06.11.2017

Nule eiroparlamentārietei INESEI VAIDEREI pasniegta Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijas balva par sasniegumiem Eiropas vienotībā un kultūras vērtību stiprināšanā, tolerantas komunikācijas veicināšanā un Latvijas identitātes nostiprināšanā. Taču intervija ar EP deputāti ir par darba lietām un praktiskiem jautājumiem - Inese Vaidere ir vienīgā Latvijas pārstāve Eiroparlamenta Budžeta komitejā.

Eiroparlaments 2018. gadam pieņēmis rekordbudžetu. Kāds no tā būs labums Latvijai?

I. Vaidere: Tāpat kā mūsu valdība sastāda budžetprojektu un portfeli nes uz Saeimu, Briselē Eiropas Komisija ieņēmumu un izdevumu lēses iesniedz parlamentam, tikai dokumentu ir tik daudz, ka portfelī vietas nepietiks. Tos nosūta ari ES Padomei dalībvalstu premjeru, finanšu ministru izskatīšanai. Parastā pieeja ir, ka padome cenšas nocirpt izdevumus, jo dalībvalstis negrib maksāt vairāk kopbudžetā, kurpretī parlaments grib būt devīgāks kopējam Eiropas labumam. Mēs, deputāti, krietni pakritizējām padomes taupību, piemēram, vēlmi "griezt" 122 miljonus ES transporta savienojumu projektiem, jo ar šiem līdzekļiem finansē arī "Rail Baltic" dzelzceļa izbūvi. Bija pretenzijas par finansējuma mazināšanu zinātnei, izglītībai, studentu apmaiņai, un parlamentā panācām, ka naudu atliek atpakaļ. Tālākā procedūrā sāksies "samierināšanās sarunas", kur EK EP un padome saskaņo viedokļus, meklē kompromisus pirms budžeta galīgās apstiprināšanas.

"Rail Baltic" būvēm neatņems līdzekļus?

Nedomāju, ka tas vairs iespējams.

Eiropā ari definē prioritātes, kā Latvijā - izglītību vai aizsardzību?

Jā, šoreiz tā ir drošība, par ko savienībā dzīvojošie cilvēki ļoti norūpējušies, kā arī attīstība, izaugsme, labklājības vairošana.

Drošības ziņā - vai tiks projektēti ES bruņotie spēki?

Nākotnē uz to virzīsies un diskutē, kā veidot Eiropas Aizsardzības savienību. Pagaidām dalībvalstīm ir savas armijas. ASV aizsardzībai tērē 500 miljardus gadā un skaitļi aug. Eirosavienībai summāri ir 200 miljardi. Bet ir aprēķināta ieguldījumu efektivitāte, un ES militārajiem izdevumiem tā ir 10 - 15% apmērā no Amerikas tēriņiem. Nauda "kūst", jo dažādās armijās līdzekļi ir fragmentēti, ne koncentrēti mērķu sasniegšanai. Tas saistās ar bruņojuma industriju. Vienkāršoti sakot, piemēram, Itālijā ražotiem šaujamiem nav piemērotas franču patronas, vai iepirkumi militārām vajadzībām ir nelielās partijās. Tie nav visai racionāli tēriņi. Otrkārt, aizsardzības vadība ir efektīvāka no viena komandcentra - jāplāno, kā to veidot 27 valstīm. Galvenais - nedublēt NATO. Tas ir sekmīgi iedarbināts vairogs, ko Eiropā var padarīt vēl spēcīgāku. Kā? ES ir Zviedrija, Somija, kas nav NATO locekles. Otrkārt, jādomā par ātrākas reaģēšanas spēkiem. Kad Francijā notika terorakti, Parīze aicināja valstis palīgā, taču ES nebija ne īsti mehānisma, ne spēku, ko sūtīt teroristu apkarošanai. Drošības jautājumi ES iekšienē joprojām ir nr. 1 dienas kārtībā.

Budžetā plānoti ari līdzekļi, lai pētītu, kā tas nākas, ka vecās Eiropas valstīs pārdoto preču kvalitāte ir augstāka nekā Austrumeiropā tirgotajām. Atšķirībām pievērsa uzmanību pat Junkers!

