03.02.2021

Rīt, 4. februārī, Eiropas Savienības (ES) Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels dosies vizītē uz Maskavu. “Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam piemērotais cietumsods ir Kremļa politiskā izrēķināšanās, kas nedrīkst palikt nesodīta. Esmu skeptiska par šādas vizītes lietderību pašreizējos apstākļos un to paudu arī vēstulē Borelam. Ja tā tomēr notiek, tad Borelam jāieņem ļoti stingra nostāja un jāpieprasa Navaļnija atbrīvošana. Gaidīsim konkrētus rezultātus,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP).

Viņa uzskata, ka ES būtu ātri un izlēmīgi jāreaģē uz Maskavas tiesas lēmumu, kas pārkāpj ne tikai starptautiskās, bet arī pašas Krievijas likumu normas. “ES steidzami jāievieš spēcīgas individuālās sankcijas pret visiem režīma darboņiem, kuri ir atbildīgi par šo cinisko rīcību. Ne viņi paši, ne viņu ģimenes nedrīkst ieceļot ES, lai šeit skolotu bērnus, iepirktos un tamlīdzīgi. Šāds solis režīmam būtu sāpīgs un varētu piespiest pārskatīt bandītisko vēršanos pret opozīciju,” norāda I. Vaidere.

Deputāte skaidro, ka nākamos soļus varētu izšķirt to valstu nostāja, kuras līdz šim attiecībās ar Krieviju bijušas samiernieciskas. “Arī “pragmatiskajām” dalībvalstīm, kuras spītīgi vēlas redzēt Krieviju kā ekonomisku partneri nevis starptautisko normu pārkāpēju, jāsaņem drosme, lai beidzot iestātos par ES principiem. Kremļa nelikumīgā vēršanās pret opozīciju ir tikpat brutāla kā Baltkrievijā, attiecīgi arī ES reakcijai jābūt konsekventai,” savu viedokli pamato I. Vaidere.

Kā konkrētu piemēru deputāte izceļ “Nord Stream 2” gāzes projektu, kas steidzami jāaptur, lai nepildītu Kremļa budžetu ar Eiropas naudu. “To pieprasījām arī nesenā EP rezolūcijā. Šajā jautājumā īpaši atbildīga ir Vācija, vienlaikus izskanējušās arī satraucošas ziņas, ka ASV prezidents Džo Baidens varētu atcelt šobrīd noteiktās sankcijas pret “Nord Stream 2”. Par jebkādu sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, protams, nevar būt ne runas, gluži pretēji – gaidām spēcīgu vēršanos pret Kremli arī no jaunā ASV vadītāja,” atzīmē I. Vaidere.

28.01.2021

Eiropas Parlamenta (EP) Vides komiteja nupat apstiprinājusi ziņojumu par jauna Eiropas Savienības (ES) aprites ekonomikas rīcības plāna ieviešanu, kurā iekļauti vairāki deputātes Ineses Vaideres (ETP) priekšlikumi.

“Šobrīd pasaule patērē dabas resursus tik pārmērīgi, it kā mums būtu trīs planētas! Tādēļ ļoti nepieciešams ieviest aprites ekonomiku jeb tādu ražošanu, kas samazina dabas resursu izmantošanu un atkritumu rašanos. Ziņojumā iekļauti vairāki mani priekšlikumi, lai šo modeli īstenotu un efektīvāk risinātu dažādas vides problēmas, piemēram, izskaustu nepārstrādājamu un pārmērīgu iepakojumu, kā arī samazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos. Vienlaikus šīs pārmaiņas ir izaugsmes iespēja Latvijas uzņēmējiem, piedāvājot jaunas un ilgtspējīgas preces,” uzsver I. Vaidere.

“Ierobežojot dabas resursu ieguvi, varam samazināt piesārņojumu un sasniegt klimata mērķus. Tomēr uzskatu, ka patiesi veiksmīgi varēsim ieviest Eiropas zaļo kursu tikai tad, ja tas būs salāgots ar ekonomikas izaugsmi. Kā liecina nesens pētījums, aprites ekonomikas ieviešana līdz 2030. gadam ES varētu radīt ap 700 000 jaunu darbavietu un palielināt izaugsmi par 0,5%. Tas iezīmē pareizo ceļu – gan videi, gan cilvēku maciņiem izdevīgu attīstību,” norāda I. Vaidere.

Attiecībā uz nepieciešamo rīcību aprites ekonomikas īstenošanai, deputāte atzīmē, ka prioritātei jābūt mazākai atkritumu radīšanai, kas ietver gan atteikšanos no precēm bez kurām varam iztikt, gan videi draudzīgāku alternatīvu izvēli, kā arī preču remontēšanu un, visbeidzot, materiālu otrreizēju pārstrādi.

