fbpx

02.07.2019

Ir noslēgusies jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma pirmā plenārsēde. Nākamos piecus gadus strādāšu Ekonomikas un monetāro jautājumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejās. Esam noklausījušies Eiropas Savienības himnu un svinīgi uzsākuši darbu. Ir ierādīta jauna vieta plenārsēžu zālē, saņemtas balsošanas kartes un instrukcijas par gaidāmajiem balsojumiem, kā arī esam izvēlējušies balsu skaitītājus. Rīt sāksies Eiropas Parlamenta atbildīgo personu vēlēšanas. Man blakus plenārsēžu zālē redzamas jaukās kolēģes no Rumānijas Adina Vălean un Vācijas Sabine Verheyen. Mums teica, ka kopā izskatāmies ļoti koši!

Inese Vaidere

09.05.2019

Šodien ir Eiropas diena, ko svinam kopā ar saviem draugiem visā Eiropas Savienībā. Saimē, kurā mums vajadzēja būt jau daudz agrāk. Mēs svinam to, ka mēs varam attīstīties kā pilnvērtīga un pilntiesīga Eiropas valsts. Sirsnīgi sveicu Eiropas dienā!

17.04.2019

Šodien, 17. aprīlī  Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja ziņojumu par Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu uzlabošanu, tai skaitā – divējādas kvalitātes produktu aizliegšanu ES vienotajā tirgū. Ar jaunajiem noteikumiem tiks aizliegti divējādas kvalitātes produkti, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte – atšķirīga, ja tam nebūs objektīvu iemeslu. 

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP frakcija) skaidro: “Šis ir liels solis uz priekšu negodīgas komercprakses ierobežošanā, jo beidzot ir izdevies panākt, ka ražotāji vairs nedrīkstēs pret Austrumeiropas valstu patērētājiem izturēties kā pret otrās šķiras patērētājiem, tiem piedāvājot identiska iepakojuma, bet zemākas kvalitātes produktus.”  Tiklīdz šādi gadījumi tiks novēroti, Latvijā par negodīgas prakses novēršanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas varēs izvērtēt iesniegtās pircēju sūdzības.

I. Vaidere uzsver: “Jaunā direktīva divejādas kvalitātes pārtikas produktu tirdzniecības praksi uzskatīs par „maldinošu” komercpraksi, un, ja tiks konstatēts, ka uzņēmumi pārkāpj noteikumus, sods var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Tas parāda to, ka mēs vairs nevēlamies pieņemt, ka dažādas kvalitātes produkti tiek tirgoti ar vienādām preču zīmēm. Tādēļ tas, ko sagaidām no ražotājiem ir pārtraukt maldināt patērētājus. Ja produktam ir vienāds iepakojums, tad arī tā sastāvam ir jābūt tieši tādam pašam. Tomēr šodien saņemtais Eiropas Komisijas priekšlikums nav pietiekami stingrs, kā Eiropas Parlaments to iepriekš bija pieprasījis. Noteikumos ir pārāk daudz izņēmumu un ir uzlikts pārāk liels slogs patērētājiem, kuriem šis atšķirības būs jāpierāda”. Deputāte piebilst, ka darbs pie divējādas kvalitātes izbeigšanas vēl nav pabeigts, jo likums ražotājiem atļauj laist apgrozībā atšķirīgus produktus ar vienādiem iepakojumiem izmantojot dažādus, likumā iekļautus izņēmumus. “Šis darbs būs jāturpina līdz pilnībā tiks izskausta Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Esam paredzējuši, ka pēc diviem gadiem Eiropas Komisijai būs šī likuma efektivitāte jāpārskata. Ja ražotāji negodīgi izmanto likumā iekļautos izņēmumus, uzskatu, ka būs nepieciešams tos stiprināt kā to savulaik Parlaments bija lēmis,” skaidro deputāte.