Līdztekus tradicionāliem budžeta izdevumu virzieniem ir pilotprojekti, kurus iesniedz deputāti, lai risinātu, viņuprāt, aktuālas problēmas. Mazliet atgādina Latvijas deputātu kvotas, tikai ar starpību, ka Briselē lielākoties izraugās valstīm kopīgu, ne lokālu problemātiku. Kā Budžeta komisijas locekle kopā ar ārvalstu kolēģiem iesniedzu divas iniciatīvas, un abas atbalstīja. Viens pilotprojekts ir par atšķirīgiem pārtikas produktiem, kas nonāk Austrumu un Rietumu Eiropas tirgos. Otrs par cīņu pret Krievijas veikto dezinformāciju. Tēma par dažādām preču kvalitātēm ir manis "vilkta" ilgāku laiku. Ražotāju aizstāvjiem -lobistiem - esmu teikusi, ka diez vai latvieši grib, ka viņu patērētos zivju produktos būtu mazāk zivju vai maltajā kafijā mazāk svaigas kafijas. Ja produktiem ar vienu firmas zīmi ir zemāka kvalitāte un par to neinformē, austrumeiropiešiem ir iemesls celt pretenzijas. Ja etiķetē ir norāde par citu sastāvu, tad grūti piesieties. Par pētījumam iedalīto papildu miljonu izstrādās metodiku, kā noteikt preču kvalitātes atšķirības, kā salīdzināt Vācijā, Latvijā pārdoto kafiju vai veļas pulveri.

Par zemnieku lietu. Plūdos cietušajiem lauksaimniekiem iedalītas kompensācijas no valsts budžeta. ES ir solidaritātes fonds, no kura varētu dabūt palīdzību dabas stihijas skartās valstīs, un šī ir reize, kad latviešiem patukšot fondu. Premjers runājis ar Junkeru, ministrs Dūklavs steidzies uz Briseli, bet optimisma, ka savienība palīdzēs tiem, kam raža palika zem ūdens, nav. Kā tā?

Septembri sūtīju vēstuli Kučinskim, Dūklavam, Gerhardam, Ašeradenam, ka jāaprēķina plūdu dēļ radušies zaudējumi, lai solidaritātes fonds "atvērtos". Minēju, ka dažkārt latvieši aprēķinos ir ārkārtīgi pieticīgi. Eiroparlaments nupat piešķīra 1,2 miljardus Itālijai zemestrīces seku likvidēšanai. Summa ir atbilstoša nodarītajiem postījumiem. Fonda "burts" paredz segt zaudējumus, ja tie ir 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvijas gadījumā tas būtu ap 150 milj. eiro. Daudzreiz šo noteikumu strikti neievēro. Pietiek, ka valsts argumentējusi, ka zaudējumi bijuši un postījumi -masveidā. Tā, kā šoruden Latgalē, veselā reģionā, reāli plūdi. Raža, celtnes, infrastruktūra - bojā gājušas. Cietušas zemnieku saimniecības un ari pašvaldības un valsts, jo ceļi izskaloti, meliorācijas sistēmas sagandētas. Pagaidām dzirdu par atvēlētiem līdzekļiem no mūsu budžeta par zaudētās ražas kompensācijām, kur apmaksāšot ne visu. Bet ir ari neapsēti ziemāju lauki, ir neiegūtā peļņa. Kopējais skaitlis par stihijas nodarīto postažu, manuprāt, varētu būt tuvu normatīvam, lai pieteiktos palīdzībai no solidaritātes fonda. Cita formalitāte paredz pieteikties trīs mēnešu laikā pēc dabas katastrofas, un noliktais termiņš mums ir tuvu, lai to darītu zināmu Eiropas Komisijai. Ne jau katrs eiro jāuzskaita, bet zaudējumi jāapkopo visām ministrijām. Solidaritātes fonds tāpēc veidots, lai reaģētu katastrofu gadījumos, un Latvija vienīgo naudu dabūjusi vētras seku likvidēšanai 2008. gadā. Tagad tā ir pierādīšanas lieta. Skādes segšana ir liela slodze mūsu budžetam. Cik ministri aktīvi skaidros, tik ari pārliecinās EK pārstāvjus.

Kā tad ir - neprotam paņemt naudu?

Man sajūta, ka esam par kautrīgu. īpaši dienvidvalstis, mežu ugunsgrēku pārņemtā Portugāle, sausuma piemeklētas zemes -momentā vēršas pie Eiropas! Mēs sagrabinām pēdējo rezervi pašu budžetā - tas jādara cilvēku labā, bet paralēli jāvēršas Briselē. Lietuvieši pārliecinoši strādāja, lai saņemtu naudu no globalizācijas fonda. Atcerieties televizorus "Šylelis", ledusskapjus "Snaige"? Tie neizturēja konkurenci globālajā tirgū, rūpnīcas aizvēra, un ES piešķīra ievērojamus līdzekļus, lai neaugtu bezdarbs, cilvēkus pārkvalificētu.

Lasījām ziņas, ka Junkers noklausījies Kučinski, kratījis galvu, ka solidaritātes līdzekļu izdales mehānisms īsti pareizi nedarbojoties.

Domāju, ka neapmierinātība bija formālo kritēriju dēļ. Ka palīdzības saņemšanai ne vienmēr skrupulozi jāaizskaita līdz 1,5% no KP. Droši vien noteikumi jāpielāgo cietušo nepieciešamībām. Jābūt valsts pārstāvju skaidram vēstījumam par zaudējumu apmēru, nav jābaidās, ka sarunas būs grūtas.