I. Vaidere pašreizējo problēmu ilustrē ar piemēru: “Pieaugot pirkumiem internetā, ārkārtīgi palielinās arī vienreizlietojamo iepakojumu apjoms. Vidēji katrs latvietis gadā saražo 134 kg iepakojuma atkritumu, kas veido teju pusi no visiem mājsaimniecību atkritumiem. Tādēļ esmu gandarīta, ka ziņojumā iekļauti manis izstrādātie grozījumi, kuri pieprasa paplašināt tiešsaistes pārdevēju atbildību par preču iepakojumu un atbalsta tādu iepakojuma materiālu izstrādi, kurus var izmantot atkārtoti.”

Ziņojumā iekļauts arī I. Vaideres ierosinājums palielināt vienreizlietojamo plastmasas preču klāstu, kurām ir pieejami atkārtoti izmantojami un videi draudzīgāki aizstājēji. Tāpat jāpaplašina saraksts ar precēm, uz kurām attiecināma prasība par remontējamību un rezerves daļu pieejamību.

Deputāte piebilst, ka aprites ekonomika var būt labs stimuls tautsaimniecībai atgūstoties no vīrusa radītajām grūtībām, tādēļ tās ieviešanai Latvijā jānovirza arī daļa no ES atveseļošanas fonda finansējuma. Savukārt iedzīvotājiem krīzes laiks dod iespēju pārdomāt savas izvēles kā patērētājiem.

Eiropas zaļā kursa ietvaros 2020. gadā tika publicēts jauns aprites ekonomikas plāns, un, lai to ieviestu, turpmākajos gados tiks pieņemti dažādi nozaru likumi. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir vadošā EP aprites ekonomikas ieviešanā.

12.01.2021

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komiteja, kurā strādā deputāte Inese Vaidere (ETP), nupat apstiprinājusi noteikumus ES Atveseļošanas un noturības mehānisma izmantošanai 672,5 miljardu eiro vērtībā. EP būs būtiska loma fonda uzraudzībā, lai līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi. “Esmu gandarīta, ka vērā ņemti arī vairāki manis iesniegtie grozījumi, tostarp iespēja fondu izmantot, lai segtu vīrusa seku novēršanas investīcijas jau kopš krīzes sākuma. Dalībvalstīm arī būs pieejams lielāks priekšfinansējums nekā tika sākotnēji plānots, lai mazinātu slogu uz valstu budžetiem ekonomisko grūtību laikā,” norāda I. Vaidere.

ES līmenī tiks ieviests īpašs Atveseļošanas un noturības mehānisms, lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no pandēmijas un celtu ES konkurētspēju ilgtermiņā. Latvijai no šī fonda būs pieejami aptuveni 2 miljardi eiro grantos, lai ieviestu reformas, it īpaši pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku, kā arī mazinātu krīzes sekas. Deputāte informē, ka fonda kritēriji paredz spēcīgu fokusu uz Eiropas zaļā kursa ieviešanu, jo vismaz 37% no finansējuma ir paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. “Svarīgi būs ieguldīt, piemēram, ēku renovācijas projektos, kas ne tikai radīs jaunas darbavietas, bet arī samazinās izmešus un rēķinus iedzīvotājiem. Otrs lielākais investīciju virziens ir digitalizācijas ieviešana gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumos, kā arī iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošana, kam jāatvēl vismaz 20%. Investīcijas paredzētas arī zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei,” iezīmē I. Vaidere.

Viņa skaidro, ka EP ir svarīgi uzraudzīt finansējuma izmantošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda netiek izšķērdēta. “Ir bažas par, piemēram, Spāniju, kurā sociālistu valdība varētu mēģināt ES līdzekļus novirzīt savu atbalstītāju labumam. Vienlaikus arī Latvijā atbildīgs Eiropas naudas izlietojums ir aktuāls uzdevums, ņemot vērā sarežģīto piecu politisko spēku valdību. Ar lielu naudu nāk liela atbildība, tāpēc atkārtoti aicinu visus koncentrēties uz Latvijas kopējo labumu ilgtermiņā, līdzekļus ieguldot racionāli,” uzsver I. Vaidere. Fonda noteikumi paredz, ka EP regulāri tiks informēts par dalībvalstu reformu plānu ieviešanu un tos apspriedīs ar Eiropas Komisiju (EK), kas dalībvalstīm līdzekļus piešķirs. Tiks piemēroti stingri kontroles pasākumi, lai novērstu krāpšanu un korupciju.

Šobrīd dalībvalstis gatavo savus atveseļošanas un noturības plānus, kas apkopos piedāvātās reformas un investīciju projektus. Paredzēts, ka Latvijas plānu valdībā apstiprinās janvārī un pēc tam saskaņos EK, ņemot vērā EP viedokli. Tāpat tuvākajos mēnešos dalībvalstu parlamentos jāratificē lēmums, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos fonda vajadzībām. Tas varētu notikt līdz vasarai.