Inese Vaidere

Šodien Eiropas Parlaments (EP) apstiprina ikgadējo Eiropas Savienības (ES) budžetu 2021. gadam, kurā iekļauts EP deputātes Ineses Vaideres (ETP) pilotprojekts cīņai pret pārtikas nonākšanu atkritumos. “Tā ir patiešām aktuāla problēma, jo gan visā ES, gan Latvijā trešdaļa no saražotās pārtikas tiek izmesta. Tādēļ esmu gandarīta, ka manis izstrādātais pilotprojekts saņems 650 000 eiro, lai eksperti varētu sagatavot praktiskus risinājumus pārtikas izmešanas mazināšanai mājsaimniecībās. Tādā veidā varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un palīdzēt trūcīgajiem,” uzsver deputāte, kura strādā EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā.

I. Vaidere skaidro, ka cīņa pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos ir viena no viņas darba prioritātēm EP, jo ik gadu Eiropā atkritumos izšķērdīgi nonāk miljoniem tonnu ēdiena, kura saražošanai vajag teju vai visu ES gada budžetu. Arī Latvijā vidēji katrs iedzīvotājs gada laikā izmet aptuveni 130 kg pārtikas. “Apstiprinātais pilotprojekts būs nozīmīgs solis situācijas uzlabošanai – tiks analizētas esošās nepilnības un pēc tam izstrādāti jauni, efektīvi risinājumi. Tieši mājsaimniecībās tiek radīta vairāk nekā puse no visiem pārtikas atkritumiem, tāpēc izvēlējos problēmu sākt risināt šajā līmenī,” norāda deputāte.

Viņa informē, ka šis pilotprojekts jeb ierosinājums piešķirt līdzekļus no ES budžeta paredz izveidot Eiropas līmeņa forumu, kurā apvienosies vadošie eksperti – zinātnieki, ražošanas un tirdzniecības tīklu pārstāvji, NVO un lēmumu pieņēmēji –, lai apkopotu datus un izstrādātu virkni pamatotu, praktisku ierosinājumu, kā samazināt pārtikas izmešanu mājsaimniecībās un patērētāju līmenī.

Skaidrojot jautājuma aktualitāti, deputāte atzīmē, ka izmestā pārtika sadalās atkritumu poligonos, radot kaitīgus izmešus un piesārņojot vidi. “Ar Eiropas zaļo kursu esam apņēmušies dzīvot videi draudzīgākā veidā un samazināt izmešus, lai līdz 2050. gadam Eiropā panāktu klimatneitralitāti. Būtisku ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai var dot pārtikas atkritumu novēršana, jo tie ir atbildīgi par 6% no visiem CO2 izmešiem ES. Turklāt, izmetot labu pārtiku, tiek veltīgi patērēti vērtīgi dabas resursi, kas ļāva pārtiku saražot,” norāda I. Vaidere.

Pilotprojekta ieviešana sāksies 2021. gadā. Jāpiebilst, ka jau iepriekš I. Vaidere ir veiksmīgi izstrādājusi vairākus pilotprojektus, ar kuru palīdzību risinātas Latvijai nozīmīgas problēmas. Pagājušajā sasaukumā viņa panāca vairākus miljonus eiro cīņai pret Krievijas viltus ziņām, kā arī, lai pierādītu un novērstu divējādo produktu kvalitāti Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos. Pilotprojektus ES budžetā ir tiesīgi iesniegt EP deputāti, lai novirzītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu novēršanas metodēm, kuras finanšu plāni neietver. Tikai neliela daļa iesniegto pilotprojektu tiek atzīti par tik labiem, lai tiem piešķirtu finansējumu no ES budžeta.

Šodien Eiropas Parlaments (EP) ar balsojumu oficiāli apstiprina Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. “Tās ir gaidītas ziņas, jo šie līdzekļi ļaus Latvijai gan straujāk atgūties no vīrusa krīzes, gan risināt svarīgus jautājumus ilgtermiņā – ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas, stiprināt drošību. Gribu arī atzīmēt EP lomu jaunā daudzgadu budžeta veidošanā – mums smagās sarunās ar dalībvalstīm veiksmīgi ir izdevies fondus palielināt. Izcīnītie papildu 16 miljardi eiro veselības, zinātnes, jauniešu, uzņēmēju atbalsta programmās, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, tieši palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP).

Viņa īpaši izceļ to, ka EP izdevās trīskāršot finansējumu veselības aprūpei. “Nesen veikta aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pašreiz kā ļoti svarīgu jomu ES budžeta ieguldījumiem redz tieši veselības aprūpi. Nozīmīgs solis šajā virzienā no nākamā gada būs ES vēsturē pirmā veselības programma, pie kuras izveides esmu strādājusi. Tā ar vairāk nekā 5 miljardiem eiro palīdzēs stiprināt veselības aprūpi, padarīt pieejamāku ārstēšanu citās valstīs, kā arī sākt mazināt cenas zālēm,” informē deputāte, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās.

I. Vaidere norāda, ka EP var jauno daudzgadu budžetu pieņemt un tas stāsies spēkā jau no 2021. gada 1. janvāra, jo Ungārija un Polija pagājušonedēļ atsauca savu veto, kas draudēja ar visiem eiropiešiem nelabvēlīgu fondu pārrāvumu. Budžets Latvijai kopumā būs izdevīgs, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim krietni vairāk – ap 3,6 eiro. Vienlaikus deputāte kā netaisnīgu kritizē tiešmaksājumu apjomu Latvijas zemniekiem, kas, kaut arī jaunajā budžetā pieaugs, tomēr joprojām nesasniegs Eiropas vidējo līmeni.

Līdz 2027. gadam Latvija grantos jeb neatmaksājamā palīdzībā kopā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas. I. Vaidere skaidro, ka no daudzgadu budžeta iegūsim 8 miljardus eiro, bet vēl virs 2 miljardiem eiro no īpašā ekonomikas atveseļošanas fonda “Nākamās Paaudzes ES”. “EP jau septembrī apstiprinājām lēmumu, lai ļautu ES kopīgi aizņemties naudu finanšu tirgos un atveseļošanas fondu varētu ieviest. Tagad jāgaida ratifikācija dalībvalstu parlamentos. Patiešām ceru, ka fonda apstiprināšana notiks bez liekas kavēšanās, jo grūtībās nonākušie iedzīvotāji un uzņēmumi gaida ES līdzekļus pēc iespējas ātrāk,” uzsver I. Vaidere. Tiek prognozēts, ka “Nākamās Paaudzes ES” varētu stāties spēkā nākamā gada pavasarī vai vasarā.

90% – tik daudz sava laika vidējais eiropietis pavada iekštelpās. Te uzreiz jānorāda, ka būtu priecīga, ja šis skaitlis kļūtu mazāks un ikviens biežāk dotos ārā. Taču vienlaikus tas nepārprotami parāda to, cik nozīmīgi ir panākt, ka visi Latvijas iedzīvotāji mitinās sakārtotā un veselīgā vidē. Tādēļ dzīvojamajām ēkām jābūt siltām, pienācīgi ventilētām, drošām, gaišām – un, lai to sasniegtu, daudzos gadījumos nepieciešamas renovācijas. Kā Eiropas Renovāciju vēstniecei Latvijā man uzticēts pienākums skaidrot Eiropas Savienības (ES) līmeņa plānus šajā jomā, informēt par iespējām izmantot ES finansējumu un iedrošināt gan iedzīvotājus, gan namu pārvaldniekus un pašvaldības atjaunot ēkas. Kāpēc uzsveru renovāciju nepieciešamību, kāda ir mūsu situācija šobrīd, un kas būs galvenie darbi, lai Latvijā “ieviļņotu” renovācijas?

