fbpx

12.05.2020

“Vīrusa izraisītā ekonomiskā krīze varētu būt dziļākā kopš Lielās depresijas. Tādēļ Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāapstiprina ļoti vērienīgi ekonomikas stimula pasākumi, ievērojot četras prioritātes. Pirmkārt, jāpalielina budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim – kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, jānodrošina investīcijas nākotnē – digitalizācijā, pētniecībā, vides aizsardzībā. Treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē. Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai,” pirms plenārsēdes uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Plenārsēdē no 13. līdz 15. maijam tiks apspriesti ES ekonomikas stimula pasākumi krīzes pārvarēšanai un EP pieņems pozīciju, kas ietekmēs daudzgadu budžeta un ar to saistītā ekonomikas atveseļošanas plāna veidolu. “Šobrīd strauji pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmēji ir bankrotējuši vai cīnās par izdzīvošanu. Atmiņā vēl spilgtas ir 2008. gada krīzes smagās sekas, tādēļ jādara viss, lai ekonomisko triecienu mazinātu,” norāda I.Vaidere. Viņa uzskata, ka daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadā jābūt lielākam, kā jebkad iepriekš. “Vēl nepieredzētiem izaicinājumiem jāstājas pretī ar izlēmīgu rīcību. Dalībvalstīm jāvienojas par lielākām iemaksām budžetā un jāievieš jauni ES ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis.”

Daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus. Deputāte uzsver, ka būs jāpievērš īpaša uzmanība līdzekļu sadales principiem. “Ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā. Tāpēc iestāšos par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā ir ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis.”

I.Vaidere norāda, ka investīcijām ir jāpalīdz gan iespējami ātri atgūties no Covid-19 krīzes, gan jāveicina noturība pret krīzēm nākotnē. “Atbalstāmi ir īpaši vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atgrieztu jaudu. Jāpalielina finansējums ES programmām, kuras jau pierādījušas efektivitāti, vairāk jāinvestē veselības aprūpē un jomās, kas mūs padarīs spēcīgākus un konkurētspējīgākus nākotnē – pētniecībā, digitalizācijā, izglītībā, vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, transporta un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt pēdējo gadu notikumi, piemēram, negaidītā migrācijas krīze 2015. gadā un pašreizējā vīrusa pandēmija, parāda, ka ES ir jānodrošina rezerves, lai straujāk spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē,” piebilst I.Vaidere.