Inese Vaidere darbu pie produktu kvalitātes atšķirību novēršanas uzsāka 2015. gadā, vācot parakstus deklarācijai, kura aicināja mazināt patērētāju diskrimināciju. Savukārt 2017.gadā deputāte pieprasīja līdzekļus Eiropas līmeņa pētījumam un 2018. gadā to pagarināja, kopā sastādot gandrīz 2 milj. eiro lielu finansējumu. Projekta ietvaros Eiropas Komisija veica pētījumu, kas izstrādāja metodiku un salīdzināja pārtikas produktu kvalitāti dažādās ES valstīs. Gadu vēlāk pētījums tika paplašināts, tajā iekļaujot arī nepārtikas preces.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

16.04.2019

Informācija medijiem
16.04.2019

Inese Vaidere, saņemot goda sertifikātu.

Šodien, 16. aprīlī, Strasbūrā Eiropas nodokļu maksātāju asociācija Eiropas Parlamenta (EP) deputātei un ekonomikas profesorei Inesei Vaiderei piešķīra Goda sertifikātu par īpašiem panākumiem darbā Eiropas Parlamentā.

Īpašais apbalvojums tiek piešķirts tiem EP deputātiem, kuri ir devuši ievērojamu ieguldījumu, aizstāvot Eiropas nodokļu maksātāju intereses. Starp piecām īpašajām kategorijām, Vaidere ieguvusi atzinību kategorijā “Brīvība”.

Inese Vaidere: “Esmu gandarīta, ka manu darbu novērtē asociācija, kas iestājas par nodokļu maksātāju tiesībām. Darbu Eiropas Parlamentā man ir uzticējuši iedzīvotāji, tāpēc ir likumsakarīgi, ka viss mans darbs ir tieši Latvijas un Eiropas iedzīvotāju interesēs. Aktivitātes Budžeta komitejā, kur esmu vienīgā Latvijas pārstāve, iestājoties par finansējumu un labākiem noteikumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuznēmumiem, kā arī patērētāju tiesību aizstāvēšana, piemēram, pret preču dažādo kvalitāti Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs, ir pamanītas. Pasniedzot balvu, tika pieminēts arī manis paveiktais, veicinot individuālo brīvību attiecībā uz kaimiņvalsti Krieviju. Ir patīkami saņemt šo atzinību.”

Eiropas Parlamenta nodokļu maksātāju Goda apliecību piešķir Eiropas nodokļu maksātāju asociācija sadarbībā ar Mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvniecību (MVU Connect) un Eiropas Ekonomikas Senātu. Eiropas nodokļu maksātāju asociācija ir 29 valstu nodokļu maksātāju asociāciju apvienība visā Eiropā ar vairāk nekā vienu miljonu biedru. Tās galvenie darbības mērķi ir zemāki nodokļi un lielāka individuālā brīvība, kā arī publiskā sektora efektivitātes un ekonomikas veicināšana.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

10.04.2019

Pērnā gada nogalē saņēmu glīti noformētu, skaistā rokrakstā rakstītu vēstuli, kurā tiku aicināta aktualizēt jautājumu par pieminekļa izveidi PSRS laika disidentam un brīvības cīnītājam Gunāram Astram. Vēstules autors bija Harijs Astra. Diemžēl, 22. martā viņš un viņa sieva Marta Niedra tika nogalināti savās mājās Talsu novada Iģenes "Ceļiniekos".

Decembrī vērsos pie Rīgas domes Pieminekļu padomes un tās priekšsēdētāja Ojāra Spārīša ar aicinājumu Neatkarības laukumā Rīgā izveidot pieminekli Gunāram Astram.

Atbildot uz manu vēstuli, Spārīša kungs pārsteidza pat mani, "meistarīgi" atšūdams ideju, no sava un Rīgas domes pienākuma mēģinādams pārsviest to uz idejas rosinātāja pleciem.

Vai tiešām Padomes gaumē ir pašdarbība Rīgas "dekorēšanā", kad tapuši, piemēram, Gomberga šedevri viņa suņa un Barklaja izskatā, kad Kronvalda parkā stāv maziņš Puškins un liels Ulugbeks? Nezinu, vai Pieminekļu padome saņem atalgojumu, un tas arī nav svarīgi, jo Padome pastāv, bet es tās pienākumos redzu rūpes par pieminekļu uzstādīšanu Rīgā.

Vēl pirms nežēlīgajiem notikumiem marta beigās, nosūtīju arī vēstuli Harijam, pastāstot par radušos situāciju, un apliecinot, ka tomēr mēģināšu par ideju pacīnīties. Viņa atbildi skaistajā rokrakstā es vairs nekad nesaņemšu…

Uzskatu, ka Neatkarības laukums ir ļoti piemērota vieta Gunāra Astras piemiņai, un es aicinu ikvienu atbalstīt šo ideju, lai īstenotos arī Harija Astras pēdējā vēlēšanās. Vispirms es, protams, aicinu Pieminekļu padomi atbalstīt šo ideju, iekļaujot pieminekli Gunāram Astram Neatkarības laukuma kopīgajā izveides plānā.

P.S. Pirms 18 gadiem, būdama Rīgas Domes deputāte un Pieminekļu padomes sastāvdaļa, rosināju pieminekli Gunāram Astram izveidot skvērā pie Tieslietu ministrijas. Tā lieta pavirzījās, izdevās pat panākt finansējumu konkursam. Tomēr, kad darbu Padomē beidzu, mani pēcgājēji šo iestrādi veiksmīgi noraka.


Harija Astras 2018. gada 7. decembrī rakstītā vēstule.

28.03.2019

Talka

Vakar Eiropas Parlamentā apstiprinājām divus videi ļoti svarīgus lēmumus. Viens no tiem paredz, ka līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs vienreizlietojamie plastmasas galda piederumi (dakšas, naži, karotes), vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, plastmasas salmiņi, vates kociņi, balonu kociņi, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi. Tas ir svarīgi Latvijai, Eiropai un arī visai pasaulei.

Piecus gadus rīkojot jūras krasta sakopšanas talkas, allaž plastmasas atkritumi sastāda ievērojamu daļu no visiem savāktajiem atkritumiem, un es nešaubos, ka šī gada talkā būs līdzīgi.

Tāpat paredzēts, ka līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei ir jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gada 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas.

Savukārt otrs nozīmīgais lēmums paredz par teju 40% līdz 2030. gadam samazināt jauno vieglo automašīnu un mikroautobusu siltumnīcefekta gāzu izmešus.
Ierobezojumi plastmasai
CO2 izmesi

06.03.2019

Informācija medijiem

Valsts drošības dienests (VDD) pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres iesnieguma uzsācis kriminālprocesu par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. 20. februārī Eiropas Parlamentā Latvijas Krievu savienības rīkotajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iesniegumu, VDD norāda, ka, iepazīstoties ar diskusijas saturu, 28. februārī uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 78. panta pirmajā daļā – par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Par saviem vārdiem ir jāatbild. Uzsāktais kriminālprocess ir tikai likumsakarīgs sākums situācijas risināšanā, kad Ždanoka ar domubiedriem Lindermanu un Gapoņenko veic darbības, kas šķeļ mūsu sabiedrību. Droši vien viņi mēģinās kriminālprocesa uzsākšanu saistīt ar vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr šim gadījumam nav nekā kopīga ar vārda brīvību – nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana ir kriminālpārkāpums, par ko ir jāsaņem sods atbilstoši likumam.”

Jau informējām, ka Tatjana Ždanoka 20. februārī Eiropas Parlamentā notikušajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” izteicās, ka “mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

25.02.2019

Informācija medijiem

20. februārī, Eiropas Parlamentā notika Latvijas Krievu savienības rīkotā diskusija “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs”, kuras laikā Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Tatjana Ždanoka: “Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Manuprāt, Ždanoka publiski pauž naida runu un kurina nacionālo naidu, maldinot starptautisko sabiedrību par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā. Tāpēc vērsos Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt šos apgalvojumus.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Konferencē uzstājās arī tādi prokremliskie aktīvisti kā Vladimirs Lindermans (ar video konferences palīdzību) un Aleksandrs Gapoņenko.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

