fbpx

09.11.2019

Kopā ar konkursa laureātiem (no kreisās) 1. vietas ieguvēja Annija Streile, 3. vietas ieguvējs Arnis Ozoliņš, 2. vietas ieguvēji - Kristofers Kugrēns un Dainis Bass.

Šodien, jau 19. gadu pēc kārtas, biedrība “Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums” (LEAF), kuru vada Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, sadarbībā ar Augstākās Izglītības padomi (AIP) Latvijas Ekonomikas attīstības foruma konkursa ietvaros apbalvoja labāko zinātnisko darbu autorus.

Inese Vaidere: “Man ir patiess prieks, ka katru gadu studenti pārsteidz ar kvalitatīvām un radošām idejām. Šo 19 gadu laikā ir jūtams, ka studentu tendence, izvēloties bakalaura un maģistra darbu tēmas, ir manījusies - arvien vairāk studentu izvēlas rakstīt par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Domājot ilgtermiņā, vēlos veicināt diskusijas gan studentu, gan sabiedrības vidū, par to, kā panākt, ka Latvija ir gan pārtikusi, gan zaļa valsts ar augsti attīstītu ekonomiku.”

Konkursam, kura mērķis ir atzīmēt topošos speciālistus un veicināt profesionālu un analītisku zinātnisku darbu rašanos, šogad tika iesniegti bakalaura un maģistra darbi no piecām lielākajām Latvijas augstskolām. 2019. gadā kā labākais zinātniskais darbs tika atzīts Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes studentes Annijas Streiles bakalaura darbs “Ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu kā Latvijas konkurētspējas paaugstināšanas faktors”.

LEAF ir biedrība, kuras darbības galvenais mērķis - rosināt ekonomiskās domas attīstību valstī, izglītot un iesaistīt topošos speciālistus diskusijā un lēmumu pieņemšanā par aktuālām un polemiskām ekonomikas un tautsaimniecības tēmām. LEAF apvieno 22 biedrus - Latvijā un arī Eiropas Savienībā pazīstamus ekonomistus, juristus, uzņēmējus un valsts iestāžu darbiniekus.

29.10.2019

Jau trešo reizi Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere aicina visu Latvijas skolu 10. -12. klašu skolēnus piedalīties konkursā „100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki”.Radi, uzzini, apkopo un viesojies Briselē pie Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres!

KONKURSA NOLIKUMS

Kā agrāk izskatījās tavs dzimtais novads, pilsēta, iela vai mājas? Kādus ēdienus latvieši lika galdā, atzīmējot dažādus godus? Kādu apģērbu izvēlējās ikdienā un svētku reizēs? Kā dzīvoja cilvēki, kāda bija viņu ikdiena?

MĒRĶIS UN VEICAMAIS UZDEVUMS
Aicinām skolēnus izpētīt vēl nezināmo, neatklāto, dažkārt ļoti personīgo vēsturi, kas saistās ar skolēna dzimto vietu un to pasniegt radošā veidā.

Uzklausot vecākus, vecvecākus, radiniekus, kaimiņus, skolotājus un visus, kuri var sniegt interesantu, noderīgu informāciju, uzzināt un apkopot stāstus par savas dzimtās vietas: mājas, ielas, pilsētas un līdzcilvēku vēsturi. Skolēni savos darbos ir aicināti ietvert arī šķietami vienkāršas, ikdienišķas sadzīves ainas, kas raksturo cilvēku dzīvi konkrētajā laika periodā.

Svinot Latvijas simtgadi un arī turpmāk, jāveicina jauniešu interesi par savas dzimtās vietas vēsturi un cilvēku dzīvi. Tā visbiežāk neatspoguļojas valsts oficiālajā vēsturē, bet nenoliedzami ir neatņemama tās sastāvdaļa.

ĪSTENOŠANAS LAIKS
No 2019. gada 28. oktobra līdz 2020. gada 10. janvārim.

KONKURSA NOTEIKUMI:

  1. Dalībnieki - 10.-12. klašu skolēni, kuri pārstāv kādu no Latvijas vispārizglītojošajām vai speciālajām izglītības iestādēm;
  2. Darbu izstrādā individuāli vai grupās līdz trim cilvēkiem;
    Formāts, kādā var apkopot iegūto informāciju, var būt dažāds: apraksts, video, fotogrāfijas, prezentācija, plakāts vai citi formāti.
     Veidojot video, ir jāiekļaujas laika apjomā līdz 10 minūtēm, kā arī, kopā ar video failu, ir jānosūta video satura teksta atšifrējums.
     Rakstot eseju, apjoms ir, sākot no trijām A4 formāta lapām datorrakstā. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, atstarpe starp rindām – 1,5.

DARBU IESNIEGŠANA

Konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2020. gada 10. janvārim (ieskaitot), sūtot tos uz e-pastu - [email protected] vai nosūtot pa pastu uz adresi Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3 Rīga, LV-1050. Iesniedzot darbu, jānorāda sava kontaktinformācija (vārds, uzvārds, tālr. nr.), pārstāvētā izglītības iestāde, klase un pedagogs (vārds, uzvārds, tālr. nr.), kurš ir palīdzējis vai iesaistījies darba tapšanā.

DARBU VĒRTĒŠANA
Žūrija, vērtējot iesūtītos darbus, īpašu uzmanību pievērsīs tādiem aspektiem, kā:

  1. Darba oriģinalitāte – vai materiāls iegūts autora personīgo pūliņu rezultātā;
  2. Radošums;
  3. Valodas izteiksmība un saturiskā bagātība.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA
Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2020. gada 10. februārim, kad žūrija izvēlēsies labākos darbus un to autorus aicinās uz noslēguma pasākumu Rīgā. Ar finālistiem konkursa organizatori sazināsies, izmantojot norādīto kontaktinformāciju.

Finālistu saraksts tiks publicēts Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Prof. Ineses Vaideres mājaslapā http://www.inese-vaidere.lv sadaļā Aktualitātes, kā arī EP deputātes Prof. Ineses Vaideres facebook.com lapā.

BALVU FONDS
Konkursa uzvarētāji dosies izzinošā divu dienu ceļojumā uz Briseli pie Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres, kā arī saņems citas vērtīgas balvas.

ORGANIZATORI
Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres birojs
PAPILDINFORMĀCIJA
Beate Barkāne
Projekta koordinatore:
Mob. tel.: +371 26073167
e-pasts: [email protected]

29.10.2019

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte prof. Inese Vaidere izsludina konkursu vidusskolēniem - 100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki, kura mērķis ir apzināt un apkopot stāstus, kas atklātu skolēnu dzimto vietu vēl neuzrakstīto vēsturi. Konkursa uzvarētāji dosies izzinošā ceļojumā uz Briseli pie Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres.

Konkursā, kas tiek rīkots jau trešo reizi, skolēni tiek aicināti, meklēt, izzināt un apkopot stāstus par savas dzimtās vietas - mājas, ielas, pilsētas vai novada – vēsturi.

Apkopojot informāciju, skolēni ir aicināti pievērst uzmanību sadzīvei un īpatnībām, kas raksturotu cilvēku dzīvi konkrētajā laika periodā. Konkursam iesniedzamo darbus formāts var būt eseja, video filma, prezentācija vai foto galerija. Ar detalizētu konkursa nolikumu iespējams iepazīties šeit.

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Ņemot vērā skolēnu lielo atsaucību iepriekš, nolēmu izsludināt konkursu arī šogad. Konkursa darbi atspoguļo ne tikai jaunus vēstures faktus, bet arī skolēnu patieso interesi par savu vecvecāku, radinieku un skolotāju pagātni. Konkursa ietvaros ir radīti vairāk nekā 120 unikāli pētījumi – īsfilmas, intervijas, esejas. Šie darbi ir oriģināls materiāls katra Latvijas novada muzejā.”

