fbpx

09.03.2021

Šodien Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprina jaunu fondu “ES Veselība” 2021.-2027. gadam. “Speram vēsturisku soli – pirmo reizi ES būs īpašs fonds veselības aprūpei ar nozīmīgu budžetu. Tas ar vairāk nekā pieciem miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības nozari gan krīzes situācijās, gan risinot ilgtermiņa problēmas, piemēram, nevienlīdzību aprūpes pieejamībā. Esmu gandarīta, ka man fonda izmantošanas kritērijos izdevās iekļaut Latvijai svarīgus mērķus – uzlabot veselības pakalpojumu kvalitāti, kā arī sākt mazināt cenas zālēm,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Vīrusa pandēmija ir īpaši izgaismojusi to, ka slimības robežas nepazīst un veselības jautājumi vairāk jārisina Eiropas mērogā. Arī Eirobarometra aptaujas dati rāda, ka cilvēki veselības aprūpi uzskata par vienu no Eiropas stūrakmeņiem nākotnē. Latvijai jaunais fonds būs ieguvums, jo mūsu veselības nozare jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību,” norāda deputāte. I. Vaidere aktīvi piedalījās “ES Veselība” noteikumu izstrādē un panāca, ka daļu līdzekļu varēs novirzīt, lai mazinātu atšķirības starp dalībvalstīm veselības aprūpes kvalitātē, kā arī, lai pacienti iegūtu no zemākām zāļu cenām.

Viņa arī atgādina, ka EP neatlaidības rezultātā izdevās fonda līdzekļus palielināt: “Par spīti neapšaubāmajai vajadzībai atvēlēt vairāk naudas veselības jomai Eiropas līmenī, daļa dalībvalstu tuvredzīgi centās fonda finansējumu samazināt. Tomēr smagās sarunās panācām trīs reizes lielāku finansējumu veselības aprūpei, nekā to paredzēja dalībvalstu priekšlikums.”

I. Vaidere atzīmē, ka fonds “ES Veselība” ļaus finansēt virzību uz Eiropas veselības savienības izveidi. “Apkopojot spēkus, dalībvalstis var ietaupīt resursus un nodrošināt efektīvāku aprūpi. Latvijas interesēs ir, piemēram, veidot vienotu ES pieeju vēža ārstēšanai – skrīningam, datu apkopošanai un medikamentu izstrādei. Tā varēsim pret šo slimību cīnīties labāk. Protams, Eiropas valstīm kopīgi jāuzlabo arī gatavība starptautiskām veselības krīzēm nākotnē,” skaidro I. Vaidere. Viņa piebilst, ka pasākumi Eiropas veselības savienības ieviešanai gan nenozīmē, ka Eiropa mums turpmāk diktēs to, kā organizēt savu veselības aprūpes sistēmu.