fbpx
Eiropas Parlamenta lēmumi

Latvijai jāielec Eiropas renovāciju vilnī

20. decembris, 2020

90% – tik daudz sava laika vidējais eiropietis pavada iekštelpās. Te uzreiz jānorāda, ka būtu priecīga, ja šis skaitlis kļūtu mazāks un ikviens biežāk dotos ārā. Taču vienlaikus tas nepārprotami parāda to, cik nozīmīgi ir panākt, ka visi Latvijas iedzīvotāji mitinās sakārtotā un veselīgā vidē. Tādēļ dzīvojamajām ēkām jābūt siltām, pienācīgi ventilētām, drošām, gaišām – un, lai to sasniegtu, daudzos gadījumos nepieciešamas renovācijas. Kā Eiropas Renovāciju vēstniecei Latvijā man uzticēts pienākums skaidrot Eiropas Savienības (ES) līmeņa plānus šajā jomā, informēt par iespējām izmantot ES finansējumu un iedrošināt gan iedzīvotājus, gan namu pārvaldniekus un pašvaldības atjaunot ēkas. Kāpēc uzsveru renovāciju nepieciešamību, kāda ir mūsu situācija šobrīd, un kas būs galvenie darbi, lai Latvijā “ieviļņotu” renovācijas?

Renovācija tīrai videi un ekonomikas izaugsmei

ES ir kopīgi vienojusies par zaļo kursu jeb virzību uz videi draudzīgāku saimniekošanu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Tie ir vērienīgi mērķi, kuru ieviešanai tiks piešķirts ievērojams ES fondu finansējums. Jau konkrētāk, Eiropas līmenī nesen pieņemtā “Renovācijas viļņa” stratēģija nosprauž vērienīgu mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu un panākt lielāku energoefektivitāti. Tas nepieciešams, lai uzlabotos mūsu dzīves kvalitāte un samazinātos siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tā kā ēku sektors rada lielākos siltumnīcas efekta gāzu izmešus Latvijā un kopumā ir atbildīgs par 40% no energopatēriņa, ir pavisam loģiski nozīmīgu daļu no ES fondu līdzekļiem atvēlēt ēku renovācijas atbalstam. Te arī jāpiebilst, ka centrālajā siltumapgādē Latvijā dominē fosilais kurināmais, kurš lielā mērā tiek ievests no Krievijas. Samazināt importu no nedraudzīgā Austrumu kaimiņa jābūt vienai no Latvijas prioritātēm.

Taču būtisks ir ne tikai vides un ģeopolitiskais, bet arī ekonomiskais faktors – Igaunijas un Somijas pētnieki secinājuši, ka 1 miljona eiro ieguldījums mājokļu renovācijā rada 17 pastāvīgas darbavietas nozarē un ar nodokļiem valstij atgriež trešdaļu no ieguldītās summas. Savukārt vietējo zināšanu, jaunradītu produktu un tehnoloģiju izmantošana mājokļu renovācijā būtu ne tikai atbalsts mūsu zinātnei, bet arī būtu dzinējspēks ekonomikas izaugsmei. Tātad ēku renovācijas būs gan videi draudzīgi, gan tautsaimniecību stimulējoši ieguldījumi, kas radīs jaunas darbavietas un atbalstīs mūsu ražotājus.

Renovācija – konkrēts dzīves kvalitātes uzlabojums

Ēkas aktīvāk jārenovē, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijā jau esam paveikuši diezgan daudz, renovējot un uzlabojot sabiedriskās ēkas, ko visai sliktā stāvoklī mantojām no Padomju Savienības. Pandēmijas laikā ne vienam vien dzīves telpa kļuvusi arī par darba telpu, un arī pēc vīrusa uzveikšanas, visticamāk, arvien vairāk cilvēku turpinās vismaz reizēm strādāt no mājām. Tādējādi, mājām kļūstot arī par biroju, tieši dzīvojamās telpas renovēšana ir aktuālāka kā jebkad.

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, bet Rīgā – pat 93% iedzīvotāju. Trīs ceturtdaļas šo māju ir būvētas padomju okupācijas laikā, kad kvalitāte nebija prioritāte, tāpat kā enerģijas taupīšana. Ēkas gadu gaitā ir nolietojušās, noplukušas, tām ir dažādi bojājumi, kas rada neplānotas izmaksas un pat apdraud iedzīvotājus. Turklāt visbiežāk šajās ēkās iedzīvotājiem nav iespējams pašiem regulēt siltumu, tādēļ, kamēr vieniem ir auksti, citi atver logu un tiek izniekota enerģija.

Turpretī renovētas mājas nozīmē arī pievilcīgākas apkaimes, uzlabotu dzīves telpu, mazākus apkures rēķinus un iespēju iedzīvotājiem pašiem regulēt gaisa temperatūru, pielāgojot to savam komfortam. Turklāt ēkas kalpošanas ilgums pieaug par vidēji 60 gadiem un, atšķirībā no nerenovētām ēkām, ceļas dzīvokļu tirgus vērtība.

Problēmu loks mūsu dzīvojamajā fondā patiešām ir plašs. Piemēram, PSRS laika ēku kāpnes, ieejas un gājēju infrastruktūra ap tām tika būvētas, nedomājot par cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, senioriem un jauno vecāku vajadzībām. Ar kompleksiem renovācijas projektiem varam šo jautājumu atrisināt. Kompleksā renovācija dod iespēju uz ēkām izvietot arī saules kolektorus, tādējādi atslogojot mājas iedzīvotāju elektrības rēķinus, piemēram, par ūdens uzsildīšanu gada saulainajā periodā.

Eiropas “Renovāciju vilnis”

Minētā ES “Renovāciju viļņa” stratēģija ir ieskicējusi virkni pasākumu, kā uzlabot renovāciju apjomu un kvalitāti. Piemēram, ir paredzēti stingrāki noteikumi par renovācijā sasniedzamo minimālo  energoefektivitātes standartu. Pie dažādu energoefektivitātes noteikumu uzlabošanas es aktīvi strādāju Eiropas Parlamentā un tuvākajā laikā sāksim vērtēt konkrētus priekšlikumus, kā ievērojami paātrināt ēku renovāciju. Lemsim, kā finansējuma saņemšanu padarīt vienkāršāku un ātrāku, uzlabot izmantoto materiālu kvalitāti un būvniecības darbaspēka prasmes, kā arī noteikt augstākus energoefektivitātes un ēku vizuālos standartus. Latvijai svarīgs stratēģijas elements, manuprāt, būs tehniskā palīdzība – pastiprinātas konsultācijas par renovāciju projektu sagatavošanu, kā arī renovāciju darbinieku apmācības.

Kā renovācijas “ieviļņot” Latvijā?

Pirmkārt, uzlabojot finansējuma pieejamību. Ēku kompleksā renovācija ar vismaz 60% enerģijas ietaupījuma radīšanu, kura īpaši jāatbalsta, nav lēts process. Tieši tādēļ šim nolūkam ir nepieciešams atbalsts. Eiropas fondu līdzekļus ēku renovācijai piešķir attīstības un finanšu institūcija ALTUM. Šī gada janvārī tika ziņots, ka visi pieejamie līdzekļi ir iztērēti un jaunus projektus vairs pieteikt nav iespējams. Prieks par to, ka iespēja projektus iesniegt tomēr atsākta līdz 15. decembrim. Tomēr ir skaidrs, ka ar to līdzekļu apjomu, kas ir bijis pieejams šajā plānošanas periodā, turpmāk nepietiks. Lai sasniegtu nospraustos energoefektivitātes mērķus, ir nepieciešams atvēlēt vismaz divas reizes lielāku ES fondu apjomu renovācijai.

Tādēļ esmu vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ar vēstuli, kurā aicināju ministriju no nākamā ES daudzgadu budžeta renovāciju atbalstam atvēlēt krietni lielāku finansējumu nekā līdz šim, kā arī aktīvāk piesaistīt privātus līdzekļus. Sākot ar 2021. gadu Latvija no ES budžeta pakāpeniski saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro grantos, kas ir ievērojami vairāk nekā līdz šim. Latvijas ekonomikas atjaunošanas plānos, kuri pašlaik tiek izstrādāti, ievērojama loma jāatvēl tieši ēku renovācijai, jo nedrīkstētu rasties situācija, kad līdzekļi ir iztērēti vēl pirms noslēdzies fondu plānošanas periods.

Liela nozīme dzīvojamo ēku renovācijās ir arī pašvaldībām, kurām būtu gan aktīvi jāmotivē iedzīvotāji renovēt, gan jāpalīdz organizēties un atjaunošanu finansēt. Labākie renovācijas rezultāti ir Vidzemē, tikmēr mazāk paveikts Rīgā un Latgalē. Protams, gan valsts, gan pašvaldību līmenī jārūpējas, lai renovācijas projektu apstiprināšanas procesus vienkāršotu un paātrinātu, cik vien iespējams, nemazinot drošību un nodokļu maksātāju naudas taupīgu izlietojumu.

Process noris salīdzinoši lēni arī tādēļ, ka ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte, bet šobrīd Latvijā joprojām trešdaļa daudzdzīvokļu ēku īpašnieku nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības no valsts vai pašvaldības. Protams, nozīmīgs ir finansiālais aspekts – dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir jāņem aizdevums, kas pēc tam noteiktā laikā ir jāatmaksā. Katrs aizdevums rada zināmas bailes, tomēr ir pierādīts, ka ilgtermiņā mājas renovācija atmaksājas, jo ievērojami samazinās apkures rēķini. Liela nozīme ir arī apņēmīgam un zinošam mājas vecākajam vai apsaimniekotājam, kas motivē pārējos iedzīvotājus vienoties par renovāciju. Tāpat jāmin nepieciešamība pēc standarta renovāciju projektiem, kas piemēroti attiecīgās daudzdzīvokļu mājas sērijai un, līdz ar to, atvieglo gan pieteikuma procesu, gan samazina izmaksas iedzīvotājiem.

Noslēgumā vēlos uzsvērt emocionālo aspektu – diemžēl ne viens iedzīvotājs vien samierinās ar pašreizējiem apstākļiem, jo, sak, dzīvot jau var! Tādēļ nepieciešams vairāk runāt par renovāciju veiksmes stāstiem, uzskatāmi parādot dažādos ieguvumus, tai skaitā ietaupījumu ikmēneša rēķinos. Tas ir arī viens no maniem uzdevumiem kā Renovāciju vēstniecei. Vēlos “ieviļņot” ēku atjaunošanu Latvijā un darīšu to, gan strādājot Eiropas līmenī, gan iedrošinot cilvēkus Latvijā, jo ticu, ka mums ir visas iespējas veikt renovāciju izrāvienu. Ielecot Eiropas renovāciju vilnī, iegūs mūsu vide, ekonomika un, pats galvenais, cilvēki.

 

Raksts publicēts: delfi.lv

Fotogrāfija: unsplash.com