Šodien Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas ir būtiski Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa elementi. Eiropas Parlamenta (EP) Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāte Inese Vaidere uzskata, ka šie plāni rada nozīmīgas iespējas Latvijai – attīstot bioloģisko lauksaimniecību un samazinot pārtikas nonākšanu atkritumos, varam gan aizsargāt vidi, gan iegūt ekonomiski.

“Vienmēr esmu uzsvērusi, ka Eiropai un, protams, Latvijai ir jākļūst zaļākai. Mums jāpāriet uz ekoloģiskāku pārtiku, jādomā par sugu daudzveidības aizsardzību un jāveicina tādu patēriņu, kas mazina slodzi uz apkārtējo vidi. Tāpēc esmu gandarīta, ka Komisija ir ieklausījusies Parlamenta ierosinājumos un nākusi klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kas palīdzēs uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Liela loma jauno mērķu īstenošanā būs lauksaimniekiem, tādēļ ES jāatbalsta pāreja uz jaunajām saimniekošanas metodēm,” tā EK šodien prezentētās stratēģijas komentē I. Vaidere.

“Ilgtspējīga pārtika – tam, manuprāt, jāparedz ievērojamu pesticīdu lietojuma samazinājumu, kā arī jārod risinājumi, lai pārtika nenonāktu atkritumos.” Lai arī deputāte atzinīgi vērtē EK ierosinājumu pesticīdu samazināšanai par 50% līdz 2030. gadam un virzībai uz to, ka 25% no lauksaimniecības produktiem jābūt bioloģiski audzētiem, viņa bija gaidījusi ambiciozākus mērķus. “Latvijai ir liels potenciāls bioloģiskajā lauksaimniecībā, un šis ir īstais brīdis to izmantot, jo pieprasījums pasaulē un peļņas iespējas šajā nozarē tikai pieaugs. Savukārt ar labas pārtikas nonākšanu atkritumos saistītās izmaksas ES ir 143 miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam – tie ir aptuveni 15 Latvijas valsts budžeti! Tādēļ pozitīvi, ka EK plāno pārtikas izmešanu samazināt uz pusi tuvāko desmit gadu laikā. Arī pati EP esmu iesniegusi pilotprojektu, jeb budžeta priekšlikumu, lai samazinātu labas pārtikas izniekošanu. Efektīva šīs stratēģijas īstenošana ne tikai uzlabos mums pieejamās pārtikas kvalitāti, bet vienlaicīgi varēsim risināt vides problēmas un ietaupīt,” uzsver I.Vaidere.

Attiecībā uz otru šodien publicēto stratēģiju, I.Vaidere skaidro, ka bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi apdraudēta un gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana.  Īpaši viņa šodien, starptautiskajā Bišu dienā, vērš uzmanību uz to, ka apputeksnētāji ik gadu ES palīdz saražot pārtiku 15 miljardu eiro vērtībā. Tomēr intensīvas lauksaimniecības, pesticīdu izmantošanas, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā, bišu un citu apputeksnētāju skaits Eiropā ievērojami samazinās. “Tādēļ pozitīvi vērtēju stratēģijā plānoto rīcību, tai skaitā – samazināt rūpnieciski ražotu mēslošanas līdzekļu apjomu par 20%,” norāda deputāte.

Visbeidzot, I.Vaidere uzsver, ka vides aizsardzība nav pretrunā ar ekonomikas izaugsmi, bet gan jāizmanto tās veicināšanai. “Atkopjoties no Covid-19 radītās krīzes, ekonomikā tiks iepludinātas lielas investīcijas. Latvijai ir jāņem vērā šodienas plāni kā vadlīnijas, lai ieguldītu gudri un, aizsargājot vidi, uzlabotu mūsu iedzīvotāju veselības kvalitāti. Tas būs arī ekonomiski izdevīgi.”

Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis,

ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks