Inese Vaidere

Jauns gads ir kā jauns atspēriena punkts nākotnei. Lai gadumijas laika iedvesma rada drosmi un veiksmi ikkatram, veidojot plaukstošu Latviju!

Inese Vaidere, 2018. gada 11. decembrī

Pēdējā desmitgade Eiropas Savienībai nav bijusi viegla. Pēc eiro ieviešanas, Savienības iekšējo brīvību paplašināšanās, jauno Austrumeiropas dalībvalstu pievienošanās sākās periods, kurā dažkārt nācās atbildēt uz jautājumu – vai Eiropas Savienība ir spējīga izturēt smagus pārbaudījumus? Vispirms Grieķijas ekonomiskā krīze, kas iesākās 2009. gada beigās, tad Brexit balsojums 2016. gadā, tagad uzmanības centrā ir nonākusi ES dibinātājvalsts Itālija ar savām ekonomiskajām problēmām un plānotajām metodēm, kā tās risināt.

Neskatoties uz daudzām pesimistiskām prognozēm, Grieķijas krīzi var uzskatīt par daļēji atrisinātu vai vismaz apslāpētu –  tās iekšzemes kopprodukts ir atgriezies izaugsmes fāzē, budžeta deficīts un ārējās tirdzniecības bilance ir normas robežās, tāpat kā pārējie valsts makroekonomiskie rādītāji. Ja Grieķijas valdība turpinās iesākto kursu uz ekonomikas stabilizāciju un strukturālajām pārmaiņām, nenovirzoties uz populisma takas,  tad tās ekonomiku var sagaidīt stabilitāte un tā vairs nebūs ES “sāpju bērns”.

Lielbritānijas, vienas no lielākajām ES donorvalstīm, lēmums pamest ES, protams, ir sāpīgs notikums. Tomēr neskatoties uz Brexit sarunu iznākumu, tas nebūs liktenīgs Savienības pastāvēšanai. Pirmkārt, Lielbritānija nav eirozonas valsts. Otrkārt, Lielbritānijai pašai ES tirgus ir vajadzīgs vairāk nekā tās tirgus Eiropas Savienībai, jo šīs valsts tirgus, kā zināms, ir apmēram desmit reizes mazāks par ES tirgu. Abas puses saglabās ekonomiskās un cita veida saites arī turpmāk.

Itālijas nozīme ES ir daudz lielāka – tā ir trešā lielākā eirozonas valsts, un daudzi eksperti uzskata, ka Itālijas izstāšanās no eirozonas varētu nozīmēt ne tikai eiro, bet arī visas ES beigas. Kādas tad īsti ir Itālijas ekonomiskās problēmas?

Itālijai ir spēcīga ekonomika ne tikai ES, bet visas pasaules kontekstā: tā ir astotā lielākā pasaules ekonomika un otrais lielākais rūpniecības produkcijas ražotājs ES ar diversificētu un spēcīgu eksportu (vairāk nekā 30% no nacionālā kopprodukta), kas nodrošina pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci. Itālijai ir arī spēcīga lauksaimniecība (lielākais vīna ražotājs pasaulē), attīstīta tūrisma pakalpojumu industrija un lielākais luksusa preču ražošanas sektors Eiropā. Tas viss nodrošina vienu no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē, skatoties pēc tautas attīstības indeksa (Human Development Index). Itālijai ir trešās lielākās zelta rezerves pasaulē, tā ir ES donorvalsts, un tiek lēsts, ka tur uzkrātas ļoti nozīmīgas privātās bagātības.

Neskatoties uz Itālijas tautsaimniecības panākumiem, tai pēdējā laikā ir ievērojamas ekonomiskās problēmas. Itālijai ir viens no lielākiem valsts parādiem pasaulē – ap 132% no iekšzemes kopprodukta. Tiesa, liela daļa no tiem tika uzkrāta, sākot jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Salīdzinājumam – Grieķijas valsts parāds 2009. gada beigās bija 180% no iekšzemes kopprodukta.

Pēdējā desmitgadē Itālijā ir kritusies produktivitāte, un ekonomikas izaugsmes tempi ir palēninājušies. Banku sektors ir vājš un nomocīts ar sliktiem kredītiem. Oficiālais bezdarbs ir virs 10%, valstī ir milzīga dzīves līmeņu atšķirība starp dienvidu un ziemeļu apgabaliem. Itālija ievērojami cieta no 2008. gadā iesākušās globālās krīzes (ekonomika saruka par gandrīz 7%), un tās pilsoņu vidū valda liela neuzticība valsts pārvaldei. Visi minētie fakti noveda pie loģiska vēlēšanu iznākuma šā gada martā, kad ar populistisku un neizpildāmu solījumu palīdzību pie varas nokļuva Pieczvaigžņu kustība un Ziemeļu līga, kurām nav pieredzes valsts vadīšanā, turklāt abu programmas ir vai gluži no pretēja spektra.

Jaunās Itālijas valdības pirmais nopietnais izaicinājums ir 2019. gada budžets, kas bija jāsastāda, ņemot vērā pirmsvēlēšanu solījumus. Lai arī daļa no neizpildāmajiem un utopiskajiem solījumiem budžeta veidošanas procesā tika atmesti, daļu no tēriņus palielinošiem solījumiem jaunā Itālijas valdība budžeta projektā, kas tika apstiprināts valdībā septembra beigās, tomēr iekļāva. Ministru kabineta apstiprinātā budžeta deficīts 2,4% ir mazāks par eirozonā atļauto 3% robežu, tomēr šāds deficīts būtu pret jaunajām Fiskālās stabilitātes līguma (FSL) prasībām, kas stājās spēkā 2013.gadā, un palielinātu jau tā milzīgo valsts parādu. FSL izstrādāja kā atbildi uz 2008. gada globālo ekonomikas krīzi. Tas nosaka, ka maksimālajam budžeta deficīta lielumam ir jābūt atkarīgam no ekonomikas cikla, kurā valsts atrodas, paredzot, ka labas ekonomiskas izaugsmes gados deficītam jābūt mazākam, lai to varētu atļauties lielāku tad, kad tas vairāk nepieciešams – stagnācijas vai krīžu gados. Pēc FSL prasībām budžeta deficītam nav jāpārsniedz 0,5%, kas ir maksimālais rādītājs valstīm ar valsts parādu virs 60% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam – Latvijai, kam valsts parāds ir apmēram 40%, maksimālais budžeta deficīts var būt 1%. Līgums paredz, ka valstij ir jāveic valsts parāda samazināšana noteiktā tempā, līdz tas sasniedz 60% no kopprodukta, kā arī dod Eiropas Komisijai lielas pilnvaras Līguma prasību ievērošanas nodrošināšanai, ieskaitot pārmērīga deficīta procedūras uzsākšanu pret valsti, kas var beigties ar nopietnām finansiālām sankcijām. Kā jau varēja sagaidīt, Eiropas Komisija noraidīja Itālijas budžeta piedāvājumu un aicināja to pārstrādāt. Komisijai ir arī šaubas par itāļu makroekonomisko prognožu pieņēmumiem – pēc tās aprēķiniem patiesais budžeta deficīts pie pašreizējām projekcijām varētu būt 2,9% – ļoti tuvu 3% robežai.

Itāļu pirmā reakcija uz EK kritiku un piedāvājumu bija krasi negatīva. Tas izraisīja strauju Itālijas biržas indeksu kritumu un Itālijas obligāciju likmju pieaugumu. Izskatās, ka Itālijas puses atbildes pamatā ir tīri politiski apsvērumi, jo Itālijas valdība saprot, ka cīnīties ar ES noteikumiem, kuriem paši ir piekrituši, nav produktīvi. Pieczvaigžņu kustība ar tās līderi Di Maio veidoja valdību kā vadošā partija, jo vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu – 32,2%, kamēr tās partneris Ziemeļu līga – tikai 17,7%. Tomēr pateicoties tās līdera Salvini pretimigrācijas retorikai, atbalsts Ziemeļu līgai ir pieaudzis līdz 32%, kamēr atbalsts Pieczvaigžņu kustībai sarucis līdz  29%. Līdz ar to Di Maio, kas ieņem ekonomiskās attīstības ministra amatu, ir spiests ieņemt radikālu pozīciju, lai viņa partija vēl vairāk nezaudētu vēlētāju atbalstu.

Arī ES nesteidzas ar pārmērīga deficīta procedūras uzsākšanu Itālijai. Pirmkārt, jau pati Savienība tika izveidota, lai sekmētu dalībvalstu ekonomisko un sociālo izaugsmi, nevis bremzētu tās ar sankciju ieviešanu. Tās būtu jāpiemēro tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Otrkārt, sankciju ieviešana palīdzētu eiroskeptiskajiem spēkiem nākošā gada Eiroparlamenta vēlēšanās. Un treškārt, procedūra būtu vēl jāapstiprina Eiropas Padomei, un nav zināms, kā tas beigtos.

Eiropas Savienības un Itālijas strīdā ES spēcīgs sabiedrotais ir brīvais tirgus. Šajā situācijā tirgus spēki nepārprotami norāda, ka taisnība ir ES pusē un Itālijai ir jāpārstrādā savs budžets.

Kopš 27. septembra Itālijas valdības paziņojuma par budžeta plāniem Milānas akciju tirgus indekss ir samazinājies par apmēram 13%, jo ārvalstu investori pamet Itālijas tirgu. Valdības 10 gadu obligāciju likmes palielinājušās no 2,86% līdz 3,2% – tas nozīmē lielākas pārkreditēšanas izmaksas valdībai un valsts obligāciju cenu kritumu. Tās ir ļoti sliktas ziņas jau tā vājajām Itālijas bankām, jo valsts obligācijas veido 10% no to aktīviem. Savukārt valdība ir finansiāli ļoti atkarīga no bankām, kas pērk tās vērtspapīrus. Angļu laikraksts Independent ļoti precīzi raksturojis šo atkarību: “Itāļu bankas un valsts kase ir kā divi piedzērušies milži, kas atbalsta viens otru, un ko nedalāmi saista savstarpējais vājums. Ja krīzes stunda pienāks, abi kopā vienlaicīgi kritīs”.

Abas kredītreitingu aģentūras Standard&Poor’s un Moody’s jau oktobrī samazināja Itālijas kredītreitingu. Pēc Moody’s metodikas tās reitings ir Baa3, kas ir tikai viens līmenis virs “augsta riska vērtspapīru” statusa un trīs līmeņus zemāks par Latvijas reitingu A3.

Neskatoties uz pēdējā laika konfrontācijām, Itālijas sabiedrība tomēr novērtē valsts dalību ES un sabiedrības aptaujas rāda, ka tā nevēlas izstāties ne no ES, ne no eirozonas. Ir svarīgi saprast, ka Grieķija bija pietiekoši maza, lai to varētu glābt, bet Itālija ir pārāk liela, lai bankrotētu, un arī pārāk liela, lai to varētu glābt no malas.  Cerēsim, ka Itālijas vadītāji saprot situācijas nopietnību un neizvēlēsies ceļu, kas būs ļoti slikts gan pašu valstij, gan visai ES, un ka risinājums tiks atrasts.

Prof. Inese Vaidere,
Eiropas Parlamenta deputāte

Teorija vēsta, ka ekonomiskā attīstība notiek cikliski – straujākas ekonomiskās attīstības periodiem nenovēršami seko recesija, no kuras nav iespējams izvairīties, lai arī kādi ekonomiskās politikas instrumenti tiktu lietoti. Pēdējā nopietnā pasaules ekonomiskā krīze sākās 2008. gadā. Tās pirmsākumi bija meklējami ASV, kur nesamērīgā un neracionālā nekustamo īpašumu kreditēšana noveda pie tirgus burbuļa veidošanās un pārsprāgšanas. Šo procesu ekonomiskās, politiskās un sociālās sekas izjuta visā pasaulē.

Iepriekšējo krīzi pasaules lielāko valstu ekonomiskās politikas veidotājiem izdevās pārvarēt ar salīdzinoši nelieliem zaudējumiem. To centrālās bankas uzsāka apjomīgu vērtspapīru iepirkšanu, pārpludinot tautsaimniecības ar naudu, kas veicināja patēriņu un stimulēja uzņēmumus palielināt ražošanu. Rezultāts - jau kādu laiku globālo ekonomisko krīzi var uzskatīt par pārvarētu. Vēl jo vairāk, šoruden Dow Jones akciju indekss sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Tomēr vairākas pazīmes liecina, ka jauna ekonomiskā krīze varētu nebūt nemaz tik tālu. Kādi varētu būt tās cēloņi, un cik lielā mērā Latvija ir gatava jauniem ekonomikas satricinājumiem?

Ir vērts atzīmēt, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika, piemēram, nodokļu samazināšanas jomā, ir ievērojami stimulējusi ASV tautsaimniecību – tās nacionālais kopprodukts pieaug par vairāk nekā 4% gadā, bezdarbs ir rekordzemā līmenī. Lai šādos apstākļos izvairītos no inflācijas pieauguma un ekonomikas pārkaršanas, ASV Federālo rezervju sistēma, kā dēvē tās centrālo banku, pēdējos gados jau vairākkārt ir palielinājusi diskonta likmi aizdevumiem ASV dolāros. Tas nozīmē, ka banku kredīti kļūst dārgāki un līdz ar to klientiem grūtāk pieejami. Pieaugošas globalizācijas apstākļos tas ietekmē ne tikai ASV, bet arī visas pasaules finanšu tirgus un tautsaimniecības, ņemot vērā, ka ASV dolārs joprojām ir galvenā starptautisko norēķinu valūta, kurā tiek glabātas arī valstu rezerves.

Tomēr atšķirībā no veiksmīgās un koordinētās sadarbības iepriekšējās krīzes laikā, citi lielie pasaules monetārās politikas spēlētāji - Eiropas, Japānas un Ķīnas Centrālās bankas - pagaidām nav sekojuši ASV monetārajai politikai. ASV procentu likmju pieaugumam nav sekojušas arī citu lielāko valstu centrālo banku procentu likmes. Šobrīd ASV diskonta likme jau ir sasniegusi 2,75%, kamēr lielākajā daļā pārējo attīstīto valstu tā ir tuvu nullei. Tas ir izraisījis dolāra vērtības nostiprināšanos, it sevišķi attiecībā pret ekonomiski mazāk attīstīto valstu valūtām. Līdz ar to rodas problēmas atmaksāt parādus, kas iegūti ASV dolāros, jo par vienu vietējās valūtas vienību tagad var nopirkt mazāk dolāru. Turcija, Argentīna, Pakistāna un citas salīdzinoši lielās valstis jau piedzīvo finanšu problēmas, ko izraisījis ASV dolāra vērtības kāpums. Ņemot vērā šādu valstu aizvien pieaugošo īpatsvaru pasaules ekonomikā, kas pēc dažiem aprēķiniem jau sasniedz 60% pēc pirktspējas paritātes, recesija tajās var ietekmēt arī attīstītās valstis, ieskaitot ASV.

Iespējamo ekonomisko krīzi var izraisīt arī politiskie satricinājumi un lēmumi. Piemēram, plašāks Ķīnas un ASV tirdzniecības karš, Itālijas budžeta epopeja, Eiropas Savienības iekšējās problēmas un citi faktori. Mācoties no pēdējās finanšu krīzes, lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu ir mainīts finanšu sektora regulējums. Tas ir kļuvis striktāks, un problēmu gadījumā zaudējumi gulsies uz akcionāru un investoru pleciem, nevis nodokļu maksātājiem. Tas liks lēmumus rūpīgāk pārdomāt, izvairoties no nepamatota riska.

Procentu likmju samazināšana, kas pēdējās desmitgadēs bijis populārākais instruments, vienkārši nav iespējama, jo eirozonā un Japānā jau šobrīd procentu likmes ir tuvas nullei. Arī ASV pašreizējā 2,75% refinansēšanas likme nedod lielas iespējas šai politikai. Turklāt ilgāka laika pētījumi liecina, ka refinansēšanas likmes samazināšana devusi vēlamo efektu tikai tad, ja tā ir tikusi samazināta par apmēram 5%. Izskatās, ka arī centrālo banku vērtspapīru iepirkšanas programma ir izsmēlusi savu potenciālu un vairs nedotu vēlamo efektu. Pie tam vērtspapīru iepirkšanas opozicionāri jau tagad norāda uz šīs politikas negatīvajiem blakus efektiem - tirgus izkropļošanu un dažādu aktīvu cenu strauju pieaugumu, kas rodas no palielināta naudas daudzuma apritē. Arī fiskālās stimulācijas iespējas (valsts budžeta izdevumu palielināšana) potenciālas krīzes gadījumā izskatās ierobežotas, it sevišķi eirozonā, kur ir strikti ierobežojumi budžeta deficīta lielumam. Savukārt ASV budžeta deficīts jau pašlaik ir ap 4%.

Kopumā izskatās, ka pasaules ekonomika nav pārāk gatava potenciālās krīzes pārvarēšanai. Šobrīd politiskā situācija daudzās valstīs ir vērsta uz iekšējo problēmu risināšanu, atstājot starptautisko sadarbību otrajā plānā. Ir bažas, ka krīzes situācijā valstis centīsies risināt savas ekonomiskās un politiskās problēmas uz citu rēķina.

Kā potenciālā ekonomiskā krīze varētu atsaukties uz Latviju? Noteiktas atbildes uz šo jautājumu pagaidām nav, jo nevaram precīzi prognozēt ne krīzes laiku, ne apjomu, ne paredzamo ietekmi. Tomēr varam teikt, ka šobrīd valsts ir daudz labāk sagatavota potenciālai ekonomiskajai krīzei nekā tas bija 2008. gadā. Pirmkārt, Latvija ir pievienojusies eirozonai, kas faktiski izslēdz iespēju valūtas straujām svārstībām, kādas bieži novērojamas nelielām valstīm ar vietējo valūtu. Otrkārt, Latvija ir viena no retajām valstīm pat Eiropas Savienībā, kas konsekventi ir ievērojusi fiskālo disciplīnu. Līdz ar to krīzes situācijā mums būtu „fiskālais spilvens” - iespēja palielināt budžeta izdevumus ekonomikas stimulēšanai. Protams, no šī aspekta svarīgi, lai nākamā gada budžets būtu pēc iespējas sabalansēts. Arī Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī ir palielinājies par 4,7 %, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES un nākotnē ļaus fiskālo telpu palielināt. Treškārt, šobrīd Latvijai ir daudz diversificētāka ekonomikas struktūra, kas balstīta uz eksportu. Valstī ir zems tekošā konta deficīts un pagaidām nav nekustamā īpašuma burbuļa pazīmju, kaut gan kreditēšana notiek visai raiti. Ceturtkārt, esam veikuši banku sektora attīrīšanās procesu, atsakoties no pārāk riskantā ārvalstu klientu segmenta. Šobrīd iekšējo depozītu īpatsvars sasniedz 80%, bet ES izcelsmes depozīti veido ap 10%. Līdz ar to trešo valstu depozītu apjoms ir vairs tikai ap 10%. Kā valsts varam būt kopumā apmierināti ar pašu paveikto ekonomikas stabilizācijā. Būdami neliela, atvērta ekonomika mēs nespējam apturēt globālo krīžu izplatīšanos, un situācijā, kad daudzas nozares ir balstītas uz eksportu, saskatāms riska elements, ja ārvalstu partneru situācija pasliktinātos. Tomēr paši esam mācījušies no pagātnes kļūdām un līdz ar to varam cerēt, ka jaunām krīzēm esam gatavi daudz labākā situācijā.

Liels prieks, ka izdevās uz Briseli atvest izstādi "Latvijas gadsimts", kura šonedēļ tika atklāta Eiropas Parlamentā. Izstādes atklāšanā klāt bija Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajani, Parlamenta viceprezidenti Mairead McGuinness MEP un Fabio Massimo Castaldo, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve ES ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Sanita Pavļuta-Deslandes un citi.

Uz Eiropas Parlamentu biju uzaicinājusi arī Ilze Strēle un Ginta Zaumane, kuras ir apkopojušas tuvu pie 150 stāstiem par to, kā latviešu tautastērps dzīvo šodien - Mans Tautastērps.

Īpašs paldies arī mūsu brāļiem lietuviešiem - Petras Austrevičius un Bronis Ropė, kuri sveica Latvijas simtgadē īpaši silti un mīļi. Ačiū! Paldies!

Inese Vaidere
Eiropas Parlamenta deputāte

22. novembrī Eiropas Parlamentā (EP), Briselē, pēc EP deputātes Ineses Vaideres iniciatīvas tika demonstrēta režisores Annas Vidulejas filma Homo Novus, uz kuru ieradās vairāk nekā 300 skatītāju.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: “Esmu gandarīta par kupli apmeklēto pasākumu Eiropas Parlamentā. Filma Homo Novus mani ļoti uzrunā, jo filmas darbība notiek laikā, kad Latvija bija nesen dibināta. Tolaik Latvija divdesmit gados bija paspējusi izdarīt to, ko reti kura nācija spēja. Mēs bijām viena no attīstītākajām tā laika Eiropas valstīm. Esmu laimīga par to, ka es varu parādīt, ka Latvija, ar diviem miljoniem iedzīvotāju, ir kultūras lielvalsts.”

Uz filmas Homo Novus demonstrēšanu Eiropas Parlamentā bija ieradušies aktieri Gundars Āboliņš, Imants Strads un Kaspars Zvīgulis, kā arī producents Jānis Kalējs, kuri klātesošos iepazīstināja ar filmas tapšanas procesu.

Aktieris Gundars Āboliņš: “Tik daudz skatītājus Briselē es vēl nebiju piedzīvojis.
Man ir prieks, ka mums ir ar ko sevi prezentēt starptautiskā līmenī, un šī filma ir
tiešām tā vērta.”

Pēc Anšlava Eglīša romāna Homo Novus motīviem veidotā filma ar smaidu skatās uz kaislībām 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē. Filmas Homo Novus pirmizrāde Latvijā notika 2018. gada 16. septembrī.

Pēc EP deputātes Ineses Vaideres iniciatīvas Eiropas Parlamentā ir demonstrētas tādas filmas kā Sapņu komanda 1935, Padomju stāsts, Segvārds Vientulis un tagad arī Homo Novus.

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs
E-pasts: Inese.Vaidere-office@europarl.europa.eu
Telefons: 26073167

Lai Latvijas simtgade vieno latviešus, dodot mums drosmi un spēku vareniem darbiem!
Dievs, svētī Latviju!

Prof. Inese Vaidere
Eiropas Parlamenta deputāte

Šodien Eiropas Parlaments ar lielu vairākumu Strasbūrā apstiprināja €17,7 milj. finansējuma piešķiršanu Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2017. gada plūdu seku likvidēšanai. Par līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Parlamenta atbildīgā ir ETP frakcijas deputāte Inese Vaidere.

Ziņojuma autore par finansējuma piešķiršanu Latvijai no ES budžeta: “Esmu ļoti gandarīta, ka esam sadzirdēti un ir izdevies panākt tik nozīmīgu atbalstu. Nu jau arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir labi informētas, ka pērnā gada plūdos Latvija ir cietusi ievērojamus zaudējumus, kas sastāda līdz pat €380 miljoniem, kas mums ir ārkārtīgi daudz. Tas ir gandrīz divreiz vairāk par pieteikšanās minimuma griestiem. Visi aprēķinātie zaudējumi ietver gan bojājumus infrastruktūrai, gan zaudējumus lauksaimniekiem un pašvaldībām. No ES Solidaritātes fonda mēs varam pieprasīt atbalstu tikai infrastruktūras objektu atjaunošanai. Līdz ar to piešķirtais atbalsts pārsvarā būs virzīts uz bojāto hidrotehnisko būvju meliorācijas sistēmu, piemēram, Lubānas dambja un ceļu infrastruktūras atjaunošanu”.

2017. gada augustā, septembrī un oktobrī Latviju skāra ilgstoši un intensīvi nokrišņu periodi, kas izraisīja plūdus visā valstī, it īpaši Latgales reģionā. Plūdi iznīcināja ražu un izraisīja plašus bojājumus ūdens kanāliem, kanalizācijas sistēmām, pieslēgtajām ūdens attīrīšanas iekārtām, lauksaimnieku platībām, kā arī ceļu infrastruktūrai. Atbalsts ir paredzēts, lai palīdzētu novērst šos plūdu radītos zaudējumus.

Pēc Eiropas Parlamenta balsojuma seko Eiropas Komisijas lēmums par līdzekļu piešķiršanu. Tiklīdz tie Latvijai būs pieejami, šie līdzekļi ir obligāti jāizlieto 18 mēnešu laikā. Visticamāk finansējums Latvijai būs pieejams jau šī gada decembrī, un ir paredzēts to izlietot plūdu skarto meliorācijas sistēmu sakārtošanai.

Drosme un dzimtenes mīlestība deva spēku mūsu karavīriem 1919. gada 11. novembrī izcīnīt brīvu Latviju. Neskatoties uz Bermonta karaspēka ievērojamo pārsvaru gan skaitliskajā, gan tehniskajā ziņā, Latvijas armija spēja uzveikt pretinieku un atbrīvot Latviju.

Atcerēsimies un godināsim Latvijas brīvības cīņu varoņus, bez kuriem Latvijas valsts, iespējams, šodien nepastāvētu.

Šonedēļ Latvijas Okupācijas izpētes biedrībai (LOIB) apritēja deviņi gadi, kuru laikā esam paveikuši ļoti daudz Latvijai nozīmīgus darbus, kā, piemēram, izdota grāmata “Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā”, kurā apkopoti vairāku pētnieku fakti un skaitļi par PSRS nodarītajiem zaudējumiem Baltijas valstīs.

Par godu šai devītajai gadadienai tikāmies biedrības Konsultatīvās padomes paplašinātajā sēdē, kurā pārrunājām līdzšinējo LOIB darbību, nākotnes plānus un iecerētos darbus, apspriedām aktualitātes, kā arī nosvinējām panākumus un nozīmīgo biedrības gadadienu.

Esmu patiesi gandarīta par paveikto un zinu, ka ar aizrautību turpināsim LOIB darbību!

Sirsnīgi sveicu savu biedrību - Rīgas Latviešu biedrību - 150 gadu jubilejā!

Par godu jubilejai šovakar izskanēja viens no pēdējā laika izcilākajiem koncertiem, kas ilga ap trīs stundām, bet, pateicoties muzikālajam baudījumam, to varētu klausīties arī krietni ilgāk. Novēlu Rīgas Latviešu biedrībai saules mūžu un arī turpmāk būt par kultūras nesēju!

Foto no jubilejas pasākuma.

Kopā ar Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāju Gunti Gailīti.

Kad ēdīsim un dzīvosim tāpat kā Rietumeiropā? Vai struktūrfondi būs pieejami arī turpmāk? Kā varam veicināt uzņēmējdarbību Latvijā?

26. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā, Raunas ielā 1, Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere aicina iedzīvotājus uz tikšanos un diskusiju par Latvijas un Eiropas Savienības nākotni.

Šis gads Eiropas Savienībā (ES) ir nesis virkni svarīgu notikumu. To vidū ir jāmin Apvienotās Karalistes izstāšanās process no ES, jaunais daudzgadu budžets, sankcijas pret Krieviju un citi. Šie notikumi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienu, tādēļ ir svarīgi, lai tie tiktu skaidroti.

“Pieņemtie lēmumi un apspriestie temati Eiropas Parlamentā lielākoties ir sarežģīti un apjomīgi. Es to uztveru kā savu pienākumu skaidrot iedzīvotājiem šos sarežģītos jautājumus – kā tie ietekmēs dzīvi Latvijā un Eiropā,” uzsver Inese Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere šogad ir strādājusi pie vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem problēmu risinājumiem. Viens no tiem ir pārtikas preču divējādās kvalitātes izskaušana Eiropas Savienībā, kas pārtrauks austrumeiropiešu patērētāju diskrimināciju, jo vienāda marķējuma produktiem visā Eiropas Savienībā būs jābūt vienādas kvalitātes.

Uz diskusiju aicināti visi interesenti!

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs
E-pasts: Inese.Vaidere-office@europarl.europa.eu
Telefons: 26073167

Lai veicinātu jauniešu interesi un izpratni par Latvijas vēstures līkločiem, Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere jau otro reizi izsludina konkursu 10.-12. klašu skolēniem - „100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki”. Konkursa mērķis ir apzināt un apkopot stāstus, kas atklātu skolēnu dzimto vietu vēl neatklāto vēsturi. Konkursa uzvarētājiem būs iespēja doties ceļojumā uz Briseli un viesoties pie Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres.

Nefiksētās vēstures liecības aiziet līdz ar vēstures lieciniekiem. Fakti, notikumi un liecības, ko zina stāstīt vecāki, vecvecāki, radinieki, kaimiņi un citi, kas var atklāt vēl neatklātus stāstus par savas dzimtās vietas - mājas, ielas, pilsētas, novada - vēsturi un to, kā dažādi notikumi ietekmējuši līdzcilvēku likteņus vai ikdienu. Īpašu uzmanību skolēni tiek mudināti pievērst sadzīvei un īpatnībām, kas raksturo cilvēku dzīvi konkrētajā laika periodā. Forma, kādā stāstīt par savu dzimto apkārtni un līdzcilvēkiem ir katra konkursa dalībnieka paša ziņā – tas var būt apraksts, video filma, prezentācija, plakāts vai arī kas cits.

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte:
“Ņemot vērā lielo atsaucību pirmajā konkursā, kad tika iesūtīti pussimts darbu nolēmu, ka ir nepieciešams izsludināt konkursu atkāroti, jo ir tik daudz neatklātu, bet vēsturei nozīmīgu stāstu par Latviju. Pirmā konkursa darbos pamanīju, ka jaunieši ar patiesu interesi pēta un atklāj par savu vecvecāku, radinieku un skolotāju pagātni. Radītie darbi – īsfilmas, intervijas un esejas kalpo kā īpašs stāsts par pagātni attiecīgajā novadā, un ir patiesi noderīgs materiāls novadu muzejiem,” atklāj I. Vaidere.

Dalība konkursā var kalpot par skolu projektu nedēļas galveno aktivitāti, turklāt oriģināli un kvalitatīvi izstrādāti darbi bagātinās vietējo skolu, pilsētu muzeju un novadpētniecības centru vēstures materiālu kopumu.

Konkurss norisināsies no 2018. gada 10. oktobra līdz 2018. gada 10. decembrim. Dalībniekiem darbi jāiesniedz, sūtot tos uz e-pastu:
inese.vaidere-office@europarl.europa.eu. Konkursa žūrija noteiks labākos darbus un to autorus aicinās uz fināla pasākumu Rīgā. Finālistu saraksts tiks publicēts arī Eiropas Parlamenta deputātes Ineses Vaideres mājaslapā http://www.inese-vaidere.lv/ sadaļā
Aktualitātes, kur būs pieejams arī konkursa detalizēts nolikums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

Pasākuma plakāta drukas versiju var lejuplādēt šeit.

Video sižets par pirmā konkursa darbiem un fināla pasākumu:

Papildu informācija
Beate Barkāne
Projekta koordinatore
Mob. tel.: +371 26073167
E-pasts: inese.vaidere-office@europarl.europa.eu

Konkursa nolikumu lejupielādē šeit.
Vairāk informācija par konkursu - šeit.

Jau otro reizi, ievērojot lielo atsaucību pirmajā konkursā, Eiropas Parlamenta deputāte
Prof. Inese Vaidere aicina visu Latvijas skolu 10.-12. klašu skolēnus piedalīties par godu Latvijas valsts simtgadei rīkotajā konkursā
„100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki”
Radi, uzzini, apkopo un viesojies Briselē pie Eiropas Parlamenta deputātes
Prof. Ineses Vaideres!

Konkursa nolikums

Kā agrāk izskatījās tavs dzimtais novads, pilsēta, iela vai mājas? Kādus ēdienus latvieši lika galdā, atzīmējot dažādus godus? Kādu apģērbu izvēlējās ikdienā un svētku reizēs? Kā dzīvoja cilvēki, kāda bija viņu ikdiena?

MĒRĶIS UN VEICAMAIS UZDEVUMS
Aicinām skolēnus izpētīt vēl nezināmo, neatklāto, dažkārt ļoti personīgo vēsturi, kas saistās ar skolēna dzimto vietu un to pasniegt radošā veidā.

Uzklausot vecākus, vecvecākus, radiniekus, kaimiņus, skolotājus un visus, kuri var sniegt interesantu, noderīgu informāciju, uzzināt un apkopot stāstus par savas dzimtās vietas: mājas, ielas, pilsētas un līdzcilvēku vēsturi. Skolēni savos darbos ir aicināti ietvert arī šķietami vienkāršas, ikdienišķas sadzīves ainas, kas raksturo cilvēku dzīvi konkrētajā laika periodā.

Svinot Latvijas simtgadi un arī turpmāk, jāveicina jauniešu interesi par savas dzimtās vietas vēsturi un cilvēku dzīvi. Tā visbiežāk neatspoguļojas valsts oficiālajā vēsturē, bet nenoliedzami ir neatņemama tās sastāvdaļa.

ĪSTENOŠANAS LAIKS
No 2018. gada 10. oktobra līdz 2018. gada 10. decembrim.

KONKURSA NOTEIKUMI:
1. Dalībnieki - 10.-12. klašu skolēni, kuri pārstāv kādu no Latvijas vispārizglītojošajām vai speciālajām izglītības iestādēm;
2. Darbu izstrādā individuāli vai grupās līdz trim cilvēkiem;
Formāts, kādā var apkopot iegūto informāciju, var būt dažāds: apraksts, video, fotogrāfijas, prezentācija, plakāts vai citi formāti.
→ Veidojot video, ir jāiekļaujas laika apjomā līdz 10 minūtēm, kā arī, kopā ar video failu, ir jānosūta video satura teksta atšifrējums.
→ Rakstot eseju, apjoms ir, sākot no trijām A4 formāta lapām datorrakstā. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, atstarpe starp rindām – 1,5.

DARBU IESNIEGŠANA
Konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 10. decembrim (ieskaitot), sūtot tos uz e-pastu - inese.vaidere-office@europarl.europa.eu vai nosūtot pa pastu uz adresi Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3 Rīga, LV-1050. Ie-sniedzot darbu, jānorāda sava kontaktinformācija (vārds, uzvārds, tālr. nr.), pārstāvētā izglītības iestāde, klase un pedagogs, kurš ir palīdzējis vai iesaistījies darba tapšanā.

DARBU VĒRTĒŠANA
Žūrija, vērtējot iesūtītos darbus, īpašu uzmanību pievērsīs tādiem aspektiem, kā:
1. Darba oriģinalitāte – vai materiāls iegūts autora personīgo pūliņu rezultātā;
2. Radošums;
3. Valodas izteiksmība un saturiskā bagātība.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA
Konkursa rezultāti tiks paziņoti līdz 2018. gada 20. decembrim, kad žūrija izvēlēsies labākos darbus un to autorus aicinās uz noslēguma pasākumu Rīgā. Ar finālistiem konkursa organizatori sazināsies, izmantojot norādīto kontaktinformāciju. Finālistu saraksts tiks publicēts Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Prof. Ineses Vaideres mājaslapā http://www.inese-vaidere.lv/ sadaļā Aktualitātes, kā arī EP deputātes Prof. Ineses Vaideres facebook.com lapā.

BALVU FONDS
Konkursa uzvarētāji dosies izzinošā divu dienu ceļojumā uz Briseli pie Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres, kā arī saņems citas vērtīgas balvas.

ORGANIZATORI
Eiropas Parlamenta deputātes Prof. Ineses Vaideres birojs

PAPILDINFORMĀCIJA
Beate Barkāne
Projekta koordinatore
Mob. tel.: +371 26073167
E-pasts: inese.vaidere-office@europarl.europa.eu

Sirsnīgi sveicu pedagogus Skolotāju dienā! Šī diena arī man ir ļoti personīga. Vispirms jau tāpēc, ka mani vecāki strādāja skolā. Arī tāpēc, ka skolā es saņēmu daudz uzmanības. Daudz mīļuma un zināšanu no saviem mīļajiem skolotājiem. Arī tas, ka vairāk nekā 40 gadus esmu strādājusi Universitātē, kas zināmā mērā ir skolotāja darbs.

Zinu, ka jūsu darbs ir misija. Novēlu jums radošumu, ļoti jaukus skolēnus un uguntiņu acīs. Es jūs ļoti sirsnīgi sveicu!

Kad ēdīsim un dzīvosim tāpat kā Rietumeiropā? Vai struktūrfondi būs pieejami arī turpmāk? Kas notiks ar mums un aizbraucējiem pēc Brexit?

28. septembrī plkst. 16.00 Kuldīgā, senajā Rātsnamā, Baznīcas ielā 5, Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere aicina ikvienu uz tikšanos un diskusiju par Latvijas un Eiropas Savienības nākotni.

Šis gads Eiropas Savienībā (ES) ir nesis virkni svarīgu notikumu. To vidū ir jāmin Apvienotās Karalistes izstāšanās process no ES, jaunais daudzgadu budžets, sankcijas pret Krieviju un citi. Šie notikumi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju ikdienu, tādēļ ir svarīgi, lai tie tiktu skaidroti.

“Pieņemtie lēmumi un apspriestie temati Eiropas Parlamentā lielākoties ir sarežģīti un apjomīgi. Es to uztveru kā savu pienākumu skaidrot iedzīvotājiem šos sarežģītos jautājumus – kā tie ietekmēs dzīvi Latvijā un Eiropā,” uzsver Inese Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere šogad ir strādājusi pie vairākiem sabiedrībai nozīmīgiem problēmu risinājumiem. Viens no tiem ir pārtikas preču divējādās kvalitātes izskaušana Eiropas Savienībā, kas pārtrauks austrumeiropiešu patērētāju diskrimināciju, jo vienāda marķējuma produktiem visā Eiropas Savienībā būs jābūt vienādas kvalitātes.

