06.03.2019

Informācija medijiem

Valsts drošības dienests (VDD) pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres iesnieguma uzsācis kriminālprocesu par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. 20. februārī Eiropas Parlamentā Latvijas Krievu savienības rīkotajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iesniegumu, VDD norāda, ka, iepazīstoties ar diskusijas saturu, 28. februārī uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 78. panta pirmajā daļā – par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Par saviem vārdiem ir jāatbild. Uzsāktais kriminālprocess ir tikai likumsakarīgs sākums situācijas risināšanā, kad Ždanoka ar domubiedriem Lindermanu un Gapoņenko veic darbības, kas šķeļ mūsu sabiedrību. Droši vien viņi mēģinās kriminālprocesa uzsākšanu saistīt ar vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr šim gadījumam nav nekā kopīga ar vārda brīvību – nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana ir kriminālpārkāpums, par ko ir jāsaņem sods atbilstoši likumam.”

Jau informējām, ka Tatjana Ždanoka 20. februārī Eiropas Parlamentā notikušajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” izteicās, ka “mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

25.02.2019

Informācija medijiem

20. februārī, Eiropas Parlamentā notika Latvijas Krievu savienības rīkotā diskusija “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs”, kuras laikā Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Tatjana Ždanoka: “Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Manuprāt, Ždanoka publiski pauž naida runu un kurina nacionālo naidu, maldinot starptautisko sabiedrību par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā. Tāpēc vērsos Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt šos apgalvojumus.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Konferencē uzstājās arī tādi prokremliskie aktīvisti kā Vladimirs Lindermans (ar video konferences palīdzību) un Aleksandrs Gapoņenko.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

12.02.2019

Rīga, 12.febr., LETA. Eiropas Parlaments (EP) šodien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu plāna instrumentu - Vienotā tirgus programmu, kurā pieprasa, lai no 2021. līdz 2027.gadam uzņēmējdarbības attīstībai un patērētāju aizsardzībai tiktu atvēlēti 6,5 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte un ziņojuma līdzautore Inese Vaidere (JV) skaidroja, ka Vienotā tirgus programma palielina finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī Vienotā tirgus darbības labākai kontrolei. Tas nozīmē, ka varēsim vēl labāk garantēt to, ka pie patērētājiem nonāk tikai augstas kvalitātes produkti, teica deputāte.

Kopā ar "InvestEU" programmu, uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti vairāk nekā 5 miljardi eiro jeb aptuveni divas trešdaļas no Latvijas gada budžeta. Līdzekļi uzņēmējdarbības veicējiem būs pieejami kā bezprocentu aizdevumi vai garantijas.

"Ziņojumā īpaši uzsvērām, ka finansējumam ir jānokļūst pie mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā lielāko daļu šo līdzekļu administrē finanšu institūcija "Altum" un, manuprāt, to dara visai veiksmīgi. Svarīgi arī palīdzēt vietējiem uzņēmējiem paplašināt darbību citās Eiropas valstīs," norādīja politiķe.

"Mūsu patērētāji ir vislabāk aizsargātie pasaulē, tomēr joprojām ir lietas, kas jāuzlabo. Piemēram, stiprinot patērētāju aizsardzības organizācijas un iestādes, kas nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu strīdos ar ražotājiem un tirgotājiem," skaidroja Vaidere.

Jaunajā programmā ir paredzēta īpaša palīdzība lauksaimniecības uzņēmumiem, atbalstot Latvijas atbildīgās institūcijas cīņā ar dažādām augu un dzīvnieku slimībām, kā arī precīzu statistikas datu apkopošanai.

Programmā iekļauts finansējums jau iesāktajai cīņai par patēriņa produktu kvalitātes atšķirību novēršanu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, jeb duālās kvalitātes izbeigšana.

Nākamais solis programmas pieņemšanai būs drīzumā plānotās sarunas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju.

11.02.2019

Otrdien, 12. februārī, Eiropas Parlaments (EP) Strasbūrā debatēs par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos, bet trešdien par to ir paredzēts balsojums.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (ETP grupa): “Uzskatu, ka medicīniskās marihuānas lietošana ārstniecības nolūkos ir atbalstāma, ja tā spēj atvieglot ciešanas un pat ārstēt. Savā ģimenē esmu pieredzējusi, ko nozīmē, kad visi pieejami līdzekļi smagu slimību ciešanu mazināšanai ir izsmelti. Šī rezolūcija nav par narkotiku legalizēšanu, bet gan par tālāku medicīniskās marihuānas izpēti un vienotu izpratni visā Eiropas Savienībā.”

EP mudina Eiropas Komisiju (EK) nodrošināt, lai pētījumi par medicīnisko marihuānu un tās izmantošanu Savienībā nekādā veidā neatbalstītu noziedzīgus narkotiku tīklus un neizraisītu to izplešanos.

