30.05.2018

30. maijā, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja pozīciju ES daudzgadu budžetam 2021.- 2027. Tā ir vienīgās tautas vēlētās ES institūcijas pirmā reakcija uz Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mēneša sākumā.

EP Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP frakcija) atzīst: “Mēs esam vīlušies, ka Eiropā tik nozīmīgajai lauksaimniecības nozarei tiek piedāvāts līdzekļu samazinājums. Šobrīd kopējā lauksaimniecības politika veido 40% no ES budžeta jeb 59 miljardus eiro ik gadu.

Komisija piedāvā to samazināt par 5%, tomēr Parlaments ir veicis savus aprēķinus un ir secinājis, ka patiesībā samazinājums ir pat 15%. Tas ir nesamērīgi daudz.” Deputāte arī skaidro, ka skaitļi, kurus EK piedāvā savā daudzgadu budžeta priekšlikumā, ne vienmēr ietver inflāciju un Lielbritānijas iemaksu iztrūkumu, kā arī skaitļu uzlabošanas nolūkā budžetā ietverta attīstības palīdzība trešajām valstīm. “Tāpēc Eiropas Parlamentā esam izteikuši akūtu vajadzību pēc tehniskām sanāksmēm ar Eiropas Komisiju, kurās mūsu rīcībā esošie skaitļi tiktu analizēti, lai mēs nesalīdzinātu, piemēram, ābolus ar kartupeļiem”.

“Samazinājums lauksaimniecībā, diemžēl, skars visu Eiropu. Tomēr, starp zaudētājiem ir arī ieguvēji, un tie būs Baltijas lauksaimnieki, jo mūsu tiešmaksājumi, visticamāk, varētu pieaugt pat par 13,6 %. Uzskatu to par pašsaprotamu, jo Latvijas lauksaimnieki līdz šim ir saņēmuši stipri mazāk nekā to kolēģi Itālijā vai Francijā. Esmu personīgi iestājusies arī par finansējuma “griestu uzlikšanu” lielajām saimniecībām ES, tādējādi atbalstot mazos un vidējos lauksaimniekus. Tas ir īpaši svarīgi, jo mazie lauksaimnieki veido aptuveni 40% no Eiropas lauku saimniecībām, taču saņem tikai 8% subsīdiju. Precīzu metodoloģiju par tiešmaksājumu aprēķiniem mēs sagaidām no Komisijas jau rīt,” norāda Inese Vaidere.
1. jūnijā EK prezentēs detalizētu priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku 2021.- 2027. gadam. Tas ir pavaddokuments ES vispārējam daudzgadu budžetam. Šādi priekšlikumi citām nozarēm ir sagaidāmi vēlāk jūnijā.