Renovācija tīrai videi un ekonomikas izaugsmei

ES ir kopīgi vienojusies par zaļo kursu jeb virzību uz videi draudzīgāku saimniekošanu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. Tie ir vērienīgi mērķi, kuru ieviešanai tiks piešķirts ievērojams ES fondu finansējums. Jau konkrētāk, Eiropas līmenī nesen pieņemtā “Renovācijas viļņa” stratēģija nosprauž vērienīgu mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu un panākt lielāku energoefektivitāti. Tas nepieciešams, lai uzlabotos mūsu dzīves kvalitāte un samazinātos siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tā kā ēku sektors rada lielākos siltumnīcas efekta gāzu izmešus Latvijā un kopumā ir atbildīgs par 40% no energopatēriņa, ir pavisam loģiski nozīmīgu daļu no ES fondu līdzekļiem atvēlēt ēku renovācijas atbalstam. Te arī jāpiebilst, ka centrālajā siltumapgādē Latvijā dominē fosilais kurināmais, kurš lielā mērā tiek ievests no Krievijas. Samazināt importu no nedraudzīgā Austrumu kaimiņa jābūt vienai no Latvijas prioritātēm.

Taču būtisks ir ne tikai vides un ģeopolitiskais, bet arī ekonomiskais faktors – Igaunijas un Somijas pētnieki secinājuši, ka 1 miljona eiro ieguldījums mājokļu renovācijā rada 17 pastāvīgas darbavietas nozarē un ar nodokļiem valstij atgriež trešdaļu no ieguldītās summas. Savukārt vietējo zināšanu, jaunradītu produktu un tehnoloģiju izmantošana mājokļu renovācijā būtu ne tikai atbalsts mūsu zinātnei, bet arī būtu dzinējspēks ekonomikas izaugsmei. Tātad ēku renovācijas būs gan videi draudzīgi, gan tautsaimniecību stimulējoši ieguldījumi, kas radīs jaunas darbavietas un atbalstīs mūsu ražotājus.

Renovācija – konkrēts dzīves kvalitātes uzlabojums

Ēkas aktīvāk jārenovē, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Latvijā jau esam paveikuši diezgan daudz, renovējot un uzlabojot sabiedriskās ēkas, ko visai sliktā stāvoklī mantojām no Padomju Savienības. Pandēmijas laikā ne vienam vien dzīves telpa kļuvusi arī par darba telpu, un arī pēc vīrusa uzveikšanas, visticamāk, arvien vairāk cilvēku turpinās vismaz reizēm strādāt no mājām. Tādējādi, mājām kļūstot arī par biroju, tieši dzīvojamās telpas renovēšana ir aktuālāka kā jebkad.  

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, bet Rīgā – pat 93% iedzīvotāju. Trīs ceturtdaļas šo māju ir būvētas padomju okupācijas laikā, kad kvalitāte nebija prioritāte, tāpat kā enerģijas taupīšana. Ēkas gadu gaitā ir nolietojušās, noplukušas, tām ir dažādi bojājumi, kas rada neplānotas izmaksas un pat apdraud iedzīvotājus. Turklāt visbiežāk šajās ēkās iedzīvotājiem nav iespējams pašiem regulēt siltumu, tādēļ, kamēr vieniem ir auksti, citi atver logu un tiek izniekota enerģija.

Turpretī renovētas mājas nozīmē arī pievilcīgākas apkaimes, uzlabotu dzīves telpu, mazākus apkures rēķinus un iespēju iedzīvotājiem pašiem regulēt gaisa temperatūru, pielāgojot to savam komfortam. Turklāt ēkas kalpošanas ilgums pieaug par vidēji 60 gadiem un, atšķirībā no nerenovētām ēkām, ceļas dzīvokļu tirgus vērtība.

Problēmu loks mūsu dzīvojamajā fondā patiešām ir plašs. Piemēram, PSRS laika ēku kāpnes, ieejas un gājēju infrastruktūra ap tām tika būvētas, nedomājot par cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, senioriem un jauno vecāku vajadzībām. Ar kompleksiem renovācijas projektiem varam šo jautājumu atrisināt. Kompleksā renovācija dod iespēju uz ēkām izvietot arī saules kolektorus, tādējādi atslogojot mājas iedzīvotāju elektrības rēķinus, piemēram, par ūdens uzsildīšanu gada saulainajā periodā.

Eiropas “Renovāciju vilnis”

Minētā ES “Renovāciju viļņa” stratēģija ir ieskicējusi virkni pasākumu, kā uzlabot renovāciju apjomu un kvalitāti. Piemēram, ir paredzēti stingrāki noteikumi par renovācijā sasniedzamo minimālo  energoefektivitātes standartu. Pie dažādu energoefektivitātes noteikumu uzlabošanas es aktīvi strādāju Eiropas Parlamentā un tuvākajā laikā sāksim vērtēt konkrētus priekšlikumus, kā ievērojami paātrināt ēku renovāciju. Lemsim, kā finansējuma saņemšanu padarīt vienkāršāku un ātrāku, uzlabot izmantoto materiālu kvalitāti un būvniecības darbaspēka prasmes, kā arī noteikt augstākus energoefektivitātes un ēku vizuālos standartus. Latvijai svarīgs stratēģijas elements, manuprāt, būs tehniskā palīdzība – pastiprinātas konsultācijas par renovāciju projektu sagatavošanu, kā arī renovāciju darbinieku apmācības.

Kā renovācijas “ieviļņot” Latvijā?

Pirmkārt, uzlabojot finansējuma pieejamību. Ēku kompleksā renovācija ar vismaz 60% enerģijas ietaupījuma radīšanu, kura īpaši jāatbalsta, nav lēts process. Tieši tādēļ šim nolūkam ir nepieciešams atbalsts. Eiropas fondu līdzekļus ēku renovācijai piešķir attīstības un finanšu institūcija ALTUM. Šī gada janvārī tika ziņots, ka visi pieejamie līdzekļi ir iztērēti un jaunus projektus vairs pieteikt nav iespējams. Prieks par to, ka iespēja projektus iesniegt tomēr atsākta līdz 15. decembrim. Tomēr ir skaidrs, ka ar to līdzekļu apjomu, kas ir bijis pieejams šajā plānošanas periodā, turpmāk nepietiks. Lai sasniegtu nospraustos energoefektivitātes mērķus, ir nepieciešams atvēlēt vismaz divas reizes lielāku ES fondu apjomu renovācijai.

Tādēļ esmu vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ar vēstuli, kurā aicināju ministriju no nākamā ES daudzgadu budžeta renovāciju atbalstam atvēlēt krietni lielāku finansējumu nekā līdz šim, kā arī aktīvāk piesaistīt privātus līdzekļus. Sākot ar 2021. gadu Latvija no ES budžeta pakāpeniski saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro grantos, kas ir ievērojami vairāk nekā līdz šim. Latvijas ekonomikas atjaunošanas plānos, kuri pašlaik tiek izstrādāti, ievērojama loma jāatvēl tieši ēku renovācijai, jo nedrīkstētu rasties situācija, kad līdzekļi ir iztērēti vēl pirms noslēdzies fondu plānošanas periods.

Liela nozīme dzīvojamo ēku renovācijās ir arī pašvaldībām, kurām būtu gan aktīvi jāmotivē iedzīvotāji renovēt, gan jāpalīdz organizēties un atjaunošanu finansēt. Labākie renovācijas rezultāti ir Vidzemē, tikmēr mazāk paveikts Rīgā un Latgalē. Protams, gan valsts, gan pašvaldību līmenī jārūpējas, lai renovācijas projektu apstiprināšanas procesus vienkāršotu un paātrinātu, cik vien iespējams, nemazinot drošību un nodokļu maksātāju naudas taupīgu izlietojumu.

Process noris salīdzinoši lēni arī tādēļ, ka ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte, bet šobrīd Latvijā joprojām trešdaļa daudzdzīvokļu ēku īpašnieku nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības no valsts vai pašvaldības. Protams, nozīmīgs ir finansiālais aspekts – dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir jāņem aizdevums, kas pēc tam noteiktā laikā ir jāatmaksā. Katrs aizdevums rada zināmas bailes, tomēr ir pierādīts, ka ilgtermiņā mājas renovācija atmaksājas, jo ievērojami samazinās apkures rēķini. Liela nozīme ir arī apņēmīgam un zinošam mājas vecākajam vai apsaimniekotājam, kas motivē pārējos iedzīvotājus vienoties par renovāciju. Tāpat jāmin nepieciešamība pēc standarta renovāciju projektiem, kas piemēroti attiecīgās daudzdzīvokļu mājas sērijai un, līdz ar to, atvieglo gan pieteikuma procesu, gan samazina izmaksas iedzīvotājiem. 