Tāpat EK tiek aicināta sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka droša un kontrolēta marihuāna, ko lieto medicīniskos nolūkos, var būt tikai tādu no marihuānas iegūtu produktu veidā, kam veikta klīniskā izpēte, regulatīvais novērtējums un apstiprinājums.

EP aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk iesaistīties izpētes darbībās un veicināt inovācijas saistībā ar projektiem, kas attiecas uz marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Eiropas Parlamenta deputātes
Prof. Ineses Vaideres birojs
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga,
Tālr.: +371 67205472

18.01.2019

Informācija medijiem 18. janvārī

Šodien, 18. janvārī Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notika Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres grāmatas “Misija Latvijai” atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja Gundars Āboliņš un tajā piedalījās arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kas ir Jelgavas nomales „sīkais inspektors” un cik varžu mīt piemājas dīķi? Kā aizvest uz Parlamentu latviešu Dziesmu svētkus un populārāko Latvijas simtgades filmu “Homo Novus” un ar kādu latviešu tautasdziesmu modināt viesnīcnieku Briselē – grāmata atklāj lasītājiem personības ceļu līdz darbam Eiropas Parlamentā.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere: “Eiropas Parlamenta deputāta darbā tev pašam pieder tikai savas dzīves druskas. Mans darba režīms līdzinās sprintam jau trīs sasaukumu garumā, bet, pateicoties čaklajiem un atsaucīgajiem cilvēkiem visā Latvijā, allaž no jauna ieraugu, kāpēc esmu straujajā ritumā un ka darbs nebūt nav veltīgs. To citādi kā par misiju saukt es nespēju.”

Par to, kā izdevies uzrakstīt disertāciju, kura kalpojusi par pamatu Latvijas reģionālās politikas izveidei, kā pateicoties Ineses Vaideres iniciatīvai un neatlaidībai izdevās panākt, ka 23. augusts kļūst par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, kā deputāte izcīnīja 17.7 milj. lielu finansējumu Latvijai 2017. gada plūdu seku novēršanai – lasiet grāmatā “Misija Latvijai”, kura tiks nodota izplatīšanai Latvijas bibliotēku tīklā.

Nedēļu pēc grāmatas prezentācijas, pirmizrādi piedzīvoja arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kas stāsta par Ineses Vaideres dzīvi un darbu. Filmu skatieties ŠEIT.

Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres birojs
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga,
Tālr.: +371 67205472

11.01.2019

Pēdējā laikā sabiedrībā aktīvi tiek diskutēts par pieminekļa izveidi Rīgā, Neatkarības laukumā. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domes pieminekļu padomei un tās priekšsēdētājam Ojāram Spārītim ar aicinājumu šajā laukumā izveidot pieminekli latviešu brīvības cīnītājam un PSRS disidentam Gunāram Astram.

Gunārs Astra bija Latvijas patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš cīnījās par neatkarīgu Latviju laikā, kad lielākā daļa sabiedrības baidījās par to pat skaļi runāt. 1961. gadā Gunārs Astra tika pirmo reizi apcietināts un notiesāts "par nodevību un spiegošanu pret PSRS." Viņam tikai piespriests 15 gadus ilgs cietumsods. Izcietis cietumsodu, Gunārs Astra atgriezās Latvijā un kvēli turpināja aizstāvēt savus principus. 1983. gadā viņš vēlreiz tika notiesāts par pretpadomju darbību, kā arī atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu. Tiesā Gunārs Astra teica savu "pēdējo vārdu": "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku."

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver: ‘’Pieminekļa izveide Gunāram Astram būtu lielisks veids, kā novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī apliecināt to, ka Gunāram Astram bija taisnība – ļaunais murgs ir izgaisis. Uzskatu, ka nav
piemērotākas kandidatūras pieminekļa izveidei Neatkarības laukumā. Gunārs Astra bija dedzīgs Latvijas neatkarības aizstāvis un viens no pirmajiem latviešiem, kas publiski iestājās pret PSRS režīmu. Viņa nesalaužamā ticība neatkarīgas Latvijas atdzimšanai iedvesmoja arī
citus cilvēkus Latvijā ticēt, ka okupācijas režīmam pienāks beigas. Atzīmēšu arī to, ka savulaik, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Gunārs Astra bija viens no nominantiem Saharova balvai par domas brīvību.

Deputāte ir aicinājusi Rīgas domes pieminekļu padomi iespējami ātri izskatīt ideju par pieminekļa izveidi Gunāram Astram, kā arī virzīt to, jo viņa devums mūsu valstij ir nenovērtējams un to nedrīkst ļaut aizmirst arī nākamajām paaudzēm.

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs Rīgā
E-pasts: [email protected]
Telefons: +37128334488