29.09.2021
Publicēts delfi.lv
Dzīves līmeņa atšķirību mazināšana starp turīgākām un mazāk bagātām dalībvalstīm jeb tā saucamā kohēzija ir viens no Eiropas Savienības (ES) pamatuzdevumiem. Nevar noliegt, ka tieši Latvijas labklājības tuvināšana ES vidējam rādītājam bija starp mūsu iedzīvotāju galvenajām cerībām, pievienojoties ES 2004. gadā.
Ko Latvijai ES kohēzijas līdzekļi devuši līdz šim?
Kopš tā laika vidējais dzīves līmenis Latvijā patiešām ir pieaudzis, un to būtiski veicinājuši tieši ES kohēzijas līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF). Veiktās investīcijas ir bijis stimuls katra Latvijas reģiona attīstībai – atjaunoti simtiem kilometru ceļu, desmitiem skolu, daudzas kultūras, sporta, veselības un sociālās aprūpes iestādes, arī dažādi dabas objekti. Radīti labvēlīgi apstākļi jaunajiem uzņēmējiem un zinātniekiem. Šie līdzekļi mums snieguši iespēju realizēt ieceres, kurām citādi naudas nepietiktu. Tas ir konkrēts, ‘taustāms’ ieguvums no dalības ES.
To apliecina arī skaitļi – ja 2004. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes bija 47% no ES vidējā līmeņa, tad 2020. gadā tas sasniedza jau 72%.[1] Latvijai ES budžets ir bijis ļoti izdevīgs ‘motors’ citu valstu panākšanai, jo no tā esam saņēmuši aptuveni četras reizes vairāk nekā iemaksājuši.
Turklāt kohēzijas fondi mums sniedza nozīmīgu atbalstu arī Covid-19 pandēmijas laikā. Eiropas Parlamentā (EP) steidzami 2020. gada pavasarī grozījām ES budžetu, lai dalībvalstīm būtu pieejams finansiāls atbalsts vīrusa seku mazināšanai. Šis lēmums ļāva arī Latvijā elastīgi un bez līdzfinansējuma izmantot kohēzijas naudu, lai atbalstītu pandēmijas visvairāk skartās nozares. Attiecīgi 2020. gadā bez šīm investīcijām mūsu IKP kritums būtu bijis par 1,2% lielāks.[2]
Kohēzijas politika turpmāk
Iepriekšējā EP sasaukumā (2014.-2019.g.) kā vienīgā no Latvijas strādāju Budžeta komitejā, kur stingri iestājos pret kohēzijas līdzekļu samazinājumu, kas draudēja saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un ‘skopo’ dalībvalstu – Nīderlandes, Austrijas, Dānijas, Zviedrijas – pastāvīgo vēlmi samazināt iemaksas ES budžetā. Sarežģītajā kontekstā tomēr izdevās ievirzīt sarunas par 2021.-2027. gada daudzgadu budžetu Latvijai labvēlīgākā virzienā.
Darbu ar ES fondiem turpinu arī tagad. EP Ekonomikas komitejā piedalījos Atveseļošanas fonda izveidē, kas arī veicinās kohēzijas mērķu sasniegšanu Latvijā. Savukārt šī gada jūnijā EP apstiprinājām kohēzijas investīcijas jaunajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam. 4,24 miljardus eiro saņemsim no ERAF, ESF un KF, kam kā kohēzijas līdzekļi pieskaitāmi vēl divi jauni instrumenti – 272 miljoni eiro[3] no REACT-EU programmas pandēmijas seku mazināšanai un 192 miljoni eiro no jaunizveidotā Taisnīgas pārkārtošanās fonda.[4] Tātad kohēzijas finansējums kopumā jaunajā periodā būs lielāks nekā iepriekš tika prognozēts un pat pārsniegs līdzšinējo (4,4 miljardi eiro[5]) apjomu.
Iespēju būs daudz. Kā tās labāk izmantot? Redzu nepieciešamību pēc trīs uzsvariem.
I. Gatavot Latviju nākotnes ekonomikai – videi draudzīgai, digitālai, uz zināšanām balstītai
Vispirms par to, kuras ieguldījumu jomas izvirzīt priekšplānā. Nākotnes ekonomika būs videi draudzīga, digitāla un uz augsti kvalificētu darbinieku zināšanām balstīta. Šīm prioritātēm arvien vairāk jākalpo kā kompasam mūsu lēmumiem par to, kā kohēzijas fondus ieguldīt.