Noslēgumā vēlos uzsvērt emocionālo aspektu – diemžēl ne viens iedzīvotājs vien samierinās ar pašreizējiem apstākļiem, jo, sak, dzīvot jau var! Tādēļ nepieciešams vairāk runāt par renovāciju veiksmes stāstiem, uzskatāmi parādot dažādos ieguvumus, tai skaitā ietaupījumu ikmēneša rēķinos. Tas ir arī viens no maniem uzdevumiem kā Renovāciju vēstniecei. Vēlos “ieviļņot” ēku atjaunošanu Latvijā un darīšu to, gan strādājot Eiropas līmenī, gan iedrošinot cilvēkus Latvijā, jo ticu, ka mums ir visas iespējas veikt renovāciju izrāvienu. Ielecot Eiropas renovāciju vilnī, iegūs mūsu vide, ekonomika un, pats galvenais, cilvēki.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP) ir vērsusies pie ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ar vēstuli, kurā uzsver, ka Latvijā jāizvirza krietni vērienīgāki renovācijas mērķi. “Aicinu ekonomikas atjaunošanas plānos, kuri pašlaik tiek izstrādāti, ievērojamu lomu atvēlēt tieši ēku renovācijai. Tie būs gan videi draudzīgi, gan tautsaimniecību stimulējoši ieguldījumi, kas radīs jaunas darbavietas un atbalstīs mūsu ražotājus. Vienlaikus vēlos iedrošināt arī iedzīvotājus izmantot visas iespējas renovēt, tai skaitā līdz 15. decembrim ALTUM iesniegt pieteikumus daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmā,” norāda I. Vaidere, kurai uzticēts būt par Eiropas Renovāciju vēstnieci Latvijā.

Ņemot vērā, ka no 2021. gada Latvija saņems ļoti ievērojamu ES fondu atbalstu, deputāte aicina Ekonomikas ministriju ēku renovācijai atvēlēt krietni lielāku finansējumu nekā līdz šim, kā arī aktīvāk piesaistīt privātus līdzekļus. “Uzskatu, ka pašreiz izvirzītie renovācijas mērķi nav pietiekami vērienīgi. Ir nepieciešams meklēt risinājumus, lai vismaz divkāršotu renovēto māju skaitu – gan pilsētās, gan reģionos. Tuvākajā laikā būtu jāpieņem arī jauna renovācijas stratēģija Latvijai, ņemot vērā nesen Eiropas līmenī publicēto “Renovācijas viļņa” iniciatīvu, pie kuras ieviešanas strādāju Eiropas Parlamentā,” skaidro I. Vaidere.

Kā svarīgu jautājumu viņa izceļ arī vēsturisko ēku renovāciju: “Šīs ēkas, kas celtas 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē, ir ne tikai Rīgas, bet arī daudzu citu Latvijas pilsētu rota, tomēr tās ne vienmēr kvalificējas renovācijas programmām. Tādēļ jāizstrādā īpaša programma un jāparedz publisks finansējums arī vēsturisko namu atjaunošanai. Tas palīdzēs saglabāt kultūras mantojumu un cels pilsētu estētisko vērtību, uzlabojot gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan tūrisma potenciālu.”

I. Vaidere uzsver, ka ēku renovācija sniedz daudzus un dažādus ieguvumus. “Tie ir gan zemāki rēķini iedzīvotājiem, gan drošāki un patīkamāki mājokļi. Tāpat ēku energoefektivitātes uzlabošana palīdzēs īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus, jo ēkas ir galvenais enerģijas patēriņa avots, kas rada 36% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tādēļ aicinu namu pārvaldītājus un vecākos jau šobrīd izmantot ALTUM atbalsta programmu,” piebilst deputāte.

ALTUM daudzdzīvokļu māju renovācijas programmā pusi no izmaksām par būvdarbiem, kas samazina siltuma zudumus ēkā, sedz ALTUM grants jeb neatmaksājama palīdzība no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Plašāka informācija par iespējām līdz 15. decembrim iesniegt projektus pieejama ALTUM mājaslapā.

10. novembrī Eiropas Parlaments (EP) sarunās ar dalībvalstīm panāca vienošanos par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam. “Pēc jūlijā pieņemtā valstu vadītāju lēmuma par ES kopīgajiem tēriņiem norādīju, ka daudzgadu budžeta piedāvājums ir nepietiekams, lai risinātu Eiropas problēmas un pienācīgi ieguldītu mūsu nākotnē. Attiecīgi iestājos par papildu Eiropas naudu veselībai, zinātnei, uzņēmēju un jauniešu atbalstam. Sarunas bija grūtas, tāpēc esmu gandarīta, ka mums izdevies izcīnīt papildu 16 miljardus eiro tādām programmām kā “Erasmus+”, “Apvārsnis Eiropa” un “InvestEU”. Tas praktiski palīdzēs simtiem Latvijas studentu, pētnieku un uzņēmēju,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP).

Viņa uzskata, ka Latvija ar vienošanos var būt apmierināta, jo kopumā nākamo septiņu gadu laikā grantos jeb neatmaksājamā atbalstā saņemsim vairāk nekā 10 miljardus eiro Eiropas naudas – teju vienu Latvijas gada budžetu. No daudzgadu budžeta iegūsim ap 8 miljardiem eiro, ko papildinās vairāk nekā 2 miljardi eiro no ekonomikas atveseļošanas fonda “Nākamās Paaudzes ES”. “Tā būs lieliska iespēja ar plašām investīcijām Latvijā ieviest Eiropas zaļo kursu un digitālās tehnoloģijas, modernizēt uzņēmumus, renovēt ēkas un celt mūsu labklājību ilgtermiņā. Skaidrs, ka liela nauda līdzi nes lielu atbildību to ieguldīt gudri un pamatoti,” pārliecināta I. Vaidere.

Deputāte, kura strādā EP Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās, kā sasniegumu izceļ to, ka pēdējo nedēļu sarunās ar dalībvalstīm izdevies trīskāršot finansējumu veselības aprūpei: “Vīrusa krīze ir parādījusi, ka veselības jautājumi vairāk jārisina Eiropas mērogā. Jaunā programma “ES Veselība”, pie kuras izveides esmu strādājusi, ar nekā 5 miljardiem eiro palīdzēs krietni stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā. Savukārt stingrāki noteikumi ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības veicināšanā nodrošinās veselīgāku vidi mums apkārt.”

Papildu līdzekļi ES tēriņu finansēšanai daļēji nāks no lielo uzņēmumu soda naudām par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem. I. Vaidere piebilst, ka EP arī panācis dalībvalstu apņemšanos par jaunu ES līmeņa nodokļu ieviešanu starptautiskajām kompānijām tuvākajos gados. Tie ietvers digitālo nodokli tādām interneta firmām kā “Google” un “Facebook”, Emisiju tirdzniecības sistēmas ieņēmumu novirzīšanu ES budžetam un finanšu darījumu nodevu.

EP oficiālais gala balsojums par nākamā ES daudzgadu budžeta apstiprināšanu gaidāms plenārsēdē pēc dažām nedēļām.

Šī gada 19. septembrī Pasaules talkas ietvaros Valdemārpilī tika atklāts pirmais Laimes koku parks. Parka veidošanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Aizvadītājā nedēļā Inese Vaidere uz diskusiju par Eiropas zaļo kursu aicināja "Jaunās Vienotības" biedrus. Diskusijā skaidri iezīmējās nepieciešamība pēc vairākiem šāda tipa semināriem, kas skaidro, ko paredz Eiropas zaļais kurss konkrētām nozarēm – enerģētikas, renovācijas, lauksaimniecības, transporta u.c. Tādēļ deputāte ir nolēmusi turpināt jau pavasarī iesākto semināru ciklu, aicinot pievienoties nozaru speciālistus. Pielāgojoties šī brīža situācijai pasaulē, vebināri būs pieejami publiski un ikviens interesents tajos varēs piedalīties.

