fbpx

01.11.2017

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V) uzskata, ja Katalonija atdalītos no Spānijas, tad tas vājinātu visu Eiropu un viņa cer, ka Eiropa nesadalīsies mazākās un vājākās valstiņās, jo tas būtu slikti visiem iesaistītajiem.

Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” politiķe norādīja, ka visa ES uzskata, ka Katalonijas un Spānijas gadījumam vispār nevajadzētu būt, jo Katalonija nav Spānijas okupēta un tā ir demokrātiskas valsts daļa, turklāt Katalonijā ir ne mazums spēcīgas kustības, kas atbalsta reģiona palikšanu Spānijas sastāvā.

Kā ziņots iepriekš, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Lai atgrieztu ierasto stāvokli valstī, Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, norādot uz jaunu vēlēšanu datumu – 21.decembri.

„Katalāņu separātistiem vajadzētu padomāt divreiz, pirms viņi noraida vēlēšanas, jo tās tiks sarīkotas atbilstoši likumam. Līdz ar to rezultāti pēc tam būs jārespektē”, norādīja Dastiss.

Tāpat iepriekš ziņots, ka, lai gan saskaņā ar rezultātiem 90% no vairāk nekā diviem miljoniem kataloniešu nobalsojuši par neatkarību, Spānijas Konstitucionālā tiesa oficiāli atzinusi Katalonijas neatkarības referendumu par pretlikumīgu.

Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja – tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.

Vaidere: Ja Katalonija atdalītos no Spānijas, tas vājinātu visu Eiropu

01.11.2017

Eiropas Savienībā gadā tiek izšķērdēti ap 88 miljoni tonnu pārtikas. Tā ir piektā daļa saražoto produktu, kuru ražošanai patērē ap 143 miljardi eiro. Šī ir summa, kas vienlīdzīga ar ES budžetu. Problēma ir aktuāla," raidījumā Kā labāk dzīvot min Inese Vaidere.

Pētījumi rāda, ka vismaz 30% pārtikas produktu, kas redzami veikalu plauktos, netiek nopirkti un tāpēc tiek utilizēti. Labākajā gadījumā šī neiztirgotā pārtika nonāk labdarības paku veidā pie trūcīgākiem iedzīvotājiem, taču bieži šī pārtika nonāk atkritumos. Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas šobrīd aktīvi strādā pie vadlīnijām, kas regulēs, kur paliks veikalos neizpirktā pārtika un kā samazināt pārtikas atkritumus. Dokuments varētu būt gatavs pavisam drīz, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, kā šāda regula ietekmēs Latvijas pircējus un pārdevējus. Diskutē pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Inese Vaidere atzīst, ka topošajās vadlīnijās būs runa par aprites ekonomiku, kā vairāk un labāk izmantot pārtikas atlikumus, vai nešķērdējam un neizmetam to, ko varētu neizmest. Notiek arī pētījumi, ko cilvēki saprot ar termiņu “izlietot līdz”.

“Manā skatījumā ES bijusi pārlieku stingra un izšķērdīga, metot ārā produktus, ko varētu vēl lietot,” uzskata Inese Vaidere.

Daudzi pārtikas atlikumi nenonāk pat pārtikā dzīvniekiem, piemēram, sakaltusi maize un sadrupuši cepumi. Izmetam pārāk daudz produktu un līdz ar to izniekojam resursus. Līdz 2025. gada iecerēts pārtikas atlikumus ES samazināt par 30 %, līdz 2030. gadam – par 50%

Agita Kraukle atzīst, ka būtu vēlams, lai derīgā pārtika vispirms nonāk pie cilvēkiem. Pirmais posms – atdot pārtiku labdarībai. Mums tādu cilvēku ir daudz, gan Eiropas kontekstā, gan arī Latvijā ir daudz ģimeņu, kurām ir par maz resursu, lai iegādātos nepieciešamo pārtiku.

Henriks Danusēvičs piekrīt, ka likumdošana ir pārāk stingra, lai tālāk pārdotu produktus, kam mainījušies drošuma rādītāji. Viņš atzīst, ka tirgotāji vēlētos, lai varētu likumīgi ziedot produktus, kam beidzies termiņš. Šobrīd oficiāli viss ir jāizmet atkritumos. Ir tirgotāji, kas ziedo labdarībai pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, bet būtībā viņi pārkāpj likumu.

Henriks Danusēvičs arī vērtē, ka cilvēki baidās no citu viedokļa, vairās iet pie plaukta, kur nocenotas preces, ka tikai tevi neieraudzīs kāds, ka pērc preces, kam beidzies derīguma termiņš. Viņš arī bilst, ka plauktus, kur izvieto nocenoto preci, veikalos vajadzētu veidot vairāk pozitīvus ar saukļiem – “Saudzē dabu” vai “Izturies taupīgi pret pārtiku”.

Radio diskusija klausāma šeit - http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/esam-parak-izskerdigi.-es-top-vadlinijas-partikas-atkritumu-sama.a94364/

31.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: "Jau septembrī lūdzu zemkopības un labklājības ministrus, kā arī ministru prezidentu ar steigu aprēķināt lietavu un plūdu rezultātā radušos zaudējumus un izvērtēt, vai tie nav gana lieli, lai būtu iespēja pieteikties uz šādiem gadījumiem paredzētā Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda līdzekļiem.

Atzīstami, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir reaģējis uz manu aicinājumu un Zemkopības ministrija beidzot vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem plūdu radīto zaudējumu segšanai. Tomēr nepieciešams, lai ministrijas visus aprēķinus par zaudējumiem, tai skaitā infrastruktūrai, veic raitāk un meklē veidus kā tos kompensēt, izmantojot arī ES Solidaritātes fonda sniegtās iespējas.


Līdz šim attiecīgā fonda finansējumu esam izmantojuši tikai vienu reizi - 2005. gadā, lai novērstu vētras radītos zaudējumus. Atšķirībā no mums, citas ES dalībvalstis šī fonda palīdzību izmanto regulāri."

Pielikumā atbildes vēstule no ministra Jāņa Dūklava

Dūklavs

26.10.2017

Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetu. EP deputāte Inese Vaidere pauž gandarījumu par to, ka EP, īstenojot saskaņotu rīcību, izdevies atbalstīt Eiropas vēsturē līdz šim lielāko ES budžetu. Tā saistībām ir paredzēts atvēlēt gandrīz 162 miljardus eiro.

EP par svarīgākajām prioritātēm šogad izvirzījis papildus līdzekļu piešķiršanu pētniecībai, infrastruktūrai un jauniešu bezdarba mazināšanai. Tāpat sagaidāms, ka 2018.gada EP budžeta ietvaros kohēzijas programmu īstenošana kļūs intensīvāka un tā sasniegs optimālo tempu.

Parlaments atbalstījis arī abus Vaideres iesniegtos pilotprojektus. Viens no tiem paredz 1,1 miljons eiro lielu atbalstu Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai, lai efektīvāk cīnītos ar Krievijas propagandu. «Neviena valsts nav imūna pret oficiālās Krievijas melu straumi. Kopš Krimas aneksijas arī rietumvalstis ir pastiprināti sākušas uzskatīt Krievijas ietekmi uz Eiropu par bīstamu,» norāda deputāte.

Otrs pilotprojekts piešķir teju miljonu eiro Eiropas mēroga produktu kvalitātes atšķirību pētījumam, kurā tiks salīdzināti vienādu produktu zīmolu ražojumi ES rietumu un austrumu tirgos. Vaidere skaidro: «Līdz šim vēl nav tikuši veikti aptveroši pētījumi, lai varētu konkrēti apgalvot, tieši kurus produktus šī problēma skar, tomēr ir skaidrs, ka daudziem ražojumiem, ko pārdod pie mums, ir daudz zemāka kvalitāte nekā tajos produktos, kas paredzēti rietumu patēriņam.»

«Mums ir izdevies palielināt finansējumu arī Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 367 miljonu eiro apmērā un rast papildus 50 miljonus eiro jauno lauksaimnieku atbalstam, tādējādi mazinot, jauniešu bezdarbu lauku reģionos,» skaidro Vaidere.

Ikgadējā budžeta pieņemšanas procesā ES Padome vēlējusies samazināt finansējumu par 122 miljoniem eiro transporta savienojumu projektiem Eiropā. «Tomēr mēs nepamatoti samazinātos līdzekļus pilnā apmērā atgriezām atpakaļ budžetā. Šiem līdzekļiem būs īpaši svarīga loma Latvijā, jo tieši nākamgad tiek plānota Rail Baltica pirmās būvniecības kārtas uzsākšana,» uzsvēra deputāte.

Pēc ikgadējā budžeta pieņemšanas scenārija, Parlamenta paustajam atbalstam sekos vienošanās ar Padomi, kuru plānots panākt nākamo trīs nedēļu laikā. Šis būs pēdējais 28 valstu budžets pirms Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Vaidere: Lielākais ES budžets Savienības vēsturē

25.10.2017

24. oktobrī svinīgā pasākumā, piedaloties Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidentam Feliksam Ungeram, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentam Ojāram Spārītim, kā arī LZA biedriem un citiem godājamiem viesiem, Eiropas Parlamenta deputāte profesore Ineses Vaidere saņēma prestižo Eiropas Lielo balvu par izciliem sasniegumiem Eiropas vienotības un kultūras vērtību attīstībā, tolerantas komunikācijas veicināšanā un Latvijas identitātes nostiprināšanā.

Eiropas balvu Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju piešķir reizi trijos gados par ievērojamiem sasniegumiem humanitāro zinātņu, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes jomās. LZA uz EZMA ir sadarbības partneri 25 gadus, ļaujot Latvijas zinātniekiem tikt novērtētiem Eiropā.

Pasniedzot balvu Inesei Vaiderei, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidents Feliks Ungers uzsvēra: “Esmu ļoti gandarīts, ka šodien Inesei Vaiderei varu pasniegt nozīmīgo EZMA balvu un atzinības rakstu. Viņa ir izcila parlamentāriete, kura veic lielu darbu Eiropas un Latvijas labā. Tāpat man ir prieks atgriezties Latvijā, kur pirmo reizi viesojos pirms 25 gadiem - jūsu valstij grūtā, bet nozīmīgā laikā. Šodien varu tikai priecāties, cik ļoti Latvija ir augusi un attīstījusi, kļūstot par patiesu Eiropas valsti, pateicoties tieši tādiem cilvēkiem, kā Ineses Vaidere.”

Pateicoties par augsto apbalvojumu, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, teica: “Jūtos pagodināta, saņemot šo nozīmīgo balvu. Eiropas Parlamentā, strādājot pie Latvijai svarīgu lēmumu veidošanas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, nepieciešams meklēt kompromisus, pārliecināt kolēģus, arī būt uzstājīgai. Darba procesā, sasniegtie rezultāti ne vienmēr redzami uzreiz, tādēļ vēl jo lielāks gandarījums, kad padarītais tiek novērtēts gan Latvijā, gan ārpus tās.”

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, apsveicot balvas saņēmēju atzīmēja: “Latvijas pārstāves, zinātnieces Prof. Ineses Vaideres apbalvošana ar starptautiskās zinātnes ekspertīzes un kvalitātes novērtējuma institūcija balvu, ir nozīmīgs notikums visai Latvijas zinātnei. Ineses Vaideres nopelni ekonomisko un politisko jautājumu risināšanā, kā arī nacionālo un eiropeisko vērtību stiprināšanā ir nozīmīgi mūsu valsts pilnīgai ekonomiskai un politiskai integrācijai Eiropas Savienībā. LZA Prezidijs un Senāts lepojas ar Ineses Vaideres sasniegumu augsto novērtējumu.”

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija dibināta 1990. gadā Zalcburgā. Tā ir viena no lielākajām domnīcām Eiropā, kas apvienojot vairāk nekā 2000 zinātnieku no visas pasaules, dodot ieguldījumu Eiropas vienotībā, veicinot zināšanas, sadarbību un toleranci. Akadēmijas locekļu vidū ir 33 Nobela prēmijas laureāti. Eiropas akadēmiju veido septiņas nodaļas, kas aptver visas zinātņu nozares, kā arī reliģiju.

24.10.2017

Šogad EP Vēstnieku skolas aizsāka jaunu tradīciju - "Atvērtā grāmata", ar domu stiprināt dialogu starp Eiropas Parlamenta deputātiem un skolēniem. EP deputāte Inese Vaidere skolēniem veltīja divas grāmatas - pašas sarakstīto "Misija Latvijai" un Franka Gordona grāmatu "Publicistika". EP deputāte Inese Vaidere: "Ļoti gaidu skolēnu jautājumus un pārdomas, kas radīsies lasot, īpaši jau no tām skolām, kas šīs aktivitātes ietvaros izlozējušas manis veltītās grāmatas: Ziemeļvalstu ģimnāzija, Rīgas Franču licejs, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija, Tukuma Raiņa ģimnāzija, Talsu novada Vakara un neklātienes vidusskola un Daugavpils 12. vidusskola."
#EPAmbassadorschools Eiropas Parlaments Latvijā

14.10.2017

EP deputāte Inese Vaidere skaidroja, ka tām valstīm, kurām ir zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) un zemāks ekonomikas attīstības līmenis, pie kurām pieder arī Baltijas valstis, noteikti ir jāattīstās straujāk, un tām ir vajadzīga palīdzība, kas nav vajadzīga Vācijai un Francijai. Vienlaikus viņa norādīja, ka ES valstīm ir jābūt savai patstāvībai, tādēļ Eirozonas politiska apvienošana nebūtu vēlama.

"Ja eirozonas valstis kaut kā ļoti cieši apvienotos un pārējās valstis tādējādi tiktu atstātas aiz borta, tas nebūtu nekas labs. Man šķiet, ka eirozonai ir jāregulē savas attiecības ekonomiski, bet politiski ir grūti pateikt, kā to vajadzētu darīt. Tāda nivelēšana un unifikācija nav Latvijas interesēs, un mēs negribētu, lai vācieši un francūži visu laiku māca, kā mums ir jādzīvo," ir pārliecināta Vaidere.

Eiroparlamentāriete uzskata, ka kontekstā ar divu ātrumu Eiropu eirozonas politiska apvienošana varētu būt "monētas sliktā puse", eirozonas valstīm apvienojoties un pārējiem paliekot "aiz borta". Viņa uzsvēra, ka jau šobrīd pastāv divu ātrumu Eiropa, un neatkarīgi no tā, kāds ES attīstības scenārijs tiktu izvēlēts, Latvijai būtu ļoti svarīga droša Eiropa ar drošām robežām, ar solidaritāti drošības jomā un ārējo robežu apsardzībā un ar palīdzību ekonomikas jomā, lai sasniegtu Eiropas vidējo līmeni.

"Ir jārada apstākļi, lai uzņēmēji var strādāt un ražot, bet kādu brīdi mums noteikti Eiropas atbalsts būs vajadzīgs, īpaši infrastruktūrai. Tā ir tāda Eiropa, kāda Latvijai būtu izdevīga un laba - droša un ar solidaritāti attiecībā pret vājākiem," skaidroja Vaidere, piebilstot, ka daži reizēm aizmirst, ka Latvijai ļoti būtiska lieta ir aizsargāt ES austrumu robežu, un šī ir viena no jomām, kur solidaritāte nepieciešama.

"Tā ir ne tikai mūsu, bet arī ES austrumu robeža, bet bieži jūtu, ka daudz kas šajā sakarā tiek atstāts mūsu pašu ziņā, un no Eiropas dzirdu - "rociet grāvjus, celiet sienu, dariet ko gribiet, bet tā nav mūsu darīšana". Ir labi tām valstīm, kuras atrodas Eiropas iekšienē, kurām nav ES ārējo robežu, kuras jūtas relatīvi droši un kurām nav tādu izdevumu. Tādām valstīm šī problēma neinteresē, bet mums tā ir ļoti būtiska," ir pārliecināta deputāte.

Vaidere vērsa uzmanību, ka dažkārt ES atstāj problēmas pašu robežvalstu ziņā un Ungārijas migrantu uzņemšanas ziņā ir viens modelis, Itālijai cits, proti, tā uzņem migrantus, bet vēlāk vēlas tos pārdalīt. Latvijai tas neder un šī politika principā nav pieņemama, domā politiķe, piebilstot, ka Latvijai pieņemama ir pāris simtu bēgļu uzņemšana.

"Mums ļoti pacietīgi un katru reizi jāskaidro, ka mums jau ir 40% migrantu, viņi neintegrējas un liela daļa no viņiem negrib integrēties. EK ļoti bieži saka: "Nu ko jūs tur par to padomju laiku, cik tad var?" Bet var un vajag runāt! Diemžēl tas ir noteikts cilvēku daudzums, kas negrib integrēties, un tātad tie ir migranti, ja viņi nav integrējušies sabiedrībā," uzskata deputāte.

Eiroparlamentārietei nepieņemami šķiet tas, kas notiek Itālijā un ES dienvidvalstīs. Viņa atgādina, ka brīdī, kad pienāca pirmie palīdzības saucieni no Itālijas un Grieķijas par ļoti lielo migrantu pieplūdumu, visas pārējās valstis izlikās nedzirdam, bet rīkoties vajadzēja jau tad. Deputāte uzskata, ka saprātīgi un ņemot vērā katras valsts specifiku, migranti būtu jāuzņem. Lai gan nevienai valstij nevar uzspiest uzņemt cilvēkus, ja tā pati to nevēlas, bet tomēr jāskatās uz reālām iespējām, viņa domā.

https://www.diena.lv/raksts/viedokli/pasaule/vaidere-lai-es-valstis-ar-zemaku-limeni-attistitos-straujak-svariga-ir-solidaritate-14182706

13.10.2017

Budžeta komitejas locekle skaidroja, ka nav iespējams pateikt, kā noregulēsies attiecības ar Lielbritāniju, tādēļ daudzgadu finanšu plānu šobrīd ir problemātiski iezīmēt. Nepieciešams arī pārvietot vairākas ES iestādes un jādomā, kā lauzt līgumus, kas maksā ļoti dārgi, teica deputāte, piebilstot, ka Lielbritānija var arī nesamaksāt izstāšanās rēķinu.

"Budžets būs atkarīgs no tā, kādu vienošanos ar britiem mēs panāksim. Ja nepanāksim nekādu vienošanos, tad var būt lielas grūtības gan vienai, gan otrai pusei, tāpēc zināma nenoteiktība šobrīd ir," sacīja Eiropas Tautas partijas grupas locekle.

Viņa vērsa uzmanību, ka pašlaik ES 2018.gada budžets ir par diviem miljardiem eiro lielāks, tomēr vienlaikus valda zināma piesardzība par to, ka pēc "Brexit" varētu būt budžeta samazinājums, un šīs bažas bija dzirdamas arī Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā par stāvokli ES, teica deputāte, piebilstot, ka daži aprēķini rāda iespējamu budžeta samazinājumu par aptuveni 15%.

"Ja samazinājums būs tik liels, tad jādomā, kā šos budžeta ienākumus vairot. Ja ES neizdosies panākt kaut kādu īpašu vienošanos ar Lielbritāniju, tad tirdzniecība noritēs pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principiem, kas nozīmēs, ka mūsu preces sadārdzināsies. Jādomā arī par to, kā pavairot ES ienākumus, lai tas, ko izlietojam kopējām vajadzībām, palielinātos," teica eiroparlamentāriete.

Vaidere apliecināja, ka pagaidām kā stabila lieta šķiet lauksaimniecības un reģionālā politika, par kurām joprojām Latvijai ir lielākā interese un valstij šīs jomas ir svarīgas. Viņa skaidroja, ka lauksaimniecības zeme un reģionālā politika Latvijai ir vajadzīga, jo Latvijas vidējais ienākums ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Vienlaikus deputāti sarūgtinājis priekšlikums samazināt līdzekļus Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta mehānismam.

"Tas Latvijai būtu ļoti sāpīgi, jo līdzekļi "Rail Baltica" ir ļoti vajadzīgi. Budžeta komitejā esam vienojušies, ka uzstāsim, lai šie līdzekļi nonāk atpakaļ budžetā. Tomēr ļoti būtiski, ka ir paredzēta palielināta summa ES drošības stiprināšanai, pie tam ar aizsardzības pētniecības darbiem. Problēma ir dažādās armijas struktūras, piemēram, Latvijai ir viena armijas struktūra, savukārt Francijai cita, līdz ar to tām ir grūti sadarboties," teica eiroparlamentāriete.

Viņa uzsvēra, ka pētniecības darbs militārajā jomā un militārā industrija ir ļoti fragmentēta, un tas ir liels izaicinājums - harmonizēt šo sfēru un veidot šo ES Aizsardzības savienību, jo ES aizsardzībai tērē ļoti daudz. Deputāte vērsa uzmanību, ka budžetā nākamajam gadam ir paredzēti ievērojami līdzekļi - sākumā ap 100 miljoniem eiro un pēc gada vēl ap 100 miljoniem eiro, lai varētu sākt veikt pētījumus un spertu pirmos soļus šo sfēru harmonizācijai. "Ja analizē tēriņu efektivitāti, tad ES tā ir daudz zemāka, nekā ASV," piebilda Vaidere.

Pēc viņas domām, Latvija ir ļoti labi izmantojusi naudu jauniešu bezdarba likvidēšanai vai samazināšanas stimulēšanai, un šīm jomām šogad tika iegūti papildu 500 miljoni eiro un nākamgad tiks iegūti vēl 500 miljoni eiro. Latvija gan uz šo naudu vairs nevarēs pretendēt, jo minēto pasākumu rezultātā jauniešu bezdarbs ir samazinājies, skaidroja eiroparlamentāriete.

"Tikmēr migrācijas politikai budžets ir samazināts par 20%, jo visi līdzekļi, kas bija paredzēti šim gadam, nav izlietoti, un krietni samazinājušās arī migrācijas plūsmas. Kopējais pēdējos gados atvēlēto līdzekļu apjoms migrācijas politikai ir ievērojams jeb aptuveni 22 miljardi no 2015.gada līdz 2018.gadam," budžeta apmēru migrācijas politikai komentēja Vaidere.

Bez "Brexit", migrācijas politikas un drošības ES ļoti svarīgs izaicinājums ir ES ekonomisko attiecību veicināšana un konkurētspējas nodrošināšana, domā deputāte. Viņa ir pārliecināta, ka nepieciešama spēja "noturēties" pasaulē, jo tā ir atvērta un konkurence parādās gan no Ķīnas, gan Austrumiem un Rietumiem. Vaidere uzsvēra, ka ES ir relatīvi lielas algas un stabila sociālā nodrošinājuma sistēma, kas ne vienmēr palīdz konkurētspējas veicināšanai.

"Arī Junkera runā par konkurētspēju un ekonomikas attīstību dzirdēju mazāk. Eiropas Investīciju mehānisms, ko ES ir ieviesusi, nav slikta lieta, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem kopīgais atbalsts būtu vairāk vajadzīgs. Tāpat lauksaimniekiem jāpastrādā pie platību maksājumiem, lai tie tik ļoti neatšķirtos starp dažādām valstīm," uzskata EP deputāte.

Budžeta komitejas locekle vērsa uzmanību, ka tagad tiek strādāts pie daudzgadu finanšu plāna, kas būs no 2020.gada, un ir dažādi varianti par to, kā tas varētu izskatīties. Viņa pauda šaubas, vai septiņu gadu plānošanas periods ir labākais termiņš vai tomēr pietiktu ar pieciem gadiem.

http://www.leta.lv/es/item/FE2F17AF-9E20-4778-88F0-4F2419CAEB2E/jaunumi:news/#i

12.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāte Ineses Vaidere ik gadu rīko vairākus braucienus uz Eiropas Savienības galvaspilsētu Briseli, lai dažādu profesiju cilvēkus no Latvijas pilsētām un novadiem iepazīstinātu ar to kā strādā Eiropas Parlaments. Šonedēļ uz Briseli devās šī gada noslēdzošā, 22 cilvēku liela grupa, kurā bija pārstāvēti nevalstisko organizāciju pārstāvji un dažādu konkursu uzvarētāji.

Uz Briseli devās arī Latvijas Kara muzeja darbinieki, pašvaldību darbinieki un žurnālisti, kas lielā mērā saskaras ar Eiropas Savienības jautājumiem ikdienā. Šis ceļojums viņiem uzlaboja izpratni par ES institūciju, īpaši Eiropas Parlamenta, darbu un specifiku.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Esmu patiesi priecīga, ka mums izdevies lielisks brauciens un cilvēkiem bija iespēja iepazīt Eiropas Savienības galvaspilsētu, savām acīm redzēt Eiropas Parlamenta ēku, tikties ar dažādiem cilvēkiem un iepazīties ar to, kā tad īsti darbojas ES kopējā struktūra. Neapšaubāmi daudz arī runājām par to, pie kādiem jautājumiem strādā Latvijas pārstāvji. Savukārt, man bija iespēja pārliecināties, ka cilvēki Latvijā ir gana zinoši gan par mūsu, proti, Latvijas deputātu, gan Eiropas Parlamenta darbu kopumā. Manuprāt, tā pieredze un kontakti, ko, viesojoties Briselē, ieguva cilvēki, viņiem lieti noderēs nākotnē, iegūstot nepieciešamo informāciju vai veidojot kopīgus projektus. Ir patiesi vērtīgi dzirdēt dažādu profesiju cilvēku viedokļus – tas iedvesmo un vienlaicīgi sniedz papildus izpratni par jomām, uz ko nepieciešams fokusēties turpmāk."

Vizītes laikā grupas dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu un tikties ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesei Vaideri. Tāpat, viņiem bija iespēja apskatīt ES galvaspilsētu Briseli un izbaudīt tās šarmu.

11.10.2017

2017. gada 10. oktobrī Eiropas Parlamenta kampaņas #Girl2Leader konferencē Inese Vaidere uzrunāja jaunās līderes – meitenes no visas Eiropas, arī Līvu Līcīti no Latvijas. Kampaņas mērķis ir radīt jaunu meiteņu vidū interesi par politiku, dodot meitenēm iespēju dzirdēt deputātu stāstus un uzdot jautājumus. Mūsu deputāte meitenēm atklāja, ka jau 4 gadu vecumā zināja, ka būs zinātniece, bet Eiropas Parlamentā nonāca pavisam nejauši. Tāpat mūsu pārstāve meitenēm vēlēja labu izglītību un aizrautību visā, ko dara. Savu uzrunu viņa noslēdza, citējot M. Tečeri: “Ja runa ir par darbu – tad ar vīriešiem; ja par darba darīšanu – tad ar sievietēm.” #LeadLikeAGirl

11.10.2017

Eirozonas iekšējās attiecības ir jāregulē ekonomiski, bet politiski valstīm drīzāk jābūt savai patstāvībai, intervijā aģentūrai LETA pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V). Viņasprāt, vājāk attīstītajām dalībvalstīm jāattīstās straujāk, un šeit ir svarīga solidaritāte. Runājot par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, Vaidere atzīst, ka, līdz galam nezinot «Brexit» iznākumu, ir teju neiespējami precīzi prognozēt ES nākotnes ieņēmumus un izdevumus. Pēc politiķes teiktā, Lielbritānijai pametot ES, savienības budžets varētu samazināties pat par 15%.

Kāds, raugoties no Latvijas pozīcijām, šobrīd izskatās ES 2018.gada un daudzgadu budžets?

Pašlaik strādājam pie 2018.gada budžeta, un līdz šī gada 20.novembrim jātiek skaidrībā starp trim institūcijām - Eiropas Komisiju (EK), kas mums ir devusi budžetu, ES Padomi, kas ir mēģinājusi «nogriezt» visu, ko vien var, un EP. Vismaz pagaidām kā stabila lieta šķiet lauksaimniecības un reģionālā politika, par kurām joprojām Latvijai ir lielākā interese, un mums šīs jomas ir svarīgas. Mēs tomēr lielā mērā esam lauksaimniecības zeme un reģionālā politika mums arī ir vajadzīga, jo Latvijas vidējais ienākums ir krietni zem ES vidējā līmeņa. Mani mazliet sarūgtināja tas, ka Padomes priekšlikums ir «nogriezt» līdzekļus izaugsmei un darbam, šeit domājot par 2020.gada apvārsni. Arī Eiropas infrastruktūras savienošanas finanšu instrumenta mehānismam ir priekšlikums līdzekļus samazināt. Tas mums būtu ļoti sāpīgi, jo līdzekļi «Rail Baltica» ir ļoti vajadzīgi. Budžeta komitejā esam vienojušies, ka uzstāsim, lai šie līdzekļi nonāk atpakaļ budžetā.

Gribu vērst uzmanību, ka septembrī Itālijai no Solidaritātes fonda tika piešķirti 1,2 miljardi eiro un tāda summa ir absolūti unikāla, bet tā, bez šaubām, bija nepieciešama. Jāsaprot, ka šis solidaritātes fonds varētu būt diezgan nozīmīgs atbalsts arī Latvijai, tieši plūdu, lietavu, vētru gadījumā. Piemēram, 2005.gadā vētra Latvijā nopostīja diezgan daudz un mēs ieguvām ievērojamu summu no šī fonda. Arī tagad, domājot par plūdiem Latgalē, ir jāvērtē iespējas izmantot šo fondu. Ja zaudējumi sasniegs 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja vēl papildus aplēš visus infrastruktūras zaudējumus un visām saimniecībām aprēķina neiegūto peļņu, tad zaudējumu apmērs varētu būt liels. Zaudējumi ir jāaplēš pietiekami pamatīgi, un nedrīkstam būt pārāk kautrīgi šo zaudējumu aplēšanā. Ir jāskatās, ko šo plūdu rezultātā zaudējis arī parastais cilvēks. Ļoti iespējams, mēs varētu pretendēt uz kādiem ES palīdzības maksājumiem, un šķiet, ka varbūt deviņi miljoni nav nekas, bet Latvijai tā tomēr būtu liela palīdzība. Tieši es esmu ziņotāja par to, kā nākamā gada budžetā tiks nodrošināti avansa maksājumi no solidaritātes fonda. Izmaksāt līdzekļus tā, kā tas tika izdarīts Itālijai, droši vien nebūs iespējams, bet avansa maksājumi būs iespējami.

Kāda ir situācija ar budžetu aizsardzībai un drošības pasākumiem?

Ļoti būtiski, ka ir paredzēta palielināta summa ES drošības stiprināšanai, pie tam ar aizsardzības pētniecības darbiem. Esmu regulāri dzirdējusi no NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga, ka problēma ir dažādās armijas struktūras, piemēram, Latvijai ir viena armijas struktūra, savukārt Francijai cita, līdz ar to tām ir grūti sadarboties. Tāpat gan pētniecības darbs militārajā jomā, gan militārā industrija ir ļoti fragmentēta. Piemēram, ir bijuši pētījumi, ka Francijā ražotie militārie šāviņi nav pielietojami citu valstu ražotajā militārajā tehnikā. Tas ir liels izaicinājums - harmonizēt šo sfēru un veidot šo ES Aizsardzības savienību, jo ES aizsardzībai tērē ļoti daudz - ASV tērē aptuveni 500 miljardus eiro, bet mēs tērējam 230 miljardus eiro gadā. Tomēr, ja analizē efektivitāti, tad ES tā ir daudz zemāka. Svarīgi arī piebilst, ka ES Aizsardzības savienība nekādā gadījumā nedrīkst dublēt NATO uzdevumus. Budžetā nākamajam gadam ir paredzēti ievērojami līdzekļi - sākumā ap 100 miljoniem eiro un pēc gada vēl ap 100 miljoniem eiro, lai varētu sākt veikt pētījumus un spertu pirmos soļus šo sfēru harmonizācijai.

Iestājamies arī par jauniešu bezdarba likvidēšanas vai samazināšanas stimulēšanu. Jau šogad tika iegūti papildu 500 miljoni eiro un nākamgad tiks iegūti vēl 500 miljoni eiro. Latvija ir ļoti labi izmantojusi naudu, kas šajā jomā tai bija paredzēta, un līdz ar to mēs vairs nevaram pretendēt uz šādu naudu, jo minēto pasākumu rezultātā jauniešu bezdarbs ir samazinājies. Šīm programmām būtu jāturpinās un budžetam vajadzētu būt pietiekami elastīgam gadījumā, ja rodas neparedzētas krīzes, lai pietiktu līdzekļu un nebūtu jāņem nost pētījumiem, izglītībai vai kam citam. Personīgi esmu ierosinājusi vairāk pievērsties jaunuzņēmumu attīstības veicināšanai, tas šķiet perspektīvs virziens Eiropā.

Kas ir lielākie riska faktori, ar kuriem rēķināties, plānojot nākamā gada ES budžetu?

Pašlaik 2018.gada budžets ir par diviem miljardiem eiro lielāks, tomēr vienlaikus rēķināmies ar to, ka pēc «Brexit» varētu būt budžeta samazinājums, un šīs bažas bija dzirdamas arī EK prezidenta Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā par stāvokli ES. Ir arī aprēķini, ka samazinājums varētu būt aptuveni 15% no visa budžeta. Ja tas būs tik liels, tad jādomā, kā šos budžeta ienākumus vairot. Ja ES neizdosies panākt kaut kādu īpašu vienošanos ar Lielbritāniju, tad tirdzniecība noritēs pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principiem, kas nozīmēs, ka mūsu preces sadārdzināsies. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka britiem nāksies maksāt dažādas nodevas, kas nonāks tieši ES budžetā. Jādomā arī par to, kā pavairot ES ienākumus, lai tas, ko izlietojam kopējām vajadzībām, palielinātos. Valstīm ir noteikti griesti, kas procentuāli no IKP jāiemaksā, bet neesmu dzirdējusi, ka kāda valsts šos griestus būtu sasniegusi. Tiklīdz kādai valstij kāda summa ir jāiemaksā, tā sākas lieli ķīviņi. Tomēr ir skaidri jāpadomā, jo kopējās vajadzības ir lielas.

Tikmēr migrācijas politikai budžets ir samazināts par 20%, jo visi līdzekļi, kas bija paredzēti šim gadam, nav izlietoti, un krietni samazinājušās arī migrācijas plūsmas. Kopējais pēdējos gados atvēlēto līdzekļu apjoms migrācijas politikai ir ievērojams jeb aptuveni 22 miljardi no 2015.gada līdz 2018.gadam.

Kādi vēl ir ES tuvākās nākotnes izaicinājumi bez jau pieminētā «Brexit», migrācijas politikas un drošības?

Galvenais jautājums līdzās iepriekš minētajiem ir ES ekonomisko attiecību veicināšana un konkurētspējas nodrošināšana. Ir jāspēj pasaulē noturēties, jo pasaule ir atvērta un konkurence parādās gan no Ķīnas, gan Austrumiem un Rietumiem. ES ir relatīvi lielas algas un stabila sociālā nodrošinājuma sistēma, kas ne vienmēr palīdz konkurētspējas veicināšanai. Arī Junkera runā par konkurētspēju un ekonomikas attīstību dzirdēju mazāk. Eiropas Investīciju mehānisms, ko ES ir ieviesusi, nav slikta lieta, bet maziem un vidējiem uzņēmumiem kopīgais atbalsts būtu vairāk vajadzīgs. Tāpat lauksaimniekiem jāpastrādā pie platību maksājumiem, lai tie tik ļoti neatšķirtos starp dažādām valstīm.

Tagad tiek strādāts pie daudzgadu finanšu plāna, kas būs no 2020.gada, un ir dažādas runas par to, kā tas varētu izskatīties. Gribam noklausīties EK viedokli, vai tiešām septiņu gadu plānošanas periods ir nepieciešams, un varbūt pietiktu ar pieciem gadiem. Septiņi gadi - tas tomēr ir ilgs posms, bet pieci gadi būtu optimāli un vajadzīgi, lai redzētu, kā attīstīsies tās jomas, kuras mūs interesē.

Kā noregulēsies attiecības ar Lielbritāniju, nevaram pateikt, tādēļ daudzgadu finanšu plānu šobrīd ir problemātiski iezīmēt. Ir vajadzīgs pārvietot vairākas ES iestādes, jādomā, kā lauzt līgumus, kas maksā ļoti dārgi. Tāpat nezinām, vai Lielbritānija samaksās izstāšanās rēķinu. Budžets būs atkarīgs no tā, kādu vienošanos ar britiem mēs panāksim. Ja nepanāksim nekādu vienošanos, tad var būt lielas grūtības gan vienai, gan otrai pusei, tāpēc zināma nenoteiktība šobrīd ir.

Saistībā ar «Brexit» Latvijas uzņēmējiem droši vien vajadzētu būt plānam B?

Jā, tomēr uzņēmēji mēdz būt ļoti elastīgi. Lielā mērā ir pārvarētas grūtības, kas tos sagaidīja pēc ES sankciju ieviešanas Krievijai. Tas sākumā šķita dramatiski, bet ļoti daudzas nozares ir pārkārtojušās uz citiem tirgiem un funkcionē ļoti labi. Uzņēmējiem jau agrāk bija jāsaprot, ka Krievijas tirgus var būt ļoti plašs un ienesīgs, bet tajā pašā laikā ārkārtīgi nestabils.

Kāds ES nākotnes scenārijs būtu vispiemērotākais Latvijai?

Divu ātrumu Eiropa, protams, jau pastāv. Tām valstīm, kurām ir zemāks IKP un zemāks ekonomikas attīstības līmenis, pie kurām okupācijas dēļ diemžēl pieder arī Baltijas valstis, Bulgārija, Rumānija, vidus un Austrumeiropas valstis, noteikti ir jāattīstās straujāk un tām ir vajadzīga palīdzība, kas nav vajadzīga Vācijai un Francijai. Ja eirozonas valstis kaut kā ļoti cieši apvienotos un pārējās valstis tādējādi tiktu atstātas aiz borta, tas nebūtu nekas labs. Man šķiet, ka eirozonai ir jāregulē savas attiecības ekonomiski, bet politiski ir grūti pateikt, kā to vajadzētu darīt. Domāju, ka valstīm ir jābūt savai patstāvībai, jo mēs apvienojāmies ar citām valstīm ES, lai savu suverenitāti aizstāvētu. Tāda nivelēšana un unifikācija nav Latvijas interesēs, un mēs negribētu, lai vācieši un francūži visu laiku māca, kā mums ir jādzīvo. Uzskatu, ka tām valstīm, kurām ir zemāks līmenis, jāattīstās straujāk, un šeit svarīga ir solidaritāte. Vienlaikus jāpatur prātā, ka eirozonas ekonomiskajā sfērā, lai stiprinātu eiro valūtu, vairāk nepieciešama harmonizācija ekonomisko instrumentu pielietojumā.

Tātad eirozonas politiska apvienošana, jūsuprāt, nebūtu labs risinājums?

Jā, tā ir baiļu puse, runājot par divu ātrumu Eiropu, kad eirozonas valstis apvienotos un pārējie paliktu aiz borta. Latvija šajā ziņā būtu pirmajā un drošākajā laivā, bet arī šim scenārijam tomēr ir otra puse. Junkers savā runā vairs nepieminēja līdz šim izskanējušos piecus scenārijus, bet gan runāja par jaunu attīstības modeli, varbūt galu galā tas būtu kāds sestais variants, kas nepieciešams. Domāju, šobrīd tas pašam Junkeram vēl īsti nav skaidrs. Katrā gadījumā Latvijai būtu ļoti svarīga droša Eiropa ar drošām robežām, ar solidaritāti drošības jomā un ārējo robežu apsardzībā un ar palīdzību ekonomikas jomā, lai sasniegtu Eiropas vidējo līmeni. Latvijai struktūrfondu dēļ bija vieni no vislabākajiem rezultātiem, bet, protams, visu laiku nevar staigāt ar izstieptu roku un prasīt. Ir jārada apstākļi, lai uzņēmēji var strādāt un ražot, bet kādu brīdi mums noteikti Eiropas atbalsts būs vajadzīgs, īpaši infrastruktūrai. Tā ir tāda Eiropa, kāda Latvijai būtu izdevīga un laba - droša un ar solidaritāti attiecībā pret vājākiem.

Kurās jomās mums šī solidaritāte būtu visnepieciešamākā?

Citi reizēm aizmirst, ka Latvijai ļoti būtiska lieta ir aizsargāt ES austrumu robežu. Tomēr tā ir ne tikai mūsu, bet arī ES austrumu robeža, bet bieži jūtu, ka daudz kas šajā sakarā tiek atstāts mūsu pašu ziņā, un no Eiropas dzirdu - «rociet grāvjus, celiet sienu, dariet ko gribiet, bet tā nav mūsu darīšana». Ir labi tām valstīm, kuras atrodas Eiropas iekšienē, kurām nav ES ārējo robežu, kuras jūtas relatīvi droši un kurām nav tādu izdevumu. Tādām valstīm šī problēma neinteresē, bet mums tā ir ļoti būtiska.

Tāpat ļoti nepieņemami ir tas, kas notiek Itālijā un ES dienvidvalstīs. Atceros, kad biju Ārlietu komitejā un pienāca pirmie palīdzības saucieni no Itālijas un Grieķijas par ļoti lielo migrantu pieplūdumu, visas pārējās valstis izlikās nedzirdam, bet rīkoties vajadzēja jau tad. Tagad ir uzradušās interesantas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas it kā glābj cilvēkus, bet tā vietā, lai viņus nogādātu atpakaļ, šie cilvēki tiek vesti uz Eiropu. Cilvēki zina, ka viņus izglābs. Nesen kādā sanāksmē Tunisijā tikāmies ar Itāļu kuģi, kas koordinē glābšanas darbus. Šie darbinieki sacīja, ka ir palielinājies NVO skaits, kas glābj cilvēkus un ved uz Itāliju, un cilvēki izmanto arvien nedrošākus peldlīdzekļus, jo zina, ka tiks izglābti. Tādā veidā plūsmas turpina attīstīties, bet, ja visus ātri nogādātu atpakaļ, tad plūsmas apstātos. Tādēļ ir daudz lietu, ko darīt robežas stiprināšanā.

Vācijas kancleri Angelu Merkeli tagad kritizē par kādreizējo līgumu ar Turciju migrācijas kontekstā, bet vismaz tas strādā. Sadarbība ar Turciju mums maksā daudz, bet tomēr bēgļu straumes ir samazinājušās. Vāciešiem ir tāda pati nostāja kā man, ka Turcija nav un nebūs ES dalībvalsts. Varam runāt par priviliģēto partnerību, bet tagad, kad Turcija aiziet tālu prom no demokrātijas, ņemot vērā tās prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana uzskatus un izteikumus, ir skaidrs, ka Turcija kā ES dalībvalsts - tas nav reāli. Tajā pašā laikā sadarboties ekonomikas un drošības jomā ir nepieciešams, jo Turcija ir arī spēcīga NATO valsts, kas ir svarīgi.

Vai tieši migrācijas politika nav viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas šobrīd apdraud un grauj ES solidaritāti?

Dažkārt ES atstāj problēmas pašu robežvalstu ziņā. Ungārijai ir viens modelis, Itālijai ir cits modelis - viņi ir daudz atvērtāki, uzņem visus, bet pēc tam grib tālāk pārdalīt. Latvijai tas neder, mums šī politika principā nav pieņemama. Tas, ka mēs uzņemam pāris simtus bēgļu, tas ir pieņemami, bet mums ļoti pacietīgi un katru reizi jāskaidro, ka mums jau ir 40% migrantu, viņi neintegrējas un liela daļa no viņiem negrib integrēties. EK ļoti bieži saka: «Nu ko jūs tur par to padomju laiku, cik tad var?» Bet var un vajag runāt! Diemžēl tas ir noteikts cilvēku daudzums, kas negrib integrēties, un tātad tie ir migranti, ja viņi nav integrējušies sabiedrībā. Tajā pašā laikā es nesaprotu, kāpēc Polija nevarētu solidarizēties un uzņemt kādu cilvēku daudzumu, kuri zaudējuši visu karadarbības rezultātā, un šeit nav runa par ekonomiskajiem migrantiem. Šādiem migrantiem, manuprāt, ir jābrauc atpakaļ un jāmeklē darbs savā valstī. Lielajai Polijai nekas nenotiktu, ja tā uzņemtu pāris tūkstošus cilvēku. Saprātīgi un ņemot vērā katras valsts specifiku, tas būtu jādara. Nevienai valstij jau nevar uzspiest uzņemt cilvēkus, ja viņi paši to nevēlas, bet tomēr jāskatās uz reālām iespējām.

Kāda šobrīd ir Baltijas valstu eiroparlamentāriešu vienotība EP? Tā ir mazinājusies vai kļuvusi stiprāka?

Es teiktu, ka EP šādu plaisu nejūt. Protams, ir deputāti, kas strādā pretēji savas valsts interesēm, tādi ir gan Latvijā, gan Igaunijā, turpretim Lietuvā lielu pretdarbību Eiropas interesēm gan neesmu manījusi. Katrā gadījumā galvenais virziens ir kopīgs, un vienmēr esam labi sadarbojušies ar Baltijas kolēģiem. Vienotība, lai parādītu, kādi mēs esam, bija ļoti svarīga pirmajā sasaukumā. Toreiz mums bija ļoti svarīgi apvienoties pret dažādiem kaitīgiem uzskatiem, un tas mums ļoti izdevās. Tagad mums lielos virzienos ir līdzīgas ekonomiskās intereses. Arī ar Poliju daudz kas saskan, un domāju, ka tiekam galā labi. Neredzu, ka būtu kaut kas ļoti principiāli pretējs.

Kā vērtējat jauno partijas «Vienotība» valdi un partijas attīstības iespējas tuvākajā nākotnē?

Partijas valdi vērtēju ļoti pozitīvi, jo tā izskatās spēcīga un arī partijas vadītājs Arvils Ašeradens izskatās darboties gribošs. Ja viņš patiešām atradīs laiku un daudz strādās ar cilvēkiem nodaļās, kuri arī ir apmulsuši no visām pārmaiņām, un ja izpildīs uzdevumus ministru līmenī, ko cilvēki sagaida, un pratīs sabiedrībai par šiem uzdevumiem pastāstīt, tad ir labas cerības arī nākamajās Saeimas vēlēšanās startēt veiksmīgi un saglabāt «Vienotību». Esam labēji centriska partija, un domāju, ka tik gara rezervistu soliņa ar cilvēkiem, kuri var vadīt ministrijas un komisijas, nevienā citā partijā nav. Ja kāda cita partija nonāktu pēkšņi valdībā, tad jāskatās, ko likt ministru amatos. Tā pati lielā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parasti kaut ko paņem no malas, jo nav resursu. Mums ir praktiski neierobežoti resursi un mēs varam noformēt trīs valdības, ja vajag. Nevar aizlaist šādu partiju zudumā tikai tāpēc, ka ilgu laiku bijuši iekšējie kašķi!

Šīs nesaskaņas pašlaik ir atrisinājušās, un es uzskatu, ka labākais, kas ar «Vienotību» varēja notikt, ir «piecinieka» aiziešana. Labāk, protams, būtu, ja Lolitu Čigāni un Ilzi Viņķeli par partijas diskreditāciju būtu izslēguši jau toreiz, kad viņas slēdza slepenas vienošanās ar citu partiju, proti, ar ZZS. Būtu bijis labi jau toreiz atbrīvoties no cilvēkiem, kas, kā tagad ir pierādījies, strādājuši pret savu partiju. Šie cilvēki ir partiju atstājuši, varbūt citādā veidā, kā tam vajadzēja notikt, tomēr tagad ir iespēja partijai ievilkt elpu, nestrīdēties, bet koncentrēties uz kopīgiem mērķiem un veikt nepieciešamos darbus un reformas.

Kā vērtējat bijušās partijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas lēmumu aiziet no politikas?

Āboltiņa, kura diemžēl sabiedrības acīs lielā mērā ir uzskatīta par negatīvu tēlu, ir paziņojusi par to, ka atstās politiku. Man gan šķiet, ka viņa ir cietusi ļoti daudz nepelnīti, bet tie, kam nepatīk viņas klātbūtne «Vienotībā», arī varētu nomierināties. Viņa taču nevadīs partiju, partiju vadīs Ašeradens, kurš ir pilnīgi spējīgs to darīt, un esmu pārliecināta, ka viņš to arī darīs. Es domāju, ka šīs pārmaiņas, kas ir notikušas, ir ļoti pozitīvas.

Man ļoti žēl, ka partiju atstājušas pāris spēcīgas un labas nodaļas. Nezinu, kāpēc tas bija jādara šobrīd, kad notikušas pozitīvas pārmaiņas. Man šķiet, arī Edvardam Smiltēnam noteikti vajadzēja startēt vēlēšanās, lai cilvēki redzētu, kāds ir spēku samērs. Vienkārši pamest partiju es neredzēju iemeslu. Viņam bija svarīgi, lai mazinātos Āboltiņas ietekme, un tā ir mazinājusies, nākotnē pat nebūs vispār.

Vai neviennozīmīgā sabiedrības attieksme pret Āboltiņu traucēja partijai attīstīties un viņas paziņojums par aiziešanu no politikas bija nepieciešams, lai «Vienotība» atgūtu otro elpu?

Varbūt ne vienmēr šķitis, ka vērtējums par viņu bijis adekvāts, bet diemžēl tāds tas ir, un lielā mērā šis vērtējums ir bijušo partijas biedreņu Čigānes un Viņķeles inspirēts no iekšienes, nesot visādas nesaskaņas uz āru un nekritiski informējot presi, tādējādi veidojot šo negatīvo fonu. Šobrīd šīs divas dāmas ir prom, un partijā noteikti uzlabosies iekšējais klimats. Lai cik skumīgi tas būtu un lai cik daudz Āboltiņa būtu izdarījusi «Vienotības» izveidošanā un turēšanā kopā, visu šo pretdarbību rezultātā reitings diemžēl ir negatīvs un cilvēki uzskata Āboltiņu par negatīvu faktoru «Vienotībai». Es neesmu asinskāra, man nepatīk, ka cilvēku nepelnīti «sit», bet šajā gadījumā viņas lēmums aiziet no politikas, ņemot vērā situāciju, ir pamatots.

Vai bez minētā no partijas aizgājušā «piecinieka» varat nosaukt vēl kādas kļūdas vai problēmas, kas noveda pie vēlētāju uzticības krituma?

Es domāju, ka nosauktais ir galvenie faktori, jo «Vienotības» politika lielos virzienos ir bijusi pārdomāta, un neredzu milzīgas kļūdas, piemēram, no ekonomikas un drošības politikas viedokļa. Man šķiet, ka tieši «Vienotība» ir bijusi tādās pārdomātās pozīcijās. Tieši iekšējās nesaskaņas bija lielākā problēma. Ir skaidrs, ka lēmumi nāca par vēlu, tā tas ir, un to jau teicu par «piecinieku». Es gan nesaprotu, kāpēc tie trīs cilvēki ir aizgājuši no partijas, un vēl joprojām nezinu viņu motivāciju, bet no šīm divām kundzēm, kas tiešām ir šķēlušas partiju, jau sen vajadzēja atbrīvoties. Tad varbūt būtu palikuši arī pārējie trīs cilvēki. Runājot, piemēram, par Dzintaru Zaķi, acīmredzot tie cilvēki, kas toreiz viņu aizstāvēja, ticēja, ka viņš ir bez vainas. Es personīgi viņu praktiski nepazīstu. Varbūt cilvēki tiešām domāja, ka viņš ir bez vainas un ka tas bija kādu pretinieku inspirēts gadījums. Tā nenotiek, ka kādreiz kādu cilvēku apvaino un tad viņu izsper ārā varbūt pat bez pamata. Parasti jau tomēr cilvēki cenšas izprast sākumā situāciju un tad izmest ārā vai nē, un tā varbūt bija arī šajā gadījumā. Tas bija ilgstošs process un mums par labu nenāca.

