23.08.2018

Šodien, 23. augustā aprit desmit gadi kopš Eiropas Parlaments oficiāli pieņēma un izsludināja rakstisku deklarāciju „Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, tādējādi visas Eiropas mērogā tiek nosodīti nacisma un staļinisma noziegumi un pieminēti to upuri.

Deklarācijā Eiropas Parlaments oficiāli nosodīja abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicināja Eiropas Savienības valstu parlamentus pasludināt 23. augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Masu deportācijas un cilvēku iznīcināšana Otrā Pasaules kara laikā skāra teju visas mūsdienu Eiropas Savienības dalībvalstis, tādēļ šo cilvēces traģēdiju nedrīkst aizmirst.

Lai 2008. gadā Eiropas Parlaments varētu pieņemt deklarāciju, bija nepieciešams savākt vismaz 50% deputātu parakstus. Tas nebija viegls uzdevums, taču deklarācijas autoriem – Inesei Vaiderei, Kristoferam Bīzlijam, Mariannai Miko, Zitai Gurmai un Aleksandram Alvaro – izdevās iegūt pārliecinošu atbalstu.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Ir svarīgi, ka mēs pieminam šos notikumus visas Eiropas Savienības mērogā. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet Padomju režīma asinsdarbi – noklusēti. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Otrais Pasaules karš, nedrīkstam aizmirst par tiem, gandrīz 20 miljoniem cilvēku, kuri cieta no staļinisma režīma bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs.”

“Vēstures posmu, kuram gāja cauri Austrumeiropas valstis, Eiropai ir jāskatās ar vienotu izpratni, nosodot PSRS un, it īpaši, Staļina laikā veiktos noziegumus. Vēsture apliecina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav bijis kavēklis Krievijas impēriskajiem nolūkiem. Arī šodien, 73 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un 28 gadus pēc PSRS sabrukuma, pavisam tuvu redzam karadarbību un iesaldētus konfliktus. Nupat tika atzīmēti desmit gadi kopš Krievijas-Gruzijas kara, joprojām ir okupēta daļa Ukrainas teritorijas un to nedrīkstam aizmirst. Uzskatu, ka gan Latvijas un Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības prioritātei jābūt savu robežu stiprināšana,” uzsver I. Vaidere.

Lai veicinātu visas Eiropas un arī pasaules izpratni par notikumiem Baltijas valstīs, Inese Vaidere pārliecināja Eiropas Parlamentu atbalstīt dokumentālās filmas "Padomju stāsts" tapšanu. “Daudzi mani kolēģi atzina, ka kaut kam tādam ir grūti noticēt. Tas tikai parādīja, cik maz Eiropas iedzīvotāju ir informēti par to, kas notika viņiem tieši blakus. Tā ir kļūda, kura mums bija jālabo un joprojām tas jādara, skaļi un skaidri, runājot par to, ko tieši mūsu valstij un katram tās iedzīvotājām nozīmēja staļinisma periods,” pauž I. Vaidere.

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs
E-pasts: [email protected]
Telefons: 26073167