12.02.2019

Rīga, 12.febr., LETA. Eiropas Parlaments (EP) šodien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu plāna instrumentu - Vienotā tirgus programmu, kurā pieprasa, lai no 2021. līdz 2027.gadam uzņēmējdarbības attīstībai un patērētāju aizsardzībai tiktu atvēlēti 6,5 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte un ziņojuma līdzautore Inese Vaidere (JV) skaidroja, ka Vienotā tirgus programma palielina finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī Vienotā tirgus darbības labākai kontrolei. Tas nozīmē, ka varēsim vēl labāk garantēt to, ka pie patērētājiem nonāk tikai augstas kvalitātes produkti, teica deputāte.

Kopā ar "InvestEU" programmu, uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti vairāk nekā 5 miljardi eiro jeb aptuveni divas trešdaļas no Latvijas gada budžeta. Līdzekļi uzņēmējdarbības veicējiem būs pieejami kā bezprocentu aizdevumi vai garantijas.

"Ziņojumā īpaši uzsvērām, ka finansējumam ir jānokļūst pie mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā lielāko daļu šo līdzekļu administrē finanšu institūcija "Altum" un, manuprāt, to dara visai veiksmīgi. Svarīgi arī palīdzēt vietējiem uzņēmējiem paplašināt darbību citās Eiropas valstīs," norādīja politiķe.

"Mūsu patērētāji ir vislabāk aizsargātie pasaulē, tomēr joprojām ir lietas, kas jāuzlabo. Piemēram, stiprinot patērētāju aizsardzības organizācijas un iestādes, kas nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu strīdos ar ražotājiem un tirgotājiem," skaidroja Vaidere.

Jaunajā programmā ir paredzēta īpaša palīdzība lauksaimniecības uzņēmumiem, atbalstot Latvijas atbildīgās institūcijas cīņā ar dažādām augu un dzīvnieku slimībām, kā arī precīzu statistikas datu apkopošanai.

Programmā iekļauts finansējums jau iesāktajai cīņai par patēriņa produktu kvalitātes atšķirību novēršanu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, jeb duālās kvalitātes izbeigšana.

Nākamais solis programmas pieņemšanai būs drīzumā plānotās sarunas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju.

11.02.2019

Otrdien, 12. februārī, Eiropas Parlaments (EP) Strasbūrā debatēs par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos, bet trešdien par to ir paredzēts balsojums.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (ETP grupa): “Uzskatu, ka medicīniskās marihuānas lietošana ārstniecības nolūkos ir atbalstāma, ja tā spēj atvieglot ciešanas un pat ārstēt. Savā ģimenē esmu pieredzējusi, ko nozīmē, kad visi pieejami līdzekļi smagu slimību ciešanu mazināšanai ir izsmelti. Šī rezolūcija nav par narkotiku legalizēšanu, bet gan par tālāku medicīniskās marihuānas izpēti un vienotu izpratni visā Eiropas Savienībā.”

EP mudina Eiropas Komisiju (EK) nodrošināt, lai pētījumi par medicīnisko marihuānu un tās izmantošanu Savienībā nekādā veidā neatbalstītu noziedzīgus narkotiku tīklus un neizraisītu to izplešanos.

Tāpat EK tiek aicināta sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka droša un kontrolēta marihuāna, ko lieto medicīniskos nolūkos, var būt tikai tādu no marihuānas iegūtu produktu veidā, kam veikta klīniskā izpēte, regulatīvais novērtējums un apstiprinājums.