Pašreizējā «Vienotības» frakcija, man šķiet, ir ļoti grūta, es negribētu būt šīs frakcijas vadītāja. Es jau uzreiz, pēc «piecinieka» paziņošanas par aiziešanu, uzrakstīju partijas biedriem vēstuli, ka viņu atrašanās frakcijā ir pilnīgi nepieņemama, un man joprojām ir šāds stingrs viedoklis. Pirmkārt, viņiem pašiem vajadzētu aiziet, ja viņi grib būt godīgi un neturēties tikai un vienīgi pie amatiem, kā to šobrīd dara Čigāne un kā to līdz savai aizbraukšanai darīja Viņķele. Ja viņi paši nevēlējās aiziet, tad frakcijai vajadzēja būt vienisprātis un no šiem cilvēkiem atbrīvoties, izslēdzot viņus. Ja cilvēki ir vairāk nekā pusgadu intensīvi strādājuši pie citas partijas veidošanas, graujot «Vienotību» no iekšienes, tad kāds pamats viņiem ir atrasties «Vienotības» frakcijā? Ja viņu motivācija ir atbalstīt valdību, kāpēc to nevar darīt ārpus frakcijas? Lai viņi to dara - nodibina savu neatkarīgo deputātu grupu, atbalsta valdību un strādā kopā. «Vienotības» iekšienē es neredzu nekādu vajadzību to darīt un neredzu, ka tas valdības stabilitāti varētu graut, ja viņi strādātu ārpusē. Šis man īsti nav skaidrs, kāpēc nebija iespējas no šiem cilvēkiem atbrīvoties uzreiz, jo tas noteikti padarītu daudz skaidrāku arī partijas nostāju. Es nevaru izskaidrot cilvēkiem, kāpēc viņi tur atrodas...

Vai par «Vienotības» izredzēm nākamajās Saeimas vēlēšanās esat optimistiska?

Tas būtu dīvaini, ja tik daudz talantīgu cilvēku, kas Latvijai ir tik vajadzīgi, tiktu aizvietoti ar populistiem. Latvijā nav tik daudz cilvēku. Protams, būtu labi, ja uzņēmīgi cilvēki atrastos, un tādi ir uzņēmēju un profesoru vidū, bet ne visi grib darboties politikā. Tā pieredze, kas «Vienotības» cilvēkiem ir, man liekas, būtu Latvijai ļoti vajadzīga.

Vai un kādas sadarbības iespējas «Vienotībai» saredzat ar partiju «Kustība Par!»?

Tā ir partija, ar kuru es neredzu nekādus saskarsmes punktus. Es redzu ļoti labas iespējas viņiem sadarboties ar «Saskaņu», jo viņi arī ir par nepilsoņu «nulles variantu». Tā ir liberāla partija, un liberālas partijas Eiropā atbalsta varbūt pāris procenti, tās pašlaik ir ļoti nepopulāras. Es nezinu, uz ko Latvijā šī partija varētu cerēt, ja nu vienīgi tiek piesaistītas personības, par kurām cilvēki varētu balsot, bet ideoloģiski, manuprāt, šī partija varētu būt absolūti nepopulāra pilsoņu vidū. Cilvēki grib stabilitāti un grib, lai tiktu cienītas vērtības, nevis lai būtu maksimāli daudz individuālās brīvības. Es neredzu šai partijai nekādu ideoloģisko bāzi. Ja nu gadījumā viņi tiktu ievēlēti, tad jāmeklē kādas sadarbības iespējas un kopīgie saskarsmes punkti, bet es pašlaik neredzu, kāpēc cilvēki balsotu par šo partiju. Īpaši tāpēc, ka partija veidojusies no tādiem cilvēkiem, kas iepriekš ilgi un stingri grāvuši savu partiju no iekšienes, tāpēc kādēļ uzticēties, ka viņi to nedarīs arī kaut kur citur? Varbūt, ka viņiem ir citas intereses, varbūt viņiem vajag sagraut Latvijas partijas?

Vai jums nešķiet, ka Latvijā šobrīd ir pārāk daudz partiju un vēlētājiem kļūst arvien grūtāk izvēlēties, par ko balsot?

Cilvēkiem jau nevar aizliegt veidot jaunas partijas. Man gan tas liekas komiski, ka no «Vienotības» cilvēki ir aizgājuši un atkal veido jaunu partiju. Ja ir nesamierināmas ideoloģiskas domstarpības, tad jaunas partijas veidošana ir saprotama, bet pašlaik jaunajās partijās es neredzu ideoloģiskas nesamierināmas domstarpības ar eksistējošajām partijām. Ir varbūt dažādas personīgas domstarpības. Arī Vācijā un citās valstīs veidojas partijas un cilvēki grib būt patstāvīgi un grib savu partiju. Varbūt cilvēki cer, ka, ja izveidos jaunu partiju, tad kļūs redzamāki, varēs izteikties. Skaidrs, ka ir par daudz, bet partijas nevar aizliegt veidot, jo tas tomēr ir demokrātijas pamats.

Vai startam nākamajās Saeimas vēlēšanās «Vienotībai» vajadzētu apvienoties ar kādu citu partiju?

Ja kāda partija grib pievienoties «Vienotībai», tad ļoti labi. Ar ko apvienoties? Ar nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK neredzu nekādas briesmīgas pretrunas. Ar ZZS - arī nekādas briesmīgas pretrunas neredzu, tāpat kā ar Jauno konservatīvo partiju. Bet vai vajadzētu apvienoties un vai «Vienotībai» kādam vajadzētu lūgt apvienoties, nezinu... Protams, ka labāk ir apvienoties un startēt ar lielāku un spēcīgāku sarakstu, bet es īsti neredzu, ar ko tagad vajadzētu apvienoties. Protams, neredzu, kā mēs atkal varētu apvienoties ar tiem, kas mūs ir nodevuši, piemēram, Pēteris Viņķelis, kas ir Sandras Kalnietes palīgs, ilgu laiku strādājis pie dokumentiem jaunajai partijai - tas vispār ir kaut kas komisks. Apvienoties ar «Kustību Par!» būtu smieklīgi. Latvieši ir ļoti izglītota tauta, un tas mūs padarītu nenopietnus.

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/681050-vaidere_negribu_lai_vaciesi_un_francuzi_visu_laiku_maca_mums_dzivot

10.10.2017

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Šķiet, beidzot ledus izglītības sistēmas latviskošanā ir sakustējies. Un ir jau arī pats pēdējais laiks – Latvija, ES dalībvalsts, ir unikāla, jo turpina finansēt izglītību "trešās valsts", šajā gadījumā Krievijas, valodā.

Viennozīmīgi - mācības vienā valodā ir nepieciešamas, lai likvidētu sabiedrības sašķeltību, ļaujot krievu bērniem un jauniešiem pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā, kultūrā. Pāreja uz izglītību tikai valsts valodā ļautu veidot arī vienotu informatīvo telpu. Cittautiešiem, kas vēlētos saglabāt saikni ar savu etnisko piederību, valsts, protams, var piedāvāt virkni fakultatīvu nodarbību.

Māra Kučinska apgalvojums, ka šādas “sasteigtas” reformas varētu sabiedrībā radīt spriedzi, ir mazākais, dīvaini, jo pagājis jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts kopš neatkarības atjaunošanas un reforma bija jāsāk jau deviņdesmitajos.

Savukārt no prezidenta Vējoņa beidzot, pēc viņa diviem neveiksmīgajiem mēģinājumiem, ceru sagaidīt īstu sabiedrības saliedēšanas ierosinājumu. Prezidenta aicinājums visai Latvijas tautai atbalstīt un veicināt pāreju uz mācībām valsts valodā, likvidējot sabiedrības sašķeltību, būtu valstsvīra cienīgs un situācijai piemērots solis."

skolulatvisk

LA.lv veidota aptauja (http://www.la.lv/prasa-skolu-latviskosanu/)

09.10.2017

Pārtikas un sadzīves produktu kvalitātes atšķirība Austrumeiropā un Rietumeiropā ir uzskatāma ir patērētāju diskrimināciju. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere vēlas, lai šīs atšķirības tiktu oficiāli atzītas, un ja ne, tad deputāte sola kārt pie “kauna staba” tās firmas, kuras maldina patērētājus un piedāvā mazākas kvalitātes preces. #900sekundes

https://tvplay.skaties.lv/parraides/900-sekundes/881155?autostart=true

22281540_2131682003524782_8105625860991581540_n

06.10.2017

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere 6. oktobrī viesojās Iļģuciema vidusskolā, lai jauniešiem pastāstītu par savu darbu Eiropas Parlamentā, kā arī, lai sniegtu ieskatu pašreiz aktuālajos Eiropas Savienības dienaskārtības jautājumos: #Brexit, #Catalonia, #Ryanair.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Bija patiesi interesanti uzklausīt jauniešu domas un jautājumus, tostarp, par ES fondu nākotni, kā arī par preču kvalitātes atšķirībām Austrum un Rietumeiropā - tas, nudien, ir aktuāli. Gandarījums, ka par to domā un interesējas jau gados jauni cilvēki. Iļģuciema vidusskola pārsteidza ar ierīkoto skolas muzeju, kas palīdz saglabāt atmiņas gan no laikiem, kad skolā gāja jauniešu mammas un tēti, gan skolas jaunāko laiku vēsturi un skolas absolventiem, starp kuriem ir arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Paldies direktorei Ivetai Tauriņai, direktores vietniecei Gunai Pudulei, visiem pārējiejiem pedagogiem un jauniešiem par viesmīlīgo uzņemšanu!"

05.10.2017

Neatkarīgā Rīta Avīze, 05.10.2017

Eiropas Komisija nākusi klajā ar izmisuma piedāvājumu dalībvalstīm migrantu apsaimniekošanā - ņemiet afrikāņus un dabūsiet naudu. Pusmiljards par 50 000 personu. Latvijas valdība šajā darījumā piedalīties negrasās. Taču arī Eiropas Parlamentā top jaunas idejas migrantu apsaimniekošanā. Negribi afrikāņus? Maksā ragā.

Eiropas migrācijas komisāra Dimitra Avramopula ieskatā Latvija ir paraugvalsts. Dalībvalstīm piešķirto obligāto migrantu kvotu ziņā esam uzņēmuši 65% no kopējā salīgtā skaita (346 personas no 531). Salīdzinājumā ar citām valstīm tas procentuāli ir tik daudz, ka par kaut kādām soda sankcijām pret Latviju vispār nav runas. Komisijas priekšlikuma pavadrakstā obligātās kvotas slavētas. 23 000 pārvietoto bēgļu Eiropas Savienībā atraduši jaunas mājas, tostarp arī Latvijā, un tagad jūtas droši un laimīgi. Taču tā ir nepatiesība, jo legāli vai nelegāli - gandrīz visi migranti ir devušies projām uz Vāciju un faktiski no visām valstīm, kur viņiem vajadzētu atrasties saskaņā ar pārvietošanas programmas plāniem.

Migrācijas šķībakmens

Vairākas valstis kategoriski atsakās pieņemt migrantus: Slovākija, Polija, Ungārija. Dažādu iemeslu dēļ: reliģisku, etnisku, finansiālu, arī tāpēc, ka pašām savu imigrantu pārpārēm. Kā, piemēram, Latvijai. Eiropas Komisija to zina, un tagad vēlas iekārdināt dalībvalstis ar naudu, sak, varbūt trūcīgākās atsauksies. Eiroparlamentārietis Roberts Zīle norāda uz būtisku trūkumu šai plānā. Pārcelšanai uz Eiropu plānots atlasīt strādāt spējīgus ļaudis, kas var piedalīties Eiropas ekonomikas celšanā. «Tas man ļoti nepatīk! Mēs ņemsim labākos Ziemeļāfrikas cilvēkus, lai viņi strādā pie mums, un tas ilgtermiņa ir absurds. Nosūksim viņu gudrākos cilvēkus, padarot viņu valstis vēl nespējīgākas nākotnē. Un šis būtu tas Eiropas migrācijas stūrakmens?! Nē, tas ir Eiropas migrācijas politikas strupceļš. Es ceru, ka Latvijā visiem dienestiem gan Ārlietu, gan iekšlietu ministrijā pietiks saprāta neiesaistīties šai lietā.» Un patiešām izskatās, ka Latvijas gadījumā tas neies cauri - politiķiem nav šāda pieprasījuma no vēlētajiem. Protams, oficiālais skaidrojums ir diplomātiskāks. Ministru prezidenta padomnieks Andrejs Vaivars norāda: «Šis ir brīvprātīgs pasākums. Latvija vēl nav izpildījusi savas iepriekš uzņemtās saistības, līdz ar to mēs par to nediskutējam.» Vārds pagaidām viņa teiktajā izpaliek. Tātad valdība saka nē, respektējot iedzīvotāju vairākuma viedokli (aptaujās tie ir virs 70%).

Tikmēr Eiropas Komisijā un Parlamentā tieši šādiem gadījumiem top izmaiņas Dublinas regulā.

Dublinas pārregulēšana

Pašlaik regula noteic, ka patvēruma meklētājs - pa kurām namdurvīm ienācis, tajā namā ari paliek. Tai valstij viņš arī jāapkalpo. Jāiegrāmato dokumentos, jāpiedāvā pajumte vai jāpērk biļete mājupceļam. Virkne valstu ar to netiek galā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pirmās atrodas laimes meklētāju ceļā - Grieķija, Itālija, Spānija. Dublinas regulu iecerēts grozīt tā, lai formāli dalībvalstis arī turpmāk varētu nepiedalīties migrantu pārvietošanas mehānismā, taču tādā gadījumā tām nāksies maksāt par solidaritātes maksājumu nodēvētu sodanaudu. Turklāt ar ceturtdaļmiljonu eiro varēs atpirkties tikai uz zināmu laiku.