Pirmkārt, ES ir stingri uzņēmusi zaļo kursu un ar Eiropas Klimata likumu juridiski nostiprinājusi ceļu uz klimatneitralitāti 2050. gadā. Tādēļ loģiski, ka kohēzijas līdzekļus nevarēs izmantot, lai finansētu aktivitātes, kas rada būtisku kaitējumu videi, un tieši klimata mērķu sasniegšanai paredzēto ieguldījumu īpatsvars pieaugs no 16% līdz vismaz 25%.[6] Kā prioritāru mērķi izceltu ēku renovāciju, kas sniedz ne vien nozīmīgu enerģijas patēriņa samazinājumu, bet arī labumu iedzīvotājiem un rada vietējās darbavietas. Perspektīvi investīciju virzieni, kas samazinās emisijas, ir arī aprites ekonomikas modelim nepieciešamās infrastruktūras izbūve un atjaunojamās enerģijas attīstība.
Vairāk jāiegulda arī klimata pielāgošanās pasākumos, kas novērsīs plašus postījumus spēcīgu plūdu vai vētru gadījumā. To iezīmē jaunas Eiropas līmeņa vadlīnijas, lai nodrošinātu infrastruktūras projektu piemērotību klimata pārmaiņām.[7] Latvijā jāņem vērā riski, ko var radīt jūras līmeņa celšanās turpmākajās desmitgadēs. Sliežu un autoceļu siltumizturības aprēķinos jāizmanto nevis vēsturiskās vērtības, bet gan prognozes par iespējamo augstāko temperatūru vismaz 30 gadu griezumā.
Kaut gan ilgtermiņā zaļā kursa ieguvumi noteikti atsvērs pārkārtošanās izmaksas, tomēr pastāv risks, ka īstermiņā pārmaiņas var radīt ievērojamu slogu. Lai ceļu uz zaļo kursu atvieglotu, jaunais Taisnīgas pārkārtošanās fonds kohēzijas politikas ietvaros palīdzēs reģioniem un nozarēm, kurām pāreja uz videi draudzīgu saimniekošanu prasīs lielākas pūles. Latvijā līdzekļus varētu izmantot kūdras nozarei, jauno uzņēmēju atbalstam, arī darbinieku pārkvalifikācijai visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu, kur ir augstākais ienākumu līmenis.
Otrkārt, mūsu tautsaimniecībai jābūt modernai, tehnoloģiski attīstītai un digitālai. Tādēļ kohēzijas investīcijas jānovirza gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu digitalizācijai, kā arī moderno tehnoloģiju un digitālās infrastruktūras attīstībai. Šobrīd kopumā Latvijas digitālā infrastruktūra ir salīdzinoši laba, tomēr šī joma attīstās ļoti strauji un atpalikt nedrīkstam. Tomēr nopietna problēma ir digitālo prasmju trūkums, jo tikai 43% Latvijas iedzīvotāju tās ir pietiekamā līmenī, un šajā jomā esam zem ES vidējā līmeņa.[8] Pozitīvi, ka turpmākajos gados situācijas uzlabošanai jau ir paredzēti nozīmīgi ieguldījumi, taču šis jautājums būs jāuztur dienaskārtībā arī turpmāk.
Treškārt, nākotnes ekonomika būs balstīta uz zināšanām. Lai mēs spētu panākt ES vidējo ienākumu līmeni, arvien vairāk jākāpina darba ražīgums un jārada preces un pakalpojumi ar lielu pievienoto vērtību. Tam nešaubīgi vajadzēs augsti kvalificētus darbiniekus un attīstītu zinātni, kas spēj cieši sadarboties ar uzņēmējiem. Tādēļ krietni vairāk jāiegulda cilvēkkapitālā un infrastruktūrā, kas veicina inovācijas. Tādējādi Latvijā varēs augt nozares, kurās tiek radīta īpaši augsta pievienotā vērtība, piemēram, bioekonomika, viedo materiālu izstrāde, medicīnas kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Jāturpina attīstīt arī biznesa inkubatoru tīkls, kas jau uzrādījis labus rezultātus inovatīvu uzņēmumu sagatavošanā.
II. Ieguldīt, nevis ‘apgūt’
Jāmaina ne tikai saturiskie uzsvari, bet arī tas, kā domājam un runājam par kohēzijas līdzekļiem. Jau ilgstoši esmu cīnījusies pret jēdzienu ‘naudas apgūšana’. Uz to norādīju, piemēram, uzreiz pēc provizoriskās vienošanās par jauno ES daudzgadu budžetu 2020. gada jūlijā.[9] Tā joprojām ir viena no problēmām, kas atspoguļojas vārdu izvēlē, bet patiesībā norāda arī uz kohēzijas līdzekļu izmantošanas filozofiju. Nedrīkstam ES fondus tērēt ar vieglu roku. Reizēm Latvijā ES nauda ‘apgūta’, jo tā bijis vieglāk un ātrāk. Diemžēl tas neizbēgami noved arī pie tādu projektu īstenošanas, kuri nedod pienesumu straujākai izaugsmei.