Kas jums, Budžeta komitejas deputātei, nācis ausīs par finanšu perspektīvām? Te daudzi sāk stāstu - pēc 2020. gada ES fondu naudas nebūs vai plūsma mazināsies, jo donorvalsts Lielbritānija iet prom no savienības.

Tas ir sarunu temats, bet ir daudz neskaidrību, lai zīmētu konkrētas nākamā plānošanas perioda aprises. Komisārs Etingers minējis, ka breksits nozīmētu par 15% līdzekļu mazāk ES budžetā. Nav vienošanās, cik briti piekritis maksāt izstājoties. Budžeta komisijā apspriežam, cik izmaksās ES iestāžu pārvietošana no Londonas uz dalībvalsti. Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanās cena būs, mazākais, 600 miljoni! Līgumi ar namīpašniekiem slēgti uz ilgiem gadiem, jāatbalsta darbinieku ģimenes, transportizdevumi - viss maksā. Iztrūkumu, kas radīsies pēc 2020. gada, varētu mēģināt segt, palielinot dalībvalstu iemaksas vai savelkot jostas. Par pirmo variantu atsaucība nav liela, par otro - birokrātijai nenāktu par sliktu līdzekļu ietaupīšana, bet eirokrāti ir pārapdrošinājušies pret šādiem "negadījumiem". Iespējams, budžeta pildīšanai jāievieš papildu Eiropas nodokļi, piemēram, banku transakciju nodoklis. Bet tam ari milzu pretestība.

Vai tā nebūs, ka Latvija pēc 2020. gada paliek tukšā?

Nē, līdzekļu varbūt būs mazāk, un piekritu tiem, kas saka, ka līdz tam laikam mums jāatsperas pašiem. Ar prieku klausījos eksportētāju pārstāvi Ināru Šuri, kura stāstīja, ka negācijas, kas cēlušās no Krievijas uzliktajām sankcijām, novērstas. Mūsu eksportprecēm atrasti tirgi visā pasaulē, sankcijas stimulējušas meklējumiem, un tie bijuši sekmīgi.

ES budžeta lielākā sadala arvien paredzēta lauksaimniekiem. Vai spiedīgos apstākļos atbalstu nemazinās?

Tā mēģinājuši darīt, bet kādam noņemt, īpaši laulsaimniekiem, ir ļoti grūti. Nav daudz ES politiķu, kas būtu ar mieru saviem zemniekiem teikt - mēs jums iedevām, bet nu samazināsim atbalstu.

Atskan balsis no populistu vai sociālistu puses, ka sociālo atbalstu līmenis dalībvalstis jānolīdzina. Vismaz jātuvina Latvijas pensijas tām, kādas saņem vecās Eiropas pensionāri.

Tas būtu jauki, bet sociālā sfēra ir vietējo valdību kompetencē, kur katra izstrādā dažādu sociālās palīdzības modeli. ES nav gatava pieņemt modeli, kas nodrošina vienlīdzīgu iztikšanu pensionāriem, pabalstu saņēmējiem. Sociālisti pirmie nebūtu mierā, ka no viņu valstu pensiju fondu uzkrājumiem ņem ārā naudu un maksā ne tik pārtikušu valstu cilvēkiem. Tāda runāšana līdzīga bēgļu sveicēju solījumiem atbraucējus izmitināt savās mājās, un beigu beigās nez vai kāds viesis pieņemts uz ilgu dzīvošanu "velkomista" namā. Ir ari jāatceras, ka Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro četrus jau tā saņem atpakaļ.

Vai sievietes jūtas droši Eiroparlamenta ēkās? Tur esot konstatēti seksuālās uzmākšanās gadījumi!

Man tā šķiet institūcijas diskreditēšana. Zīmīgi, sūdzības nāk no EP komunistu grupām, kas citādi nebauda lielu ievērību. Esmu apjautājusies darbiniecēm, jaunām un skaistām sievietēm, - neviena nav sastapusies ar seksuālās uzmākšanās problēmu. Noteikti starp tūkstošiem vīriešu ir daži bezkauņas, roku palaidēji, bet to. nevar uzdot par milzīgu EP problēmu. Nožēlojami, ka šādas lietas pasaulē notiek, sievietes ir cietušas, bet, ja jāpiedzīvo vardarbība, tad ir likuma regulācija, kā ar to tikt galā. Vismaz Eiroparlamentā nav bezpalīdzīgu meiteņu, kas nodarījumu cietis, ierāvušās kaktiņā un raudot. Tur par pārkāpumu vainīgajam draudētu bargs sods.

Inese Vaidere: "Plūdu skādes segšana ir liela slodze mūsu budžetam. Bet paralēli jāvēršas arī Briselē!"

 LA2