Jaunā shēma paredz, ka gadījumā, ja kādā valstī migrantu pieplūdums pārsniedz 150% no references skaita - pēc Eiropas Komisijas domām, tas ir valstij atbilstošs daudzums migranti tiks pārvietoti uz citām dalībvalstīm. Izvēles tiesību viņiem nebūs. Zīmīgi, ka šis references skaitlis būs atkarīgs tikai no diviem kritērijiem - iedzīvotāju skaita un iekšzemes kopprodukta. Un nekādu citu apsvērumu. Ne Latvijai atstātais Padomju Savienības mantojums - simtiem tūkstošu imigrantu, ne Ungārijas ebreju kopiena, kas musulmaņus uztver kā reālu draudu. Tikai cilvēku skaits un nauda, 50% pret 50%.

Cūku galvas pie žoga

Neatkarīgajai Strasbūrā bija iespēja aprunāties ar diviem Ungārijas parlamenta deputātiem: Ģerģu SefUnu un Pēteru Nīdermilleru. Ungārija kategoriski atsakās pildīt migrantu kvotas un pat tiesājās ar Briseli. Nesekmīgi.

Ģerģs Seflins ir imigrācijas pretinieks. Starptautisku atpazīstamību izpelnījies pērn ar vienu ierakstu tviteri. Musulmaņus no rāpšanās pāri žogam uz Ungārijas robežas varētu atbaidīt ne tikai ar cilvēku attēliem, kas viņu kultūrā ir haram - strikti aizliegts: «Cūku galvas atturētu daudz efektīvāk.» Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzīst: «Par cūku galvām es saņēmu daudzas apsūdzības, bet mani vēlētāji bija iepriecināti.» Tomēr stāsts nav tikai par cūku galvām. Ungārijai ir vairāki būtiski pretargumenti velkamistu politikai:

«Jēdzieniski ir jāatšķir bēgļi no migrantiem. Mēs uzņemam bēgļus, bet mums nav obligāti jāuzņem migranti. Politiski mēs nevēlamies būt multikulturāla valsts, un tā ir mūsu demokrātiskā izvēle. Nedomāju, ka Latvija ir brīvprātīgi izvēlējusies sev tik lielu krievu minoritāti.» Otrs iemesls ir 100 000 cilvēku lielā ebreju kopiena, kurā ir arī holokaustā izdzīvojušie. «Beļģijas un citu teroraktu kontekstā Ungārijas valdības pienākums ir garantēt tās drošību.» Visbeidzot vairākumu migrantu neesot iespējams integrēt: «Vācijas presē daudz tika rakstīts par sīrieti - smadzeņu ķirurgu. Bet ir tiešām neticami, ka visi šie miljoni migrantu būs smadzeņu ķirurgi.» Ungārijas valdība tāpēc atbalsta ideju par Eiropas palīdzības sniegšanu tuvāk migrācijas izcelsmes valstīm - nometnēs Libānā un Jordānijā. «Eiropa nevar izglābt pasauli. Mēs nevaram būt vienīgais risinājums.»

Arī deputāts Pēters Nidermīllers, kam tuvāka velkamistu pozīcija, piekrīt, ka «mums nevajadzētu mobilizēt cilvēkus doties uz Eiropu. Ir pareizāk piedāvāt viņiem palikt savā komūnā, pie ģimenēm Būt bēglim - tā nav viegla dzīve. Un, ko tādam divdesmitgadīgam nigēnetim te darīt? Svešā valstī, svešā vidē. Valodu nezini, no visa baidies. Labāk palikt mājās. Bet vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies labāku dzīvi». Un šie labākas dzīves meklētāji ir ne tikai kaut kur kaut kā jāizvieto Eiropas iekšienē, bet ari sociāli jāintegrē. Jāizglīto, jāpiedāvā darbs. «Ja valstis atsakās dalīties šai pienākumā, tad tās ir Eiropas vienotības politikas beigas,» rezumē ungāru deputāts.

Latvijai neakceptējama ideja

Eiropas Parlamentā par Dublinas regulas grozījumiem galvenā atbildīgā ir zviedriete Cecīlija Vikstrēma. Vakar preses konferencē viņa skaidroja, kā darbosies jaunā sistēma. Pēc tam, kad kādas valsts migrantu limits būs pārsniegts, dators izlems, uz kurām valstīm viņus sūtīt tālāk - bez kādām diskusijām no vienas vai otras puses. Uz Neatkarīgās jautājumu, ko darīt, ja migranti nevēlas palikt norādītajā valstī, kā tas ir Latvijas gadījumā, viņa stāstīja, ka mums iebraucēju aprūpē jāņem piemērs no Igaunijas. Jādod darbs, pajumte, izglītība un visu veidu sociālā palīdzība, tad sagribēs. Itāļu kolēģis savukārt pajautāja, ko darīt, ja valsts nevēlas uzņemt musulmaņus, un deputāte viņu sabāra. Rasismam patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmā neesot vietas. Cecīlijas Vikstrēmas izpildījumā atjaunotā Dublinas regula būtu pat radikālāka, nekā piedāvā Eiropas Komisija, tomēr maz ticams, ka dalībvalstis piekritīs atraut vaļā savas durvis kontrolētai, taču faktiski neierobežotai migrācijas plūsmai. Latvijas pārstāve Inese Vaidere atzīst, ka Eiropas Parlaments mēdz būt ļoti kreiss, bet Eiropas Savienības Padomei ir visas iespējas to neņemt vērā. «Neticu, ka kas tāds varētu tikt apstiprināts. Un ari Latvijā mēs nevaram ko tādu akceptēt!»

UNGĀRU NOSTĀJA

Pēters Nīdermillers: «Mums nevajadzētu mobilizēt cilvēkus doties uz Eiropu.»

Ģerģs Šeflins: «Politiski mēs nevēlamies būt multikulturāla valsts, un tā ir mūsu demokrātiskā izvēle.»

04.10.2017

Otro gadu arī Latvijas jaunuzņēmējiem būs iespējā piedalīties starptautiskajā jaunuzņēmumu atzinības konkursā "Startup Europe Awards" (SEUA). 2017.gadā Latvijā meklēs veiksmīgākos uzņēmumus kosmosa tehnoloģiju [space], veselības tehnoloģiju [ehealth], izglītības tehnoloģiju [edtech], lietu interneta [iot], sociālās uzņēmējdarbības [social], enerģijas risinājumu [energy] un finanšu tehnoloģiju [fintech] sektoros, kā arī brīvajā kategorijā. Paredzēts arī noskaidrot Latvijas SEUA populārāko jaunuzņēmumu.

Latvijas SEUA žūrijā piedalīsies starptautiskie eksperti no “stārtapu nācijas” Izraēlas un vadošā Ziemeļeiropas jaunuzņēmumu centra Somijas. Žūrijā no Latvijas puses piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija “StartIn.lv”,  biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LATBAN), Latvijas riska kapitāla asociācija (LVCA), telekomunikāciju uzņēmuma Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un starptautiskās auditorkompānijas KPMG pārstāvji. Pasākuma patronese ir Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Tie kuri vēlas izmantot iespēju izcelt savu uzņēmumu Eiropas līmenī, var aizpildīt pieteikuma anketu te. ""Anatomy Next" dalība SEUA2016 atvēra durvis uz Eiropu.

22135657_1718654725109461_4953914149081951255_o

Pateicoties uzvarai un vizītei Briselē es sapratu, cik svarīgi ir veidot kopīgu Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Es aptvēru vienotas Eiropas nozīmi stabilai un drošai ekonomikas izaugsmei Eiropā. Es sajutu, ka Eiropa ir manas mājas un  Latvija ir mana ģimene," lsm.lv saka uzņēmuma līdzdibinātājs un vadītājs Sandis Kondrāts.

SEUA2017 kodolu veido starptautiskā digitālās komunikācijas asociācija "DigiComNet" ar Latvijas PR profesionāļu asociāciju LASAP un LMT.

“Aicinu jaunuzņēmumus izmantot šo iespēju, jo tas ļauj saviem panākumiem piešķirt Eiropas sasniegumu jaudu,” saka LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

"Startup Europe Awards" Latvijas fināls norisināsies 28.novembrī un notiks divos posmos – rīta cēlienā jaunuzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja konsultēties ar jaunuzņēmumu ekspertiem no Izraēlas un Somijas. Savukārt pēcpusdienā ar tiešraidi "LMT Straume" un lsm.lv paredzēta konkursa finālsacensību daļa, kur Latvijas jaunuzņēmumi varēs prezentēt savas idejas žūrijai un plašākai publikai, pilnveidot savas uzstāšanās un pašprezentācijas prasmes.

Jau vēstīts, ka SEUA2016 izcīnīja seši Latvijas jaunuzņēmumi:

  •  radošo industriju sektorā balvu iegūst “Mozello”;
  •  finanšu tehnoloģiju sektorā balvu iegūst “Nordigen”;
  •  zaļo tehnoloģiju sektorā balvu iegūst “Conelum”;
  •  veselības tehnoloģiju sektorā balvu iegūst “Anatomy Next”;
  •  ICT sektorā balvu iegūst “Notakey”;
  •  viedo pilsētu sektorā balvu iegūst “Rention”

03.10.2017

Latvijas Futbola federācija (LFF) aicina ikvienu piedalīties konkursā – Latvijas futbola gada foto, kurā ir iemūžināts kāds interesants, spilgts, neparasts vai gluži vienkārši sirsnīgs mirklis no Latvijas futbola dzīves 2017. gadā.

"Foto nav obligāti jābūt kadram no profesionālā futbola. Tikpat labi izdevies iemūžināt epizodi, kurā piemājas pagalmā vai pļavā puiši dzenā bumbu saulrieta laikā. Tas var būt arī mirklis no līdzjutēju priekiem, atbalstot Latvijas valstsvienību vai kādu klubu. Galvenais, lai šis attēls ir saistīts ar Latvijas futbolu, spēlētājiem," norāda LFF.

Konkursā drīkst piedalīties ikviens – amatieris, kurš varbūt pirmo un vienīgo reizi fotografējis kādu epizodi futbolā, vai profesionāls fotogrāfs, kuram sporta iemūžināšana ir maizes darbs. Viens dalībnieks drīkst iesūtīt ne vairāk kā trīs fotogrāfijas.

Foto jāsūta uz e-pastu [email protected] līdz 18. novembrim. Klāt jābūt norādītam foto autoram, vietai un laikam, kad tas uzņemts, kā arī varonim, spēlei vai notikumam, kas tajā atspoguļots. Dažos teikumos lūdzam uzrakstīt, kāpēc, Jūsuprāt, šis varētu kļūt par Latvijas futbola gada foto.

LFF žūrija izvēlēsies 12 labākās fotogrāfijas, kas novembra un decembra mijā portālā "Delfi" piedalīsies Latvijas iedzīvotāju balsojumā par statusu - Latvijas futbola gada foto. Trīs fotogrāfiju autori, kas izpelnīsies visvairāk balsu, tiks uzaicināti uz LFF Laureātu vakaru 22. decembrī Rīgā. Labākā foto autors balvā saņems bezmaksas braucienu uz Eiropas Parlamentu Briselē, ko konkursa uzvarētājam dāvās tā deputāte Inese Vaidere.

http://www.delfi.lv/sports/news/football/news/konkurss-entuziastiem-un-profesionaliem-latvijas-futbola-gada-foto.d?id=492998538356e59d38c24c3dec-49299933

Publicitātes foto

29.09.2017

Eiropas Parlamenta deputāte Ineses Vaidere ik gadu rīko vairākus braucienus uz Eiropas Savienības galvaspilsētu Briseli, lai dažādu profesiju cilvēkus no Latvijas pilsētām un novadiem iepazīstinātu ar to kā strādā Eiropas Parlaments. Šonedēļ uz Briseli devās jau ceturtā, 22 cilvēku liela grupa, kurā bija pārstāvēti Junior Achievement Latvija konkursa “Gada labākais ekonomikā 2017” uzvarētāji – skolu direktori. 

Junior Achievement Latvija 2017. gada konkursā “Gada labākais ekonomikā” sumināja skolēnus, kas ne tikai sasnieguši izcilus rezultātus ekonomiskās izglītības teorijā, bet arī veiksmīgi un radoši pielietojuši šīs zināšanas biznesa praksē un bijuši sociāli atbildīgi, darbojoties “JA Latvija” programmās triju gadu garumā. Lai jaunieši spētu sasniegt lieliskus rezultātus, nereti nepieciešams pedagogu un skolas vadības atbalsts. Tieši tāpēc šajā nedēļā pie Eiropas Parlamenta deputātes devās konkursa “Gada labākais ekonomikā 2017” uzvarētāju skolu direktori: Agris Ruperts no Liepājas Valsts tehnikuma, Inese Bandeniece no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, direktores vietniece izglītības jomā Solita Medene no Madonas Valsts ģimnāzijas, Ilze Vilkārse  un direktores vietniece Dzintra Aploka no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Agra Zaķe no Iecavas vidusskolas un Raimonds Žabovs no Bauskas Valsts ģimnāzijas.

