fbpx

21.08.2020

Svētdien, 23. augustā, visā Eiropā tiek nosodīti nacisma un staļinisma noziegumi un pieminēti to upuri. Ir pagājuši 12 gadi kopš Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Inesei Vaiderei (ETP) un vēl četriem ārvalstu domubiedriem izdevās izstrādāt deklarāciju un pārliecināt Eiropas politiķus, ka diena, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, ir oficiāli jānosaka kā visas Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīga piemiņas diena. Deputāte uzsver, ka Krievijas pašreizējie agresīvie centieni pārrakstīt vēsturi padara totalitāro režīmu upuru piemiņu svarīgāku nekā jebkad iepriekš.  

“Ir svarīgi, ka mēs pieminam totalitāro režīmu nodarījumus visas Eiropas Savienības mērogā. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet padomju režīma asinsdarbi – noklusēti. Man tas šķita nepieņemami, jo mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Staļina režīms, sadragājot cilvēku likteņus un iznīcinot miljoniem dzīvību,” uzsver I. Vaidere.

Deputāte atgādina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav kavējusi Krievijas impēriskos nolūkus. “Arī šodien mēs varam redzēt, ka Krievijas ārpolitika ir vērsta uz agresiju un vēstures faktu sagrozīšanu. To skaidri demonstrē Krievijas Valsts Domes jaunais likuma priekšlikums, kas atceltu 1989. gadā PSRS Tautas deputātu 2. kongresa pieņemto rezolūciju ar kuru tika nosodīti un par spēkā neesošiem atzīti 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakta slepenie protokoli. Šim, tobrīd sensacionālajam, lēmumam bija milzīga loma tālākajā Latvijas virzībā uz valstiskuma atgūšanu. Tagad Krievija melīgi apgalvo, ka rezolūcija esot falsificējusi vēsturi. Eiropas Parlamentā jau iepriekš esmu paudusi nopietnas bažas par Krievijas centieniem izkropļot vēstures faktus un mazināt padomju totalitārā režīma noziegumu smagumu. Tie ir ieroči pret mums vērstā dezinformācijas karā, tādēļ Eiropas līderiem nepieciešams stingri nosodīt šādu Krievijas Domes mēģinājumu vēsturi sagrozīt,” skaidro deputāte. “Arī pašreizējie notikumi Baltkrievijā parāda to, cik svarīgi, lai Krievija respektētu citu valstu neatkarību un neiejauktos kaimiņvalstīs.”

Lai veicinātu visas Eiropas un arī pasaules izpratni par 20. gadsimta notikumiem Baltijas valstīs, I. Vaidere strādā Eiropas vēstures atceres grupā un regulāri rīko dažādus vēsturi skaidrojošus pasākumus EP, piemēram, izstādi “Totalitārisms Eiropā”. Deputāte arī līdzfinansējusi un prezentējusi starptautiski augsti novērtēto dokumentālo filmu “Padomju stāsts”, kas izgaismo staļinisma noziegumus.

27.07.2020

Raksts portālā delfi.lv

https://www.delfi.lv/news/versijas/inese-vaidere-ar-lielu-naudu-nak-liela-atbildiba.d?id=52332433

Prof. Dr. oec. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu. Piecas dienas ilgušās sarunas bija tik kaismīgas, ka pēc neskaitāmiem strīdiem par budžetu, Nīderlandes un Itālijas līderi nevarēja pat vienoties par to, vai šis bijis visgarākais samits ES vēsturē, vai tomēr nē. Tādēļ, vispirms, pozitīvi jānovērtē premjera K. Kariņa un viņa komandas sarunās panāktais rezultāts, jo sasniegts pamatīgs, teju 40% ES investīciju pieaugums Latvijai, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.

Un tomēr – divi “bet”.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka process vēl nav beidzies, kā to daži pasteigušies paziņot. Galavārdu par ES budžetu teiksim mēs, EP deputāti, un bez ierunām to neapzīmogosim, jo plānam ir trūkumi. Kā atzīmēja Vācijas kanclere A. Merkele pēc valstu vadītāju samita: “Mums priekšā vēl ir sarežģītas diskusijas ar Eiropas Parlamentu.” Tā būs, jo ir bažas, vai Eiropa spēs pilnvērtīgi realizēt savus digitālos, zaļos, inovāciju un drošības mērķus ar tādu daudzgadu budžetu, kāds piedāvāts šobrīd.

ES ekonomikas atveseļošanas fonds krīzes pārvarēšanu atbalstīs gan ar grantiem, jeb neatmaksājamu palīdzību, gan aizdevumiem vairāku simtu miljardu eiro apmērā. Lai tam panāktu ‘skopo’ dalībvalstu piekrišanu, daudzas vērtīgas programmas pieaugs krietni mazāk nekā uzskatu par nepieciešamu. Konkrēts piemērs ir jaunā programma “ES Veselība”, kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā. Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ valstu vadītāju piedāvātais fonda samazinājums no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro rada neizpratni. Vajadzīgs arī skaidrāks plāns jaunu ES līmeņa ieņēmumu izveidei, lai būtu pārliecība, ka krīzes novēršana tiks atmaksāta ar, piemēram, lielo digitālo uzņēmumu “Apple” un “Facebook” peļņu, nevis uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina. Pārliecinošs EP vairākums atbalsta šo nostāju, kuru 23. jūlijā apstiprinājām arī rezolūcijā. Rudenī gaidāms gala balsojums par to, kādā formā budžeta priekšlikumu apstiprināsim, bet līdz tam vedīsim sarunas ar dalībvalstīm, lai panāktu uzlabojumus.

Otrkārt, mani uztrauc tas, cik atbildīgi un gudri mēs Latvijā izmantosim šo iespēju saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro. Vai atradīsim valsts nākotnei noderīgākos veidus, kā līdzekļus ieguldīt? Jāatbalsta zinātne, izglītība, uzņēmējdarbība, modernas tehnoloģijas un videi draudzīgi risinājumi, kas ļaus mums kāpināt ražīgumu un palielināt labklājību ilgtermiņā.

Taču ilgtermiņa domāšanai nedraudzīga ir politiskā situācija valstī, kad valdību veido piecas partijas, no kurām dažas sevišķi vēlas skaļi “paspīdēt” un izcīnīt sev tīkamus projektus. Nu jau ne vienu reizi vien esam pieredzējuši ultimatīvas prasības. “Koncertzāli! Cietumu! Tūlīt!” sauc ministri bez nopietnām pārdomām, bet valdības vadītājam jānopūlas, lai koalīciju noturētu kopā, līdzekļus neizšķērdējot.

Eiropas naudas būs daudz, un tieši tāpēc jāuzsver, ka Latvijai nav vajadzīga “gāzi grīdā” būvniecības leiputrija, kam seko neizbēgamas galvassāpes. Mums jāparāda, ka spējam ES fondus ieguldīt racionāli un uz nākotni vērsti, sabiedrībai atklātā veidā un stingri kontrolējot tēriņus. Tā ir gan iespēja, gan pārbaudījums – ar lielu naudu nāk liela atbildība.

23.07.2020

Šodien, 23. jūlijā, Eiropas Parlaments (EP) ārkārtas plenārsēdē balso par savu nostāju, uz kuras pamata notiks sarunas ar dalībvalstīm par ES daudzgadu budžetu.

“Gribu uzsvērt, ka otrdien panāktā valstu vadītāju vienošanās vēl nenozīmē, ka ES ekonomikas atveseļošanas finansējums ir apstiprināts, kā to daži pasteigušies paziņot, jo galavārdu par budžetu teiks Eiropas Parlaments. Mēs bez ierunām šo priekšlikumu neapzīmogosim, jo tam ir arī vairāki trūkumi – lai panāktu ‘skopo’ valstu piekrišanu, daudzas vērtīgas ES programmas ir neapdomīgi samazinātas. Tādēļ mūsu mērķis ir budžetu uzlabot, pieprasot papildu finansējumu Eiropas ilgtermiņa prioritātēm, tai skaitā zinātnei, veselībai, uzņēmēju atbalstam, arī digitālajām tehnoloģijām,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP).

“Lai arī pozitīvi vērtējams tas, ka valstu vadītājiem izdevās vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu, tomēr pašreizējais daudzgadu budžeta piedāvājums ir krietni mazāks nekā mēs Eiropas Parlamentā uzskatām par nepieciešamu, lai pilnvērtīgi risinātu Eiropas nākotnes izaicinājumus un nodrošinātu mūsu konkurētspēju,” norāda I. Vaidere.

Deputāte, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, īpaši kritizē mazāku finansējumu zinātnei, veselībai un uzņēmējdarbībai. Kā piemēru īstermiņa domāšanai viņa min valstu līderu piedāvāto samazinājumu jaunajai programmai “ES Veselība”, kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā, no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro. “Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ šāds samazinājums rada neizpratni, un to pieprasīsim labot. Neapmierinošs ir arī atbalsta samazinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, salīdzinot ar Parlamenta pieprasīto,” skaidro I. Vaidere. “Rudenī gaidāms gala balsojums par to, vai budžeta priekšlikumu apstiprināsim, un kādā formā. Līdz tam mēs strādāsim pie uzlabojumiem.”

“Ļoti atzinīgi vērtēju premjera Kariņa un viņa komandas panākto rezultātu, jo Latvijai paredzētās ES investīcijas pieaugs par 39% jeb 3 miljardiem eiro, bet, piemēram, lauksaimniecības tiešmaksājumiem pat par 40%, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu.” Vienlaikus deputāte norāda, ka līdzekļu palielinājums daudzgadu budžetam viņas norādītajās jomās Latvijai palīdzētu iegūt vēl vairāk, jo tās ir programmas, kurās līdzekļi nav konkrēti iezīmēti katrai valstij, bet gan jāizcīna konkursa kārtībā.

ES dalībvalstu līderi otrdienas rītā panāca vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 vīrusa krīzes. Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES daudzgadu budžetam laikā no 2021. līdz 2027.gadam atvēlēt 1,074 triljonus eiro. EP ir jāapstiprina ES daudzgadu budžets pirms tas var stāties spēkā.

07.07.2020

Šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa) ievēlēta par Eiropas Enerģētikas foruma finanšu direktori. “Esmu pagodināta ieņemt šo atbildīgo amatu, kas ļaus pārvaldīt organizācijas budžetu un veidot Eiropas enerģētikas politikas prioritātes. Darbojoties forumā, jau kopš 2004. gada esmu iestājusies par Latvijas enerģētikas neatkarību no Krievijas, un šajā jomā panākts nozīmīgs progress. Tagad uzmanības centrā nonākusi Eiropas zaļā kursa ieviešana – jānodrošina videi draudzīga enerģija, kas vienlaikus būtu arī cenu ziņā pieejama ikvienam,” uzsver deputāte.

Eiropas Enerģētikas forums ir organizācija, kas veicina viedokļu apmaiņu starp Eiropas lēmumu pieņēmējiem un enerģētikas nozares pārstāvjiem. Tas palīdz EP deputātiem veidot labāku enerģētikas un klimata politiku, kas ir praktiski īstenojama. “Enerģētikas forumā tiek apspriesti dažādi Latvijai būtiski jautājumi, ieskaitot starpvalstu infrastruktūras izbūvi, energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu attīstīšanu, izmantojot Eiropas finansējumu,” skaidro deputāte, kura strādā EP Vides un Ekonomikas komitejās.

I.Vaidere Eiropas Enerģētikas forumā aktīvi darbojas jau kopš 2004. gada. Ieņemot finanšu direktores amatu, kas ir otrs atbildīgākais organizācijā, viņa kopā ar foruma prezidentu Ježiju Buzeku – bijušo Polijas premjerministru un EP prezidentu – lems gan par foruma līdzekļu izmantošanu, gan saturiskajām prioritātēm.

Šogad tiek atzīmēti 25 gadi kopš Eiropas Enerģētikas foruma dibināšanas. Starp tā biedriem atrodami daudzi Eiropas Savienības vadošie politiķi no dažādām politiskajām frakcijām, kā arī teju 100 enerģētikas nozares asociācijas un uzņēmumi, piemēram, “Shell”, “Neste”un“Eurelectric”. Ik gadu forums organizē vairākus desmitus pasākumu saistībā ar enerģētiku, klimata politiku un transporta nozari.

18.06.2020

“Eiropas Savienības iekšējo robežu slēgšana vīrusa krīzes apstākļos bija nepārdomāta un daudzus cilvēkus nostādīja neapskaužamā situācijā. Tādēļ turpmāk valstīm jārīkojas saskaņoti un vīrusa izplatību būtu jākontrolē nevis slēdzot ES robežas, bet ar citiem paņēmieniem, piemēram, noteiktām veselības pārbaudēm,” uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa). Viņa skaidro, ka šonedēļ plenārsēdē EP apstiprinās savu nostāju attiecībā uz pārvietošanās ierobežojumiem Šengenas zonā vīrusa dēļ.

Deputāte norāda, ka brīva pārvietošanās un tirdzniecība ES Vienotajā tirgū ir Latvijas atvērtās ekonomikas izaugsmes stūrakmens, jo 70% no Latvijas eksporta ir uz citām ES valstīm. Savukārt Šengenas zona – pasaulē lielākā brīvas ceļošanas telpa – ir viens no ES galvenajiem panākumiem, kas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļauj krietni ietaupīt laiku un naudu.

“Lai arī no 15. jūnija daudzas ES valstis atkal atvēra vīrusa dēļ slēgtās iekšējās robežas, tomēr šķēršļi vēl pastāv. Pārvietošanās brīvība jāatjauno pilnībā, jo tas veicinās mūsu ekonomikas atgūšanos no krīzes. Tādēļ EP esmu aktīvi iestājusies par to, lai drošā veidā tiktu atjaunota brīva preču, cilvēku un pakalpojumu kustība,” skaidro I.Vaidere.

Pirms vīrusa krīzes vairāk nekā 3 miljoni cilvēku šķērsoja ES iekšējās robežas ik dienu un tiek lēsts, ka pastāvīga kontrole uz ES iekšējām robežām 10 gadu laikā varētu izmaksāt pat 230 miljardus eiro. “Šengenas zona ir tik svarīga Eiropas labklājībai, ka nedrīkstam pieļaut scenāriju, kurā pagaidu iekšējo robežu kontrole kļūst pastāvīga. Tagad jāizstrādā konkrēts plāns saskaņotai ārkārtas rīcībai iespējama vīrusa otrā viļņa gadījumā, lai nepieļautu apjukumu un garas rindas, kas martā veidojās, piemēram, uz Polijas robežām. Arī ES ārējo robežu atvēršanai no jūlija jābūt koordinētai,” norāda deputāte.

I.Vaidere atgādina, ka brīva kustība Šengenas zonā var būt droša tikai tad, ja ES ārējās robežas ir rūpīgi apsargātas. Tādēļ jāturpina stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex” un jāpilnveido informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. 

Deputāte piebilst, ka, kaut gan liela daļa dalībvalstu tagad ir atvērušas robežas, sociālās distancēšanās un pulcēšanās noteikumi katrā valstī var ievērojami atšķirties. Tādēļ viņa iesaka izmantot rīku https://reopen.europa.eu/lv/, kas sniedz informāciju par situāciju dažādās valstīs, palīdzot plānot ceļojumus Eiropā.

Šengenas zona aptver lielāko daļu ES dalībvalstu, kā arī Islandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. 14. jūnijā tika atzīmēta 35. gadadiena kopš 1985. gadā Šengenā (Luksemburgā) starp piecām valstīm tika parakstīts līgums, kas aizsāka iekšējo robežu kontroles atcelšanu. Latvija Šengenas zonai pievienojās 2007. gadā.

28.05.2020

“Smagā Covid-19 krīze prasa izlēmīgu rīcību, tādēļ pozitīvi vērtēju priekšlikumu tuvākajos gados divkāršot Eiropas fondus, lai mūsu ekonomika iespējami ātri atgūtos. Jaunie budžeta plāni paredz, ka pieaugs Latvijai svarīgie kohēzijas un reģionālās attīstības fondi. Vienlaikus uzsvars likts uz ES nākotnes finansēšanu – zaļu un digitālu izaugsmi, ieguldījumiem zinātnē un jauniešos,” tā jauno ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas instrumentu komentē Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas komitejas deputāte Inese Vaidere (JV/ETP).

Jaunajos investīciju priekšlikumos I.Vaidere saskata vairākas labas ziņas Latvijai. “Tiek piedāvāta jauna Eiropas veselības programma “EU4Health” gandrīz 10 miljardu eiro apmērā, kas veicinās noturību pret krīzes situācijām veselības aprūpē un sekmēs pārrobežu sadarbību medicīnā, kā arī labāku aprūpes pieejamību pacientiem. Uzskatu, ka mums tas varētu būt nozīmīgs ieguvums, jo Latvijas veselības nozare noteikti ir jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību ārstēšanā,” uzsver I.Vaidere, kura strādā arī EP Vides un sabiedrības veselības komitejā.

“Iegūs arī mūsu zemnieki, jo paredzēti papildu 15 miljardi eiro lauku attīstībai un pārejai uz videi draudzīgākām saimniekošanas metodēm,” norāda deputāte. Savukārt uzņēmējus atbalstīs ne tikai jau zināmās budžeta programmas, bet arī jauns Maksātspējas atbalsta instruments, kas varētu uzsākt darbu jau šogad. No ES līdzekļiem tam paredzēti 31 miljardi eiro, ar kuriem piesaistīs privātas investīcijas līdz pat 300 miljardu eiro apmērā, lai steidzami atbalstītu dzīvotspējīgus Eiropas uzņēmumus visvairāk skartajās nozarēs un reģionos.

Jautāta, kā vērienīgos tēriņus plānots finansēt, deputāte skaidro, ka Eiropas Komisija (EK) plaši aizņemsies finanšu tirgos, lai dalībvalstīm izsniegtu grantus un izdevīgus aizdevumus. Tāpat vajadzētu ieviest vairākus jaunus ES ieņēmumu avotus. “Absolūti atbalstu digitālo pakalpojumu nodokli tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi. Piedāvāts arī jauns nodoklis lieliem uzņēmumiem, kuru apgrozījums visā pasaulē pārsniedz 750 miljonus eiro – tas Latvijai būtu izdevīgi.” I.Vaidere gan atzīst, ka vienošanās par jauniem nodokļiem ES līmenī vēl prasīs daudz diskusiju.

EK 27. maijā prezentētie priekšlikumi paredz kopumā ES ekonomikā iepludināt 1,85 triljonus eiro, ko veidotu ES 2021.-2027.g. daudzgadu budžets 1,1 triljona eiro apmērā un jauns ekonomikas atveseļošanas instruments “Next Generation EU” 750 miljardu eiro vērtībā.

20.05.2020

Šodien Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas ir būtiski Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa elementi. Eiropas Parlamenta (EP) Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputāte Inese Vaidere uzskata, ka šie plāni rada nozīmīgas iespējas Latvijai – attīstot bioloģisko lauksaimniecību un samazinot pārtikas nonākšanu atkritumos, varam gan aizsargāt vidi, gan iegūt ekonomiski.

“Vienmēr esmu uzsvērusi, ka Eiropai un, protams, Latvijai ir jākļūst zaļākai. Mums jāpāriet uz ekoloģiskāku pārtiku, jādomā par sugu daudzveidības aizsardzību un jāveicina tādu patēriņu, kas mazina slodzi uz apkārtējo vidi. Tāpēc esmu gandarīta, ka Komisija ir ieklausījusies Parlamenta ierosinājumos un nākusi klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, kas palīdzēs uzlabot mūsu dzīves kvalitāti. Liela loma jauno mērķu īstenošanā būs lauksaimniekiem, tādēļ ES jāatbalsta pāreja uz jaunajām saimniekošanas metodēm,” tā EK šodien prezentētās stratēģijas komentē I. Vaidere.

“Ilgtspējīga pārtika – tam, manuprāt, jāparedz ievērojamu pesticīdu lietojuma samazinājumu, kā arī jārod risinājumi, lai pārtika nenonāktu atkritumos.” Lai arī deputāte atzinīgi vērtē EK ierosinājumu pesticīdu samazināšanai par 50% līdz 2030. gadam un virzībai uz to, ka 25% no lauksaimniecības produktiem jābūt bioloģiski audzētiem, viņa bija gaidījusi ambiciozākus mērķus. “Latvijai ir liels potenciāls bioloģiskajā lauksaimniecībā, un šis ir īstais brīdis to izmantot, jo pieprasījums pasaulē un peļņas iespējas šajā nozarē tikai pieaugs. Savukārt ar labas pārtikas nonākšanu atkritumos saistītās izmaksas ES ir 143 miljardi eiro gadā. Salīdzinājumam – tie ir aptuveni 15 Latvijas valsts budžeti! Tādēļ pozitīvi, ka EK plāno pārtikas izmešanu samazināt uz pusi tuvāko desmit gadu laikā. Arī pati EP esmu iesniegusi pilotprojektu, jeb budžeta priekšlikumu, lai samazinātu labas pārtikas izniekošanu. Efektīva šīs stratēģijas īstenošana ne tikai uzlabos mums pieejamās pārtikas kvalitāti, bet vienlaicīgi varēsim risināt vides problēmas un ietaupīt,” uzsver I.Vaidere.

Attiecībā uz otru šodien publicēto stratēģiju, I.Vaidere skaidro, ka bioloģiskā daudzveidība ir ārkārtīgi apdraudēta un gandrīz ceturtajai daļai savvaļas sugu Eiropā patlaban draud izzušana.  Īpaši viņa šodien, starptautiskajā Bišu dienā, vērš uzmanību uz to, ka apputeksnētāji ik gadu ES palīdz saražot pārtiku 15 miljardu eiro vērtībā. Tomēr intensīvas lauksaimniecības, pesticīdu izmantošanas, kā arī klimata pārmaiņu rezultātā, bišu un citu apputeksnētāju skaits Eiropā ievērojami samazinās. “Tādēļ pozitīvi vērtēju stratēģijā plānoto rīcību, tai skaitā – samazināt rūpnieciski ražotu mēslošanas līdzekļu apjomu par 20%,” norāda deputāte.

Visbeidzot, I.Vaidere uzsver, ka vides aizsardzība nav pretrunā ar ekonomikas izaugsmi, bet gan jāizmanto tās veicināšanai. “Atkopjoties no Covid-19 radītās krīzes, ekonomikā tiks iepludinātas lielas investīcijas. Latvijai ir jāņem vērā šodienas plāni kā vadlīnijas, lai ieguldītu gudri un, aizsargājot vidi, uzlabotu mūsu iedzīvotāju veselības kvalitāti. Tas būs arī ekonomiski izdevīgi.”

15.05.2020

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Prof. Inese Vaidere aicina rīt ikvienu piedalīties Latvijas “Lielajā talkā” un neaizmirst, ka arī šobrīd, Covid-19 epidēmijas laikā, ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi pret vidi.

EP deputāte Inese Vaidere: “Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējusi neskaitāmus gadījumus, kad izmantotās maskas, plastmasas un gumijas cimdi un citi aizsarglīdzekļi ir vienkārši nomesti zemē. Milzīgi ir pieaudzis plastmasas atkritumu daudzums. Protams, aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, taču ir jāatceras, cik lielu kaitējumu plastmasa nodara apkārtējai videi. Turklāt, arī lietojot aizsarglīdzekļus, varam domāt par ilgtspējīgām izvēlēm. Septiņu gadu laikā, organizējot jūras krasta sakopšanu Rojas novadā, esmu novērojusi, ka vienmēr atrodas kāda vieta, kurā kāds ir pamanījies atstāt aiz sevis atkritumu kalnus. Ejot gar jūras krastu visa gada garumā, arī pati cenšos savākt citu atstātos atkritumus. Ir svarīgi, lai rīt un arī citās dienās ikviens pieliktu roku Latvijas sakopšanā. Šogad mums ir iespēja talkot ģimenes, draugu vai kolēģu lokā līdz 25 cilvēkiem, protams, ievērojot visas valdības izstrādātās vadlīnijas. Nedrīkstam aizmirst arī par cimdu lietošanu talkas laikā, kā arī par roku mazgāšanu un dezinficēšanu pēc tās.”

I.Vaidere uzsver, ka atkritumu daudzuma samazināšana ir viena no viņas darba prioritātēm arī EP. “Strādājot Vides komitejā, esmu atbalstījusi gan plastmasas maisiņu un vienreizlietojamo plastmasas trauku ierobežošanu, gan esmu rosinājusi samazināt iepakojumu apjomus, jo tieši tas rada visvairāk sadzīves atkritumu,” norāda deputāte.

12.05.2020

“Vīrusa izraisītā ekonomiskā krīze varētu būt dziļākā kopš Lielās depresijas. Tādēļ Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jāapstiprina ļoti vērienīgi ekonomikas stimula pasākumi, ievērojot četras prioritātes. Pirmkārt, jāpalielina budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim – kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Otrkārt, jānodrošina investīcijas nākotnē – digitalizācijā, pētniecībā, vides aizsardzībā. Treškārt, krīze parādījusi, ka krietni vairāk ES līmenī jāiegulda veselības aprūpē. Visbeidzot, nākamajā daudzgadu budžetā jāatvēl vairāk naudas neparedzētu krīžu risināšanai,” pirms plenārsēdes uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere.

Plenārsēdē no 13. līdz 15. maijam tiks apspriesti ES ekonomikas stimula pasākumi krīzes pārvarēšanai un EP pieņems pozīciju, kas ietekmēs daudzgadu budžeta un ar to saistītā ekonomikas atveseļošanas plāna veidolu. “Šobrīd strauji pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmēji ir bankrotējuši vai cīnās par izdzīvošanu. Atmiņā vēl spilgtas ir 2008. gada krīzes smagās sekas, tādēļ jādara viss, lai ekonomisko triecienu mazinātu,” norāda I.Vaidere. Viņa uzskata, ka daudzgadu budžetam 2021.-2027. gadā jābūt lielākam, kā jebkad iepriekš. “Vēl nepieredzētiem izaicinājumiem jāstājas pretī ar izlēmīgu rīcību. Dalībvalstīm jāvienojas par lielākām iemaksām budžetā un jāievieš jauni ES ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis.”

Daudzgadu budžeta investīcijas papildinās jauns ekonomikas atveseļošanas instruments. Tā ietvaros Eiropas Komisija varētu plaši aizņemties finanšu tirgos un dalībvalstīm izsniegt izdevīgus aizdevumus, kā arī grantus. Deputāte uzsver, ka būs jāpievērš īpaša uzmanība līdzekļu sadales principiem. “Ir jāpalīdz valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk veselības jomā, tomēr ekonomiskā lejupslīde ir nopietna arī valstīs ar salīdzinoši mazāku vīrusa izplatību, tai skaitā Latvijā. Tāpēc iestāšos par to, ka pamatkritērijs ES līdzekļu piešķiršanā ir ekonomiskā situācija un valstu labklājības līmenis.”

I.Vaidere norāda, ka investīcijām ir jāpalīdz gan iespējami ātri atgūties no Covid-19 krīzes, gan jāveicina noturība pret krīzēm nākotnē. “Atbalstāmi ir īpaši vērienīgi tēriņi tuvāko divu, trīs gadu laikā, lai ekonomikā atgrieztu jaudu. Jāpalielina finansējums ES programmām, kuras jau pierādījušas efektivitāti, vairāk jāinvestē veselības aprūpē un jomās, kas mūs padarīs spēcīgākus un konkurētspējīgākus nākotnē – pētniecībā, digitalizācijā, izglītībā, vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas, transporta un tehnoloģiju attīstībai. Savukārt pēdējo gadu notikumi, piemēram, negaidītā migrācijas krīze 2015. gadā un pašreizējā vīrusa pandēmija, parāda, ka ES ir jānodrošina rezerves, lai straujāk spētu reaģēt uz pēkšņām problēmām nākotnē,” piebilst I.Vaidere.

23.04.2020

Publicēts LETA.LV

https://leta.lv/es/item/64F897D7-D1A2-4D80-BA46-BBC767EFA7EB

Rīga, 23.apr., LETA. Lielai lomai Eiropas Savienības (ES) atkopšanās plānā ir jābūt daudzgadu budžetam, līdz ar to pastāv cerība, ka tās dalībvalstis, kas bija pret iemaksu palielināšanu, šajos apstākļos tomēr mīkstinās savu pozīciju, šodien preses konferencē par ES rīcību cīņā ar Covid-19 krīzes sekām sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņasprāt, daudzgadu budžets ir jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021. un 2022.gadā, kad pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes visvairāk būs vajadzīgs atgriezt ekonomikā jaudu. Tāpat steidzami jādomā par jauniem ienākumu avotiem, piemēram, par par digitālā nodokļa ieviešanu un nepārstrādātās plastmasas nodokli.