Eiropas zaļais kurss savu aktualitāti nav zaudējis, tieši otrādi, tas būs instruments ekonomikas atveseļošanai!

Nejūgt ratus zirgam pa priekšu jeb lēmumus pieņemt secīgi un loģiski – tas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai projektu realizēšanai. Diemžēl šos vārdus nevar attiecināt uz Rīgā plānotās akustiskās koncertzāles būvniecību, jo šis process ir pagalam ačgārns. Izrādās, ka, ja kādu dienu kultūras ministram Naurim Puntulim rodas iecere, kuru viņš nekavējoties prezentē, mūsu piecu frakciju valdība ir spiesta to pieņemt.

15. jūnijā publiski parādījās informācija par ideju koncertzāli būvēt Elizabetes ielā 2... un jau nākamajā dienā lēmums bija pieņemts! Ekspertu un sabiedrības iesaiste, skaidri aprēķini un padziļināta situācijas analīze? Kaut kad vēlāk, ja vispār.

"Es domāju, katram ir skaidrs, ka tas lēmums varētu tikt apdraudēts, ja tas nebūtu pieņemts tik straujā tempā," vēlāk skaidroja kultūras ministrs. Patiešām, sabiedrībai nebija laika šo lēmumu "apdraudēt" – un tieši tā ir problēma. Koncertzāle mums ir ļoti vajadzīga, bet tai jādzimst citādi. Ministram būtu efektīvi jāvada diskusija starp arhitektiem, pilsētas plānotājiem, inženieriem, ekonomistiem un citu iesaistīto profesiju pārstāvjiem, kuras laikā tiktu rūpīgi izvērtēti dažādi koncertzāles projekti un to iespējamās atrašanās vietas. Turklāt bez vilcināšanās – jau tā process pagalam ieildzis.

Noslēgumā ministrs varētu izšķirties par konkrētu projektu, vadoties pēc speciālistu ieteikumiem. Taču Puntulis pats pieņēma lēmumu būvēt jauno koncertzāli Elizabetes ielā, viņa domās buldozeri jau rūc, un kopš tā brīža tiek piemeklēti šo vietu pamatojoši apstākļi.

Pārsteidz ministra uzspēlētais optimisms un viņa galvenais arguments – aiz viņa stāvot visa mūzikas nozare. Lai arī nevaru sevi pieskaitīt pie mūziķu saimes, mūzikas skolu esmu beigusi un klasiskā mūzika man ir ļoti tuva. Tomēr koncertzāle ir vajadzīga ne tikai mūziķiem, bet arī klausītājiem, kuru vidū būs gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Vasarā veiktā aptauja parādīja, ka kaut daļēju atbalstu koncertzāles būvniecībai Pasaules tirdzniecības centra ēkas vietā pauduši tikai 18% aptaujāto rīdzinieku. Tikmēr teju puse respondentu norādīja, ka šo ideju pilnībā neatbalsta.

Man nepatīk bijušās LPSR Centrālkomitejas ēka tās pašreizējā, visai nolaistajā izskatā, un tā nešaubīgi saistās ar sāpīgām lappusēm mūsu vēsturē. Tomēr tie nedrīkst būt iemesli, lai izšķērdīgi iznīcinātu celtni, kuru lielākā daļa būvniecības ekspertu novērtē kā modernisma arhitektūras paraugu. Ne velti grupa arhitektu ir vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt ēkai kultūras pieminekļa statusu. Tādēļ uzskatu, ka tā būtu jāatjauno, atrodot tai piemērotāko lietojumu. Koncertzālei ēka šķiet pagalam neatbilstoša, bet, to prasmīgi pārveidojot, tā varētu kļūt par, piemēram, mākslas un dizaina muzeja, biroju, valsts pārvaldes vai cita pielietojuma ēku. Katrā ziņā šo būvi nedrīkst vienkārši nolīdzināt ar zemi, jo 9. oktobrī publicētais ekspertu atzinums parāda, ka tā ir kopumā droša, ar apmierinošu tehnisko stāvokli..

Eiropas līmenī es strādāju pie klimata politikas veidošanas un ES zaļā kursa īstenošanas, kas izvirza vērienīgus vides aizsardzības mērķus. Arī koncertzāles kontekstā nedrīkst aizmirst par dabas resursu taupīgu izmantošanu un lieka piesārņojuma neradīšanu. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās tika izvirzīts mērķis Rīgu padarīt par pirmo klimatneitrālo pilsētu Baltijā. Projekts Elizabetes ielā ir iespēja praktiski pierādīt, ka tie nav tikai tukši solījumi, bet ilgtspēja un ietekme uz vidi ir nopietns faktors lēmumu pieņemšanā. Ēkas pārbūve un energoefektivitātes celšana būtu videi nesalīdzināmi draudzīgāks risinājums nekā nojaukšana, kas radītu daudzas tonnas atkritumu, papildu izmešus un lielus sastrēgumus gadu garumā.

Ministra kungs, šis "skaņdarbs", ar kuru cenšaties apburt publiku, skan greizi! Vēl nav par vēlu atzīt kļūdu un koncertzālei meklēt atbilstošāku vietu. Lai jaunā mūzikas pils kalpo par attīstības dzinuli kādā Rīgas apkaimē, neiznīdējot arhitektūras mantojumu pilsētas centrā.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kļuvusi par Eiropas renovāciju vēstnieci Latvijā, kas paredz to, ka politiķe skaidros iespējas izmantot Eiropas Savienības finansējumu ēku atjaunošanā.

Vaidere ir paudusi pagodinājumu uzņemties šo pienākumu. Viņas ieskatā, tas ir īpaši aktuāli tagad, kad uzmanības centrā ir Eiropas Zaļā kursa ieviešana, kurā siltinātām un energoefektīvām ēkām būs nozīmīga loma, lai samazinātu videi kaitīgo izmešu apjomu.

Vaidere atzīmēja, ka "Renovate Europe" ir Eiropas mēroga kampaņa, kuras mērķis ir veicināt ēku renovāciju, lai par 80% samazinātu to enerģijas patēriņu līdz 2050.gadam. Tieši būvniecības nozarei ir galvenā nozīme ES energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, jo ēkas ir atbildīgas par 40% no energopatēriņa un trešo daļu no oglekļa dioksīda emisijām.

Politiķe norādīja, ka enerģētikas sektors rada lielākos siltumnīcas efekta gāzu izmešus Latvijā, tādēļ būs nepieciešams rīkoties vērienīgi, lai ievērojami mazinātu enerģijas patēriņu dažādās nozarēs, tai skaitā ēku apsildīšanā. Tāpat Vaidere klāstīja, ka ēku renovācija sniedz daudzus ieguvumus - tie ir gan zemāki apkures rēķini iedzīvotājiem, gan videi draudzīgāki, drošāki un patīkamāki mājokļi.

Vaideres ieskatā, Latvijā renovācija nenotiek pietiekamā apjomā - pēdējos desmit gados atjaunotas ir 802 ēkas un 75% no visām ēkām joprojām nav energoefektīvas. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, izmešus un sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, nākamo desmit gadu laikā renovāciju apjoms būs jāpalielina, it īpaši siltinot daudzdzīvokļu mājas.

Tāpat politiķe atzīmēja, ka no 2021.gada Latvijā ieplūdīs ievērojami Eiropas līdzekļi, kurus varēs izmantot, lai izvērstu gan dzīvojamo, gan sabiedrisko ēku renovāciju.

"Energoefektivitātes veicināšanas pasākumi ir gudrs ieguldījums, kas palīdzēs mūsu uzņēmējiem pārvarēt pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības un radīs darbavietas. Protams, šīs investīcijas jāveic sabiedrībai atklātā veidā un stingri kontrolējot tēriņus," piebilda EP deputāte.

Vaidere pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas (EK) trešdien prezentēto "Renovācijas viļņa" stratēģiju. Viņa norādīja, ka patlaban cilvēki nereti nolemj atlikt dzīvojamo ēku renovāciju, jo tas šķiet dārgs, ilgs un sarežģīts process, un nav zināms, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies.