Uz Briseli devās arī starptautiski godalgoti Latvijas StartUp uzņēmumi, žurnālisti, projektu vadītāji un pašvaldību darbinieki, kas lielā mērā saskaras ar Eiropas Savienības jautājumiem ikdienā. Šis ceļojums viņiem uzlaboja izpratni par ES institūciju, īpaši Eiropas Parlamenta, darbu un specifiku.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Esmu patiesi gandarīta, ka mums izdevies lielisks brauciens un cilvēkiem bija iespēja iepazīt Eiropas Savienības galvaspilsētu, savām acīm redzēt Eiropas Parlamenta ēku, tikties ar dažādiem cilvēkiem un iepazīties ar to, kā tad īsti darbojas ES struktūra. Neapšaubāmi daudz arī runājām par to, pie kādiem jautājumiem strādā Latvijas pārstāvji. Savukārt, man bija iespēja pārliecināties, ka cilvēki Latvijā ir gana zinoši gan par mūsu, proti, Latvijas deputātu, gan Eiropas Parlamenta darbu kopumā. Manuprāt, tā pieredze un kontakti, ko, viesojoties Briselē, ieguva cilvēki, viņiem lieti noderēs nākotnē, iegūstot nepieciešamo informāciju vai veidojot kopīgus projektus. Ir patiesi vērtīgi dzirdēt cilvēku viedokļus – tas iedvesmo un vienlaicīgi sniedz papildus izpratni par jomām, uz ko nepieciešams fokusēties turpmāk."

Vizītes laikā grupas dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu un tikties ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesei Vaideri. Tāpat, viņiem bija iespēja apskatīt ES galvaspilsētu Briseli un izbaudīt tās šarmu.

27.09.2017

Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejā ir apstiprināti 100 milj. EUR pilotprojektiem 2018. gada budžetā. Šīs summas ietvaros tika atbalstīti Budžeta komitejas deputātes Ineses Vaideres (ETP) divi iesniegtie pilotprojekti: viens, cīņai ar Krievijas propagandu, savukārt otrs, par vienādas preču kvalitātes nodrošināšanu Latvijā un Rietumeiropā.

“Manis atbalstītajam pilotprojektam cīņai ar Krievijas viltus ziņām tiks atvēlēts 1.1 milj. eiro. Eiropai ir jāstrādā kopā, lai ar Kremļa propagandas mašīnu cīnītos ātri un efektīvi”, norāda deputāte.

I.Vaidere pauž, ka ziņas par Krievijas dezinformācijas kampaņām jau nav nekas jauns, taču to spēku nedrīkst novērtēt par zemu - to mērķis ir graut rietumvalstu demokrātiju. Ļoti svarīgas ir prasmes, kā ar tām cīnīties.

Par otru atbalstīto pilotprojektu deputāte atzīmē: “Patiess gandarījums ir par to, ka mūsu pūliņi pret negodīgu patērētāju diskrimināciju Austrumeiropas valstīs ir atmaksājušies. Eiropas Komisija mūs ir sadzirdējusi. Pilotprojektam par vienādas preču kvalitātes nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā ir atvēlēti 0,8 milj. EUR. Ar šo finansējumu tiks veikts pirmais Eiropas mēroga pētījums, kas sniegs vairāk konkrētu faktu par produktu kvalitātes atšķirībām dažādos Eiropas reģionos”.

I.Vaidere atzīmē, ka daudziem viena zīmola ražojumiem atkarībā no tā, vai tos paredzēts realizēt Austrumeiropas un Centrāleiropas vai Rietumeiropas tirgos, pastāv sastāva atšķirības. “Līdz šim vēl netika veikti aptveroši pētījumi, lai varētu konkrēti apgalvot, tieši cik un kurus produktus šī problēma skar, tomēr ir skaidrs, ka daudziem ražojumiem, ko pārdod pie mums, ir daudz zemāka kvalitāte un tajos ir stipri mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos produktos, kas paredzēti rietumu tirgus segmentam,” atzina deputāte.

Pilotprojektus tiesīgi iesniegt EP deputāti Eiropas Komisijai, lai novirzītu finansējumu atsevišķām iniciatīvām, kuras esošie finanšu piešķīrumi neietver, bet kuras uzskatāmas par svarīgām.

http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/krievijas-propaganda-un-partika-ep-atbalsta-divus-vaideres-iesniegtos-pilotprojektus.d?id=49280617

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/projektam-par-vienadu-precu-kvalitati-visa-es-paredzeti-800-000-eiro-14181447

27.09.2017

27. septembris pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules Tūrisma diena. Šajā dienā svarīgi atgādināt tūrisma nozares nozīmi pasaulē – gan raugoties no ekonomiskajiem aspektiem, gan garīgajiem, cilvēkiem ceļojot un iepazīstot citas kultūras un tradīcijas. Pēdējos gados Latvijas tūrisma nozarē mainījušās tendences - Latviju katru gadu apmeklē arvien vairāk dažādu Rietumu valstu tūristi, īpaši no Vācijas un Skandināvijas valstīm.

Arī Eiropas Savienība tūrismam pievērusi pastiprinātu uzmanību – no 2009. gada tai ir pašai savs tiesiskais regulējums. Tūrisma nozare patiesi ir nozīmīga sastāvdaļa savienības kopējā izaugsmē, sastādot 5% no ES kopējā IKP. Šogad, par godu Pasaules Tūrisma dienai, piedaloties Eiropas Parlamenta prezidentam Antonio Tajani, tiek rīkota augsta līmeņa konference, lai apspriestu veidus un iespējas kā tūrisma nozari padarīt konkurētspējīgāku, tāpat arī to, kā ar šīs nozares palīdzību ievērojami palielināt darba vietu skaitu.

Īpaši šodien nepieciešams domāt par to kā Eiropas valstis, tostarp Latviju, padarīt par vispopulārāko galamērķi ceļotājiem no visas pasaules. Mums patiesi ir daudz skaistu, apbrīnojamu dabas un kultūrvēsturisko vietu, kas neatstāj vienaldzīgu. #WorldTourismDay2017 #TourismEU

2017_tourism-conference_twitter-post_en

27.09.2017

Dienas Bizness

Prasa pārbaudīt ne vien pārtikas produktus, bet arī rūpniecības preces

Pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojuma, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā uzsāktas diskusijas un darbības, kā novērst produktu atšķirības. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti ir identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras. Ja atklāsies, ka produkti nav analoģiski, ministrs sola rosināt izmaiņas ES likumdošanā, kas aizliegtu pārtikas ražošanas uzņēmumiem ražot viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu. Lēmumu kontrolēt importa pārtikas produktus pilnībā atbalsta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: «Mēs pilnībā atbalstām šo iniciatīvu, jo visiem tirgus spēlētājiem jābūt vienādiem spēles noteikumiem un patērētājam Eiropas Savienības robežās ir tiesības saņemt vienādas kvalitātes produktus. Kā rāda Lietuvas pieredze, tad atšķirīga kvalitāte vienam un tam pašam produktam ir novērojama. Ļoti negribētu, lai šāda situācija turpinātos, it īpaši, kad no nākamā gada vidus spēkā stāsies jaunās transtaukskābju normas, kuras, pielāgojot ražošanas procesus, jau šobrīd Latvijas pārtikas ražotāji ievēro.»

Prasa vētīt arī citus

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova uzskata, ka nepieciešams pārbaudīt ne tikai pārtikas produktus, bet arī higiēnas preces, kā arī veļas pulverus, zobupastas un citus produktus. «Cilvēkiem ļoti rūp, ko viņi lieto. Domāju, ka varētu pārbaudīt higiēnas preces, ko lieto Latvijā, jo kvalitātei visām precēm ES jābūt vienādai. Kāpēc jāšķiro preces, ja visi esam Eiropā un visi esam vienādi?» norāda Žabova. Viņa uzskata, ka nepārtikas preču pārbaužu veikšana jārosina Ekonomikas ministrijai. Tekla Žabova atgādina, ka pirms vairākiem gadiem asociācija sadarbībā ar RTU speciālistiem strādājusi pie veļas pulvera pārbaudes, taču tolaik mērķis bija noteikt tā efektivitāti, nevis kvalitāti.

Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere uzskata, ka ES nav pieļaujami divējādas kvalitātes produkti. «Jau vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no Eiropas Savienības vienotā tirgus - tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā, arī preču kvalitātes standartu prasības visā Eiropā it kā ir vienādas. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu pastāv būtiskas kvalitātes atšķirības. Uzskatu šo starptautisko uzņēmumu veikto praksi par slēptu patērētāju krāpšanu lielākas peļņas gūšanas nolūkos. Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir tieši tās pašas kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums - identisks. Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas? Šāda slēpta un negodīga tirdzniecība, muļķojot un dalot patērētājus šķirās, nav pieļaujama,» EP deputāte raksta savā mājaslapā. Sarunā ar Dienas Biznesu I.Vaidere atklāj, ka intensīvu izpēti par šo problēmu viņa kopā ar kolēģiem sākusi 2014. gadā, bet šā gada pavasarī kopā ar citiem parlamenta deputātiem iesnieguši pieprasījumu pēc ES tiesību akta priekšlikuma, un šobrīd tiek gaidīts EK lēmums. EP deputātes pilotprojekta priekšlikums paredz izpētīt divējādās kvalitātes produktus un izstrādāt vienotu metodi, kā ES dalībvalstu dažādas institūcijas varētu salīdzināt preču atšķirības. Balsojumam par šo priekšlikumu EP jābūt tuvāko dienu laikā. Nogaidošu pozīciju gan pagaidām ieņem Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tā pārstāve Sanita Gertmane otrdien DB sacīja, ka patlaban nav nekādu signālu, kas liecinātu, ka nepārtikas precēm Latvijā būtu kādas atšķirības no citu valstu precēm. Tāpat neesot pieejami pētījumi, kas liktu domāt par uzņēmumu negodīgu komercpraksi. PTAC pārstāve teic - ja būs kāds pamats vai norādes no ES, tad varētu sākt domāt par konkrētu rīcību. Šobrīd PTAC strādā pie preču testēšanas, vai tās atbilst drošuma prasībām, sacīja S.Gertmane.

Rezultāti mēneša laikā

Tikmēr aptuveni mēneša laikā PVD varētu veikt vairāku pārtikas produktu pārbaudi. PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenko-va aģentūrai LETA norādīja, ka PVD pārbaudīs Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto saldumu, piena produktu un, iespējams, kafijas atbilstību analoģiskiem Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. «PVD šobrīd ir apzinājis produktu grupas, kurām varētu tikt ņemti paraugi: tie būs saldumi, piena produkti, iespējams - kafija,» viņa sacīja. Pēc T.Marčenkovas teiktā, pārbaude nosacīti sastāvēs no divām daļām. PVD plāno izvēlēties dažādu izcelsmes valstu dažādu ražotāju viena zīmola produktus ar vienādu sastāvu. Vispirms PVD salīdzinās preču marķējumu, bet pēc tam produkti tiks nosūtīti labora-toriskajām pārbaudēm. Pārbaudes tiks veiktas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior laboratorijā. Katrai precei tiks noteikti rādītāji, uz ko tā tiks laboratoriski pārbaudīta. Pēc tam PVD šos analīžu rezultātus salīdzinās ar produktu marķējumu. «Dienests cer, ka pārbaudes izdosies paveikt mēneša laikā, taču tas lielā mērā ir atkarīgs no laboratorijas, kas veiks analīzes,» sacīja T.Marčenkova. Pēc viņas teiktā, šobrīd nav iespējams paredzēt, cik šīs pārbaudes izmaksās. Tas būs atkarīgs no tā, uz kādiem parametriem katrs no produktiem tiks izmeklēts.

Jau ziņots, ka PVD pārbaudīs pārtikas produktu sastāva atbilstību analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm saistībā ar EK prezidenta Žana Kloda Junkera 13.septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski. Jāatgādina arī, ka Eiropas tieslietu un patērētāju līdztiesības komisāre, čehiete Vera Jourova solījusi apturēt negodprātīgo praksi un apņēmusies publiski aicināt neiegādāties to zīmolu preces, kuru ražotāji nebeigs ilgstošo diskrimināciju.

Šā gada sākumā satraukumu par to, ka lielie ražotāji Ungārijas veikalos piedāvā zemākas kvalitātes preces, izteica Ungārijas valdība. Valstī tika izpētīti 24 produkti, kurus pārdod Ungārijā un Austrijā veikalu tīklos Lidl un Aldi, nākts pie secinājuma, ka Manner vafeles bijušas mazāk kraukšķīgas, bet vietējā Nutella ievērojami pliekanāka par Ausūijā nopērkamo produktu. Ungārijas premjera pārstāvis Janošs Lazars solīja, ka valdība uzsāks plaša mēroga izpēti, pārbaudot arī citus Ungārijā nopērkamos produktus. Arī Čehija un Slovākija kopīgi ar Ungāriju grasījās izdarīt spiedienu uz Briseli, pieprasot aizliegt sliktāku produktu tirdzniecību mazāk turīgajās Eiropas valstīs, izmantojot to pašu nosaukumu un iepakojumu. Aģentūra Reuters vēstīja, ka Čehijas patērētāji nereti sūdzējušies par starptautisko kompāniju rīcību, taču līdzekļu cīņai pret to trūkst, jo nelikumīgi tas neesot. Jau 2015.gadā Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes veiktajā pētījumā tikmēr tika secināts, ka Čehijā nopērkamā šķīstošā kafija, jogurts, margarīns un gaļas produkti bija ražoti no citām sastāvdaļām. Starptautiskās kompānijas taisnojušās, ka dažādas receptes tās izmanto, lai izdabātu Eiropas tautu dažādajām garšu kārpiņām, taču Čehijas zemkopības ministrs gan nedomā, ka čehiem un austriešiem varētu būt tik krasi atšķirīgas kulinārās gaumes, jo Austroungārijas impērijas ietekmē viņu ēdienkarte esot visai līdzīga. Arī Slovākijā, veicot ekspertīzes, izvēlēti 22 dažādi pārtikas produkti, to vidū piena, gaļas un zivju izstrādājumi, šokolāde, konditorejas preces, siers un dzērieni. Tika pārbaudīts gan iepakojums, gan produkta svars, kas norādīts uz paciņas, gan krāsa, garša un smarža. Inspektori testos koncentrējušies uz tādiem kvalitātes rādītājiem kā tauku un olbaltumvielu daudzums gaļā un pievienoto papildsastāvdaļu daudzums, piemēram, saldinātāji un krāsvielas. Pārbaudēs secināts, ka aptuveni puse produktu atšķīrās - bija zemāks gaļas saturs, lielāka tauku proporcija, vairāk mākslīgo saldi nātāju un konservantu un arī mazāks produktu svars gramos. Latvijas patērētāju interešu aizstāvji uzskata, ka nepieciešams pārbaudīt ne tikai pārtikas produktus, bet arī higiēnas preces, kā arī veļas pulverus, zobupastas un citus produktus.