EP aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk iesaistīties izpētes darbībās un veicināt inovācijas saistībā ar projektiem, kas attiecas uz marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Eiropas Parlamenta deputātes
Prof. Ineses Vaideres birojs
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga,
Tālr.: +371 67205472

18.01.2019

Informācija medijiem 18. janvārī

Šodien, 18. janvārī Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notika Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres grāmatas “Misija Latvijai” atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja Gundars Āboliņš un tajā piedalījās arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kas ir Jelgavas nomales „sīkais inspektors” un cik varžu mīt piemājas dīķi? Kā aizvest uz Parlamentu latviešu Dziesmu svētkus un populārāko Latvijas simtgades filmu “Homo Novus” un ar kādu latviešu tautasdziesmu modināt viesnīcnieku Briselē – grāmata atklāj lasītājiem personības ceļu līdz darbam Eiropas Parlamentā.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere: “Eiropas Parlamenta deputāta darbā tev pašam pieder tikai savas dzīves druskas. Mans darba režīms līdzinās sprintam jau trīs sasaukumu garumā, bet, pateicoties čaklajiem un atsaucīgajiem cilvēkiem visā Latvijā, allaž no jauna ieraugu, kāpēc esmu straujajā ritumā un ka darbs nebūt nav veltīgs. To citādi kā par misiju saukt es nespēju.”

Par to, kā izdevies uzrakstīt disertāciju, kura kalpojusi par pamatu Latvijas reģionālās politikas izveidei, kā pateicoties Ineses Vaideres iniciatīvai un neatlaidībai izdevās panākt, ka 23. augusts kļūst par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, kā deputāte izcīnīja 17.7 milj. lielu finansējumu Latvijai 2017. gada plūdu seku novēršanai – lasiet grāmatā “Misija Latvijai”, kura tiks nodota izplatīšanai Latvijas bibliotēku tīklā.

Nedēļu pēc grāmatas prezentācijas, pirmizrādi piedzīvoja arī filma ar tādu pašu nosaukumu, kas stāsta par Ineses Vaideres dzīvi un darbu. Filmu skatieties ŠEIT.

Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres birojs
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga,
Tālr.: +371 67205472

11.01.2019

Pēdējā laikā sabiedrībā aktīvi tiek diskutēts par pieminekļa izveidi Rīgā, Neatkarības laukumā. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domes pieminekļu padomei un tās priekšsēdētājam Ojāram Spārītim ar aicinājumu šajā laukumā izveidot pieminekli latviešu brīvības cīnītājam un PSRS disidentam Gunāram Astram.

Gunārs Astra bija Latvijas patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš cīnījās par neatkarīgu Latviju laikā, kad lielākā daļa sabiedrības baidījās par to pat skaļi runāt. 1961. gadā Gunārs Astra tika pirmo reizi apcietināts un notiesāts "par nodevību un spiegošanu pret PSRS." Viņam tikai piespriests 15 gadus ilgs cietumsods. Izcietis cietumsodu, Gunārs Astra atgriezās Latvijā un kvēli turpināja aizstāvēt savus principus. 1983. gadā viņš vēlreiz tika notiesāts par pretpadomju darbību, kā arī atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu. Tiesā Gunārs Astra teica savu "pēdējo vārdu": "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku."

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzsver: ‘’Pieminekļa izveide Gunāram Astram būtu lielisks veids, kā novērtēt viņa ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī apliecināt to, ka Gunāram Astram bija taisnība – ļaunais murgs ir izgaisis. Uzskatu, ka nav
piemērotākas kandidatūras pieminekļa izveidei Neatkarības laukumā. Gunārs Astra bija dedzīgs Latvijas neatkarības aizstāvis un viens no pirmajiem latviešiem, kas publiski iestājās pret PSRS režīmu. Viņa nesalaužamā ticība neatkarīgas Latvijas atdzimšanai iedvesmoja arī
citus cilvēkus Latvijā ticēt, ka okupācijas režīmam pienāks beigas. Atzīmēšu arī to, ka savulaik, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Gunārs Astra bija viens no nominantiem Saharova balvai par domas brīvību.

Deputāte ir aicinājusi Rīgas domes pieminekļu padomi iespējami ātri izskatīt ideju par pieminekļa izveidi Gunāram Astram, kā arī virzīt to, jo viņa devums mūsu valstij ir nenovērtējams un to nedrīkst ļaut aizmirst arī nākamajām paaudzēm.

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs Rīgā
E-pasts: [email protected]
Telefons: +37128334488