fbpx

01.04.2020

Publicēts www.delfi.lv

Veselības aprūpe pamatā ir dalībvalstu pārziņā, no kurām tādēļ sagaidāma galvenā rīcība cīņā pret Covid-19. Tomēr arī Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai dalībvalstis atbalstītu cīņā ar vīrusa izraisītajām grūtībām gan veselības aprūpē, gan ekonomikā. Kopējā Eiropas Savienības reakcija sākotnēji bija lēna, jo bija jāsaskaņo dalībvalstu viedokļi. Arī mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, aktīvi meklējām izeju kā turpināt darbu, kas ikdienā notiek sēžu zālēs Briselē un Strasbūrā, jo te pēkšņi – itāļi vairs no valsts ārā netiek, drīz pēc tam arī citas valstis ierobežoja ceļošanu. Vai turpināt pulcēties mazākā sastāvā? Izmantot tehnoloģijas un digitālos risinājumus?

Apzinoties, ka EP jāturpina funkcionēt arī ārkārtas apstākļos, pagājušajā nedēļā radām risinājumu gan tam, kā organizēt sēdes tiešsaistē, gan kā balsot attālināti. Šādā veidā varējām turpināt lēmumu pieņemšanu, tai skaitā apstiprinot nozīmīgu finansējuma piešķiršanu Covid-19 krīzes skartajām nozarēm.  

Pirmajā vietā, protams, ir cilvēku veselība un dzīvība. Covid-19 krīze rada lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Sejas masku trūkuma dēļ, piemēram, Ziemeļitālijā, arvien vairāk ar vīrusu saslimst arī medicīnas darbinieki. Līdzīga situācija ir ar plaušu ventilēšanas aparātiem, kuru slimnīcām daudzviet trūkst, bet piegādes ir lēnas. Tādēļ EP pagājušajā nedēļā atbalstīju priekšlikumu par kopīgu Eiropas līmeņa medicīniskā aprīkojuma iegādi 50 miljonu eiro vērtībā. Tiks iepirkti reaģenti vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparāti, laboratorijas inventārs. Valstīm iepirkumā apvienojot spēkus, panāksim izdevīgākus iegādes noteikumus. No tā iegūs arī Latvija.

Šī krīze ir izgaismojusi arī faktu, ka ES netiek pietiekamā apjomā ražots medicīnas ekipējums. Pārāk daudz paļaujamies uz importu, kas ārkārtas situācijās, kādā esam šobrīd, izrādās nepieejams. Tādēļ arī mana ETP frakcija aicina palielināt medicīnas aprīkojuma un medikamentu ražošanu tepat Eiropā. Mani priecē, piemēram, RTU zinātnieku radītais inovatīvais plaušu ventilators, ko cerams varēs pavisam drīz sākt ražot un izmantot visā ES. Tāpat ne visur pieejami, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļi, kam būtu jābūt katrā sabiedriskā vietā un ikviena cilvēka rīcībā, lai sevi pasargātu. Šajā sakarā par bīstamu uzskatu brīvas preču kustības apturēšanu ES. Nesen EP vērsos pie poļu kolēģiem, lai steidzami novērstu nopietnās problēmas kravu pārvadātājiem uz Polijas robežām. Kontroles procedūras bija radījušas rindas līdz pat 60 kilometru garumā, kavējot svarīgu medicīnas, higiēnas un pārtikas preču piegādi uz Latviju. Bažas tika ņemtas vērā – pārbaudes paātrināja un tagad situācija uz Polijas robežām ir krietni uzlabojusies. Lai nodrošinātu adekvātu ES Vienotā tirgus darbību, Eiropas Komisija (EK) ir pieprasījusi dalībvalstīm ieviest “zaļās joslas”, kuru šķērsošana kravas transportam nedrīkst aizņemt vairāk par 15 minūtēm.

Attiecībā uz Covid-19 ekonomisko ietekmi, satraucošas ir grūtības uzņēmējiem un, līdz ar to, negatīvā ietekme vai uz ikviena strādājošā labklājību. Tāpēc jānodrošina finansējums uzņēmumiem, lai šo krīzi pārvarētu, saglabājot darbavietas un darbinieku ienākumus. Covid-19 krīze pavisam īsā laikā ir devusi ekonomisko triecienu teju visām nozarēm - tāds tirgus kritums nav piedzīvots kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes. EK ir atzinusi, ka, kaut vēl nesen bija cerības uz 1,4% ekonomikas izaugsmi šogad, visticamāk 2020. gadā ES ekonomika gada griezumā krietni saruks. Tādēļ strauji meklējam dažādus risinājumus ekonomikas stimulēšanai, it īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. EP 26. martā pieņēmām investīciju iniciatīvu Covid-19 pārvarēšanai, kas ar 37 miljardiem eiro finansēs atbalsta pasākumus dalībvalstu ekonomikām un sabiedrības veselībai. Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Pēc EK aprēķiniem, Latvijai tie varētu kopumā būt 792 miljoni eiro. Tāpat esam mainījuši Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” šī fonda līdzekļus – vēl aptuveni 800 miljonus eiro – vīrusa seku novēršanai valstīs, kuras būs cietušas visvairāk.

Svarīgus ekonomikas atbalsta pasākumus veic arī citas Eiropas institūcijas. Eiropas Komisija lēma, ka noteikumi par budžeta deficīta ierobežojumiem Covid-19 laikā tiks piemēroti elastīgi, ļaujot valstīm palielināt izdevumus, lai segtu vīrusa radītos tēriņus veselības aprūpei, uzņēmēju vai sociālajam atbalstam. Nozīmīgs bija Eiropas Centrālās bankas paziņojums par Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmas uzsākšanu, kas paredz līdz gada beigām valdību un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanai izmantot 750 miljardus eiro. Tas ir nopietns stimuls kreditēšanai, atjaunojot zināmu stabilitāti Eiropas finanšu tirgos. Savukārt Eiropas Investīciju banka ir piedāvājusi veidot jaunu garantiju fondu 200 miljardu eiro apmērā, lai izsniegtu aizdevumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Šīs ir ievērojamas naudas summas, kas, kopā ar nacionālajiem palīdzības pasākumiem, ļaus Eiropas uzņēmumiem atkal ar jaudu “celties kājās”, līdz ko vīrusa ierobežojumi beigsies. Vienlaikus tiek apspriestas arī citas idejas, ieskaitot “korona obligācijas”, kas būtu kopīgi ES parāda vērtspapīri, lai finansētu vīrusa novēršanu. Tādā vai citā veidā, bet nešaubos, ka tuvākajās nedēļās sekos papildu ekonomikas atbalsts Eiropas līmenī.

Covid-19 krīze, protams, ir ļoti nopietna, tomēr katra krīze rada arī kādas iespējas. Ir skaidrs, ka ekonomiskais trieciens ieviesīs pārmaiņas visas pasaules piegādes ķēdēs, rūpniecībā un tirdzniecībā. Redzot lielos riskus, kas saistīti ar ražošanas koncentrēšanu vienā vietā, daudzi varētu vēlēties mazināt savu atkarību no, piemēram, Ķīnas. Ja Latvijā palīdzēsim mūsu uzņēmējiem Covid-19 grūtības veiksmīgi pārvarēt, tad pēc tam varēsim iekarot jaunus eksporta tirgus.