Uz diskusiju aicināti visi interesenti!

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs
E-pasts: Inese.Vaidere-office@europarl.europa.eu
Telefons: 26073167

Strasbūra, 2018. gada 13. septembrī

Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē apstiprināja Iekšējā tirgus un patērētāju komitejas ziņojumu par divējādas kvalitātes produktiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Produkti, kuru iepakojums ir identisks, bet saturs un kvalitāte – atšķirīga, vairs nedrīkstēs atrasties veikalu plauktos. Tādā veidā ir panākts, ka Austrumeiropas valstīs novērotā preču kvalitātes atšķirība tiks izskausta.

EP deputāte Inese Vaidere, kura aktīvi strādājusi pie šī ziņojuma tapšanas, ir gandarīta par gala iznākumu: “Esmu pārliecināta, ka jau drīzumā mēs Latvijā varēsim baudīt līdzvērtīgas kvalitātes pārtikas produktus Rietumeiropā nopērkamajiem”.

Deputāte skaidro ziņojumā pausto nostāju: “Eiropā nedrīkst būt diskriminācija, jo visiem patērētājiem ir vienādas tiesības uz piekļuvi augstas kvalitātes precēm. Ja šis princips netiek ievērots, tad var tikt nopietni apdraudēta vienotā tirgus darbība un patērētāju uzticība tam”.

“Nevaram pieņemt, ka dažādas kvalitātes produkti tiek tirgoti ar vienādām preču zīmēm. Tādēļ tas, ko sagaidām no ražotājiem ir pārtraukt maldināt patērētājus. Ja produktam ir vienāds iepakojums, tad arī tā sastāvam ir jābūt tieši tādam pašam,” uzsver I. Vaidere.

Deputāte norāda, ka nepieciešamas arī likumdošanas izmaiņas, jo paļauties vien uz ražotāju godprātību nevar. “Ziņojumā esam iekļāvuši aicinājumu Eiropas Komisijai izmainīt Negodīgas komercprakses direktīvu, pievienojot tajā punktu, kas nosaka, ka produktu reklamēšana kā vienādu dažādās ES dalībvalstīs, kamēr patiesībā sastāvs atšķiras, ir maldinoša komercprakse,” skaidro I. Vaidere.

Jāpiebilst, ka 2017. gadā I. Vaidere panāca 0,8 milj. eiro no Eiropas Savienības budžeta, lai Eiropas Komisija veiktu pētījumu, kas izstrādā metodiku un salīdzina pārtikas produktu kvalitāti dažādās ES valstīs. Pētījuma rezultāti tiek gaidīti līdz gada beigām. Šogad deputāte ir iesniegusi prasību pēc papildus finansējuma 0,7 milj eiro apjomā, lai pētījumu paplašinātu, tajā iekļaujot arī nepārtikas preces, par kuru zemāku kvalitāti nereti ir saņēmusi sūdzības no iedzīvotājiem.

Tiekoties ar cilvēkiem Latvijā, ļoti bieži dzirdu jautājumus par Eiropas Savienību. Kas ir kohēzijas politika? Kas ir reģionālais fonds? Kas ir sociālais fonds? Un galu galā, kas ir daudzgadu budžets?
Es sapratu, ka ir nepieciešams stāstīt par Eiropas Savienību, terminiem un politiskajiem notikumiem, jo ne vienmēr ir viegli saprast birokrātisko valodu, ko mēs lietojam Briselē. Tāpēc es nolēmu veidot tādu kā enciklopēdijas ciklu, kurā es skaidrošu šos terminus. Un, ko tie nozīmē Latvijai.

1. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Kas ir kohēzijas politika?
2. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Kas ir daudzgadu budžets?
3. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā
4. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Eiropas Parlamenta frakcijas
5. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Šengenas zona
6. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Dalībvalstis
7. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Eirozona
8. sērija "Eiropas Savienības vārdnīca" - Vienotais tirgus

Rīgā, 2018. gada 1. septembrī

Mīļo Frank!

Godātie jubilejas viesi – dāmas un kungi!

Mana pirmā - virtuālā - tikšanās ar Tevi, Frank, notika pirms daudziem gadiem, kad “Lauku Avīzē” pamanīju ārkārtīgi trāpīgu komentāru.

Sākot ar pirmo rokās nonākušo rakstu, kļuvu aizrautīga Tavu rakstu lasītāja. Emocijas lasīšanas laikā ir bijušas visdažādākās: no izsaucieniem domās vai skaļi “Nu paskat, cik trāpīgi! Pareizi!” līdz skudriņām, kas skrien pār muguru, asarām acīs un pat skaļiem smiekliem par kādu īpaši asprātīgu frāzi vai salīdzinājumu.

Dārgie viesi, tiem, kas lasījuši Franka rakstus, ir zināms, ka viņam ir fantastiskas, enciklopēdiskas zināšanas.

Franka valoda ir ārkārtīgi bagāta un tēlaina, trāpīgums un precizitāte ir vienkārši apbrīnojami.

Ir gandarījums, ka ar manu atbalstu pirms iepriekšējās lielākās jubilejas tika izdota Franka Gordona grāmata “Publicistika”.  Ar pārliecību varu teikt, ka raksti, kas tajā apkopoti, noder topošajiem žurnālistiem un filologiem kā lieliska praktiskās latviešu rakstu valodas mācību grāmata un, protams, arī vēsturniekiem, politiķiem, filozofiem, sociologiem kā nenovērtējams izziņas materiāls.

Gadu gaitā autors ir izteicis viedokli par praktiski visiem Latvijai, Eiropai un pasaulei svarīgākajiem jautājumiem. Franks ir īstens Latvijas patriots. Grūti iedomāties Latvijas sarežģītās situācijas un vēstures skaidrojumu, ja nebūtu viņa publikāciju. Viņš trāpīgi atmasko Krievijas politiķus un īstenoto kursu, turklāt nevairās nežēlīgi (labā nozīmē) kritizēt arī savus tautas brāļus un māsas.

Franka Gordona publikācijas ir neatsverams palīgs vēstures vienotas izpratnes veidošanā. Autors bija gandarīts, kad 2008. gadā Eiropas Parlaments pieņēma deklarāciju “Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, ko izstrādāju kopā ar vēl četriem citu valstu deputātiem, panākot, ka to ar vairāk nekā 400 parakstiem apstiprināja Eiropas Parlamenta deputātu vairākums, piešķirot deklarācijai likuma spēku. Eiropas Parlamenta lēmums nepatika PSRS tiesiskajai mantiniecei - oficiālajai Krievijai; diemžēl arī dažiem nacistu noziegumu izmeklētājiem. Tam sekojošās Franka publikācijas bija lielisks, nenovērtējams deklarācijas skaidrojums un atbalsts.

Franks Gordons vienmēr ir uzskatījis, ka ir jāizvērtē ne tikai nacistu nodarītais, bet arī komunisma noziegumi. “Komunisma noziegumu pienācīgai izvērtēšanai nedrīkst būt noilguma. Tieši otrādi, zināšanas par šiem asinsdarbiem ir jāatsvaidzina globālā mērogā. (..) Holokausta muzejs (..) Vašingtonā ir vērienīgs un saviļņojošs. Bet vai 100 miljoni komunisma upuru nav pelnījuši vismaz tādu pašu memoriālu?” - teikts 2004. gada publikācijā.

Franks asi vaicā: “Kāpēc holokausts ir visiem zināms un atpazīstams jēdziens, (..) kāpēc kāškrusts kļuvis par biedēkli, kamēr ierosinājums aizliegt sirpja un āmura emblēmu uzduras ietiepīgai neizpratnei?”, parādot, cik liela vēl ir atšķirīgās vēstures izpratnes aiza sabiedrībā.

Franks Gordons ir maksimāli objektīvs, komentējot notikumus pasaulē - ne vien Tuvajos Austrumos, bet arī sarežģītos konfliktus Kosovā, Kalnu Karabahā un citviet. Viņa enciklopēdiskās zināšanas un spēja izsekot vai visām norisēm Krievijā ļauj iegūt pamatotu viedokli par šīs valsts un tās vadītāja Putina politiku un patiesajiem nodomiem, lai pēc sankciju ieviešanas atkal mēģinātu nokļūt “lielo puišu”-  lasi –G7 - pulkā.

Kad tapa filma “Padomju Stāsts” un man bija gods līdzdarboties tās veidošanā un finansēšanā, filmas kopiju kā pašam pirmajam vērtētājam, vēl pirms pirmizrādes Eiropas Parlamentā, nosūtīju Frankam Gordonam - bija nepieciešams dzirdēt viņa kā allaž taisnīgo un kompetento viedokli. Cik liels bija gandarījums par ļoti pozitīvo atsauksmi!

Varbūt atceries, Frank, ka pirmā tikšanās realitātē ar Tevi notika 2008. gadā, simboliskā vietā - Benjamiņu namā. Man bija sajūta, ka tiekos ar dzīvu leģendu. Kopš tā laika ar Franku esam intensīvi “vēstuļu draugi”. Tomēr tikāmies arī personīgi - 2011. gadā Jeruzalemē, Tuvo Austrumu problemātikai veltītā starptautiskā konferencē, bet 2015. gadā - Telavivā.

Zinu, ka Franks ir pirmais, kurš pasaulē izlasa Latvijas jaunumus, jo katru nakti jau 24:00 viņš apsēžas pie sava datora un lasa visas avīzes, kuras Latvijā uz to brīdi ir parādījušās. Šim apskatam ļoti bieži seko arī publicista trāpīgie komentāri, kurus mums ir izdevība un prieks lasīt “Latvijas Avīzes” slejās, “Laikā” un “Brīvajā Latvijā”.