Dalība konkursā var kalpot par skolu projektu nedēļas galveno aktivitāti, turklāt labi izstrādāti darbi bagātinās vietējo skolu, pilsētu muzeju un novadpētniecības centru materiālu un eksponātu sarakstu.

Konkursa darbus var iesūtīt līdz 2020. gada 10. janvārim, sūtot tos uz e-pastu: [email protected]

Savukārt līdz 2020. gada 3. februārim īpaši veidota žūrija noteiks 10 labākos darbus un to autorus aicinās uz fināla pasākumu Rīgā. Finālistu saraksts tiks publicēts EP deputātes Ineses Vaideres mājaslapā.

Papildu informācija
Beate Barkāne
projekta koordinatore
Mob. tel.:+371 26073167
e-pasts: [email protected]

24.10.2019

2019. gada 24. oktobris

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien Strasbūrā, Eiropas Parlamentārās asociācijas ģenerālajā asamblejā ievēlēta par asociācijas viceprezidenti.

“Izmantošu šo amatu, lai plašākā mērogā pievērstu uzmanību Latvijas interesēm Eiropas Savienībā, piemēram, attiecībā uz daudzgadu budžetu, Latvijas vēstures skaidrošanu, kā arī citiem nozīmīgiem jautājumiem,” uzsver Vaidere. “Mana iepriekšējā pieredze rāda, ka dalība šajā asociācijā patiešām palīdz pirms nopietniem balsojumiem, lai pārliecinātu deputātus no citām frakcijām.”

Eiropas Parlamentārā asociācija ir forums, kas veicina sadarbību starp deputātiem no dažādām valstīm un atšķirīgām politiskajām frakcijām. Tāpat regulāri tiek organizētas tikšanās un diskusijas ar ekspertiem, NVO un citu ES institūciju pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu kultūras pasākumi.

“Foruma uzdevums ir veidot deputātu izpratni par dažādiem jautājumiem un palīdzēt lēmumu pieņemšanā. Būtisks ir arī dialogs ar dažādām sabiedrības grupām un darbs, ko veicam, lai izglītotu par Eiropas jautājumiem,” norāda politiķe.

Eiropas Parlamentārā asociācija ir dibināta 1983. gadā. Starp tās biedriem atrodami daudzi Eiropas Savienības vadošie politiķi, tajā skaitā Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas Partijas frakcijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā). 2018. gadā asociācija uzņēma vairāk nekā 100 pasākumu.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

21.10.2019

Papildus globālās ilgtspējīga finansējuma platformas izveidei, kas ir pozitīvs solis, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmē Vašingtonā uzmanību pievērsām ekonomikas izaicinājumiem pasaulē.

Nenoteiktība, ko izraisa starptautiskas norises, ieskaitot ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi. Tāpat pastāv bažas par, piemēram, recesiju Vācijā, jo tās galvenais industrijas dzinējspēks – automašīnu rūpniecība – joprojām pārdzīvo grūtības.

Liela ekonomikas krīze gan mūs negaida, tomēr par izaugsmes attīstības izmaiņām jārunā, lai neatkārtotu tās kļūdas, kas bija ļoti sāpīgas pirms desmit gadiem.

Plašāk manu viedokli var lasīt šajā rakstā:
https://www.lsm.lv/…/eiropas-savieniba-kina-un-citas-valst…/

16.10.2019

Informācija medijiem

2019. gada 16. oktobris

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere no 17. līdz 19. oktobrim kā vienīgā Baltijas un Ziemeļeiropas pārstāve Eiropas Parlamenta delegācijā piedalīsies Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas sanāksmē Vašingtonā.

Vaidere norāda, ka pasaules ekonomika šobrīd attīstās lēnāk nekā iepriekš tika prognozēts. “Būtisks izaugsmes tempu bremzēšanās iemesls ir globāla mēroga notikumi, kā, piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības karš. Skaidrs, ka Latvijai, kā mazai un atvērtai ekonomikai, ir svarīga brīva tirdzniecība. Tādēļ piedalos šajā pasākumā, lai aizstāvētu mūsu pozīciju,” uzsver Vaidere.

Eiropas Parlamenta delegācija sanāksmē tiksies ar pasaules vadošajiem politiķiem un ekonomikas ekspertiem, lai apspriestu to, kas jādara, lai izvairītos no ekonomiskas lejupslīdes.  Paredzētas sarunas ar SVF un Pasaules Bankas vadību, augsta līmeņa pārstāvjiem no ASV valdības un parlamenta, Federālās rezervju sistēmas vadību un Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski.

“Mēs pārrunāsim dažādas Latvijai aktuālas problēmas. Piemēram, kā efektīvāk izmantot ekonomikas instrumentus, lai radītu darba vietas un mazinātu ienākumu nevienlīdzību. Esmu vienīgā mūsu reģiona pārstāve no Eiropas Parlamenta puses, būšu mūsu interešu vēstniece,” piebilst Vaidere.

Tāpat sanāksmes dienas kārtībā ir plānotas diskusijas par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu pasaulē, finanšu tehnoloģiju attīstību, ģeopolitiskiem riskiem ekonomikai, banku regulēšanu un citām tēmām.

SVF pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti un sekmēt veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību. Latvija šai organizācija pievienojās 1992. gada 19. maijā.

Pasaules Bankas grupa, kurā ietilpst piecas savstarpēji cieši saistītas institūcijas, ir pasaulē lielākais institucionālais investors, kura primārie mērķi ir nabadzības apkarošana, jaunattīstības un attīstības valstu ekonomiskās izaugsmes stimulēšana. Ar Pasaules Banku Latvija sadarbojas kopš 1992. gada augusta.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

16.10.2019

Šodien, 16. oktobrī, ir Pasaules pārtika diena, kuras laikā pasaulē tiek aktualizētas ar lauksaimniecību un pārtikas jomām saistītas problēmas.

Par pārtikas nozares problēmām esmu daudz runājusi, piemēram, iepriekšējā un arī pašreizējā sasaukumā iestājos par divējādās pārtikas kvalitātes izskaušanu Eiropas Savienībā, kā arī par pārtikas atkritumu samazināšanu.

Likumsakarīgi šajā sasaukumā strādāju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā (ENVI), kā arī Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON).

Eiropas Savienībā katru gadu tiek izšķērdēti aptuveni 88 miljoni tonnu pārtikas – tie ir apmēram 20 % no visiem saražotajiem pārtikas produktiem, ar kuriem saistītās izmaksas sasniedz 143 miljardus eiro.

Arī Latvijā diemžēl tā ir nozīmīga problēma. Tiek lēsts, ka, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju, gada laikā atkritumos tiek izmesti vismaz 113 kg pārtikas produktu.

Risinājumi ir dažādi, piemēram, aprites ekonomika, kā rezultātā tiek samazināts radīto atkritumu apjoms un veicināta izaugsme, tāpēc der atcerēties, ka ir pārtikas produkti, kurus uzturā drīkstam lietot arī pēc to derīguma termiņa beigām, kā, piemēram, sāli, cukuru un makaronus, kas ir uzglabājami līdz pat 2 mēnešiem pēc derīguma termiņa beigām. Šajā sakarā vēlos paslavēt ar pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" akciju "Labs paliek labs - nemet ārā!" - http://www.paedusailatvijai.lv/akcija

09.10.2019

Raksts ar audioierakstu - šeit.

