeni, tādēļ tā vietā viņš kultivē uzvaras propagandu un mītus par “labajiem Eiropas atbrīvotājiem no fašisma”. Šo “atbrīvotāju” toreizējo zvērību neizvērtēšana un nesodīšana iedrošināja Krieviju uz pilnīgu necilvēcību Ukrainā. Patiesībā tieši Krievijā šobrīd valda fašistisks režīms. Dezinformācija padarījusi Krievijas nāciju slimu, par ko liecina plašais atbalsts baismīgajam karam,” norāda I. Vaidere.