Nezinu otru latviski rakstošu žurnālistu, kurš tik īsi un koncentrēti, ar dažiem trāpīgiem vārdiem varētu izteikt tik dziļas atziņas un filozofiskus secinājumus. Ir, ko mācīties!

Mīļais, Frank! Esmu lepna, ka pazīstu Tevi personīgi, un ka man ir laime sveikt Tevi personīgi šodien. Paldies, ka esi ieradies, lai Tevi varētu apskaut labākie draugi! Lai Tev brīnišķīga šī diena, možs prāts un stipra veselība nākotnē!

Daudz baltu dieniņu!

Tava Inese

Rīgā, 2018. gada 1. septembrī

Video apsveikumu Frankam Gordonam skatieties šeit.

Šodien, 23. augustā aprit desmit gadi kopš Eiropas Parlaments oficiāli pieņēma un izsludināja rakstisku deklarāciju „Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, tādējādi visas Eiropas mērogā tiek nosodīti nacisma un staļinisma noziegumi un pieminēti to upuri.

Deklarācijā Eiropas Parlaments oficiāli nosodīja abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicināja Eiropas Savienības valstu parlamentus pasludināt 23. augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Masu deportācijas un cilvēku iznīcināšana Otrā Pasaules kara laikā skāra teju visas mūsdienu Eiropas Savienības dalībvalstis, tādēļ šo cilvēces traģēdiju nedrīkst aizmirst.

Lai 2008. gadā Eiropas Parlaments varētu pieņemt deklarāciju, bija nepieciešams savākt vismaz 50% deputātu parakstus. Tas nebija viegls uzdevums, taču deklarācijas autoriem – Inesei Vaiderei, Kristoferam Bīzlijam, Mariannai Miko, Zitai Gurmai un Aleksandram Alvaro – izdevās iegūt pārliecinošu atbalstu.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Ir svarīgi, ka mēs pieminam šos notikumus visas Eiropas Savienības mērogā. Pēckara posmā tika nosodīti tikai nacisma noziegumi, bet Padomju režīma asinsdarbi – noklusēti. Mēs nedrīkstam aizmirst, kādu postu Eiropai nesa Otrais Pasaules karš, nedrīkstam aizmirst par tiem, gandrīz 20 miljoniem cilvēku, kuri cieta no staļinisma režīma bijušajā Padomju Savienībā un tās satelītvalstīs.”

“Vēstures posmu, kuram gāja cauri Austrumeiropas valstis, Eiropai ir jāskatās ar vienotu izpratni, nosodot PSRS un, it īpaši, Staļina laikā veiktos noziegumus. Vēsture apliecina, ka neatkarīgu valstu robežas un suverenitāte nekad nav bijis kavēklis Krievijas impēriskajiem nolūkiem. Arī šodien, 73 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un 28 gadus pēc PSRS sabrukuma, pavisam tuvu redzam karadarbību un iesaldētus konfliktus. Nupat tika atzīmēti desmit gadi kopš Krievijas-Gruzijas kara, joprojām ir okupēta daļa Ukrainas teritorijas un to nedrīkstam aizmirst. Uzskatu, ka gan Latvijas un Baltijas valstu, gan Eiropas Savienības prioritātei jābūt savu robežu stiprināšana,” uzsver I. Vaidere.

Lai veicinātu visas Eiropas un arī pasaules izpratni par notikumiem Baltijas valstīs, Inese Vaidere pārliecināja Eiropas Parlamentu atbalstīt dokumentālās filmas "Padomju stāsts" tapšanu. “Daudzi mani kolēģi atzina, ka kaut kam tādam ir grūti noticēt. Tas tikai parādīja, cik maz Eiropas iedzīvotāju ir informēti par to, kas notika viņiem tieši blakus. Tā ir kļūda, kura mums bija jālabo un joprojām tas jādara, skaļi un skaidri, runājot par to, ko tieši mūsu valstij un katram tās iedzīvotājām nozīmēja staļinisma periods,” pauž I. Vaidere.

Informāciju sagatavoja
Prof. Ineses Vaideres birojs
E-pasts: Inese.Vaidere-office@europarl.europa.eu
Telefons: 26073167

7. augustā, futbola kluba Jelgava jaunajā bāzē tika aizvadīts Artura Vaidera kausa izcīņas otrais starptautiskais turnīrs. Par tā uzvarētājiem šogad kļuva Jelgavas pilsētas un organizatoru apvienotā komanda, tikmēr mediju komandu konkurencē jau otro gadu pēc kārtas kausu izcīnīja Lietuvas žurnālisti.

Turnīra atklāšanas ceremoniju apmeklēja arī Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Turnīra noslēgumā notikušajā apbalvošanas ceremonijā tika suminātas visas komandas, kā arī apbalvoti labākie spēlētāji katrā komandā - Miķelis Osis (Latvija), Raimundas Celenceličius (Lietuva), Rasmus Raidla (Igaunija) un Kristians Kareļins (Jelgava).

Artura Vaidera kauss Latvijā tika rīkots jau otro reizi. To organizēja Artura Vaidera fonds sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju, FK Jelgava un restorānu KrekluKrogs. Pirmajā turnīrā, kas notika pērn Engurē, uzvaras laurus plūca Lietuvas žurnālistu komanda.

Starptautiskā žurnālistu futbola turnīra Artura Vaidera kauss galvenais mērķis ir popularizēt futbolu Latvijā, veicināt žurnālistu pieredzes apmaiņu un savstarpēju kontaktu veidošanu, kā arī pieminēt vienu no izcilākajiem Latvijas sporta žurnālistiem Arturu Vaideru. Šogad par turnīra mājvietu tika izvēlēta Jelgava, savukārt 2019. gadā turnīrs plānots Artura Vaidera dzimtajā Latgalē.

Inese Vaidere, Artura Vaidera fonda vadītāja un Artura Vaidera kausa organizatore:
"Ir aizvadīts jau otrais starptautiskais mediju futbola turnīrs "Artura Vaidera kauss 2018". Par divkārtējo čempioni ir kļuvusi Lietuvas komanda. Turnīra tabulā pirmo vietu gan ieņēma mājinieki - "Jelgava", taču turnīra reglaments paredz, ka kausu izcīna vislabākā mediju komanda. Artura Vaidera fonda vārdā vēlējos izteikt lielu pateicību cilvēkiem, kuri piedalījās turnīra organizēšanā. Paldies Aināram Tamisāram un viņa ģimenei, kā arī FK Jelgava un Jelgavas pilsētai! Paldies arī Kasparam Gorkšam, Ilvaram Koscinkevičam, Viktoram Sopirinam un Latvijas Futbola federācijai! Paldies par dalību visām komandām, it īpaši mūsu draugiem no Lietuvas un Igaunijas! Uz tikšanos nākamajā turnīrā."

Foto no Artura Vaidera kausa izcīņas Jelgavā, 2018. gada 6. augustā. Foto: Artura Vaidera fonds.

Tabula aizgūta no LFF.lv

Sižets par Artura Vaidera kausa izcīņu Jelgavā, 2018. gada 6. augustā.

Artura Vaidera kausa izcīņa Engurē. 2017. gada 3. augusts.

7. augustā Jelgavā norisināsies jau otrais starptautiskais mediju futbola turnīrs Artura Vaidera kauss, kurā sacentīsies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mediju pārstāvji, kā arī mājinieki - Jelgavas komanda, kuras rindās būs Latvijas futbola zvaigznes Kaspars Gorkšs, Māris Verpakovskis, Marians Pahars un citi. Spēļu sākums jaunajā FK Jelgava treniņu stadionā, Kārklu ielā 6, Jelgavā paredzēts plkst. 11:00.

Artura Vaidera kauss Latvijā tiek rīkots jau otro reizi, un to organizē Artura Vaidera fonds sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF), FK Jelgava un restorānu KrekluKrogs. Pirmajā turnīrā, kas notika pērn Engurē, uzvaras laurus plūca Lietuvas žurnālistu komanda.

Artura Vaidera kausa mērķis ir futbola popularizēšana Latvijā, tāpēc plānots, ka turnīrs katru gadu notiks citā vietā. Šogad organizētāji par turnīra mājvietu izvēlējās Jelgavu.

Inese Vaidere, Artura Vaidera fonda vadītāja un turnīra organizatore: “Pēc veiksmīgā turnīra pērn Engurē bija skaidrs, ka Artura Vaidera kauss ir jāturpina un jāveido kā tradīcija, jo šeit kopā sanāk Baltijas vadošie sporta žurnālisti un lieliskā atmosfērā spēlē futbolu, tādā veidā turpinot Artura Vaidera uzsākto darbu - veidot atbildīgu sporta žurnālistiku un popularizēt futbolu. Šogad turnīrs notiek manā dzimtajā pilsētā Jelgavā, kur mēs ar Arturu kopā dzīvojām desmit gadus. Atsaucība no dalībniekiem liek noprast, ka mūs sagaida spraigs turnīrs, tāpēc aicinu visus interesentus 7. augustā uz futbola kluba Jelgava jauno treniņu laukumu baudīt futbolu.”

Informāciju sagatavoja
Artura Vaidera fonds
t. 28334488
info@Vaiders.lv

Prof. Inese Vaidere,
Eiropas Parlamenta deputāte, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Kāpēc Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam sliktāki par Rietumeiropu? Šādu jautājumu man ir uzdevis ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Kvalitātes atšķirības pamanījuši ne tikai pircēji, tās ir pierādītas arī nesen Latvijā un Eiropā veiktajos pētījumos. Pie mums nopērkamajos viena zīmola produktos bieži ir mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos, kas paredzēti Rietumeiropas tirgum.