Autori:Aiga Pelane (Latvijas Radio Ziņu dienesta producente)

Inese Vaidere, Eiroparlamenta deputāte, ievēlēta no partijas "Vienotība" un pārstāv Eiropas Tautas partijas grupu. Eiropas Parlamentā (EP) darbojas jau ceturto sasaukumu - kopš 2004. gada.

Inese Vaideres teiktais īsumā:

  • Jāattīsta ekonomika un vienlaikus jāsaudzē vide. Tam ir vajadzīgas lielas investīcijas.
  • Atbalstam “zaļajai enerģijai” ir jābūt, bet samērīgam, lai tas mūs nepadarītu nekonkurētspējīgus.
  • Attiecībā uz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu vajadzīgi stingrāki regulējumi.
  • Jāsamazina pārtikas atkritumi, jo tiek izmesta arī laba pārtika.
  • Ekonomikas stimulēšana nav pareizais risinājums; jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi.
  • Mums jākontrolē Āfrikas un citiem reģioniem nosūtītā palīdzība.

Latvijas Radio: Jūs esat izvēlējusies strādāt Ekonomikas un monetārajā komitejā un esat arī ievēlēta par lielākās Eiropas Savienības (ES) ārvalstu delegācijas sadarbībā ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm viceprezidenti. Kurā no vietām darbs ir svarīgāks – komitejā vai arī delegācijas sastāvā?

Inese Vaidere: Aptuveni rēķinot, deviņas desmitdaļas vai arī pat vairāk ir darbs komitejā un apmēram viena desmitā daļa šajā delegācijā.

Šī komiteja, manuprāt, ir šajā laikā viena no svarīgākajām, jo mums ir vajadzīga ekonomika, kas ir ilgtspējīga, kas ir gudra un kura dod labumu visiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kas ir uzņēmēji, bet, kā mēdzam teikt – arī darbaļaudīm. Un otra komiteja, kurā darbošos, ir vides komiteja [Inese Vaidere ir arī aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā - red.]. Šīs abas komitejas apvieno svarīgāko, kas šobrīd Eiropā un pasaulē ir jādara.

Proti, mums ir jāattīsta ekonomika, tā ir jāpadara gudra, ilgtspējīga, un mums ir jāsaudzē vide.

Lai mēs panāktu mērķi, ko paši sev esam izvirzījuši, proti, līdz 2050. gadam panākt klimata neitrālu ekonomiku, jārēķinās, ka tas, protams, ir saistīts arī ar ļoti lielām investīcijām. Ir lēti kurināt ogles un turpināt izmantot masveidā naftas produktus, ražot plastmasu, bet, lai pārietu uz videi draudzīgu ražošanu, tur ir vajadzīgas milzīgas investīcijas. Un tieši šo abu komiteju sadarbība – ekonomikas un vides – tas ir tieši tas, kā es vislabāk varētu pārstāvēt gan Latvijas, gan arī Eiropas intereses.

Latvijā pēdējā laikā daudz tiek runāts par obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK atcelšanu vai samazināšanu. Taču tas Latvijā ir atbalsts "zaļajai enerģijai". Kāda ir Eiropas pieredze? Ko jūs ieteiktu darīt Latvijā, jo bez šāda veida atbalsta tāpat neiztiksim?

Tas ir arī piemērs, kā ļoti labu ideju var sabeigt. Ideja ir ļoti laba – veicināt "zaļās enerģijas" attīstību. Bet gala rezultātā tas ir izveidojies par rezervuāru, no kura pasmelties papildu līdzekļus diemžēl arī negodīgiem uzņēmējiem. Un tas ir kļuvis par milzīgu slogu arī mājsaimniecībām. Es, protams, neesmu tas cilvēks, kas atrisinās šo problēmu sīkumos. Taču

domāju, ka ir jābūt atbalstam atjaunojamiem energoresursiem, bet atbalstam ir jābūt samērīgam, lai tas mūs nepadarītu nekonkurētspējīgus.

Eiropas valstīs ir ļoti dažādi risinājumi. Esam pavirzījušies uz vienoto enerģētikas tirgu, taču joprojām enerģētikas jautājumi ir katras dalībvalsts ziņā. Ir, piemēram, tādi modeļi kā Vācijā, kur jau ir notikusi atteikšanās no atomelektrostacijām un tagad notiek pāriešana uz atjaunojamiem energoresursiem, taču enerģija kļūst dārga. Tas ir novedis pie tā, un tāda situācija būs arī nākotnē, ka daudzi uzņēmumi pārcelsies uz tām vietām, kur enerģija ir lētāka. Tas, ka jau tagad uzņēmumi pārplūst no Vācijas uz Franciju, kur ir arī atomelektrostacijas, ir jau fakts.

Vienmēr ir vajadzīgs līdzsvars. Protams, mēs vēlamies, lai mūsu ekonomika būtu klimatneitrāla, bet mēs arī vēlamies, lai cilvēki varētu samaksāt savus rēķinus.

Latvijā jau gadiem runā par depozītsistēmas ieviešanu. Un tas nekādi neizdodas. Vai ES var kaut kādā veidā ietekmēt Latviju un piespiest gan ieviest depozītsistēmu, gan arī likt vairāk pārstrādāt atkritumus?

Jā, tas noteikti ir iespējams. Un tas ir jautājums, pie kā plānoju strādāt, jo mums acīmredzot ir vajadzīgi daudz stingrāki regulējumi. Galu galā tas, kas piesārņo vidi Latvijā, piesārņo vidi arī pasaulē. Es domāju, ka šis būs arī tas virziens, pie kā ļoti stingri strādāsim.

Un vēl viena lieta, kas mani arī ļoti uztrauc, ir pārtikas nonākšana atkritumos. Katru gadu apmēram piektā daļa pārtikas, ko ražo Eiropā, nonāk atkritumos. Tas ir ļoti daudz. Tas ir varbūt dažkārt nepamatoti stingro prasību dēļ pret pārtikas pārstrādātājiem, ražotājiem un patērētājiem un pret sabiedrisko ēdināšanu. Šīs problēmas ir ļoti, ļoti samilzušas.

Kāds ir jūsu risinājums šai problēmai?

Mums ir jāpārskata regulējumi. Man šķiet pilnīgi neloģiski, ka laba pārtika tiek izmesta atkritumos. Kaut vai, piemēram, apzīmējumu „derīgs līdz” ļoti bieži varētu aizstāt ar „ieteicams līdz”. Tieši tāpat šos produktus var pārdot kaut vai par pazeminātām cenām, pārdot tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazāki ienākumi vai atdot labdarībai. Te ir jāmeklē konkrēti risinājumi.

Es pašlaik pētu Vācijas pieredzi, jo Vācija ļoti nopietni ir ķērusies klāt šai problēmai. Tieši par pārtikas nonākšanu atkritumos ir daudz pētījumu un ir arī risinājumi. Apmēram 143 miljardus mēs ik gadus zaudējam, izmetot aptuveni 20% pārtikas atkritumos.

Es uzsāku šo darbu jau pagājušajā sasaukumā un gribu to turpināt arī šajā. Tieši tāpēc esmu arī vides komitejā.

Turpinot par Ekonomikas un monetāro komiteju - šobrīd atkal tiek domāts par pasākumiem, kas varētu stimulēt Eiropas ekonomikas izaugsmi. Lai arī Latvijā ekonomika bremzējas, ir ekonomisti, kuri uzskata, ka mums ekonomikas stimulēšana īsti nav vajadzīga, jo jau tagad ir problēmas ar darbaspēka pieejamību. Kā jūs vērtējat eirozonas vēlmi atkal drukāt naudu un laist to apgrozībā?

Manā skatījumā tas nav pareizais risinājums. Lai atbalstītu Eiropas ekonomikas attīstību, pareizāk būtu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Mazie un vidējie uzņēmumi gan Eiropā, gan arī pasaulē veido lielāku uzņēmumu skaitu, un mazie uzņēmumi ir arī tie, kas nodrošina nodarbinātību.

Latvijā patiešām lielā mērā ir darba roku trūkums, tāpēc krasi ekonomikas stimulēšanas pasākumi nebūtu vajadzīgi. Bet mazie un vidējie uzņēmumi gan mums ir jāattīsta.

Latvija ir bijusi visai sekmīga Junkera jeb Eiropas investīciju plāna izmantošanā. Mēs esam piektie labākiem no ES valstīm. Tagad šī programma tiek paplašināta, un jaunā programma sauksies „Invest EU” un tur būs uzsvars gan uz infrastruktūru, gan uz digitālajām nozarēm, gan arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. To es uzskatu par ļoti labu lietu, jo tā nav nauda, ko uzdāvina. Tā ir nauda, ko uz izdevīgiem noteikumiem var aizņemties. Tas nozīmē papildu darbavietas, tas nozīmē arī papildu ienākumus un tas nozīmē arī papildu nodokļus. Tādā veidā mēs arī varam risināt ļoti, ļoti samilzušo problēmu Latvijā – ienākumu nevienlīdzību, jo tas ir tas, kas cilvēkus kaitina.

Jūs arī esat delegācijas sastāvā sadarbībā ar Āfrikas, Karību jūras reģiona, kā arī Dienvidaustrumāzijas valstīm. Kāpēc neizvēlējāties būt delegācijas sastāvā, piemēram, sadarbībā ar Baltkrieviju, Ukrainu vai citām Latvijai ģeogrāfiski tuvākām valstīm, jo varbūt tad Latvijai var būt lielāks ieguvums?

Es to esmu darījusi. Piemēram, pirmajā sasaukumā es biju delegācijā sadarbībai ar Krieviju. Tā bija milzīga vilšanās. Kamēr Krievijā ir tāds režīms, kāds tas ir, deputāti ierodas uz sanāksmēm ar sagatavotiem ziņojumiem un viņiem ir noteikta politiskā līnija, kas ļoti atšķiras no tā, ko varam pēc tam pārrunāt pie kafijas tases. Darbs bija vienkārši neefektīvs. Savukārt esmu strādājusi divus sasaukumus pēc kārtas delegācijās ar Centrālāzijas valstīm, tas man likās ļoti svarīgi, un pirmie pieci gadi bija arī ļoti efektīvi, jo – vai nu mēs pie sevis, pie Eiropas piesaistām Kazahstānu, Uzbekistānu un pārējās šīs reģiona valstis, vai arī tās pievēršas Krievijai.

Manuprāt, pārāk ilgi aizkavēties vienā delegācijā nav pārāk labi. Šis jau man ir ceturtais sasaukums, un mana pašreizējā pieredze ļauj strādāt ar reģioniem, kuros ir daudzas valstis un kur nevar uzreiz sākt strādāt cilvēks, kurš ir pirmajā sasaukumā un kurš īsti nesaprot, kā šis darbs norit.

Kāpēc, piemēram, ir svarīgs darbs ar Āfriku, ar Karību reģionu, ar Dienvidaustrumāziju? Tās ir valstis, kurām mēs sistemātiski palīdzam. Par to, ka bagātākās valstis palīdz nabadzīgākajām, mūsdienās vairs netiek diskutēts. Jautājums ir – kā šie līdzekļi tiek izmantoti. Katru gadu, piemēram, uz šo Āfrikas reģionu un pārējām valstīm mēs nosūtam apmēram 30 miljardus eiro. Tā ir milzīga summa. Mana pieredze ļauj konstatēt, ka ne vienmēr tas tiek izmantots tā, kā mēs to gribētu. Tā ir arī tā motivācija, kāpēc mums tur ir jābūt –

mums ir jākontrolē, mums ir jānoslēdz arī attiecīgi līgumi, lai mūsu ziedotā nauda tiktu izlietota pareizi.

Pagājušajā sasaukumā es konstatēju, ka ir tā – mēs dodam naudu un ķīnieši par to piegādā iekārtas. Tas nav īsti pareizi.

08.10.2019

Eiropas Parlamenta uzmanības centrā ir jaunās Eiropas Komisijas kandidātu uzklausīšanas jeb, citiem vārdiem sakot, "darba intervijas", kurās mēs, deputāti, pārbaudām topošo komisāru atbilstību amatam.

Latvijas kandidāta Valda Dombrovska "darba intervijā" jautāju par šobrīd ļoti aktuālu tematu - kriptoaktīvu regulējumu Eiropas Savienībā. Tie paver iespējas, tomēr rada arī jaunus riskus. Kā tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada Facebook priekšlikums ieviest virtuālo "valūtu" “Libra”? Sniedzot atbildi, V. Dombrovskis uzsvēra nepieciešamību uzraudzīt “Libra” attīstību un to regulēt kopīgi ES līmenī.

Tāpat vēlējos uzzināt par finanšu tehnoloģiju attīstības plāniem nākamajos gados. Kā atrast pareizo līdzsvaru starp inovāciju veicināšanu un finansiālās stabilitātes saglabāšanu? Iepriecinoši, ka V. Dombrovskis apņēmās turpināt attīstīt šo jomu un, citu starpā, palīdzēt augt jaunuzņēmumiem.

Iztaujāšana ilga 3 stundas un mūsu komitejas ir lēmušas, ka Valdis ir atbalstāms kandidāts šim amatam. Es sirsnīgi apsveicu Valdi ar izturēto pārbaudījumu!

06.10.2019

Šodien Latvijā tiek atzīmēta skolotāju diena. Jūsu, pedagogu, darbs ir ļoti nozīmīgs, jo izglītojat Latvijas nākotni. Lieliski saprotu, cik grūts, bet tajā pašā laikā, gandarījumu nesošs, ir skolotāja darbs, jo gandrīz visu savu darba mūžu esmu strādājusi Latvijas Universitātē, arī mani vecāki strādāja skolā. Mīļie skolotāji, novēlu jums izturību, neizsīkstošu enerģiju un talantīgus skolēnus!

02.10.2019

Būtisks mana darba aspekts ir informēt sabiedrību par notikumiem Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienībā, tāpēc ceturtdienās, īsi pēc pulksten 10.00, Radio Skonto ēterā stāstīšu par aktuālo manā darbā.

02.10.2019

Zilupe ir viena no sakoptākajām un skaistākajām vietām Latvijā. Vēlos pateikties Zilupes vidusskolas pedagogiem un jauniešiem, kā arī novada domei par jauko uzņemšanu. Novads ir bagāts ar sirsnīgiem, patriotiskiem un talantīgiem cilvēkiem. Īpaši interesanti bija iepazīties ar Zilupes apskates objektiem. Īsts pārsteigums bija grandiozā Pasienes baznīca - skaista un iespaidīga! Zilupes viens no ievērojamākajiem apskates objektiem ir arī stāstiem un mītiem apvītā Savelinku kapliča. Zilupei piemīt īpatnējs skaistums!

01.10.2019

1. oktobrī visā pasaulē atzīmē senioru dienu. Šīs dienas mērķis ir novērtēt zināšanas, pieredzi un atbalstu, ko vecākā paaudze sniedz mums katru dienu. Vēlos novēlēt visiem Latvijas senioriem stipru veselību un nezūdošu dzīvesprieku!

30.09.2019

Sveicu visus Latvijas Universitātes bijušos un esošos studentus, mācībspēkus un darbiniekus ar mūsu Alma Mater simtgadi. Ar Latvijas Universitāte mani vieno ciešas saites, jo esmu bijusi pasniedzēja un profesore vairāk nekā 40 gadus.


Nākamajā simtgadē Latvijas Universitātei novēlu būt kā izglītības etalonam visā Eiropā, ar inovatīvām studijām, mūsdienīgām telpām, laboratorijām un ierīcēm, kā arī ar visā pasaulē konkurētspējīgiem studentiem un mācībspēkiem.

#LU100 #LU #LatvijasUniversitāte

26.09.2019


Ar jaunievēlēto ĀKK-ES delegācijas vadītāju Carlos Zorrinho (pa kreisi) un Eiropas Parlamenta ārlietu dienesta atbildīgo par delegācijas darbu Jose Javier Fernandez Fernandez (pa labi).

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šodien ir ievēlēta par Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) un Eiropas Savienības (ES) delegācijas viceprezidenti.

Ņemot vērā, ka ES sniedz finansiālu palīdzību ĀKK valstīm, Vaidere norāda, ka ir jāseko līdzi finansējuma izlietojumam un situācijas attīstībai šajās valstīs. “Mums jāpanāk, ka tiek radītas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, lai tie neemigrētu. Ar ES atbalsta fondu jānodrošina infrastruktūras attīstība un ražošana, ko veicinātu Eiropas, nevis Ķīnas vai citu trešo valstu uzņēmumi. Tas palīdzētu arī mūsu ekonomiskajai izaugsmei Latvijā,” uzsvēra politiķe. “Diemžēl, ne vienmēr līdzekļi nonāk pie tiem, kam palīdzība patiešām nepieciešama.” Starp 2014. un 2020. gadu, Eiropas Attīstības fonda līdzekļi sasniedz 30,5 miljardus eiro.

“Sadarbība ar 79 ĀKK valstīm ir nepieciešama arī lai veicinātu tirdzniecību, kā arī cīnītos pret klimata pārmaiņām un nelegālo migrāciju. Attīstība un droša situācija šajās valstīs ir Latvijas interesēs,” piebilst Vaidere.

Apsveicot Vaideri, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka tā ir ietekmīga loma Latvijai Eiropas Parlamenta lielākajā delegācijā darbam ar ārvalstīm. Attiecībā uz ĀKK valstu sarežģītajām problēmām, Dombrovskis piebilda: “Esmu pārliecināts, ka Ineses plašā pieredze ārlietās un cilvēktiesību jautājumos, kā arī pamatīgās zināšanas par reģionu dažādajām valstīm, ļaus teicami tikt galā ar šiem nozīmīgajiem pienākumiem.”

Arī Vaideres ilggadējais kolēģis Eiropas Parlamentā Mihaels Gālers no Vācijas pamatoja, ka viņai pienākumus pildīt palīdzēs lielā pieredze, kas iegūta gan kā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājai, gan desmit gadus strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā. Savukārt Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupas viceprezidents Andrejs Kovačevs no Bulgārijas atzīmēja, ka svarīga priekšrocība politiķei ir viņas paveiktais kā ETP grupas atbildīgajai cilvēktiesību jautājumos.

Inese Vaidere ir vienīgā Latvijas pārstāve šajā delegācijā. Delegācijas 78 biedri no ES un 78 ĀKK reģionu pārstāvji kopīgi analizē politisko, ekonomisko un sociālo situāciju delegācijas valstīs, kā arī regulāri uzņem augsta līmeņa ekspertus un politiskos līderus diskusijām.

ĀKK un ES sadarbojas apvienotā Parlamentārā asamblejā, kas tika izveidota 2000. gadā, parakstot Kotonū līgumu. Tas ir tiesiskais regulējums attiecībām starp ES un 79 ĀKK valstīm, pārstāvot vairāk nekā 1,5 miljardus cilvēku. Tā mērķis ir samazināt nabadzību, kā arī atbalstīt partnervalstu ilgtspējīgu ekonomisko, kultūras un sociālo attīstību.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

31.08.2019

Šodien, 31. augustā, Latvijas Nacionālā bibliotēka svin savu simto dzimšanas dienu. Bibliotēkai manā dzīvē vienmēr ir bijusi īpaša loma, sākot jau ar agru bērnību, kad bibliotēkās tika pavadīts daudz laika lasot un pārlasot dažādus darbus. Allaž, kad ienāku bibliotēkās, uzreiz sajūtu to īpašo auru, kuru citur nav iespējams sajust. Lasītavās tas nav tukšs, bet gan ar domām un idejām uzlādēts klusums. Tā ir vieta, kur var atrast atbildes un izdomāt jautājumus.

Novēlu visai LNB saimei veiksmi un izdošanos, ieejot jaunā gadu simtā!

Kopā ar LNB vadītāju Andri Vilku.

23.08.2019

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte

23. augustā visā Eiropā ir Staļinisma un nacisma upuru kopīga piemiņas diena un atzīmē arī Baltijas ceļa gadadienu. Ir pagājuši 80 gadi, kopš PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops parakstīja bēdīgi slaveno paktu, kas iecirta dziļu rētu Latvijas, Baltijas un visas Eiropas vēsturē. Tas bija nāves spriedums un salauztas dzīves miljoniem Eiropas iedzīvotāju.

1939. gada 23. augustā Padomju Savienība un Vācija parakstīja “Savstarpējās neuzbrukšanas līgumu”, kas pasaulē ir zināms, kā Molotova-Ribentropa pakts. Dokumenta slepenajā protokolā abas puses vienojās par interešu sfēras sadalīšanu Austrumeiropā, kā rezultātā Latvija un citas Baltijas valstis piedzīvoja “teritoriāli politiskos pārkārtošanas gadījumus”. Jau 1940. gada 16. jūnijā, par spīti 1932. gadā noslēgtajam “Latvijas un PSRS līgumam par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā”, PSRS izvirzīja Latvijai ultimātu un vēlāk Latvijas teritorija tika okupēta un anektēta, veicot arī masveida deportācijas un iedzīvotāju slepkavības. Okupācijas rezultātā tika likvidētas visas institūcijas, kas nodrošināja Latvijas suverenitāti - ārlietu resoru, bruņotos spēkus, robežsardzi un citus.

Mūsdienās Kremļa retorikā arvien biežāk ir dzirdama ne tikai Molotova-Ribentropa pakta attaisnošana, bet arī tā slavināšana, kas, ņemot vērā Krievijas agresiju Gruzijā un Ukrainā, rada aizdomas, vai Kremļa ārpolitiskie uzskati nav tādi paši kā Padomju Savienībai un vai tā būtu gatava spert identiskus soļus, cenšoties veikt “teritoriāli politiskos pārkārtošanas gadījumus”. Piemēram, vai kādu rītu nepamodīsimies ar Baltkrieviju kā Krievijas apgabalu?

Krievija, kas ir Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, labprāt izmanto savas tiesības, taču nekādi joprojām negrib uzņemties pienākumus - piemēram, atbildību par tās radītajiem zaudējumiem, kas detalizēti aprakstīti grāmatā “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”. Krievija to, visticamāk, arī nedarīs, kamēr pie varas būs PSRS tradīciju un politikas turpinātāji. Piemēram, Putins pat reiz ir teicis, ka Molotova-Ribentropa pakts bija tāds, kā tolaik “kārtoja lietas”. Mēs taču nevarētu iedomāties mūsdienu Vāciju glorificējam nacistisko režīmu, bet, redz, Kremlis turpretī ar lepnumu turpina slavināt staļinismu.

