fbpx

27.07.2020

Raksts portālā delfi.lv

https://www.delfi.lv/news/versijas/inese-vaidere-ar-lielu-naudu-nak-liela-atbildiba.d?id=52332433

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu. Piecas dienas ilgušās sarunas bija tik kaismīgas, ka pēc neskaitāmiem strīdiem par budžetu, Nīderlandes un Itālijas līderi nevarēja pat vienoties par to, vai šis bijis visgarākais samits ES vēsturē, vai tomēr nē. Tādēļ, vispirms, pozitīvi jānovērtē premjera K. Kariņa un viņa komandas sarunās panāktais rezultāts, jo sasniegts pamatīgs, teju 40% ES investīciju pieaugums Latvijai, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.

Un tomēr – divi “bet”.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka process vēl nav beidzies, kā to daži pasteigušies paziņot. Galavārdu par ES budžetu teiksim mēs, EP deputāti, un bez ierunām to neapzīmogosim, jo plānam ir trūkumi. Kā atzīmēja Vācijas kanclere A. Merkele pēc valstu vadītāju samita: “Mums priekšā vēl ir sarežģītas diskusijas ar Eiropas Parlamentu.” Tā būs, jo ir bažas, vai Eiropa spēs pilnvērtīgi realizēt savus digitālos, zaļos, inovāciju un drošības mērķus ar tādu daudzgadu budžetu, kāds piedāvāts šobrīd.

ES ekonomikas atveseļošanas fonds krīzes pārvarēšanu atbalstīs gan ar grantiem, jeb neatmaksājamu palīdzību, gan aizdevumiem vairāku simtu miljardu eiro apmērā. Lai tam panāktu ‘skopo’ dalībvalstu piekrišanu, daudzas vērtīgas programmas pieaugs krietni mazāk nekā uzskatu par nepieciešamu. Konkrēts piemērs ir jaunā programma “ES Veselība”, kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā. Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ valstu vadītāju piedāvātais fonda samazinājums no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro rada neizpratni. Vajadzīgs arī skaidrāks plāns jaunu ES līmeņa ieņēmumu izveidei, lai būtu pārliecība, ka krīzes novēršana tiks atmaksāta ar, piemēram, lielo digitālo uzņēmumu “Apple” un “Facebook” peļņu, nevis uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina. Pārliecinošs EP vairākums atbalsta šo nostāju, kuru 23. jūlijā apstiprinājām arī rezolūcijā. Rudenī gaidāms gala balsojums par to, kādā formā budžeta priekšlikumu apstiprināsim, bet līdz tam vedīsim sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktu uzlabojumus.

Otrkārt, mani uztrauc tas, cik atbildīgi un gudri mēs Latvijā izmantosim šo iespēju saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vai atradīsim valsts nākotnei noderīgākos veidus, kā līdzekļus ieguldīt? Jāatbalsta zinātne, izglītība, uzņēmējdarbība, modernas tehnoloģijas un videi draudzīgi risinājumi, kas ļaus mums kāpināt ražīgumu un palielināt labklājību ilgtermiņā.

Taču ilgtermiņa domāšanai nedraudzīga ir politiskā situācija valstī, kad valdību veido piecas partijas, no kurām dažas sevišķi vēlas skaļi “paspīdēt” un izcīnīt sev tīkamus projektus. Nu jau ne vienu reizi vien esam pieredzējuši ultimatīvas prasības. “Koncertzāli! Cietumu! Tūlīt!” sauc ministri bez nopietnām pārdomām, bet valdības vadītājam jānopūlas, lai koalīciju noturētu kopā, līdzekļus neizšķērdējot.

Eiropas naudas būs daudz, un tieši tāpēc jāuzsver, ka Latvijai nav vajadzīga “gāzi grīdā” būvniecības leiputrija, kam seko neizbēgamas galvassāpes. Mums jāparāda, ka spējam ES fondus ieguldīt racionāli un uz nākotni vērsti, sabiedrībai atklātā veidā un stingri kontrolējot tēriņus. Tā ir gan iespēja, gan pārbaudījums – ar lielu naudu nāk liela atbildība.