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no ES vienotā tirgus. Tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā, tāpēc arī preču kvalitātes standartiem visā Eiropā jābūt vienādiem. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu ir kvalitātes atšķirības. Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir tieši tās pašas, kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums - identisks. Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas? Izskatās, ka šī starptautisko uzņēmumu prakse ir slēpta patērētāju krāpšana lielākas peļņas nolūkos.

Arī pati esmu pārliecinājusies par šādām atšķirībām. Piemēram, mūsu veikalos nopērkamajai kafijai ir īss derīguma termiņš (dažkārt atlikuši vien pāris mēneši), tikmēr tieši tāds pats produkts Rietumeiropā ir uzglabājams krietni ilgāk. Vācijā pirktā kafija turklāt ir aromātiskāka un garšo labāk. Pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka cilvēki īpašu uzmanību pievērš, piemēram, augļiem un to kvalitātei. Par cenu šoreiz nerunāsim, tā bieži pie mums ir pat augstāka. Rietumeiropas veikalos nopērkamie augļi bieži ir krietni sulīgāki un svaigāki.

Sabiedrībā ir pamatots sašutums pret šādu ražotāju un tirgotāju rīcību, šim jautājumam pievēršas arī eksperti. Lūk, viens piemērs. Nesen Latvijā veiktais pētījums produktu kvalitātes salīdzināšanā atklāja, ka Latvijā nopērkamā margarīna "Rama" ar sviesta garšu sastāvā sviesta nav vispār (!), bet Vācijā nopērkamajā ir - tā, kā apgalvots reklāmā. Savukārt Vācijā nopērkamās šokolādes "Milka'' ar veseliem lazdu riekstiem sastāvā ir vairāk riekstu nekā produktos, kas nonāk līdz mūsu reģionam. Zemākas kvalitātes sastāvdaļas ir arī tādos populāros produktos kā šokolāde "Twix", "TUC" krekeri, "Danone" jogurti un "Nutella" šokolādes krēms. Kvalitātes atšķirības konstatētas arī "Coca-cola", "Nestle" un "Tchibo" produktos. Atšķirības nav nejaušas, bet gan apzināta rīcība. To apliecina produktu salīdzināšana, piemēram, Horvātijā un Vācijā: atšķirības konstatētas vairāk nekā 50% gadījumu, turklāt 60% produktu Horvātijā bija dārgāki nekā Vācijā. Tātad, par mazāk kvalitatīvu produktu jāmaksā dārgāk!

Jau 2014. gadā sāku aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā, jo, galu galā, tā tieši skar arī manu dzimto zemi - Latviju un tās iedzīvotājus. Strādājot Eiropas Parlamenta (EP) Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, domubiedrus atradu starp Centrāleiropas valstu kolēģiem. Kopīgi izmantojām teju visus iespējamos politiskos instrumentus, lai par šo divējādas kvalitātes produktu problēmu pārliecinātu Rietumeiropas kolēģus un Eiropas Komisiju (EK). Pēc ilga un neatlaidīga darba pūliņi atmaksājās pērn, kad no ES budžeta izdevās piešķirt EK 0,8 milj. eiro, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju un salīdzinātu produktus, kas nopērkami dažādās ES valstīs. Šāds pētījums ir ļoti svarīgs, lai pierādītu patiesību un apgāztu lielo koncernu nepatiesos apgalvojumus, ka atšķirības rada tikai patērētāju dažādā gaume Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs.

Aprīļa beigās EP organizēju konferenci “Divējādās kvalitātes produkti ES vienotajā tirgū: kas sekos tālāk?”. Pieņemot manu aicinājumu, konferencē piedalījās Eiropas Komisijas komisārs Tibors Navračičs un prezentēja metodoloģiju, pēc kuras tiks izvēlēti un salīdzināti dažādās ES valstīs nopērkamie produkti. Testēšana tiks veikta, salīdzinot vispirms jau produktu sastāvu un iepakojumu, ķīmisko sastāvu, kā arī šo produktu garšu un smaržu. Arī Latvijā ir kompetenti speciālisti un laboratorijas, tādēļ ļoti ceru, ka viņi atsauksies uz Komisijas aicinājumu pētījumā iesaistīties. Cerams, ka nebūs tāpat kā pirms pusgada, kad, acīmredzot, bez pētījumiem un slinkuma dēļ viena no Latvijas atbildīgajām iestādēm paziņoja, ka produktu atšķirības ir nebūtiskas. Pirmos pētījumu rezultātus varēsim sagaidīt jau šī gada nogalē.

Lai uzzinātu, kādēļ daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas, piedalīties konferencē uzaicināju arī ražotājus un pārdevējus. Ražotāju pārstāvji nu jau vairs nav tik kategoriski noskaņoti. Agrāk viņi spītīgi apgalvoja: produktu sastāvs atšķiras tikai tādēļ, ka tas tiek pielāgots konkrētās valsts patērētāju garšas īpatnībām. Ar šādu argumentu netapa skaidrs, kā tiek novērtētas, piemēram, zīdaiņu garšas īpatnības, Austrumeiropā tirgojot zemākas kvalitātes zīdaiņu barību... Un vai patiešām Baltijas valstīs
cilvēki vēlētos mazgāt veļu ar pulveri, kas to dara sliktāk?

Šāda negodīga tirdzniecība, muļķojot un šķirojot patērētājus, nav pieļaujama. Patiesi, pirktspēja un garšas īpatnības dažādās Eiropas valstīs atšķiras, bet to ir iespējams atspoguļot citos veidos un godīgi - piemēram, radot jaunu, lētāku produktu līniju vai mainot iesaiņojumu, nevis izmantojot jau esošā zīmola tirgus atpazīstamību.

Esam paveikuši lielu darbu, lai preces, kas nonāk veikalu plauktos, būtu drošas, kā arī, lai tās būtu iespējams izvēlēties, pamatojoties uz skaidru, precīzu un konsekventu informāciju, piemēram, norādēm par preču izcelsmi un sastāvu. Tas ir mūsu pienākums - garantēt patērētājiem tiesības uz vienādu un nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes precēm visā Eiropā. Lai to panāktu, ir jāaizliedz tirgot tādus produktus, kuru dizains un iepakojums ir identisks, bet saturs – pilnīgi cits, ar atšķirīgu kvalitāti un īpašībām.

Eiropas Komisijas (EK) šonedēļ rosinātais aizliegums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs izmantot dažādus vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus ir pirmais un ļoti svarīgais solis, lai sāktu cīņu ar milzīgo plastmasas atkritumu problēmu, uzsver Eiropas Parlamenta
deputāte Inese Vaidere. "Tas ir spēcīgs signāls arī Latvijas valdībai un sabiedrībai, ka ir pēdējais brīdis nekavējoties un aktīvi rīkoties šīs problēmas risināšanā arī savā zemē. Ja aktīvi necīnīsimies ar pieaugošo plastmasas atkritumu problēmu, arī Latvijā drīz, līdzīgi kā Āzijā un citviet pasaulē, slīksim atkritumos," norāda deputāte. Turklāt šāds EK ierosinājums izskan laikā, kad Latvijā notiek asas diskusijas par iespējamo PET pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu, bez kuras, iespējams, nākotnē nevarēs iztikt.

Inese Vaidere, komentējot EK priekšlikumus, uzsver: "Pilnībā atbalstu šādu priekšlikumu dažādu vienreiz lietojamo plastmasas trauku aizliegšanai. Tas būs liels solis uz priekšu cīņā pret milzīgo piedrazojumu, ko rada tieši plastmasas atkritumi. Šādam nopietnam solim sekos vairāki būtiski ieguvumi. Svarīgs ir fakts, ka liela daļa šo produktu netiek ražoti Eiropā, bet gan ievesti no citiem reģioniem, līdz ar to vietējie ražotāji no aizlieguma necietīs. Svarīgs punkts ir tas, ka vairāk domāt ekoloģiski būs mudināti un motivēti kā sabiedrība, tā arī ražotāji, videi nedraudzīgus iepakojumus aizstājot ar ilgtspējīgiem alternatīviem risinājumiem. Cilvēka ikdienas sadzīvē un veikalu plauktos arvien samazināsies plastmasas izstrādājumi un produktu iepakojums. Daudzi to novērtēs ne vien no ekoloģiskā, bet arī no
ekonomiskā skatupunkta, ka izmantot vienreiz lietojamos plastmasas izstrādājumus patiesībā ir neizdevīgi."

Būtiski ir tas, ka ar šādu iniciatīvu plastmasas atkritumu problēmas risināšanā vienlaikus iesaistās visas ES dalībvalstis, uzver I. Vaidere: "Šis ir brīdis, kad arī Latvijai ir beidzot ļoti nopietni jādomā un jāizšķiras par plastmasas pudeļu depozīta sistēmas ieviešanas jautājumu. Tas ir viens no svarīgākajiem punktiem, ko arī akcentē EK publiskotie priekšlikumi un kam plānots pievērst īpašu uzmanību: visām ES dalībvalstīm būs pienākums līdz 2025. gadam savākt 90% vienreiz lietojamo plastmasas dzērienu pudeļu, piemēram, izmantojot tieši depozīta sistēmu. Tādēļ es ļoti ceru, ka Latvijas valdība ieklausīsies un detalizēti analizēs šo jautājumu. Šis jautājums nedrīkst būt šauru lokālu interešu vadīts, bet gan jākļūst par atbildīgu rīcību globālas problēmas risināšanā."

"Pilnībā atbalstu arī paredzēto EK uzdoto rīcības soli - dalībvalstīm panākt iedzīvotāju vidū ievērojami labāku izpratni par to, kādu postu dabai nodara vienreiz lietojami plastmasas izstrādājumi un ko sabiedrība var darīt lietas labā, lai šo problēmu samazinātu. Protams, tas
nenotiks vienas dienas, mēneša vai gada laikā, jo jāmainās ne vien sistēmai, bet arī cilvēku domāšanai un izpratnei par to, kā domāt ekoloģiski un rūpēties par dabas saudzēšanu. Taču šim iniciatīvu kopumam ir liela nākotne, kuras ieguvumu mēs ar laiku novērtēsim īpaši," komentē I. Vaidere.

30. maijā, Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja pozīciju ES daudzgadu budžetam 2021.- 2027. Tā ir vienīgās tautas vēlētās ES institūcijas pirmā reakcija uz Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mēneša sākumā.

EP Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP frakcija) atzīst: “Mēs esam vīlušies, ka Eiropā tik nozīmīgajai lauksaimniecības nozarei tiek piedāvāts līdzekļu samazinājums. Šobrīd kopējā lauksaimniecības politika veido 40% no ES budžeta jeb 59 miljardus eiro ik gadu.

Komisija piedāvā to samazināt par 5%, tomēr Parlaments ir veicis savus aprēķinus un ir secinājis, ka patiesībā samazinājums ir pat 15%. Tas ir nesamērīgi daudz.” Deputāte arī skaidro, ka skaitļi, kurus EK piedāvā savā daudzgadu budžeta priekšlikumā, ne vienmēr ietver inflāciju un Lielbritānijas iemaksu iztrūkumu, kā arī skaitļu uzlabošanas nolūkā budžetā ietverta attīstības palīdzība trešajām valstīm. “Tāpēc Eiropas Parlamentā esam izteikuši akūtu vajadzību pēc tehniskām sanāksmēm ar Eiropas Komisiju, kurās mūsu rīcībā esošie skaitļi tiktu analizēti, lai mēs nesalīdzinātu, piemēram, ābolus ar kartupeļiem”.

“Samazinājums lauksaimniecībā, diemžēl, skars visu Eiropu. Tomēr, starp zaudētājiem ir arī ieguvēji, un tie būs Baltijas lauksaimnieki, jo mūsu tiešmaksājumi, visticamāk, varētu pieaugt pat par 13,6 %. Uzskatu to par pašsaprotamu, jo Latvijas lauksaimnieki līdz šim ir saņēmuši stipri mazāk nekā to kolēģi Itālijā vai Francijā. Esmu personīgi iestājusies arī par finansējuma “griestu uzlikšanu” lielajām saimniecībām ES, tādējādi atbalstot mazos un vidējos lauksaimniekus. Tas ir īpaši svarīgi, jo mazie lauksaimnieki veido aptuveni 40% no Eiropas lauku saimniecībām, taču saņem tikai 8% subsīdiju. Precīzu metodoloģiju par tiešmaksājumu aprēķiniem mēs sagaidām no Komisijas jau rīt,” norāda Inese Vaidere.
1. jūnijā EK prezentēs detalizētu priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku 2021.- 2027. gadam. Tas ir pavaddokuments ES vispārējam daudzgadu budžetam. Šādi priekšlikumi citām nozarēm ir sagaidāmi vēlāk jūnijā.

2. maijā, pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas viedokli par daudzgadu budžetu, uzstājos Eiropas Parlamenta plenārsēdē ar aicinājumu turpināt investēt līdzekļus kohēzijas politikas mērķiem. Šāda politika Latvijai un visām Baltijas valstīm ir ļoti svarīga, lai veicinātu valstu attīstības līmeņa izlīdzināšanos ar Rietumeiropas valstīm.

https://www.youtube.com/watch?v=IKAUBFXZ-ms&feature=youtu.be

Sestdien, 28. aprīlī, “Lielās Talkas” ietvaros, Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere rīkoja ikgadējo jūras krasta sakopšanu starp Valgalciemu un Roju. Šī talka ir izveidojusies par tradīciju jau piecu gadu garumā. Šogad kuplais talcinieku skaits kopīgiem spēkiem salasīja vairāk nekā pussimtu atkritumu maisu.

„Arvien rodu prieku, redzot, cik ļoti cilvēkiem rūp mūsu jūras piekraste. Tā ir mūsu jūra, mūsu zeme, tai ir jābūt tīrai un zaļai. Talka ir lielisks veids, kā padarīt piekrasti tīrāku, un pie reizes - aktīvi atpūsties, izdarot labu darbu.” stāsta I. Vaidere.

Kā katru gadu, arī šogad talka tika atklāta ar kopīgām brokastīm, rīta vingrošanu un darbu sadali pie Kaltenes bibliotēkas, bet talkas noslēgumā bija sarūpēta vietējo pavāru gatavota zivju zupa. Čaklākie talcinieki tika pie vērtīgām balvām.

Fotogalerija no talkas pieejama šeit.

Konferencē "Duālās produkcijas kvalitāte vienotajā tirgū: ko darīt tālāk?". Problēma, par ko ir nācies dzirdēt daudz un dikti, proti, "kāpēc tās pašas firmas šokolāde Rietumeiropas valstīs garšo labāk, nekā tā, kas ir nopērkama mūsu veikalos?". Redzot to, ka konference bija plaši apmeklēta, un tās tēma - lielākā vairākuma atbalstīta, tad esmu optimistiska, ka arī ar komisāra Tibora Navračiča atbalstu, mēs šo diskrimināciju pārtrauksim. Šo konferenci organizēju kopā ar slovāku deputātu Ivanu Štefanecu. Šeit ir arī fotogalerija no konferences.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Prof. Ineses Vaideres rīkotā vidusskolēnu konkursa “100 vēstures mirkļi novadā – vietas un cilvēki” noslēguma pasākums pulcēja skolēnus no 37 dažādām Latvijas skolām.

Eiropas Parlamenta deputāte Prof. Inese Vaidere: “Aktivitāte no dalībniekiem bija necerēti liela. Darbi bija ļoti personīgi, kas tos padarīja ārkārtīgi baudāmus. Tā “lielā” Latvijas vēsture jau it kā ir uzrakstīta, bet tie mazie stāsti par katru ielu, novadu, cilvēkiem – tie var aiziet nebūtībā kopā ar vēstures lieciniekiem. Šo notikumu dokumentācija ir svarīga, jo tā ir noderīga ne tikai pašiem jauniešiem, lai apzinātu savas saknes un dzimto pusi, bet arī skolām un novadpētniecības muzejiem.”

Simtgadei veltītā konkursa darbi stāsta par vēstures liecībām, ko atraduši, dokumentējuši un aprakstījuši paši vidusskolēni. No piecdesmit iesūtītajiem darbiem tika noteikti desmit finālisti, no kuriem pieci atzīti par konkursa laureātiem - Rojas vidusskolas 12. klases skolnieces Estere Sīpliņa, Adriana Zembaha, Dārta Valdemāre, Una Dravniece ar darbu “Selgas iela toreiz un tagad”, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Dainis Rižkins ar darbu “A. Kaktiņa dzīve un Ā.Āboliņas atmiņu stāsts”, Madonas valsts ģimnāzijas skolniece Katrīna Lukaševica ar darbu „Iegrimstot atmiņās”, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolniece Marta Šmite ar darbu “Atmiņas par Ķegumu” un Daugavpils Saskaņas pamatskolas skolnieces ar darbu “Aizmirstais varonis pazudušajā fotogrāfijā”.

Viens no laureātiem - Dainis Rižkins no E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas dalās sajūsmā pēc kļūšanas par vienu no konkursa laureātiem: “Es negaidīju, ka uzvarēšu, jo bija iesūtīti tik daudz brīnišķīgu darbu. Man bija svarīgi pastāstīt par Alfrēdu Kaktiņu, kurš savā dzīvē nebija saņēmis nekādu atzinību, lai gan bija izdzīvojis Brīvības cīņas, abus pasaules karus un izsūtīšanu uz Sibīriju.”

Visi dalībnieki saņēma balvas no Ineses Vaideres, bet labāko darbu autori drīzumā dosies apmaksātā braucienā uz Eiropas Parlamentu Briselē, lai iepazītos tuvāk ar tā darbu. Kopumā konkursā piedalījās 37 dažādas skolas - Jelgavas 4. vidusskola , Rīgas 84. vidusskola, Ludzas novada vakara vidusskola, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Viļānu vidusskolas, Ventspils 2. vidusskola, Madonas valsts ģimnāzija, Ogres tehnikums, Zilupes vidusskola, Tukuma Raiņa ģimnāzija, Skaistkalnes vidusskola, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola, Talsu valsts ģimnāzija, Gulbīša vidusskola, Pilsrundāles vidusskola, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, Dobeles Valsts ģimnāzija, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Krimuldas vidusskola, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Vārkavas vidusskola, Ciblas vidusskola, Rojas vidusskola, Zasas vidusskola, Aknīstes vidusskola, Brocēnu vidusskola, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Purmsātu speciālā internātpamatskola, Jaunpiebalgas vidusskola un Alsungas vidusskola. Konkursa darbi stāsta par vēstures liecībām, ko atraduši, dokumentējuši un aprakstījuši paši vidusskolēni.

Fotogaleriju no pasākuma var redzēt šeit.

Šajā video ir iespējams aplūkot nelielu pasākuma atskatu un dzirdēt dažu no uzvarētāju komentāriem pēc pasākuma:

Šajā video ir iespējams aplūkot visu darbu tēmas un atziņas no tām: