fbpx

03.11.2020

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pieprasījusi Eiropas Savienības ārpolitikas vēstnešiem, kā arī ES Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam sarunās ar Gruzijas politiskajiem līderiem aktualizēt jautājumu par padomju tirāna Josifa Staļina glorificēšanu valstī.

Vaidere pauž, ka ir nepieņemami, ka Gruzijā joprojām tiek atklāti jauni pieminekļi padomju diktatoram, no kuriem pēdējais parādījies Zestaponi pilsētā.

Inese Vaidere: "Turklāt Staļina dzimtajā pilsētā Gori vēl aizvien darbojas viņa dzīvi glorificējošs muzejs. Tas dziļi aizskar daudzus eiropiešus, kuru ģimenes ir tiešā vai netiešā veidā cietušas no Staļina noziegumiem. Tādēļ sagaidu, ka ES rīkosies, lai Gruzijas valdība šo problēmu novērstu," uzsvēra politiķe.

Deputāte atgādināja, ka tieši viņas iniciatīvas rezultātā EP ir nosodījis Staļina režīma noziegumus, pasludinot 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Pēc tam arī Gruzija lēma oficiāli pieminēt totalitārisma upurus šajā datumā.

"Jau 2013.gadā, kad apmeklēju Gruziju EP faktu izpētes misijas ietvaros, toreizējais premjers Bidzina Ivanišvili apliecināja, ka Staļins ir Gruzijas kauna traips. Diemžēl vārdi joprojām ne vienmēr saskan ar darbiem," secināja Vaidere.

Politiķe atzīmē, ka 31.oktobrī Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas un to iznākums var ietekmēt ne tikai valsts turpmāko ģeopolitisko kursu, bet arī attieksmi pret totalitāro diktatoru Staļinu. Vēlēšanas ietekmēs ne tikai kopējo ģeopolitisko kursu, proti, cik ļoti Gruzija virzīsies uz Eiropas pusi, vai tomēr centīsies "balansēt" arī attiecībā uz Krieviju, bet arī attieksmi pret Gruzijas vēsturi un Staļinu.

Staļins Gruzijā ir neviennozīmīgi vērtēts, arī politisko partiju starpā. Piemēram, partija "Gruzijas patriotu alianse" grib mainīt Gruzijas kursu, atbalstot ciešas attiecības ar Krieviju, iestājoties pret NATO un nevēlas nosodīt Staļinu. Arī daļa politiķu no pašreiz valdošās partijas "Gruzijas sapnis" ir pauduši Staļinu attaisnojošus viedokļus, ko caur medijiem cenšas veicināt Kremlis. Tāpat viņš akcentēja, ka, piemēram, politiskā partija "Brīvības kustība - Eiropeiska Gruzija" ir paudusi ļoti skaidru nostāju - Staļins ir jānosoda un pieminekļu būvniecība diktatoram ir nepieņemama.

Vaidere atzīmēja, ka ES Gruzijai sniedz ievērojamu finansiālu palīdzību, ik gadu piešķirot vairāk nekā 120 miljonus eiro. Latvija Covid-19 izplatības ierobežošanai Gruzijā šovasar nosūtījusi dezinfekcijas līdzekļus, savukārt ES septembrī noslēgusi vienošanos par ievērojamu investīciju plānu, kas valstī sekmēs atgūšanos no vīrusa krīzes. Arī diplomātiski ES iestājas par Gruzijas teritoriālās vienotības atjaunošanu, nosodot Krievijas pretlikumīgo Dienvidosetijas un Abhāzijas okupāciju.

"Gruzija ir Latvijai draudzīga valsts un mēs vēlamies ļoti labas attiecības. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo atbalstu, ko Gruzijai sniedzam, jebkādi Staļina totalitāros noziegumus attaisnojoši soļi šajā valstī mums nav nepieņemami un pret tiem ir jāvēršas," tādu pārliecību pauda Vaidere.

Attiecībā uz gaidāmajām vēlēšanām, deputāte skaidro, ka Latvijas interesēs ir, lai atbalstu gūtu politiskie spēki, kas nodrošinās Gruzijas attīstību Eiropas virzienā, stingri iestājoties pret tuvināšanos Kremlim un Staļina kultu. Viņa piebilst, ka iznākumu varētu ietekmēt tas, ka šīs būs pirmās parlamenta vēlēšanas ar jaunu sistēmu, kurā gandrīz visi deputāti tiks ievēlēti proporcionālā kārtībā no partiju sarakstiem.

Vaidere 2013.gadā saņēma Svētās karalienes Tamāras ordeni kā augstu novērtējumu viņas darbam Gruzijas tuvināšanā ES un ieguldījumam demokrātijas stiprināšanā šajā valstī. Kopš 2016.gada 1.jūlijā spēkā ir ES un Gruzijas asociācijas nolīgums, kurā ir ietverta padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona. Savukārt no 2017.gada spēkā ir bezvīzu režīms, kas nodrošina atvieglotu Gruzijas pilsoņu ceļošanu uz Šengenas zonu.