 

26.09.2017

Tikko, kad mūsu pierobežā noritēja Krievijas un Baltkrievijas militāro spēku mācības "Zapad 2017", labi apzinājāmies, cik nepastāvīga, sarežģīta un nenoteikta ir drošības vide aiz Eiropas Savienības robežām.

Krimas aneksija, Krievijas izvērstais hibridkarš, sākotnēji pret Ukrainu, bet šobrīd jau arī pret Eiropas Savienību, tostarp kiberterorisms un informācijas karš, ir galvenie drošības draudi ES austrumu pierobežā. Savukārt ES dienvidu robeža ir pakļauta migrācijas krīzei, kura ari ir izaicinājums ES pilsoņu drošībai.

Aizsardzības joma Eiropas Savienībā ir nacionāla kompetence un dalībvalstu savstarpējā sadarbība jeb integrācija šajā nozarē līdz šim ir bijusi visnotaļ limitēta. Tomēr pētījumi rāda, ka puse no ES pilsoņiem vēlētos redzēt lielāku dalībvalstu sadarbību drošības un aizsardzības jomā.

Esošā aizsardzības sadarbība ES valstu starpā pierāda, ka tai ir augsta pievienotā vērtība. Aizsardzības sadarbība šobrīd pārsvarā noris ar t. s. kopīgošanas un dalīšanās (Pooling & Sharing) konceptu - dalībvalstis apvieno un lieto savus militāros resursus kopīgiem civilajiem un militārajiem treniņiem vai misijām. Jau šobrīd ir pierādīts, ka tādējādi ir iespējams gan samazināt tēriņus, gan palielināt esošo resursu lietojuma iespējas. Līdz šim militāro sadarbību pārsvarā koordinē Eiropas aizsardzības aģentūra (EAA), kuras mērķis jau kopš 2004. gada ir uzlabot Eiropas aizsardzības spējas.

Eiropas Savienības valstu kopējie tēriņi aizsardzībai veido 203 miljardus eiro gadā, padarot ES par otru lielāko militāro tērētāju pasaulē pēc ASV (apmēram 500 miljardi). Salīdzinājumam - Krievijas militārie tēriņi ir apmēram 50 miljardi eiro gadā, ierindojot to vien piektajā vietā (ASV, ES, Ķīna, Saūda Arābija). Tomēr visai neefektīvā aizsardzības līdzekļu tērēšana un valstu savstarpējās sadarbības trūkums nozīmē to, ka ES nav pasaulē otrs lielākais militārais spēlētājs. EAA lēš, ka ES militāro tēriņu efektivitāte ir vien 10-15% no ASV izdevumu efektivitātes. iemesls tam jau minētais sadarbības un koordinācijas trūkums, kā arī nesaderīga infrastruktūra. Efektivitāti bremzē arī tādi faktori kā tēriņu dubultošanās un nekoordinēta ekipējuma iegāde, jo lielākā daļa militāro iepirkumu notiek nacionālajā līmenī.

Integrēta ES aizsardzības sadarbība nozīmētu ārkārtīgi lielu pievienoto vērtību un efektivitātes ieguvumus. Kā liecina EP pētījums, tie varētu būt līdz pat 26 miljardiem eiro, kas būtu vienādi ar 52 Latvijas aizsardzības budžetiem vai Francijas un Nīderlandes aizsardzības budžetiem kopā.

Septembri Tallinā tika panākta ES aizsardzības ministru vienošanās līdz gada beigām izveidot Pastāvīgu strukturēto sadarbību. Tā būs platforma kopīgām investīcijām un projektiem, kas palīdzēs pārvarēt aizsardzības sektora fragmentāciju, ievērojami uzlabojot ražošanu aizsardzības sektora ietvaros.

Eiropas Drošības un aizsardzības savienības, kuras izveide šobrīd izvirzīta par vienu no ES prioritātēm, mērķim jābūt nevis vienkārši tērēt vairāk, bet tērēt efektīvāk. Piemēram, kopīgas militārā ekipējuma iepirkuma procedūras ļautu daudz efektīvāk izlietot aizsardzībai atvēlētos līdzekļus. Turklāt tādās jomās kā kiberdrošība, robežapsardze un cīņa pret terorismu ir nepieciešama lielāka ES iesaiste.

Eiropas Aizsardzības fondā, kura izveide šobrīd ir procesā, būtu nepieciešams atvēlēt vismaz 500 miljonus eiro gadā aizsardzības pētniecības programmām, savukārt aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgai izstrādei un iegādei - vismaz 1 miljardu eiro. Šajā programmā jāiesaista ari jaunuzņēmumi, kas spēj ātri un inovatīvi attīstīt jaunas tehnoloģijas. Esmu pārliecināta, ka Latvijā netrūkst spējīgu jaunuzņēmumu, kuri ar savām idejām un modernajiem produktiem varētu piedalīties šajā programmā.

Ņemot vērā traģiskās dabas un cilvēka radītās katastrofas, jāuzlabo arī krīžu pārvarēšanas pasākumi, izveidojot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kuri spētu reaģēt nekavējoties. Sājos spēkos varētu iesaistīties ari mūsu zemessargi.

Stipras un labi aizsargātas ES robežas ir neatņemama kopējās drošības sadaļa. Pēc Eirobarometra aptauju datiem, 71% eiropiešu vēlas, lai ES darītu vairāk ārējo robežu stiprināšanā un aizsardzībā. Pirmais solis šajā virzienā bija ES robežu kontroles sistēmas izveide šopavasar, apvienojot ES aģentūru "Frontex" un valstu robežu pārvaldības iestādes. Tas ļauj valstīm nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūrai, izvietojot papildspēkus uz robežas. Jāuzlabo dalībvalstu robežsardzes apmaiņa ar datiem par tiem, kas ierodas vai izbrauc no ES.

Ārējais un iekšējais apdraudējums ir savstarpēji saistīti. Ņemot vērā pieaugošo informācijas karu no Krievijas puses, ko izjūtam ari Latvijas publiskajā telpā, ir skaidrs, ka ārējo robežu stiprināšana un militārais ekipējums nav vienīgā atbilde uz drošības draudiem. Lai spētu stāties pretī arvien pieaugošajiem kiberdraudiem dalībvalstu IT infrastruktūrai, izskatās, ka nepieciešams veidot Eiropas "Kiberbrigādi". Savukārt cīņai ar Krievijas dezinformāciju EP Budžeta komitejā izstrādājām pilotprojektu, lai stiprinātu noturību pret tās masveida kampaņām.

Eiropas Drošības un aizsardzības savienībai jāstiprina NATO kapacitāte. Uzsveru - tā nekādā ziņā nedrīkst dublēt NATO funkcijas. NATO ir un paliks Latvijas un Eiropas Savienības galvenais drošības garants. To Tallinā vairākkārt apliecināja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

WhatsApp Image 2017-09-26 at 10.08.10

25.09.2017

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Kopā ar citu valstu kolēģiem Eiropas Parlamentā veiktais darbs pie tā, lai mūsu patērētājiem būtu pieejamas tik pat kvalitatīvas preces, kā patērētājiem Rietumeiropas valstīs, pamazām iegūs plašu rezonansi arī starpvalstu medijos.* Par to, protams, gandarījums, kā arī cerība, ka ražotāji apjēgs paši, ka Austrumeiropas tirgus nav "miskaste".

Tajā pat laikā sarūgtina, ka, kamēr mēs par šo jautājumu jau labu laiku cīnāmies Briselē, mūsu Zemkopības ministrija, atšķirībā no, piemēram, Slovākijas, Čehijas, par produktu kvalitātes atšķirībām, kā izrādas, līdz pagājušajai nedēļai vispār nebija dzirdējusi."**

"24. septembra LNT Latvija Ziņu TOP 10 raidījumā nedēļas 1.vietā uzmanība tiek pievērsta preču kvalitātes atšķirībām Rietumeiropā un Austrumeiropā. Tā patiesi ir svarīga problēma kam, strādājot Eiropas Parlamentā, esmu pievērsusies jau ilgāku laiku - domāju, ka tagad, kad esam sadzirdēti augstākajā līmenī, situācija mainīsies - to uzsvēru arī LNT žurnālistiem." 24.09.2017 raidījumu skaties šeit.

*https://www.theguardian.com/inequality/2017/sep/21/in-eastern-europe-we-dont-prefer-to-eat-garbage-readers-on-food-inequality?CMP=fb_gu

**https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/presei/ministrs-uzdod-parbaudit-latvija-tirgoto-partikas-produktu-sastava-atb?id=9016

3500

Foto: Neil Hall/Reuters

24.09.2017

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Varam sveikt Kristīgos demokrātus ar uzvaru Vācijas vēlēšanās. Tomēr, tā kā pirmās ziņas liecina, ka Sociāldemokrāti nolēmuši palikt opozīcijā, paredzu, ka koalīcijas veidošana būs grūta. To Merkele varētu veidot ar zaļajiem vai brīvajiem demokrātiem, tomēr šo partiju programmas ir krietni atšķirīgas no CDU/CSU. Merkeles partijas uzvara jebkurā gadījumā liecina, ka Vācijas arī turpmāk būs Eiropeiski orientēta valsts un atbalstīs mūsu kopīgās vērtības."

angele-merkele-vacija-velesanas-cducsu-49270825

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

21.09.2017

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “Lietavu un plūdu rezultātā šoruden Latvijas zemnieki ir cietuši ievērojamus zaudējumus, īpaši Latgalē. Tāpēc mūsu atbildīgajām ministrijām ar steigu būtu jāveic aprēķins par stihiskās nelaimes nodarītajiem zaudējumiem un jāapsver, to kompensācijai, izmantot Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda līdzekļus. Lai atgādinātu par fondu pieejamību un aicinātu apdomāt to izmantošanu, nosūtīju vēstuli labklājības ministram Jānim Reiram, zemkopības ministram Jānim Dūklavam, kā arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.


Latvija līdz šim fondu izmantojusi tikai vienu reizi - 2005. gadā, kad ar tā līdzekļu palīdzību tika novērsti vētras radītie zaudējumi. Savukārt, strādājot pie fonda efektivitātes uzlabošanas, zinu, ka citas ES dalībvalstis šī fonda palīdzību izmanto regulāri.


Mums nevajadzētu būt pieticīgiem, jāaprēķina visi zaudējumi un jāizmanto ES palīdzības programmas, lai atbalstītu Latvijas iedzīvotājus, kam tas ir nepieciešams. Mēs esam pilntiesīga ES dalībvalsts ar visām no tā izrietošajām atbildībām un privilēģijām. Līdz ar to, mūsu atbildīgo ministriju uzdevums ir laikus izvērtēt kāda un cik liela apjoma palīdzība no ES programmām būs nepieciešama un pieprasīt to."

Vēstules:

A.god.Kucinska kungam A.god.Duklava kungam A.god.Reira kungam

16.09.2017

Eiropas Komisija izstrādājusi klasificētu 10 lapu dokumentu, uzstājot, ka tai jābūt galvenajai sarunās ar Krieviju par gāzes vadu “Ziemeļu Straume II” (North Stream II).

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: “praktiski, tas nozīmē, ka EK liks Gazprom pakļauties definētiem ES enerģētikas politikas noteikumiem. Šādi jau tika darīts ar “Dienvidu straumes” (South Stream) gāzes vada projektu, no kura Krievija gala rezultātā atteicās (jo ES vienotie noteikumi tai bija neizdevīgi).

Lai EK šādas pilnvaras piešķirtu – jāpiekrīt visām dalībvalstīm. Tomēr ir pamats bažām, ka Vācija varētu pati vēlēties vest sarunas ar Krieviju. Tomēr pozitīvi, mūsu ETP frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, ieklausoties mūsu satraukumā, skaidri definējis savu pozīciju pret šo projektu."
https://euobserver.com/energy/139023

Foto: Pipes for Nord Stream 2 at the Swedish port of Slite. [Website of Nord Stream 2]

Pipes-for-Nord-Stream-2-800x450