fbpx

18.12.2017

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Panākto vienošanos par pirmajā sarunu kārtā ietvertajiem jautājumiem deputāte vērtēja pozitīvi, neskatoties uz to, ka sarunu sākums šķitis bezcerīgs. «Likās, ka ne par ko neizdosies vienoties. Arī izstāšanās summas Eiropas Savienība (ES) nosauca augstas un briti nosauca daudz mazākas,» teic Vaidere, piebilstot, ka panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās rēķina summu ir ļoti labs kompromiss, kas ietver to, ko britiem ir jāmaksā.

«Tāpat labi, ka panākta vienošanās par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju. Labi ir arī tas, ka Lielbritānija turpinās piedalīties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā līdz tās beigām, savas saistības maksājot un arī iemaksājot citos fondos atbilstoši savām saistībām. Lielbritānija turpinās maksāt arī 2019. un 2020.gada ES budžetos, tā it kā turpinātu būt ES dalībvalsts, un tas ir pozitīvi no budžeta viedokļa,» skaidro Vaidere, uzsverot, ka panāktā vienošanās Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem paredz tādu pašu dzīvi kā līdz šim.

Eiroparlamentāriete pauda pārliecību, ES konsekvence un uzstājība nesusi augļus, proti, vairāk sarunu pirmajā kārtā piekāpusies britu puse, un tā uzskatot arī daudzi eksperti. Viņa vērsa uzmanību, ka ES zaudējumi no Lielbritānijas izstāšanās būs un tie nebūs tikai materiāli, bet būs izjūtami arī nemateriālā izteiksmē. Piemēram, Lielbritānijai ir plašas zināšanas, ārpolitiskā pieredze un diplomātiskie sakari, tādēļ, ja turpmāk ES nebūs šādas ļoti spēcīgas valsts, tad kādas cits lielvalsts acīs ES kļūs mazāk ietekmīga gan militāri, gan diplomātiski.

«Protams Breksit atsaucas uz ES ekonomiku kopumā, jo bezšķēršļu kapitāla un darbaspēka pārvietošanās ļoti daudz ko deva. Mīnuss arī ir tas, ka ES iestāžu – Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārcelšana būs dārgs process, kas galu galā jāfinansē britiem. Joprojām domāju – ja būtu atkārtots balsojums par izstāšanos, diez vai Lielbritānija būtu balsojusi «par», jo šī procesa laikā neredzu optimismu britu vidū,» skaidro Vaidere.

Pēc viņas domām, sarunu otrā kārta noteikti būs sarežģītāka, jo būs jāpanāk vienošanās par daudzām konkrētam lietām. «Velns slēpjas detaļās un tagad par šīm detaļām būs jāsāk runāt,» teic Budžeta komitejas locekle, piebilstot, ka diskusija par detaļām var izraisīt lielas domstarpības un strīdus. Viņa uzskata, ka turpmākajā sarunu procesā jānodrošina, lai Latvijas pilsoņi baudītu tās tiesības, kas tiem līdz šim bijušas, piemēram, ja viņi ir nopelnījuši pensiju kapitālu, lai viņi to arī varētu saņemt un nebūtu zaudētāji. Tāpat svarīgas būs sarunas par sadarbību ekonomikā, kurās jāpanāk, lai nebūtu barjeras ne eksportam, ne importam.

Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) atzina, ka pirms mēneša sācis satraukties par progresu Breksit sarunās, jo viņam šķitis, ka sarunu process virzās uz tā sauktā “cietā Breksita” pusi, tomēr panāktā vienošanās par pirmo sarunu kārtu vērtējam pozitīvi, neskatoties uz to, ka vēl ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu par robežas jautājumu un tirdzniecības politiku. «Process par pirmās kārtas vienošanos savā ziņā man atgādina par debates par ES budžetu, kur tas tiek vilkts un pēdējā brīdī tomēr tiek atrasti spēki procesu pabeigt,» piebilda deputāts.

«Domāju, ka mūsu pilsoņi var justies plus mīnus droši, jo ES pilsoņu jautājums ir lieta, kurai ES sarunvedējs Mišels Barnjē pieiet stingri un ES līmenī ir pietiekami izreklamēta stingrā iestāja par ES pilsoņu tiesībām. Arī ar panākto vienošanos par izstāšanās rēķinu ES budžeta robs, domāju, ir pietiekami stingri aizlāpīts. Uzskatu, ka Lielbritānija šobrīd atrodas vājākās pozīcijās šajās sarunās, jo, kamēr ES dalībvalstis būs plus mīnus vienotas, Lielbritānijai ir ļoti mazas izredzes, ka tā spēs kādos jautājumos piespiest ES. Tomēr vēl ir grūti pateikt, kā viss izstāšanās process beigsies,» teica eiroparlamentārietis.

Viņaprāt, sarunu otrā kārta noteikti būs grūtāka. Svarīgs apspriežamais jautājums būs tirdzniecības politika kopumā, proti, kāda veida tirdzniecības līgumu ES slēgs ar Lielbritāniju – vai līgums būs līdzīgs tam, kāds ES ir ar Kanādu, Norvēģiju, vai arī citādāks. Tāpat svarīgas diskusijas būs par kopējo tirgu un muitu un to, kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu.

«Tas, ko Lielbritānijas premjere Terēza Meja piedāvā attiecībā uz robežas jautājumu, man īsti nav saprotams, proti, kā tas iet kopā, kad ir caurspīdīga robeža ar Īriju, bet no otras puses nav robežas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Tas tieši ietekmes tirdzniecības jautājumu un Latvijas eksportu,» teica Pabriks, norādot, ka EP kopumā ir nogaidoša pozīcija par to, kā veiksies otrajā sarunu kārtā, un liberālie spēki un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Gajs Ferhofštads jau «trin dunčus» par otro sarunu kārtu.

Jau ziņots, ka ES līderi piektdien apstiprinājuši Breksita sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai Breksita sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.