1983. gada 13. janvārī Eiropas Savienības (tolaik Eiropas Kopiena) parlaments bija pirmā starptautiskā institūcija, kas nosodīja Padomju Savienību par iepriekš neatkarīgo un neitrālo Baltijas valstu okupāciju. Pēc starptautiskajiem likumiem, tā arī tika atzīta par nelikumīgu. Šajā rezolūcija tika minēts, ka “brīvprātīga dalība Padomju Savienībā ir mīts”.

2006. gada martā Eiropas cilvēktiesību tiesa ar retu vienprātību atzina, ka Padomju Savienība okupēja Latviju, izmantojot militāru spēku, Molotova-Ribentropa pakta vienošanās rezultātā.

2008. gadā mēs, pieci deputāti no Latvijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes, Ungārijas un Igaunijas Eiropas Parlamentā panācām, ka 23. augusts visā Eiropā ir staļinisma un nacisma upuru kopīga atceres diena. Tas bija vēl nebijis un svarīgs solis, lai Eiropā veicinātu vienotu vēstures izpratni, lai Rietumvalstis un pārējā pasaule neaizmirstu, ka ne tikai nacistiskā Vācija, bet arī Padomju Savienība veica zvērīgus noziegumus pret cilvēci.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā “Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu” ir teikts, ka “no upuru viedokļa nav nozīmes tam, kurš no režīmiem un kādu iemeslu dēļ viņiem atņēma brīvību, spīdzināja vai slepkavoja”, stingri un nepārprotami nosodot “visus noziegumus pret cilvēci un masveidīgos cilvēktiesību pārkāpumus, ko veikuši visi totalitārie un autoritārie režīmi”, kā arī “Eiropa nekļūs vienota, ja nespēs panākt kopīgu viedokli par savu vēsturi, atzīt nacismu, staļinismu un fašistu un komunistu režīmus par kopīgu mantojumu un veikt godīgas un pilnīgas debates par to noziegumiem pagājušajā gadsimtā”.

Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienā, 1989. gada 23. augustā, apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja 670 kilometru garu dzīvo ķēdi, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas. 2009. gadā Baltijas ceļš tika iekļauts UNESCO "Pasaules atmiņa" dokumentālā mantojuma sarakstā.

16.08.2019

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte

Jau pavisam drīz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā stāsies vāciete Urzula fon der Laiena. Mani izbrīna, kā daudzviet viņas uzvārds tiek atveidots latviešu valodā - fon der Leiena, kas, manuprāt, neatbilst principam, pēc kāda tas būtu jāatveido.

Neesmu valodniece, bet ekonomiste, tāpēc varbūt manis rakstītais no valodnieku viedokļa ne viscaur būs profesionāli izturēts, tomēr ilgu gadu darbs Latvijas Universitātē, kā arī nepieciešamība uzstāties dažādās auditorijās, un, protams, mīlestība pret savu dzimto valodu, ir likusi pret to izturēties atbildīgi.

Cik man ir zināms, tad citvalodu personvārdi latviešu valodā atveidojami atbilstoši to izrunai, nevis rakstībai oriģinālvalodā. Ja skatāmies politiķes vārda rakstību vācu valodā - Ursula von der Leyen -, tad to pareizi būtu jāizrunā un jāraksta - Urzula fon der Laiena.

Turklāt, ja jau, piemēram, noteikts, ka latviešu valodā zviedru uzvārdu Larsson ir jāizrunā atbilstoši izrunai oriģinālvalodā - Lāšons, tad ir jāsaglabā konsekvence arī vācu valodas uzvārdu izrunā.

Ja mēs pieturēsimies pie formas, ko šobrīd iesaka valodnieki, tad, runājot par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ārvalstīs, mums būs jālieto pareizā izruna - Laiena, bet, runājot ar Latvijas medijiem un cilvēkiem Latvijā, būs jāpārslēdzas pie nepareizās - Leiena. Baidos, ka ar to būs grūti tikt galā ne tikai man, tāpēc labprāt uzzinātu kompetentu valodnieku skaidrojumu par to, kāpēc tiek piedāvāts lietot šādu uzvārda atveidojumu.

Esmu arī novērojusi, ka Latvijas valodnieki dažkārt mēģina pārveidot jau zināmus un ierastus pilsētu, valstu un cilvēku vārdus, viņuprāt, tuvāk oriģinālajai izrunai. Ne vienmēr šī izmaiņas ir pamatotas, pie tam dažām institūcijām var radīt arī liekus izdevumus. Piemēram, ja līdz šim Latvijā Apvienoto Arābu Emirātu pilsēta Abu Dabi bija pazīstama ar īsajiem patskaņiem nosaukumā, tad šobrīd, pēc valodnieku domām, ir jālieto Abū Dabī. Tam es nevaru piekrist, jo vietējie iedzīvotāji šos vārdus nevelk tik gari. Līdzīgi ir arī ar Islandi, kur nezin kāpēc ieviests arī garais sākumburts, turklāt drīkst lietot abas formas - Islande un Īslande, tomēr bez garā patskaņa valsts nosaukums šķiet pareizāks un atbilstošāks tā izrunai islandiešu valodā. Arī rakstot šo rakstu, datorprogramma man norāda uz kļūdu vārdā Īslande. Tie ir tikai pāris piemēri, taču spēlēšanās ar vietvārdu un īpašvārdu izrunas variantiem novērota pārāk daudz reižu.

Gan Eiropas Parlamentā, gan Latvijas Universitātē strādājot, bieži nācies un nākas konstatēt, ka īsti nav skaidrs, kā izvairīties no angļu valodas terminu lietošanas, runājot latviešu valodā. Ja es drīkstētu ieteikt, tad, manuprāt, valodniekiem būtu lielākas pūles jāvelta nevis dažādām esošo nosaukumu pārveidēm, bet gan jaunu terminu radīšanai, arī latviskojot “internacionālismus”, kas informācijas laikmetā arvien vairāk pārpludina mūsu sarunvalodu.

12.08.2019

Jau trešo gadu pēc kārtas augustā notika starptautiskais mediju futbola turnīrs "Artura Vaidera kauss", kas šoreiz notika Preiļos. Par labāko mediju komandu pirmoreiz turnīra vēsturē kļuva Latvijas izlase!

02.07.2019

Ir noslēgusies jaunā Eiropas Parlamenta sasaukuma pirmā plenārsēde. Nākamos piecus gadus strādāšu Ekonomikas un monetāro jautājumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejās. Esam noklausījušies Eiropas Savienības himnu un svinīgi uzsākuši darbu. Ir ierādīta jauna vieta plenārsēžu zālē, saņemtas balsošanas kartes un instrukcijas par gaidāmajiem balsojumiem, kā arī esam izvēlējušies balsu skaitītājus. Rīt sāksies Eiropas Parlamenta atbildīgo personu vēlēšanas. Man blakus plenārsēžu zālē redzamas jaukās kolēģes no Rumānijas Adina Vălean un Vācijas Sabine Verheyen. Mums teica, ka kopā izskatāmies ļoti koši!

Inese Vaidere

09.05.2019

Šodien ir Eiropas diena, ko svinam kopā ar saviem draugiem visā Eiropas Savienībā. Saimē, kurā mums vajadzēja būt jau daudz agrāk. Mēs svinam to, ka mēs varam attīstīties kā pilnvērtīga un pilntiesīga Eiropas valsts. Sirsnīgi sveicu Eiropas dienā!