"Tuvākajā laikā EP Vides komitejā sāksim vērtēt konkrētus priekšlikumus, kā ievērojami paātrināt ēku renovāciju," pavēstīja Vaidere, kura strādā EP Ekonomikas un Vides komitejās.

EK piedāvā finansējuma saņemšanu padarīt vienkāršāku un ātrāku, uzlabot izmantoto materiālu kvalitāti un būvniecības darbaspēka prasmes, kā arī noteikt augstākus energoefektivitātes un ēku vizuālos standartus.

Šī gada 9. oktobrī atvēršanas svētkus, piedaloties Valsts prezidentam Egilam Levitam, piedzīvoja Ilgoņa Upmaļa grāmata “Latvija – PSRS impērijas militarizētā kolonija”.

Grāmatas lasītājam atklāsies jauni, līdz šim nepublicēti fakti, kā padomju vara mērķtie­cīgi un metodiski izpostīja un militarizēja Latvijas tautsaimniecību. Ilgonis Upmalis paspējis savākt un apkopot daļu informācijas, kamēr Krievijas arhīvi bija pieejami, bet pēc tam lielā steigā tie tika aizslepenoti. Grāmata atmasko padomju militārismu Latvijā un ir smaga apsūdzība PSRS impērijai, kuras sa­stāvā ilgus gadus bija okupētā Latvija.

Ilgoņa Upmaļa grāmatu Inese Vaidere dāvinās visām Latvijas skolām, augstskolām un bibliotēkām.

Šodien, kad pasaulē atzīmē ANO Starptautisko dienu pret pārtikas nonākšanu atkritumos, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa) ar gandarījumu informē, ka Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir apstiprinājusi viņas pilotprojektu, kas nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetā paredz atvēlēt nozīmīgus līdzekļus, lai samazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos.

“Ik gadu Eiropā atkritumos nonāk miljoniem tonnu ēdiena, kura saražošanai vajag teju vai visu ES gada budžetu. Tā ir izšķērdība, kas mērāma miljardos eiro. Ar veiksmīgiem risinājumiem varēsim ne tikai ietaupīt, bet arī samazināt ietekmi uz vidi un palīdzēt trūcīgajiem. Tādēļ Eiropas Parlamentā par vienu no sava darba prioritātēm esmu izvirzījusi cīņu pret labas pārtikas nonākšanu atkritumos. Apstiprinātais pilotprojekts būs nozīmīgs solis situācijas uzlabošanai, lai pētītu nepilnības šobrīd un izstrādātu jaunus, efektīvus risinājumus,” skaidro deputāte.

Viņa informē, ka šis pilotprojekts jeb ierosinājums piešķirt līdzekļus no ES budžeta paredz izveidot Eiropas līmeņa forumu, kurā apvienosies vadošie eksperti – zinātnieki, ražošanas un tirdzniecības tīklu pārstāvji, NVO un lēmumu pieņēmēji –, lai apkopotu datus un izstrādātu virkni pamatotu, praktisku ierosinājumu, kā samazināt pārtikas izmešanu mājsaimniecībās un patērētāju līmenī. I. Vaidere uzsver, ka tieši mājsaimniecības rada lielāko daļu – vairāk nekā pusi – no visiem pārtikas atkritumiem, tādēļ arī viņa izvēlējusies sākt problēmu risināt tieši šajā līmenī.

Skaidrojot šī jautājuma aktualitāti, deputāte norāda, ka izmestā pārtika sadalās atkritumu poligonos, radot kaitīgus izmešus un piesārņojot vidi. “Ar Eiropas zaļo kursu visas dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pasaulē pirmo oglekļa ziņā neitrālo kontinentu. Mērķa sasniegšanai būtisku ieguldījumu var dot pārtikas atkritumu novēršana, jo tie  ir atbildīgi par 6% no visiem Eiropas CO2 izmešiem, turklāt tās saražošanai tiek veltīgi patērēti vērtīgi dabas resursi.”

Gala balsojums par šī pilotprojekta iekļaušanu nākamajā ES budžetā paredzēts gada nogalē, un tas varētu saņemt aptuveni pusmiljonu eiro. Jāpiebilst, ka jau iepriekš I. Vaidere ir veiksmīgi izstrādājusi vairākus pilotprojektus, ar kuru palīdzību risinātas Latvijai nozīmīgas problēmas. Pagājušajā sasaukumā viņa panāca vairākus miljonus eiro cīņai pret Krievijas viltus ziņām, kā arī, lai pierādītu un novērstu divējādo produktu kvalitāti Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos.

Pilotprojektus ES budžetā ir tiesīgi iesniegt EP deputāti, lai novirzītu līdzekļus jaunām svarīgu problēmu novēršanas metodēm, kuras finanšu plāni neietver.

Šonedēļ Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē pieņems lēmumu, kas drīzumā ļaus Eiropas Komisijai finanšu tirgos aizņemties 750 miljardus eiro ekonomikas atveseļošanai. EP vienlaikus pieprasa ieviest jaunus Eiropas Savienības (ES) līmeņa nodokļus, lai pakāpeniski segtu parāda atmaksu līdz 2058. gadam.

“Šis lēmums ir nepieciešams, lai Latvija varētu finansēt atgūšanos no vīrusa radītajām grūtībām, jau tuvākajā laikā izmantojot ES līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā. Uzņemoties lielas parādsaistības, ir jāparedz atmaksas plāns. Tādēļ jāievieš jauni Eiropas līmeņa nodokļi, kas veicina ES prioritātes, tai skaitā zaļo kursu un taisnīgu nodokļu piemērošanu starptautiskiem uzņēmumiem. Mēs nevēlamies palielināt slogu iedzīvotājiem, tāpēc jaunie ieņēmumi nāktu no lielajām kompānijām, kas, piemēram,  piesārņo vidi vai dominē internetā,” uzsver EP deputāte Inese Vaidere (ETP), kura strādā Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās.

Pašreiz ES budžetu galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas, kā rezultātā ir ļoti grūti vienoties par kopīgiem tēriņiem, jo neto maksātājvalstis cenšas izdevumus samazināt. Jauni ES mēroga nodokļi jeb pašu resursi procesu atvieglotu. Deputāte atgādina, ka Latvijai lielākas ES līmeņa investīcijas ir izdevīgas, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

“Jārīkojas izlēmīgi, vairākos posmos ieviešot dažādus Eiropas līmeņa ieņēmumus tuvākajos gados,” norāda I. Vaidere. Jau panākta vienošanās, ka no 2021. gada ES saņems nodevas par nepārstrādātiem izlietotiem plastmasas iepakojumiem, kas varētu sasniegt 6-7 miljardus eiro gadā. Papildus tam, EP pieprasa, lai no nākamā gada ES saņemtu daļu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtajiem ieņēmumiem. Savukārt no 2023. gada spēkā jāstājas gan digitālo pakalpojumu nodoklim tādām interneta kompānijām kā “Google” un “Facebook”, kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi, gan CO2 robežšķērsošanas nodoklim, ko ES piemērotu importētām precēm, kuru ražošanai ir liela ietekme uz vidi.

Līdz 2026. gadam EP aicina ieviest arī finanšu darījumu nodevu un vienotu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi visā ES, lai izskaustu nodokļu optimizāciju. “Šie ieņēmumi ļautu segt ekonomikas atveseļošanas plāna izmaksas un nesamazināt ES daudzgadu budžetu nākotnē,” piebilst deputāte.

Pēc tam, kad EP būs pieņēmis atzinumu par izmaiņām ES pašu resursu sistēmā, to apstiprinās ES Padome un iesniegs ratificēšanai dalībvalstu parlamentos, lai līdz 2021. gadam Eiropas Komisija varētu sākt aizņemties finanšu tirgos. Latvijai no ekonomikas atveseļošanas fonda “Nākamās Paaudzes ES” būs pieejami teju 5 miljardi eiro grantos un aizdevumos. Šie līdzekļi papildinās ES daudzgadu budžeta investīcijas, kas no 2021. līdz 2027. gadam Latvijā sasniegs gandrīz 8 miljardus eiro.

Latvijas ekonomika vīrusa krīzes ietekmē ir nonākusi pamatīgā turbulencē, gluži kā lidmašīna vētras laikā. Arī mūsu lidsabiedrībai “airBaltic”, kura pieradusi kursu stabilizēt 10 000 metru augstumā, jāmeklē glābiņš no nelabvēlīgajām brāzmām – pagaidām vēl lielākoties atrodoties uz zemes. Šobrīd šķiet, ka “airBaltic” tas izdevies, jo Latvijas valdība nesen lēma uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt līdz pat 286 miljoniem eiro. Tomēr šie lēmumi rada daudzus jautājumus, kuri jāizvērtē, lai Latvijas ceļojums ar “airBaltic” būtu drošs arī turpmāk.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas valsts “airBaltic” kopumā piešķīrusi teju pusmiljardu eiro. Bez šaubām, tas ir Latvijai nozīmīgs uzņēmums. Arī pati regulāri izmantoju lidsabiedrības pakalpojumus un varu tikai slavēt tās labos darbiniekus – pilotus, stjuartes un stjuartus. Tomēr runa ir par ļoti dāsnu valsts atbalstu, kas prasa uzmanīgu, padziļinātu izvērtējumu. Jau pirmajā dienā pēc tam, kad tika izziņots par jauno ieguldījumu, vēstulē lūdzu lēmumu skaidrot satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

Jautājumu netrūkst – kādēļ šobrīd ir nepieciešamas investīcijas “airBaltic” tik milzīgā apjomā, ņemot vērā, ka finansiālas problēmas piedzīvo ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi un nozares? Kādi aprēķini ir veikti, lai pamatotu šīs investīcijas? Kā šīs investīcijas tiks izlietotas un vai esam pārliecināti, ka “airBaltic” biznesa plāns tiešām darbosies jaunajos apstākļos pēc pandēmijas ierobežošanas?

Sabiedrībai nav zināms, vai “airBaltic” ir izvirzīti skaidri noteikumi un prasības, kā rīkoties ar piešķirto naudu. T. Linkaits 24. maija raidījumā “Nekā Personīga” pauda, ka “Uzņēmumam ir padome un valde, un mēs pilnībā paļaujamies, ka gan valde, gan padome ir profesionāli, un izstrādātais biznesa plāns ir atbilstošs uzņēmuma stratēģijai.”^[1] Iespējams, ka darbs tiešām notiek profesionāli. Tomēr sabiedrībai jābūt pārbaudītiem un uzticamiem pierādījumiem par to.

Tādēļ piesardzīgi vērtēju “airBaltic” valdei, padomei un tās izpilddirektoram Martinam Gausam piešķirto neierobežoto uzticības kredītu, paļaujoties tikai uz “airBaltic” pašu veiktajiem aprēķiniem. Uzskatu, ka nedrīkstam ignorēt bēdīgo pieredzi ar bijušo vadītāju Bertoltu Fliku, kurš uzņēmumu 2011. gadā atstāja bankrota priekšā. Atzīmēšu arī, ka pagājušogad, par spīti apgrozījuma un pasažieru pieaugumam, “airBaltic” strādāja ar gandrīz astoņu miljonu eiro zaudējumiem.[2]

Mācoties no pagātnes kļūdām, steidzami būtu nepieciešams veikt “airBaltic” neatkarīgu finanšu auditu, lai izvērtētu, cik taupīgi un racionāli finanšu līdzekļi ir izlietoti pagātnē un kāds ir patiesais uzņēmuma finansiālais stāvoklis šobrīd, kā arī tas, cik reālistiska ir “airBaltic” nākotnes stratēģija. Pēc tā rezultātiem būtu jāsastāda konkrēts, sabiedrībai pieejams plāns ar detalizētu aprakstu par darāmo, lai “airBaltic” varētu sekmīgi turpināt darbību un sabiedrībai nenāktos šaubīties par piešķirto līdzekļu pamatotību.

Šobrīd tiek veikta masveidīga lidsabiedrības darbinieku atlaišana, kuru personīgi nevaru atbalstīt. Ir skaidrs, ka šajos apstākļos pilnībā bez tā iztikt nav iespējams, tomēr “airBaltic” jau vairākkārt ir lauzusi savus publiski izteiktos solījumus par atlaišanu apjomiem. Uzņēmums tagad plāno atlaist apmēram 700 darbiniekus^[3], kas ir trīsreiz vairāk, nekā sākotnēji solīts. Uzmanīgu dara arī “airBaltic” atkāpšanās no iepriekš paziņotā, ka netiks atlaisti “Airbus” piloti, kuru apmācības prasa ļoti lielus resursus.^[4] Savādi, ka, paralēli šīm atlaišanām, “airBaltic” apņemas turpināt jaunu lidmašīnu iepirkumus jau tuvākajā laikā.

Visi atlaistie cilvēki ir nozares profesionāļi, kuri ir pierādījuši savu lojalitāti “airBaltic”. Arī aviokompānijai vajadzētu ievērot lojalitāti. Ar doto cerību vien – atgriezt darbavietas, kad “airBaltic” krīze būs pārvarēta, nepietiek. Jau dzirdam, ka daļa darbinieku, paliekot bez iztikas līdzekļiem un cerības uz darbu drīzumā, ir spiesti meklēt iespējas ārpus Latvijas. Tādējādi līdz galam neskaidru lēmumu dēļ mēs varam zaudēt godīgus nodokļu maksātājus, kas savu nākotni bija saistījuši ar šo valsti.

Tikmēr Gausa vadītā uzņēmuma atmaksa par iegādātajām “airBaltic” biļetēm līdz šim bijusi... gausa, tā varot aizņemt līdz pat 90 dienām. Esmu aicinājusi sekmēt naudas atgriešanu pēc iespējas ātrāk, jo daudziem cilvēkiem šie līdzekļi ir ļoti nepieciešami krīzes apstākļos. Ņemot vērā Latvijas milzīgo atbalstu “airBaltic”, finanšu problēmu risināšana uz mūsu iedzīvotāju rēķina ir nepieņemama.

Latvijas vēsturē bijis neviens vien gadījums, kad steidzīgi tiek ieguldīti desmitiem miljonu valsts naudas, kurus vēlāk neizdodas atgūt. Atbildīgs un saimniecisks finanšu izlietojums ir svarīgs vienmēr, taču jo īpaši brīdī, kad tūkstošiem Latvijas uzņēmumu un cilvēku neapskaužamās grūtībās savelk jostas, tomēr turpina maksāt nodokļus un tā finansēt valsts tēriņus. Tādēļ, kā minimums, jānodrošina stingra “airBaltic” tēriņu kontrole un žurnālistiem jāturpina rūpīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, informējot sabiedrību.

Es ceru, ka “airBaltic” grūtības pārvarēs un atgriezīsies kā spēcīga lidsabiedrība. Tomēr, gluži kā pirms katra lidojuma darbinieki pārliecinās par tehnisko prasību ievērošanu, lai nodrošinātu drošu lidojumu, Latvijai jābūt pārliecinātai, ka ceļojums ar “airBaltic” būs finansiāli drošs.

[1]https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/preteji-ieprieks-solitajam-airbaltic-atlaiz-ari-ar-airbus-lidojosos-pilotus/

[2]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-2019gada-zaudejumi-77-miljonu-eiro-apmera.a352427/

[3]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-plano-atlaist-apmeram-700-darbiniekusola-velak-nemt-atpakal.a353766/

[4] Ibid 1.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Prof. Inese Vaidere aicina rīt ikvienu piedalīties Latvijas “Lielajā talkā” un neaizmirst, ka arī šobrīd, Covid-19 epidēmijas laikā, ir ļoti svarīgi rīkoties atbildīgi pret vidi.

EP deputāte Inese Vaidere: “Pēdējo mēnešu laikā esmu redzējusi neskaitāmus gadījumus, kad izmantotās maskas, plastmasas un gumijas cimdi un citi aizsarglīdzekļi ir vienkārši nomesti zemē. Milzīgi ir pieaudzis plastmasas atkritumu daudzums. Protams, aizsarglīdzekļi ir nepieciešami, taču ir jāatceras, cik lielu kaitējumu plastmasa nodara apkārtējai videi. Turklāt, arī lietojot aizsarglīdzekļus, varam domāt par ilgtspējīgām izvēlēm. Septiņu gadu laikā, organizējot jūras krasta sakopšanu Rojas novadā, esmu novērojusi, ka vienmēr atrodas kāda vieta, kurā kāds ir pamanījies atstāt aiz sevis atkritumu kalnus. Ejot gar jūras krastu visa gada garumā, arī pati cenšos savākt citu atstātos atkritumus. Ir svarīgi, lai rīt un arī citās dienās ikviens pieliktu roku Latvijas sakopšanā. Šogad mums ir iespēja talkot ģimenes, draugu vai kolēģu lokā līdz 25 cilvēkiem, protams, ievērojot visas valdības izstrādātās vadlīnijas. Nedrīkstam aizmirst arī par cimdu lietošanu talkas laikā, kā arī par roku mazgāšanu un dezinficēšanu pēc tās.”

I.Vaidere uzsver, ka atkritumu daudzuma samazināšana ir viena no viņas darba prioritātēm arī EP. “Strādājot Vides komitejā, esmu atbalstījusi gan plastmasas maisiņu un vienreizlietojamo plastmasas trauku ierobežošanu, gan esmu rosinājusi samazināt iepakojumu apjomus, jo tieši tas rada visvairāk sadzīves atkritumu,” norāda deputāte.

Publicēts www.delfi.lv

Veselības aprūpe pamatā ir dalībvalstu pārziņā, no kurām tādēļ sagaidāma galvenā rīcība cīņā pret Covid-19. Tomēr arī Eiropas līmenī tiek īstenoti dažādi pasākumi, lai dalībvalstis atbalstītu cīņā ar vīrusa izraisītajām grūtībām gan veselības aprūpē, gan ekonomikā. Kopējā Eiropas Savienības reakcija sākotnēji bija lēna, jo bija jāsaskaņo dalībvalstu viedokļi. Arī mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, aktīvi meklējām izeju kā turpināt darbu, kas ikdienā notiek sēžu zālēs Briselē un Strasbūrā, jo te pēkšņi – itāļi vairs no valsts ārā netiek, drīz pēc tam arī citas valstis ierobežoja ceļošanu. Vai turpināt pulcēties mazākā sastāvā? Izmantot tehnoloģijas un digitālos risinājumus?

Apzinoties, ka EP jāturpina funkcionēt arī ārkārtas apstākļos, pagājušajā nedēļā radām risinājumu gan tam, kā organizēt sēdes tiešsaistē, gan kā balsot attālināti. Šādā veidā varējām turpināt lēmumu pieņemšanu, tai skaitā apstiprinot nozīmīgu finansējuma piešķiršanu Covid-19 krīzes skartajām nozarēm.  

Pirmajā vietā, protams, ir cilvēku veselība un dzīvība. Covid-19 krīze rada lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmām. Sejas masku trūkuma dēļ, piemēram, Ziemeļitālijā, arvien vairāk ar vīrusu saslimst arī medicīnas darbinieki. Līdzīga situācija ir ar plaušu ventilēšanas aparātiem, kuru slimnīcām daudzviet trūkst, bet piegādes ir lēnas. Tādēļ EP pagājušajā nedēļā atbalstīju priekšlikumu par kopīgu Eiropas līmeņa medicīniskā aprīkojuma iegādi 50 miljonu eiro vērtībā. Tiks iepirkti reaģenti vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparāti, laboratorijas inventārs. Valstīm iepirkumā apvienojot spēkus, panāksim izdevīgākus iegādes noteikumus. No tā iegūs arī Latvija.

Šī krīze ir izgaismojusi arī faktu, ka ES netiek pietiekamā apjomā ražots medicīnas ekipējums. Pārāk daudz paļaujamies uz importu, kas ārkārtas situācijās, kādā esam šobrīd, izrādās nepieejams. Tādēļ arī mana ETP frakcija aicina palielināt medicīnas aprīkojuma un medikamentu ražošanu tepat Eiropā. Mani priecē, piemēram, RTU zinātnieku radītais inovatīvais plaušu ventilators, ko cerams varēs pavisam drīz sākt ražot un izmantot visā ES. Tāpat ne visur pieejami, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekļi, kam būtu jābūt katrā sabiedriskā vietā un ikviena cilvēka rīcībā, lai sevi pasargātu. Šajā sakarā par bīstamu uzskatu brīvas preču kustības apturēšanu ES. Nesen EP vērsos pie poļu kolēģiem, lai steidzami novērstu nopietnās problēmas kravu pārvadātājiem uz Polijas robežām. Kontroles procedūras bija radījušas rindas līdz pat 60 kilometru garumā, kavējot svarīgu medicīnas, higiēnas un pārtikas preču piegādi uz Latviju. Bažas tika ņemtas vērā – pārbaudes paātrināja un tagad situācija uz Polijas robežām ir krietni uzlabojusies. Lai nodrošinātu adekvātu ES Vienotā tirgus darbību, Eiropas Komisija (EK) ir pieprasījusi dalībvalstīm ieviest “zaļās joslas”, kuru šķērsošana kravas transportam nedrīkst aizņemt vairāk par 15 minūtēm.

Attiecībā uz Covid-19 ekonomisko ietekmi, satraucošas ir grūtības uzņēmējiem un, līdz ar to, negatīvā ietekme vai uz ikviena strādājošā labklājību. Tāpēc jānodrošina finansējums uzņēmumiem, lai šo krīzi pārvarētu, saglabājot darbavietas un darbinieku ienākumus. Covid-19 krīze pavisam īsā laikā ir devusi ekonomisko triecienu teju visām nozarēm - tāds tirgus kritums nav piedzīvots kopš 2008. gada ekonomiskās krīzes. EK ir atzinusi, ka, kaut vēl nesen bija cerības uz 1,4% ekonomikas izaugsmi šogad, visticamāk 2020. gadā ES ekonomika gada griezumā krietni saruks. Tādēļ strauji meklējam dažādus risinājumus ekonomikas stimulēšanai, it īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. EP 26. martā pieņēmām investīciju iniciatīvu Covid-19 pārvarēšanai, kas ar 37 miljardiem eiro finansēs atbalsta pasākumus dalībvalstu ekonomikām un sabiedrības veselībai. Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Pēc EK aprēķiniem, Latvijai tie varētu kopumā būt 792 miljoni eiro. Tāpat esam mainījuši Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” šī fonda līdzekļus – vēl aptuveni 800 miljonus eiro – vīrusa seku novēršanai valstīs, kuras būs cietušas visvairāk.

Svarīgus ekonomikas atbalsta pasākumus veic arī citas Eiropas institūcijas. Eiropas Komisija lēma, ka noteikumi par budžeta deficīta ierobežojumiem Covid-19 laikā tiks piemēroti elastīgi, ļaujot valstīm palielināt izdevumus, lai segtu vīrusa radītos tēriņus veselības aprūpei, uzņēmēju vai sociālajam atbalstam. Nozīmīgs bija Eiropas Centrālās bankas paziņojums par Pandēmijas ārkārtas situācijas iepirkšanas programmas uzsākšanu, kas paredz līdz gada beigām valdību un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanai izmantot 750 miljardus eiro. Tas ir nopietns stimuls kreditēšanai, atjaunojot zināmu stabilitāti Eiropas finanšu tirgos. Savukārt Eiropas Investīciju banka ir piedāvājusi veidot jaunu garantiju fondu 200 miljardu eiro apmērā, lai izsniegtu aizdevumus Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Šīs ir ievērojamas naudas summas, kas, kopā ar nacionālajiem palīdzības pasākumiem, ļaus Eiropas uzņēmumiem atkal ar jaudu “celties kājās”, līdz ko vīrusa ierobežojumi beigsies. Vienlaikus tiek apspriestas arī citas idejas, ieskaitot “korona obligācijas”, kas būtu kopīgi ES parāda vērtspapīri, lai finansētu vīrusa novēršanu. Tādā vai citā veidā, bet nešaubos, ka tuvākajās nedēļās sekos papildu ekonomikas atbalsts Eiropas līmenī.