Mums šie līdzekļi ir gudri jāiegulda pārdomātos projektos ar ilgtermiņa efektu, lai Latvijas ekonomiku paceltu augstākā līmenī – nevis ‘jāapgūst’!
III. Celt projektu kvalitātes un izpildes latiņu
Kaut gan ar kohēzijas līdzekļiem Latvijā veiksmīgi realizēti simtiem projektu, tomēr, tuvojoties jau mūsu trešajai desmitgadei ES, jāuzstāda vēl augstāka latiņa projektu kvalitātei un īstenošanai. Kā dzēlīgs dadzis acīs duras tā saucamā E-veselība – esam iztērējuši vairāk nekā 14 miljonus eiro, lai pēc daudzu gadu epopejas iegūtu nepilnīgu sistēmu, kuru... radīsim no jauna, turpinot tērēt papildu miljonus.[10] Atbalstāms mērķis katastrofālā izpildījumā.
Turpmāk vēl skrupulozāk jāizvērtē katra potenciālā kohēzijas projekta paredzamie ieguvumi, arī balstoties uz līdzšinējo pieredzi par neveiksmēm. Šī uzdevuma labākai veikšanai jāmeklē veidi, kā stiprināt ekonomiskās analīzes kvalitāti Latvijā.
Uzskatu, ka jāpulcē spožākie Latvijas prāti kādā jaunā formātā, lai izvērtētu un valsts pārvaldei rekomendētu visperspektīvākos kohēzijas projektus. Tas lielā mērā nodrošinātu mūsu tautsaimniecības izrāvienu.
Visbeidzot, ņemot vērā ļoti lielo ES fondu apjomu, ko saņemsim dažos turpmākajos gados, sevišķi būtiski būs ieguldījumus izlīdzsvarot starp dažādām jomām un arī reģioniem, lai cenu kāpuma dēļ mēs nezaudētu katra mums piešķirtā eiro pirktspēju. Vislielākās bažas izskanējušas par būvniecības nozares pārkaršanu, taču riski iespējami arī citur. Tie rūpīgi jāizvērtē un jānovērš.
Ceļavārdi mūsu kohēzijas politikas īstenotājiem
Kohēzijas politikas mērķis Latvijā saglabāsies nemainīgs arī jaunajā plānošanas periodā – sasniegt mūsu labklājības pieaugumu, turklāt straujāku nekā citur ES. Lai to panāktu, investīcijām jāliek jauni uzsvari. Aktīvāk nekā līdz šim jāgatavojas nākotnes ekonomikai, kā arī jāuzlabo projektu kvalitāte un izpilde, bet Eiropas naudas ‘apgūšana’ jāatstāj pagātnē. Tie būtu ceļavārdi mūsu kohēzijas politikas īstenotājiem.
[1] Eurostat, GDP percentage of EU27 total per capita https://bit.ly/3z9NcM2
[2] Informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju aktualitātēm līdz 2021.gada 1.februārim https://bit.ly/3hFHoUw
[3] Latvijai garantētais 2021. gada REACT-EU piešķīrums ir 209,9 miljoni eiro, bet 2022. gada piešķīruma apjoms indikatīvi būs 62 miljonu eiro apmērā. https://bit.ly/39lW7zA
[4] LR Finanšu ministrijas vietne ES Fondi, ES fondi 2021 - 2027 https://bit.ly/3ze5nAg
[5] LR Finanšu ministrijas vietne ES Fondi, ES fondi 2014 - 2020 https://bit.ly/3ErQxdc
[6] EP Study ‘Cohesion Policy and Climate Change’, p. 23 https://bit.ly/2Z1SzR3
[7] Komisija pieņem jaunus norādījumus par nākotnes infrastruktūras projektu klimatdrošināšanu, 29.07.2021. https://bit.ly/2XqXMB2
[8] Digitālās prasmes pamata līmenī ir 43% Latvijas iedzīvotāju. Vēl daudz jāmācās, 12.02.2021. https://bit.ly/3EskVUJ
[9] Inese Vaidere: ‘Ar lielu naudu nāk liela atbildība’, 27.07.2020. https://bit.ly/3kiiZWY
[10] E-veselības sistēmas pilnīga reorganizācija plānota trīs gadu laikā, 26.11.2020. https://bit.ly/2XqwPgW