17.04.2019

Šodien, 17. aprīlī  Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja ziņojumu par Eiropas Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu uzlabošanu, tai skaitā – divējādas kvalitātes produktu aizliegšanu ES vienotajā tirgū. Ar jaunajiem noteikumiem tiks aizliegti divējādas kvalitātes produkti, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte – atšķirīga, ja tam nebūs objektīvu iemeslu. 

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP frakcija) skaidro: “Šis ir liels solis uz priekšu negodīgas komercprakses ierobežošanā, jo beidzot ir izdevies panākt, ka ražotāji vairs nedrīkstēs pret Austrumeiropas valstu patērētājiem izturēties kā pret otrās šķiras patērētājiem, tiem piedāvājot identiska iepakojuma, bet zemākas kvalitātes produktus.”  Tiklīdz šādi gadījumi tiks novēroti, Latvijā par negodīgas prakses novēršanu būs atbildīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas varēs izvērtēt iesniegtās pircēju sūdzības.

I. Vaidere uzsver: “Jaunā direktīva divejādas kvalitātes pārtikas produktu tirdzniecības praksi uzskatīs par „maldinošu” komercpraksi, un, ja tiks konstatēts, ka uzņēmumi pārkāpj noteikumus, sods var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmuma gada apgrozījuma. Tas parāda to, ka mēs vairs nevēlamies pieņemt, ka dažādas kvalitātes produkti tiek tirgoti ar vienādām preču zīmēm. Tādēļ tas, ko sagaidām no ražotājiem ir pārtraukt maldināt patērētājus. Ja produktam ir vienāds iepakojums, tad arī tā sastāvam ir jābūt tieši tādam pašam. Tomēr šodien saņemtais Eiropas Komisijas priekšlikums nav pietiekami stingrs, kā Eiropas Parlaments to iepriekš bija pieprasījis. Noteikumos ir pārāk daudz izņēmumu un ir uzlikts pārāk liels slogs patērētājiem, kuriem šis atšķirības būs jāpierāda”. Deputāte piebilst, ka darbs pie divējādas kvalitātes izbeigšanas vēl nav pabeigts, jo likums ražotājiem atļauj laist apgrozībā atšķirīgus produktus ar vienādiem iepakojumiem izmantojot dažādus, likumā iekļautus izņēmumus. “Šis darbs būs jāturpina līdz pilnībā tiks izskausta Austrumeiropas patērētāju diskriminācija. Esam paredzējuši, ka pēc diviem gadiem Eiropas Komisijai būs šī likuma efektivitāte jāpārskata. Ja ražotāji negodīgi izmanto likumā iekļautos izņēmumus, uzskatu, ka būs nepieciešams tos stiprināt kā to savulaik Parlaments bija lēmis,” skaidro deputāte.

Inese Vaidere darbu pie produktu kvalitātes atšķirību novēršanas uzsāka 2015. gadā, vācot parakstus deklarācijai, kura aicināja mazināt patērētāju diskrimināciju. Savukārt 2017.gadā deputāte pieprasīja līdzekļus Eiropas līmeņa pētījumam un 2018. gadā to pagarināja, kopā sastādot gandrīz 2 milj. eiro lielu finansējumu. Projekta ietvaros Eiropas Komisija veica pētījumu, kas izstrādāja metodiku un salīdzināja pārtikas produktu kvalitāti dažādās ES valstīs. Gadu vēlāk pētījums tika paplašināts, tajā iekļaujot arī nepārtikas preces.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

16.04.2019

Informācija medijiem
16.04.2019

Inese Vaidere, saņemot goda sertifikātu.

Šodien, 16. aprīlī, Strasbūrā Eiropas nodokļu maksātāju asociācija Eiropas Parlamenta (EP) deputātei un ekonomikas profesorei Inesei Vaiderei piešķīra Goda sertifikātu par īpašiem panākumiem darbā Eiropas Parlamentā.

Īpašais apbalvojums tiek piešķirts tiem EP deputātiem, kuri ir devuši ievērojamu ieguldījumu, aizstāvot Eiropas nodokļu maksātāju intereses. Starp piecām īpašajām kategorijām, Vaidere ieguvusi atzinību kategorijā “Brīvība”.

Inese Vaidere: “Esmu gandarīta, ka manu darbu novērtē asociācija, kas iestājas par nodokļu maksātāju tiesībām. Darbu Eiropas Parlamentā man ir uzticējuši iedzīvotāji, tāpēc ir likumsakarīgi, ka viss mans darbs ir tieši Latvijas un Eiropas iedzīvotāju interesēs. Aktivitātes Budžeta komitejā, kur esmu vienīgā Latvijas pārstāve, iestājoties par finansējumu un labākiem noteikumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuznēmumiem, kā arī patērētāju tiesību aizstāvēšana, piemēram, pret preču dažādo kvalitāti Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs, ir pamanītas. Pasniedzot balvu, tika pieminēts arī manis paveiktais, veicinot individuālo brīvību attiecībā uz kaimiņvalsti Krieviju. Ir patīkami saņemt šo atzinību.”

Eiropas Parlamenta nodokļu maksātāju Goda apliecību piešķir Eiropas nodokļu maksātāju asociācija sadarbībā ar Mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvniecību (MVU Connect) un Eiropas Ekonomikas Senātu. Eiropas nodokļu maksātāju asociācija ir 29 valstu nodokļu maksātāju asociāciju apvienība visā Eiropā ar vairāk nekā vienu miljonu biedru. Tās galvenie darbības mērķi ir zemāki nodokļi un lielāka individuālā brīvība, kā arī publiskā sektora efektivitātes un ekonomikas veicināšana.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

10.04.2019

Pērnā gada nogalē saņēmu glīti noformētu, skaistā rokrakstā rakstītu vēstuli, kurā tiku aicināta aktualizēt jautājumu par pieminekļa izveidi PSRS laika disidentam un brīvības cīnītājam Gunāram Astram. Vēstules autors bija Harijs Astra. Diemžēl, 22. martā viņš un viņa sieva Marta Niedra tika nogalināti savās mājās Talsu novada Iģenes "Ceļiniekos".

Decembrī vērsos pie Rīgas domes Pieminekļu padomes un tās priekšsēdētāja Ojāra Spārīša ar aicinājumu Neatkarības laukumā Rīgā izveidot pieminekli Gunāram Astram.

Atbildot uz manu vēstuli, Spārīša kungs pārsteidza pat mani, "meistarīgi" atšūdams ideju, no sava un Rīgas domes pienākuma mēģinādams pārsviest to uz idejas rosinātāja pleciem.

Vai tiešām Padomes gaumē ir pašdarbība Rīgas "dekorēšanā", kad tapuši, piemēram, Gomberga šedevri viņa suņa un Barklaja izskatā, kad Kronvalda parkā stāv maziņš Puškins un liels Ulugbeks? Nezinu, vai Pieminekļu padome saņem atalgojumu, un tas arī nav svarīgi, jo Padome pastāv, bet es tās pienākumos redzu rūpes par pieminekļu uzstādīšanu Rīgā.

Vēl pirms nežēlīgajiem notikumiem marta beigās, nosūtīju arī vēstuli Harijam, pastāstot par radušos situāciju, un apliecinot, ka tomēr mēģināšu par ideju pacīnīties. Viņa atbildi skaistajā rokrakstā es vairs nekad nesaņemšu…

Uzskatu, ka Neatkarības laukums ir ļoti piemērota vieta Gunāra Astras piemiņai, un es aicinu ikvienu atbalstīt šo ideju, lai īstenotos arī Harija Astras pēdējā vēlēšanās. Vispirms es, protams, aicinu Pieminekļu padomi atbalstīt šo ideju, iekļaujot pieminekli Gunāram Astram Neatkarības laukuma kopīgajā izveides plānā.