Covid-19 krīze, protams, ir ļoti nopietna, tomēr katra krīze rada arī kādas iespējas. Ir skaidrs, ka ekonomiskais trieciens ieviesīs pārmaiņas visas pasaules piegādes ķēdēs, rūpniecībā un tirdzniecībā. Redzot lielos riskus, kas saistīti ar ražošanas koncentrēšanu vienā vietā, daudzi varētu vēlēties mazināt savu atkarību no, piemēram, Ķīnas. Ja Latvijā palīdzēsim mūsu uzņēmējiem Covid-19 grūtības veiksmīgi pārvarēt, tad pēc tam varēsim iekarot jaunus eksporta tirgus.

“Latvija varēs izmantot gandrīz 800 miljonus eiro no Eiropas Savienības budžeta Covid-19 seku mazināšanai gan veselības aprūpē, gan ekonomikā,” skaidro Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere. Ceturtdien Eiropas Parlaments ārkārtas plenārsēdē plāno apstiprināt kopumā 37 miljardu eiro atbalstu Covid-19 krīzes novēršanai. 

“Covid-19 uzliesmojuma radītās problēmas šobrīd jau dažādos veidos ir skārušas teju ikvienu iedzīvotāju. Nenoliedzami, vissmagākās sekas ir cilvēku dzīvību zaudēšana, tādēļ veselības aprūpes darbinieki strādā ļoti smagi, lai tas nenotiktu. Tajā pat laikā ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi ir radījuši arī lielu ekonomisku šoku, jo gan uzņēmēji, gan strādājošie daudzās nozarēs zaudē ieņēmumus,” norāda Vaidere. Vienlaikus viņa uzsver, ka, gluži kā 2008. gada krīzes laikā, arī šoreiz esam ieguvēji no tā, ka piederam Eiropas valstu saimei, kas mums nozīmē arī ekonomisku atbalstu un solidaritāti.  

“Šodien plenārsēdē, balsojot attālināti, apstiprināsim nozīmīgus finanšu atbalsta pasākumus. Investīciju iniciatīva Covid-19 krīzes pārvarēšanai Latvijai dos piekļuvi kopumā 792 miljoniem eiro, kas tiks novirzīti veselības aprūpei un ekonomikas atbalstam. Veselības nozarē par ES līdzekļiem varēs iepirkt reaģentus vīrusa noteikšanai, sejas maskas, plaušu ventilēšanas aparātus. Palīdzība paredzēta arī sociāliem mērķiem – nodrošinot, ka riska grupas cilvēkiem ir piekļuve labai veselības aprūpei, un veicinot papildspēku piesaisti medicīnas sistēmā. Savukārt, lai stimulētu ekonomiku, ES līdzekļi tiks piešķirti krīzes skartajiem uzņēmumiem garantiju un grantu veidā. Tas palīdzēs krīzi pārvarēt, saglabājot darbavietas un strādājošo ienākumus,” ziņo Vaidere.

Viņa norāda, ka kopumā ES Investīciju iniciatīva dos dalībvalstīm pieeju 37 miljardiem eiro, lai palīdzētu vīrusu uzveikt un novērstu tā sekas. “Šie līdzekļi nāk no neiztērētiem ES struktūrfondiem, kas citādi netiktu izmantoti un būtu jāatskaita ES budžetā. Tagad šis finansējums kļūst atkal pieejams, turklāt netiks prasīts valsts līdzfinansējums. Tāpat plānojam mainīt Solidaritātes fonda noteikumus, lai “atbrīvotu” arī šī fonda līdzekļus šobrīd nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem,” uzsver deputāte.

“Valsts iestādes un plašsaziņas līdzekļi uzsver informāciju par dažādiem aizliegumiem un higiēnas pasākumiem. Tas ir nepieciešami, bet ar to vien nepietiek,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV), kura strādā Vides un sabiedrības veselības komitejā. Covid-19 vīrusa izplatības laikā viņa aicina vairāk informēt sabiedrību par imunitātes stiprināšanu.

Vaidere skaidro, ka, pirmkārt, spēcīga imūnsistēma palīdz no saslimšanas izvairīties. Bet, ja tomēr gadījies sasirgt, stiprs organisms ļauj slimību pārvarēt vieglākā formā. Tāpēc deputāte rosina uzlabot sabiedrības gatavību Covid-19 ne tikai ar ierobežojošiem, bet arī veicinošiem pasākumiem – sportu, veselīgu dzīvesveidu un uzturu.

“Cilvēkiem šajā laikā ir nepieciešamas ekspertu norādes par to, kā stiprināt imūnsistēmu, lai veiksmīgi cīnītos ar vīrusiem,” uzsver Vaidere. “Piemēram, kādus produktus īpaši vēlams lietot uzturā? Kādas fiziskas aktivitātes šobrīd ir ieteicamas un no kādām labāk izvairīties?” Viņa aicina Veselības ministriju, ārstus un plašsaziņas līdzekļus nodrošināt, ka šāda informācija izskan plašāk un biežāk.

Lai stiprinātu veselību un imunitāti, deputāte pati regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā – vingrojot, vairākas reizes nedēļā skrienot un peldoties jūrā visu gadu, ja vien tā nav aizsalusi. Papildus tam, viņa šobrīd vairāk lietojot dažādus augļus un dārzeņus ar augstu C un citu vitamīnu daudzumu. “Šajā Covid-19 laikā ik dienu dzeru ingvera tēju ar medu un citronu. Varu ieteikt, protams, arī ķiplokus, kas ir bagāti ar fitoncīdiem,” min Vaidere.

Viņa ir pārliecināta, ka šobrīd visai sabiedrībai ir nepieciešami detalizēti speciālistu ieteikumi organisma stiprināšanai. Tādēļ Vaidere aicina Veselības ministriju, ārstus un plašsaziņas līdzekļus aktīvi informēt cilvēkus par profilakses pasākumiem, lai uzlabotu imūnsistēmu – fiziskām aktivitātēm, veselīgu un uzturvielām bagātu ēdienu. “Tāpat noderētu konkrēti ieteikumi, piemēram, vingrinājumiem, kas stiprina elpošanas sistēmu,” piebilst deputāte. “Ceru, ka veselīgāks dzīvesveids kļūs par ikdienu daudziem, arī pēc vīrusa epidēmijas beigām.”

27. februārī Talsos norisināsies pirmais Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres rīkotais reģionālais seminārs “Eiropas Savienības zaļais kurss: lauksaimniecība, energoefektivitāte un energoaudits, risinājumi uzņēmējiem”. Seminārs norisināsies no plkst. 10:00 līdz 16:00, Talsu kinoteātrī "Auseklis", Krišjāņa Valdemāra iela 17A.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere: “Lai sasniegtu klimata mērķus un radītu jaunu ekonomikas izaugsmes modeli, nākamajos gados būs svarīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un attīstīt modernas tehnoloģijas, kas palīdzēs gan aizsargāt vidi, gan radīt jaunas darbavietas. Ilgtspējīga ekonomika nav jāuztver kā problēma, bet gan kā iespēja, jo agrāk vai vēlāk, visas valstis un uzņēmumi mainīsies šajā virzienā, arī Latvijai un tās reģioniem ir jāmainās. Tieši tādēļ esmu nolēmusi veicināt viedokļu apmaiņu dažādos Latvijas novados un aktualizēt šo tematu.”

Seminārs Talsos norisināsies divos paneļos, kuros Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere, kā arī nozares eksperti no SIA “Elektrum”, AS “Sadales Tīkls”, SIA “TUV NORD Baltik”, Talsu novada pašvaldības, AS "Altum" un uzņēmēji no SIA “Krauzer”, SIA “RRT”, SIA "Pindstrup Latvia", SIA “Advangrid” runās par tādām aktuālām tēmām kā Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika, arī vides un lauksaimniecības salāgošana, inovatīvi elektrotīkla monitoringa risinājumi, u.c.