fbpx

23.07.2020

Šodien, 23. jūlijā, Eiropas Parlaments (EP) ārkārtas plenārsēdē balso par savu nostāju, uz kuras pamata notiks sarunas ar dalībvalstīm par ES daudzgadu budžetu.

“Gribu uzsvērt, ka otrdien panāktā valstu vadītāju vienošanās vēl nenozīmē, ka ES ekonomikas atveseļošanas finansējums ir apstiprināts, kā to daži pasteigušies paziņot, jo galavārdu par budžetu teiks Eiropas Parlaments. Mēs bez ierunām šo priekšlikumu neapzīmogosim, jo tam ir arī vairāki trūkumi – lai panāktu ‘skopo’ valstu piekrišanu, daudzas vērtīgas ES programmas ir neapdomīgi samazinātas. Tādēļ mūsu mērķis ir budžetu uzlabot, pieprasot papildu finansējumu Eiropas ilgtermiņa prioritātēm, tai skaitā zinātnei, veselībai, uzņēmēju atbalstam, arī digitālajām tehnoloģijām,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP).

“Lai arī pozitīvi vērtējams tas, ka valstu vadītājiem izdevās vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu, tomēr pašreizējais daudzgadu budžeta piedāvājums ir krietni mazāks nekā mēs Eiropas Parlamentā uzskatām par nepieciešamu, lai pilnvērtīgi risinātu Eiropas nākotnes izaicinājumus un nodrošinātu mūsu konkurētspēju,” norāda I. Vaidere.

Deputāte, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, īpaši kritizē mazāku finansējumu zinātnei, veselībai un uzņēmējdarbībai. Kā piemēru īstermiņa domāšanai viņa min valstu līderu piedāvāto samazinājumu jaunajai programmai “ES Veselība”, kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā, no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro. “Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ šāds samazinājums rada neizpratni, un to pieprasīsim labot. Neapmierinošs ir arī atbalsta samazinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, salīdzinot ar Parlamenta pieprasīto,” skaidro I. Vaidere. “Rudenī gaidāms gala balsojums par to, vai budžeta priekšlikumu apstiprināsim, un kādā formā. Līdz tam mēs strādāsim pie uzlabojumiem.”

“Ļoti atzinīgi vērtēju premjera Kariņa un viņa komandas panākto rezultātu, jo Latvijai paredzētās ES investīcijas pieaugs par 39% jeb 3 miljardiem eiro, bet, piemēram, lauksaimniecības tiešmaksājumiem pat par 40%, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.” Vienlaikus deputāte norāda, ka līdzekļu palielinājums daudzgadu budžetam viņas norādītajās jomās Latvijai palīdzētu iegūt vēl vairāk, jo tās ir programmas, kurās līdzekļi nav konkrēti iezīmēti katrai valstij, bet gan jāizcīna konkursa kārtībā.

ES dalībvalstu līderi otrdienas rītā panāca vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 vīrusa krīzes. Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES daudzgadu budžetam laikā no 2021. līdz 2027.gadam atvēlēt 1,074 triljonus eiro. EP ir jāapstiprina ES daudzgadu budžets pirms tas var stāties spēkā.