Vaidere sacīja, ka daļēji izmantojot budžetu, vajadzētu atbalstīt un varētu ieviest jaunu ekonomikas atveseļošanās fondu viena triljona eiro apmērā. Politiķe pavēstīja, ka starp dalībvalstīm joprojām ir lielas viedokļu atšķirības. Daudz domstarpību ir arī par detaļām, kā fondam piesaistīt līdzekļus, kā tos sadalīt starp dalībvalstīm.

"Kompromiss varētu būt modelis, ka Eiropas Komisija izmantotu ES budžetu garantijām, lai finanšu tirgos aizņemtos un tad dalībvalstīm dotu pieeju aizdevumiem uz izdevīgiem nosacījumiem," sacīja politiķe.

Pēc Vaideres vārdiem, jauno budžeta priekšlikumu EK sola 29.aprīlī. Viņasprāt, "velns ir detaļās", tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, lai uz jaunā ekonomikas atveseļošanās fonda rēķina netiktu samazinātas Latvijai svarīgās programmas - kohēzija, tiešmaksājumi lauksaimniekiem un projekts "RailBaltic".

"Ir jāstiprina arī Vienotais tirgus, jo tas būs izaugsmes stūrakmens gan Latvijai, gan ES. Pēc iespējas ātrāk ir jāatjauno arī brīva preču, cilvēku un pakalpojumu kustība," akcentēja politiķe.

Vīrusa ietekme ilgtermiņā būs lielā mērā atkarīga no atbalsta apjoma, efektivitātes un izpratnes par to, kā mainīsies cilvēku naudas tērēšanas paradumi. EP deputāte akcentēja, ka ekonomikai ir jāattīstās un jāatkopjas zaļā veidā, jo neviens nav atcēlis "Zaļo kursu".

Tāpat viņa uzsvēra, ka EP ir izdarījis diezgan daudz Covid-19 krīzes sakarā - ātri grozīts ES budžets, lai dalībvalstīm steidzami būtu pieejams finansiāls atbalsts. Pieņemtie lēmumi ir ļāvuši dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro. No Latvijas skatupunkta tas ir pozitīvi, jo bez līdzfinansējuma var tērēt 800 miljonus eiro.

"Finanšu ministru līmenī ir panākta vienošanās, ka 540 miljardi eiro ir plāns, lai stimulētu ekonomiku. Mēs gaidām, ka videosanāksmē ES dalībvalstu līderi to apstiprinās," sacīja Vaidere.

Politiķe norādīja, ka Latvija varēs iegūt atbalstu trīs veidos - aizdevums no Eiropas Stabilitātes mehānisma, Eiropas Investīciju bankas garantiju fonda, ko Latvijas finanšu ministrs sola vērtēt. Vaideresprāt, ir jāizvērtē, vai Latvijai ir izdevīgi aizņemties, jo šeit nebūs iezīmētas nacionālās aploksnes un var nākties atdot to, ko citas valstis ir ne īpaši racionāli aizņēmušās. Tāpat ir izveidota jauna programma bezdarba mazināšanai "Sure", kas izsniegs aizdevumus 100 miljardu apmērā.

"Arī Latvija varēs iegūt atbalstu no šīs programmas, ja tāda nepieciešamība būs. Tāpēc nevar teikt, ka Eiropa neko nav darījusi, lai stimulētu ekonomiku," norādīja politiķe, uzsverot, ka pandēmijas laikā ir atcelti fiskālās disciplīnas noteikumi.

Vaidere atgādināja, ka Latvijā līdz šim ir mobilizēti četri miljardi eiro, Valsts kases kontos ir ļoti lieli pieejamie līdzekļi, ko var izmantot. Saprotami, ka šajā situācija primāri tiek domāts par veselības aprūpi, bet ir arī jādomā, kā mēs iziesim no krīzes, pauda EP deputāte.

Viņa norādīja, ka Latvijas ekonomika patlaban ir salīdzinoši spēcīga, valsts parāds nav liels un ir iespēja izdevīgi aizņemties, tomēr jābūt uzmanīgiem, lai valstis ar lielāku atbalsta jaudu negūtu priekšroku, jo tas varētu kropļot konkurenci Vienotajā tirgū.

Runājot par nākamajiem soļiem, Vaidere sacīja, ka ir vajadzīgi ievērojami papildus stimula instrumenti Eiropas līmenī un daļēji solidāra vīrusa radīto izdevumu segšana. Viņasprāt, ir jāpalielina ne tikai ieguldījumi veselības aprūpē, bet arī zinātnē. 

"Latvijā ir liels zinātnes potenciāls un šī ir iespēja to attīstīt ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam ir jāveido kopīgs investīciju fonds ES līmenī vismaz 50 miljardu apmērā, lai uzlabot veselības aprūpi un tās solidaritāti dalībvalstu vidū," skaidroja EP deputāte.

Kā ziņots, šodien EP attālināti notiks Eiropas līderu sanāksme par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto krīzi un tās pārvarēšanas plānu.

17.04.2020

Publicēts LA.LV

Covid-19 esot izgudrots Latvijā – tik absurdu viltus ziņu publicējusi Krievijas propagandas vietne “Sputņik”. Citur vīruss nodēvēts par ASV vai NATO laboratorijās izveidotu bioloģisko ieroci.

Bet varbūt vīrusu izplata citplanētieši? Jo trakāk, jo labāk! Konkrēts piemērs viltus ziņu neprāta sekām novērots Lielbritānijā un Nīderlandē, kur tiek bojāti 5G sakaru torņi, jo sazvērestības teorijas vēstījušas, ka tie veicinot Covid-19.

Dezinformāciju visbiežāk izplata mums nedraudzīgi spēki, lai vairotu apjukumu, šķeltu sabiedrību un radītu neticību mūsu starptautiskajiem partneriem. Manipulācija ar informāciju ļauj autoritāriem režīmiem izplatīt sev tīkamus vēstījumus, kas palīdz uzbrukt citiem un novērst uzmanību no savām problēmām.

Tagad maldināšanai izmanto arī vīrusu. ES ārlietu dienests ziņo, ka kopš janvāra beigām reģistrēti vairāk nekā 280 prokremliskas dezinformācijas gadījumi, kas saistīti ar Covid-19. Tas nepārsteidz, arī pati esmu dažādus Kremļa melus pamanījusi un atspēkojusi jau gadiem.

Ir novērojama “koronadiplomātija” jeb vīrusa stratēģiska izmantošana ģeopolitiskiem mērķiem. Ar lielu pompu Krievija 22. martā nosūtīja Itālijai medicīnisko palīdzību. “No Krievijas ar mīlestību” – tāds bija kravas marķējums. Ar labu sirdi šim trikam gan nav sakara, jo, kā ziņoja laikraksts “La Stampa”, ap 80% aprīkojuma bija nevērtīgi vai vispār nelietojami.

Ierastajā Kremļa stilā tam sekoja agresīva vēršanās pret žurnālistiem, kas to izgaismoja. Kopā ar kravu Itālijā ieradās arī ķīmisko un bioloģisko ieroču eksperti, kuri droši vien ievāca krieviem noderīgu militāru informāciju. Krievijas valsts televīzijā drīz pēc tam netika slēpts gandarījums par drošībnieku ceļošanu pa Eiropas sirdi un NATO ceļiem…

Diemžēl Putins ir gatavs savam labumam izmantot jebkuru nelaimi. Tēlojot draudzīgu palīgu, Kremlis cer vājināt pret sevi vērstās ekonomiskās sankcijas un piespēlēt Itālijas eiroskeptiķiem. Vienlaikus tā ir daļa no plašākas propagandas kampaņas, lai mēģinātu spodrināt Krievijas tēlu. Tikmēr ir aizdomas, ka tiek slēpta slimības patiesā izplatība pašā Krievijā. Vēl nesen Kremlis apgalvoja, ka vīruss Krieviju nespēs ietekmēt, tomēr tagad pat oficiāli apstiprināti jau tūkstošiem inficēto.

Krievijas paņēmienus aizvien biežāk izmanto arī Ķīna. Šī valsts ar dez­informāciju, cenzūru, arestiem un iebiedēšanu ilgi centās apslāpēt ziņas par Covid-19 izplatību. Tas krietni aizkavēja gan cīņu pret vīrusu pašā Ķīnā, gan citu valstu gatavošanos potenciālai pandēmijai. Eksperti norāda, ka savlaicīga, atklāta un patiesa saziņa par vīrusu būtu ļāvusi to apturēt, pirms Covid-19 izplešas pa visu pasauli.

Krievija un Ķīna cenšas palielināt savu ietekmi, arī izplatot viltus ziņas par ES bezdarbību cīņā pret vīrusu. Patiesībā, kaut gan veselības aprūpe ir dalībvalstu rokās, Eiropas līmenī notiek aktīva sadarbība. Jau esam piešķīruši desmitiem miljardu eiro gan veselības aprūpei, gan ekonomikas atbalstam. Smagāk skartās valstis solidāri saņem papildu palīdzību.

Kas tiek darīts, lai cīnītos pret vīrusa dezinformāciju? Sekojot ES prasībām, sociālie mediji ir solījuši veicināt pārbaudītas, patiesas informācijas redzamību. Tomēr šīs platformas nav spējīgas izsekot visam saturam. Eiropas Komisija izveidojusi portālu, kas īpaši veltīts cīņai pret Covid-19 viltus ziņām.

Lai uzlabotu cīņu pret dezinformāciju, no ES budžeta līdz šim esmu panākusi vairākus miljonus eiro “Stratcom Plus” dienesta stiprināšanai. Šie līdzekļi ir izmantoti, lai izveidotu augstas kvalitātes portālu, kurā pastāvīgi tiek analizētas un atmaskotas viltus ziņas. Papildus tam nesen iesniedzu priekšlikumu, ka visiem dienesta materiāliem jābūt pieejamiem arī latviski, lai uzticama informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.

Diemžēl pret dezinformācijas vīrusu nav burvju zāļu. Eiropas nedraugi turpinās izmantot Covid-19 kā jaunāko iespēju, lai mūs maldinātu un vājinātu. Tāpēc neļausim sevi apmuļķot ar skaistiem vārdiem par nesavtīgu palīdzību no Krievijas, jo tas ir kaimiņu lāča kārtējais slazds.

15.04.2020

“Eiropas Parlamentā šonedēļ pieņemsim virkni lēmumu, kuri ļaus Latvijai vēl plašāk un elastīgāk izmantot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus Covid-19 seku mazināšanai un veselības aprūpes aprīkojuma iepirkšanai,” skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. 16. un 17. aprīlī Eiropas Parlaments ārkārtas plenārsēdē lems par papildu atbalsta pasākumiem smagāk skartajām nozarēm un cilvēkiem.

“Kamēr cīnāmies ar Covid-19 vīrusa izplatību, diemžēl nepieciešamo ierobežojumu rezultātā visā Eiropā ir sākusies ekonomiskā lejupslīde. Lielā mērā apstājoties ekonomiskajai aktivitātei, ik dienas pieaug zaudējumi uzņēmējiem, cieš arī pašnodarbinātie, mikrouzņēmēji, radošo nozaru pārstāvji, zemnieki un zvejnieki. Tādēļ Eiropas Parlamentā vēlamies pielāgot atbalstu krīzes situācijas vajadzībām, lai tas sasniegtu ikvienu un neatstātu nevienu novārtā. Veselības aprūpei piešķirsim papildu 3 miljardus eiro ES līmenī, kas ļaus palielināt medicīniskā aprīkojuma iepirkšanu, ieskaitot plaušu ventilācijas iekārtas un individuālos aizsarglīdzekļus. Tiks paplašināta arī vīrusa testēšana,” norāda I. Vaidere.

I. Vaidere skaidro, ka šonedēļ plenārsēdē, jau otro reizi balsojot attālināti pa e-pastu, deputāti apstiprinās nozīmīgus atbalsta pasākumus.

“Eiropas fondu līdzekļi, kas parasti ir iezīmēti konkrētām jomām un prioritātēm, šogad tiks padarīti pieejami Covid-19 radītajām vajadzībām elastīgā veidā. Līdz ar to, Latvija pati varēs lemt, kur šo naudu novirzīt, piemēram, lai segtu tūlītējus izdevumus veselības aprūpes sektorā, izvērstu pasākumus bezdarba mazināšanai un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Turklāt ārkārtas situācijas dēļ tiks atcelta prasība pēc valsts līdzfinansējuma un vienkāršota fondu administrēšana,” ziņo deputāte.

“Īstenojot sociālo distancēšanos, ir vēl jo svarīgāk palīdzēt arī trūcīgajiem. Tādēļ lemsim par Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pilnveidošanu, dodot dalībvalstīm iespēju no tā finansēt individuālos aizsardzības līdzekļus cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, kā arī tiem, kas iesaistīti palīdzības izsniegšanā.” I. Vaidere piebilst, ka tiks lemts arī par atbalstu zvejniekiem un zvejas uzņēmumiem.

“Tāpat apstiprināsim ierosinājumus jauniem atbalsta pasākumiem īstermiņā un ekonomikas atjaunošanas plānam ilgtermiņā,” skaidro I. Vaidere, kura piedalījusies Parlamenta pozīcijas veidošanā. “Esmu gandarīta, ka vērā ņemti mani ieteikumi par Latvijas prioritātēm, tai skaitā nākamā ES daudzgadu budžeta palielināšanu, efektīvu Vienotā tirgus darbības nodrošināšanu, atbalstu mazajiem uzņēmējiem un ES autonomijas stiprināšanu zāļu ražošanā,” uzsver deputāte.

Informāciju sagatavoja Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

01.04.2020

Publicēts www.delfi.lv

Veselības aprūpe pamatā ir dalībvalstu pārziņā, no kurām tādēļ sagaidāma galvenā rīcība cīņā pret Covid-19. Tomēr arī Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai dalībvalstis atbalstītu cīņā ar vīrusa izraisītajām grūtībām gan veselības aprūpē, gan ekonomikā. Kopējā Eiropas Savienības reakcija sākotnēji bija lēna, jo bija jāsaskaņo dalībvalstu viedokļi. Arī mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, aktīvi meklējām izeju kā turpināt darbu, kas ikdienā notiek sēžu zālēs Briselē un Strasbūrā, jo te pēkšņi – itāļi vairs no valsts ārā netiek, drīz pēc tam arī citas valstis ierobežoja ceļošanu. Vai turpināt pulcēties mazākā sastāvā? Izmantot tehnoloģijas un digitālos risinājumus?

Apzinoties, ka EP jāturpina funkcionēt arī ārkārtas apstākļos, pagājušajā nedēļā radām risinājumu gan tam, kā organizēt sēdes tiešsaistē, gan kā balsot attālināti. Šādā veidā varējām turpināt lēmumu pieņemšanu, tai skaitā apstiprinot nozīmīgu finansējuma piešķiršanu Covid-19 krīzes skartajām nozarēm.  

Pirmajā vietā, protams, ir cilvēku veselība un dzīvība. Covid-19 krīze rada lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Sejas masku trūkuma dēļ, piemēram, Ziemeļitālijā, arvien vairāk ar vīrusu saslimst arī medicīnas darbinieki. Līdzīga situācija ir ar plaušu ventilēšanas aparātiem, kuru slimnīcām daudzviet trūkst, bet piegādes ir lēnas. Tādēļ EP pagājušajā nedēļā atbalstīju priekšlikumu par kopīgu Eiropas līmeņa medicīniskā aprīkojuma iegādi 50 miljonu eiro vērtībā. Tiks iepirkti reaģenti vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparāti, laboratorijas inventārs. Valstīm iepirkumā apvienojot spēkus, panāksim izdevīgākus iegādes noteikumus. No tā iegūs arī Latvija.

Šī krīze ir izgaismojusi arī faktu, ka ES netiek pietiekamā apjomā ražots medicīnas ekipējums. Pārāk daudz paļaujamies uz importu, kas ārkārtas situācijās, kādā esam šobrīd, izrādās nepieejams. Tādēļ arī mana ETP frakcija aicina palielināt medicīnas aprīkojuma un medikamentu ražošanu tepat Eiropā. Mani priecē, piemēram, RTU zinātnieku radītais inovatīvais plaušu ventilators, ko cerams varēs pavisam drīz sākt ražot un izmantot visā ES. Tāpat ne visur pieejami, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļi, kam būtu jābūt katrā sabiedriskā vietā un ikviena cilvēka rīcībā, lai sevi pasargātu. Šajā sakarā par bīstamu uzskatu brīvas preču kustības apturēšanu ES. Nesen EP vērsos pie poļu kolēģiem, lai steidzami novērstu nopietnās problēmas kravu pārvadātājiem uz Polijas robežām. Kontroles procedūras bija radījušas rindas līdz pat 60 kilometru garumā, kavējot svarīgu medicīnas, higiēnas un pārtikas preču piegādi uz Latviju. Bažas tika ņemtas vērā – pārbaudes paātrināja un tagad situācija uz Polijas robežām ir krietni uzlabojusies. Lai nodrošinātu adekvātu ES Vienotā tirgus darbību, Eiropas Komisija (EK) ir pieprasījusi dalībvalstīm ieviest “zaļās joslas”, kuru šķērsošana kravas transportam nedrīkst aizņemt vairāk par 15 minūtēm.

Attiecībā uz Covid-19 ekonomisko ietekmi, satraucošas ir grūtības uzņēmējiem un, līdz ar to, negatīvā ietekme vai uz ikviena strādājošā labklājību. Tāpēc jānodrošina finansējums uzņēmumiem, lai šo krīzi pārvarētu, saglabājot darbavietas un darbinieku ienākumus. Covid-19 krīze pavisam īsā laikā ir devusi ekonomisko triecienu teju visām nozarēm - tāds tirgus kritums nav piedzīvots kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes. EK ir atzinusi, ka, kaut vēl nesen bija cerības uz 1,4% ekonomikas izaugsmi šogad, visticamāk 2020. gadā ES ekonomika gada griezumā krietni saruks. Tādēļ strauji meklējam dažādus risinājumus ekonomikas stimulēšanai, it īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. EP 26. martā pieņēmām investīciju iniciatīvu Covid-19 pārvarēšanai, kas ar 37 miljardiem eiro finansēs atbalsta pasākumus dalībvalstu ekonomikām un sabiedrības veselībai. Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Pēc EK aprēķiniem, Latvijai tie varētu kopumā būt 792 miljoni eiro. Tāpat esam mainījuši Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” šī fonda līdzekļus – vēl aptuveni 800 miljonus eiro – vīrusa seku novēršanai valstīs, kuras būs cietušas visvairāk.

Svarīgus ekonomikas atbalsta pasākumus veic arī citas Eiropas institūcijas. Eiropas Komisija lēma, ka noteikumi par budžeta deficīta ierobežojumiem Covid-19 laikā tiks piemēroti elastīgi, ļaujot valstīm palielināt izdevumus, lai segtu vīrusa radītos tēriņus veselības aprūpei, uzņēmēju vai sociālajam atbalstam. Nozīmīgs bija Eiropas Centrālās bankas paziņojums par Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmas uzsākšanu, kas paredz līdz gada beigām valdību un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanai izmantot 750 miljardus eiro. Tas ir nopietns stimuls kreditēšanai, atjaunojot zināmu stabilitāti Eiropas finanšu tirgos. Savukārt Eiropas Investīciju banka ir piedāvājusi veidot jaunu garantiju fondu 200 miljardu eiro apmērā, lai izsniegtu aizdevumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Šīs ir ievērojamas naudas summas, kas, kopā ar nacionālajiem palīdzības pasākumiem, ļaus Eiropas uzņēmumiem atkal ar jaudu “celties kājās”, līdz ko vīrusa ierobežojumi beigsies. Vienlaikus tiek apspriestas arī citas idejas, ieskaitot “korona obligācijas”, kas būtu kopīgi ES parāda vērtspapīri, lai finansētu vīrusa novēršanu. Tādā vai citā veidā, bet nešaubos, ka tuvākajās nedēļās sekos papildu ekonomikas atbalsts Eiropas līmenī.

Covid-19 krīze, protams, ir ļoti nopietna, tomēr katra krīze rada arī kādas iespējas. Ir skaidrs, ka ekonomiskais trieciens ieviesīs pārmaiņas visas pasaules piegādes ķēdēs, rūpniecībā un tirdzniecībā. Redzot lielos riskus, kas saistīti ar ražošanas koncentrēšanu vienā vietā, daudzi varētu vēlēties mazināt savu atkarību no, piemēram, Ķīnas. Ja Latvijā palīdzēsim mūsu uzņēmējiem Covid-19 grūtības veiksmīgi pārvarēt, tad pēc tam varēsim iekarot jaunus eksporta tirgus.

26.03.2020

“Latvija varēs izmantot gandrīz 800 miljonus eiro no Eiropas Savienības budžeta Covid-19 seku mazināšanai gan veselības aprūpē, gan ekonomikā,” skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Ceturtdien Eiropas Parlaments ārkārtas plenārsēdē plāno apstiprināt kopumā 37 miljardu eiro atbalstu Covid-19 krīzes novēršanai. 

“Covid-19 uzliesmojuma radītās problēmas šobrīd jau dažādos veidos ir skārušas teju ikvienu iedzīvotāju. Nenoliedzami, vissmagākās sekas ir cilvēku dzīvību zaudēšana, tādēļ veselības aprūpes darbinieki strādā ļoti smagi, lai tas nenotiktu. Tajā pat laikā ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi ir radījuši arī lielu ekonomisku šoku, jo gan uzņēmēji, gan strādājošie daudzās nozarēs zaudē ieņēmumus,” norāda Vaidere. Vienlaikus viņa uzsver, ka, gluži kā 2008. gada krīzes laikā, arī šoreiz esam ieguvēji no tā, ka piederam Eiropas valstu saimei, kas mums nozīmē arī ekonomisku atbalstu un solidaritāti.  

“Šodien plenārsēdē, balsojot attālināti, apstiprināsim nozīmīgus finanšu atbalsta pasākumus. Investīciju iniciatīva Covid-19 krīzes pārvarēšanai Latvijai dos piekļuvi kopumā 792 miljoniem eiro, kas tiks novirzīti veselības aprūpei un ekonomikas atbalstam. Veselības nozarē par ES līdzekļiem varēs iepirkt reaģentus vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparātus. Palīdzība paredzēta arī sociāliem mērķiem – nodrošinot, ka riska grupas cilvēkiem ir piekļuve labai veselības aprūpei, un veicinot papildspēku piesaisti medicīnas sistēmā. Savukārt, lai stimulētu ekonomiku, ES līdzekļi tiks piešķirti krīzes skartajiem uzņēmumiem garantiju un grantu veidā. Tas palīdzēs krīzi pārvarēt, saglabājot darbavietas un strādājošo ienākumus,” ziņo Vaidere.

Viņa norāda, ka kopumā ES Investīciju iniciatīva dos dalībvalstīm pieeju 37 miljardiem eiro, lai palīdzētu vīrusu uzveikt un novērstu tā sekas. “Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Tāpat plānojam mainīt Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” arī šī fonda līdzekļus šobrīd nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem,” uzsver deputāte.

25.03.2020

“Valsts iestādes un plašsaziņas līdzekļi uzsver informāciju par dažādiem aizliegumiem un higiēnas pasākumiem. Tas ir nepieciešami, bet ar to vien nepietiek,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā. Covid-19 vīrusa izplatības laikā viņa aicina vairāk informēt sabiedrību par imunitātes stiprināšanu.

Vaidere skaidro, ka, pirmkārt, spēcīga imūnsistēma palīdz no saslimšanas izvairīties. Bet, ja tomēr gadījies sasirgt, stiprs organisms ļauj slimību pārvarēt vieglākā formā. Tāpēc deputāte rosina uzlabot sabiedrības gatavību Covid-19 ne tikai ar ierobežojošiem, bet arī veicinošiem pasākumiem – sportu, veselīgu dzīvesveidu un uzturu.

“Cilvēkiem šajā laikā ir nepieciešamas ekspertu norādes par to, kā stiprināt imūnsistēmu, lai veiksmīgi cīnītos ar vīrusiem,” uzsver Vaidere. “Piemēram, kādus produktus īpaši vēlams lietot uzturā? Kādas fiziskas aktivitātes šobrīd ir ieteicamas un no kādām labāk izvairīties?” Viņa aicina Veselības ministriju, ārstus un plašsaziņas līdzekļus nodrošināt, ka šāda informācija izskan plašāk un biežāk.

Lai stiprinātu veselību un imunitāti, deputāte pati regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā – vingrojot, vairākas reizes nedēļā skrienot un peldoties jūrā visu gadu, ja vien tā nav aizsalusi. Papildus tam, viņa šobrīd vairāk lietojot dažādus augļus un dārzeņus ar augstu C un citu vitamīnu daudzumu. “Šajā Covid-19 laikā ik dienu dzeru ingvera tēju ar medu un citronu. Varu ieteikt, protams, arī ķiplokus, kas ir bagāti ar fitoncīdiem,” min Vaidere.

Viņa ir pārliecināta, ka šobrīd visai sabiedrībai ir nepieciešami detalizēti speciālistu ieteikumi organisma stiprināšanai. Tādēļ Vaidere aicina Veselības ministriju, ārstus un plašsaziņas līdzekļus aktīvi informēt cilvēkus par profilakses pasākumiem, lai uzlabotu imūnsistēmu – fiziskām aktivitātēm, veselīgu un uzturvielām bagātu ēdienu. “Tāpat noderētu konkrēti ieteikumi, piemēram, vingrinājumiem, kas stiprina elpošanas sistēmu,” piebilst deputāte. “Ceru, ka veselīgāks dzīvesveids kļūs par ikdienu daudziem, arī pēc vīrusa epidēmijas beigām.”

15.01.2020

Eiropas Parlaments (EP) šodien, 15. janvārī, plenārsēdē ar 592 balsīm par, 22 pret un 51 deputātiem atturoties atbalstīja deputātes Ineses Vaideres (JV) ziņojumu, kas paredz ieviest jaunu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu Eiropas Savienībā (ES), samazinot izmaksas un atvieglojot administratīvās prasības Latvijas un citu dalībvalstu mazajiem uzņēmējiem.

“Priecājos par kolēģu plašo atbalstu šim priekšlikumam, kas mazajiem uzņēmējiem samazinās ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas par 18% un ievērojami atvieglos administratīvās prasības,” uzsvēra Vaidere. “Vairāk nekā puse uzņēmumu ir tieši mazie uzņēmumi, tāpēc izmaiņas būtiski veicinās pārrobežu tirdzniecību, ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu Latvijā.”

Kā skaidro politiķe, šobrīd ES PVN sistēmas sarežģītības un sadrumstalotības dēļ mazie uzņēmumi sedz proporcionāli ievērojami augstākas ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas nekā lielie uzņēmumi.

Pašlaik PVN atbrīvojums mazajiem uzņēmumiem ir pieejams tikai konkrētajā dalībvalstī reģistrētiem uzņēmumiem. Ierosinātā reforma ļaus atbrīvojumu piemērot uzņēmumiem, kas reģistrēti arī citās dalībvalstīs, ja to gada apgrozījums nepārsniegs 85 000 eiro slieksni konkrētajā dalībvalstī un 100 000 eiro visā ES. “Tas nozīmē, ka iegūs Latvijas mazie uzņēmēji, kuri jau tirgojas, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, un pārrobežu darījumus uzsāks arī citi,” piebilst Vaidere.

Tāpat tiks atvieglota PVN atskaišu iesniegšana un uzlabota sadarbība informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, lai novērstu krāpniecības riskus. Pateicoties piedāvātajām izmaiņām, paredzams, ka ar PVN saistītās grāmatvedības izmaksas mazajiem uzņēmumiem samazināsies no 68 miljardiem līdz 56,1 miljardam eiro gadā ES. Tāpat tiek prognozēts, ka mazo uzņēmēju pārrobežu tirdzniecība ES palielināsies par 13,5%.

Jaunā sistēma stāsies spēkā no 2025. g. 1. janvāra. Politiķe norādīja, ka EP vēlējās izmaiņas ieviest krietni ātrāk, tomēr dalībvalstis diemžēl ieviešanu izvēlējās atlikt.