P.S. Pirms 18 gadiem, būdama Rīgas Domes deputāte un Pieminekļu padomes sastāvdaļa, rosināju pieminekli Gunāram Astram izveidot skvērā pie Tieslietu ministrijas. Tā lieta pavirzījās, izdevās pat panākt finansējumu konkursam. Tomēr, kad darbu Padomē beidzu, mani pēcgājēji šo iestrādi veiksmīgi noraka.


Harija Astras 2018. gada 7. decembrī rakstītā vēstule.

28.03.2019

Talka

Vakar Eiropas Parlamentā apstiprinājām divus videi ļoti svarīgus lēmumus. Viens no tiem paredz, ka līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs vienreizlietojamie plastmasas galda piederumi (dakšas, naži, karotes), vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, plastmasas salmiņi, vates kociņi, balonu kociņi, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi. Tas ir svarīgi Latvijai, Eiropai un arī visai pasaulei.

Piecus gadus rīkojot jūras krasta sakopšanas talkas, allaž plastmasas atkritumi sastāda ievērojamu daļu no visiem savāktajiem atkritumiem, un es nešaubos, ka šī gada talkā būs līdzīgi.

Tāpat paredzēts, ka līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei ir jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gada 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas.

Savukārt otrs nozīmīgais lēmums paredz par teju 40% līdz 2030. gadam samazināt jauno vieglo automašīnu un mikroautobusu siltumnīcefekta gāzu izmešus.
Ierobezojumi plastmasai
CO2 izmesi

06.03.2019

Informācija medijiem

Valsts drošības dienests (VDD) pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres iesnieguma uzsācis kriminālprocesu par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. 20. februārī Eiropas Parlamentā Latvijas Krievu savienības rīkotajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres iesniegumu, VDD norāda, ka, iepazīstoties ar diskusijas saturu, 28. februārī uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 78. panta pirmajā daļā – par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Par saviem vārdiem ir jāatbild. Uzsāktais kriminālprocess ir tikai likumsakarīgs sākums situācijas risināšanā, kad Ždanoka ar domubiedriem Lindermanu un Gapoņenko veic darbības, kas šķeļ mūsu sabiedrību. Droši vien viņi mēģinās kriminālprocesa uzsākšanu saistīt ar vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr šim gadījumam nav nekā kopīga ar vārda brīvību – nacionālā naida vai nesaticības izraisīšana ir kriminālpārkāpums, par ko ir jāsaņem sods atbilstoši likumam.”

Jau informējām, ka Tatjana Ždanoka 20. februārī Eiropas Parlamentā notikušajā diskusijā “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs” izteicās, ka “mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

25.02.2019

Informācija medijiem

20. februārī, Eiropas Parlamentā notika Latvijas Krievu savienības rīkotā diskusija “Politiskā vajāšana Baltijas valstīs”, kuras laikā Tatjana Ždanoka izteicās, ka krievu un krievvalodīgo situācija Latvijā ir tāda pati, kā ebrejiem pirms Otrā pasaules kara.

Tatjana Ždanoka: “Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka krievi un krieviski runājošie [Latvijā] ir tādā pašā situācijā, kā ebreji pirms Otrā pasaules kara. Mēs tiekam sodīti.”

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Manuprāt, Ždanoka publiski pauž naida runu un kurina nacionālo naidu, maldinot starptautisko sabiedrību par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā. Tāpēc vērsos Valsts drošības dienestā ar aicinājumu izvērtēt šos apgalvojumus.”

Jau vairākus gadus pirms Otrā pasaules kara nacistiskā Vācija pieņēma Nirnbergas likumus, kas aizliedza laulības un ārlaulības attiecības starp ebrejiem un vāciešiem. Laika posmā no 1933. līdz 1938. gadam notika gan masveidīgs ebreju uzņēmumu boikots, gan vēlāk arī antisemītiski uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas. Tā, piemēram, 1938. gada 9. novembrī norisinājās Kristāla nakts, kad Vācijā notika masveidīgi nacistu partijas organizēti un valsts atbalstīti pret ebrejiem vērsti grautiņi, kuros dzīvību zaudēja ap simt ebreju, bet aptuveni 30 tūkstoši tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Inese Vaidere: “Ja uzskatītu par patiesību Ždanokas izteikumus par krievu un krievvalodīgo situāciju Latvijā, tad paralēles izskatītos šādi: “Latvijā pieņemti likumi, kas aizliedz laulības un ārlaulības attiecības starp krieviem, krievvalodīgajiem un latviešiem. Latvijā ir vērojams krievu un krievvalodīgo uzņēmumu boikots un notiek etnisku motīvu vadīti uzbrukumi, slepkavības un apcietināšanas, kas vērstas pret krieviem un krievvalodīgajiem. Tāpat vienā naktī ir nogalināti ap simts krievu un krievvalodīgo, bet 30 tūkstoši no viņiem nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.” Katrs, kurš kaut ko zina par situāciju Latvijā, tādus izteikumus nodēvētu par absurdiem.”

Konferencē uzstājās arī tādi prokremliskie aktīvisti kā Vladimirs Lindermans (ar video konferences palīdzību) un Aleksandrs Gapoņenko.

Informāciju sagatavoja
Ģirts Salmgriezis,
ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks

12.02.2019

Rīga, 12.febr., LETA. Eiropas Parlaments (EP) šodien apstiprināja Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu plāna instrumentu - Vienotā tirgus programmu, kurā pieprasa, lai no 2021. līdz 2027.gadam uzņēmējdarbības attīstībai un patērētāju aizsardzībai tiktu atvēlēti 6,5 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāte un ziņojuma līdzautore Inese Vaidere (JV) skaidroja, ka Vienotā tirgus programma palielina finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, patērētāju aizsardzībai, kā arī Vienotā tirgus darbības labākai kontrolei. Tas nozīmē, ka varēsim vēl labāk garantēt to, ka pie patērētājiem nonāk tikai augstas kvalitātes produkti, teica deputāte.

Kopā ar "InvestEU" programmu, uzņēmējdarbības atbalstam paredzēti vairāk nekā 5 miljardi eiro jeb aptuveni divas trešdaļas no Latvijas gada budžeta. Līdzekļi uzņēmējdarbības veicējiem būs pieejami kā bezprocentu aizdevumi vai garantijas.

"Ziņojumā īpaši uzsvērām, ka finansējumam ir jānokļūst pie mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Latvijā lielāko daļu šo līdzekļu administrē finanšu institūcija "Altum" un, manuprāt, to dara visai veiksmīgi. Svarīgi arī palīdzēt vietējiem uzņēmējiem paplašināt darbību citās Eiropas valstīs," norādīja politiķe.

"Mūsu patērētāji ir vislabāk aizsargātie pasaulē, tomēr joprojām ir lietas, kas jāuzlabo. Piemēram, stiprinot patērētāju aizsardzības organizācijas un iestādes, kas nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu strīdos ar ražotājiem un tirgotājiem," skaidroja Vaidere.

Jaunajā programmā ir paredzēta īpaša palīdzība lauksaimniecības uzņēmumiem, atbalstot Latvijas atbildīgās institūcijas cīņā ar dažādām augu un dzīvnieku slimībām, kā arī precīzu statistikas datu apkopošanai.

Programmā iekļauts finansējums jau iesāktajai cīņai par patēriņa produktu kvalitātes atšķirību novēršanu starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, jeb duālās kvalitātes izbeigšana.

Nākamais solis programmas pieņemšanai būs drīzumā plānotās sarunas ar Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju.