2023. gads bija pēdējais pilnais šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma darba gads – nākamā gada aprīlī notiks pēdējā plenārsēde, bet jūnijā (Latvijā – 8. jūnijā) visās ES valstīs notiks EP vēlēšanas.

Deputātiem steidzot pabeigt darbu pie uzsāktajiem likumprojektiem, nākamā gada pirmie mēneši būs īpaši intentsīvi gan balsojumos plenārsēdēs, gan sarunās ar ES dalībvalstīm par dažādu ES likumu galīgajām redakcijām.

+1 deputāta vieta Latvijai un citi priekšlikumi 2024. gada Eiropas vēlēšanām
Nākamajā pilnvaru termiņā EP deputātu skaits pieaugs no 705 uz 720, un viena papildu vieta paredzēta arī Latvijai. Tas nozīmē, ka vēlēšanās 8. jūnijā Latvijas pilsoņi ievēlēs deviņus deputātus. Decembrī pieņemtā ziņojumā deputāti arī prasa ieviest mehānismu, kas nākamā Eiropas Komisijas vadītāja izvēli sasaistītu ar vēlēšanu iznākumu.

Atbalsts Ukrainai
Kopš Krievijas iebrukuma 2022. gada sākumā atbalsts Ukrainai kļuvis par vienu no noteicošajām tēmām EP dienaskārtībā. Deputāti vairākkārt aicināja dalībvalstis uzsākt sarunas ar Ukrainu par pievienošanos ES un apstiprināja 50 miljardu eiro mehānismu Ukrainas atbalstam nākamajos gados (par to gan vēl jāvienojas dalībvalstīm).

Migrācijas un patvēruma sistēmas reforma
Decembra otrajā pusē deputāti un dalībvalstis vienojās par vērienīgu migrācijas un patvēruma sistēmas reformu, pie kuras darbs sākās jau 2015. gadā. No vienas puses tā ieviesīs solidaritātes mehānismu, lai palīdzētu tām valstīm, kas saskaras ar īpaši spēcīgu ieceļotāju pieplūdumu, bet no otras – paātrinās pieteikumu izskatīšanu un noraidīto patvēruma meklētāju deportāciju. Gadījumos, kad trešās valstis migrantus izmanto kā ieroci pret ES, paredzētas atkāpes no noteikumiem.

Dabas atjaunošana visā Eiropā
Novembra beigās deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par Dabas atjaunošanas aktu – līdz 2030. gadam ES būs jāievieš dabas atjaunošanas pasākumi, kas aptvertu vismaz 20 % no sauszemes un jūras teritorijām. Eiropas Komisijai būs jāizvērtē paredzamās izmaksas un pieejamais ES finansējums.

Energoefektīvas ēkas no 2030. gada
Decembra sākumā deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem vienojās par jauniem ēku energoefektivitātes noteikumiem – tie paredz, ka līdz 2030. gadam visām jaunuzceltajām ēkām būs jāsasniedz nulles emisiju līmenis. Dzīvojamo ēku enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par vismaz 16 %.

Remonts jauna pirkuma vietā
Novembra beigās deputāti atbalstīja noteikumus, kam preču remonts būtu jāpadara pievilcīgāks par jaunas mantas iegādi, cita starpā rezerves daļas padarot pieejamākas neatkarīgajiem remonta veicējiem un ļaujot patērētājam pieprasīt remontu arī pēc garantijas termiņa beigām. Par noteikumu galīgo versiju deputātiem vēl jāvienojas ar dalībvalstu pārstāvjiem.

Drošāka apgāde ar nākotnē svarīgām izejvielām
Decembrī Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu Kritiski svarīgo izejvielu aktam, kas ļaus uzlabot ES apgādi ar tādām izejvielām kā, piemēram, kobalts un litijs, bez kuriem nav iespējama dažādu elektronisku ierīču ražošana. Pēdējos gados šīs izejvielas ieguvušas arī ģeopolitisku nozīmi.

Cilvēkiem drošs mākslīgais intelekts
Decembrī deputāti sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem panāca vienošanos par Mākslīgā intelekta aktu, pasaulē pirmo visaptverošo likumu par mākslīgo intelektu. Cita starpā tas aizliegs izmantot mākslīgo intelektu, lai apietu cilvēku brīvo gribu, manipulējot ar viņu uzvedību.

ES mikroshēmu akts – lai (digitālā) dzīve neapstājas
Jūlijā deputāti pieņēma jaunu likumu, kas nodrošinās ES apgādi ar mikroshēmām, palielinot ražošanu un ieviešot ārkārtas pasākumus deficīta novēršanai. Eiropa saražo mazāk nekā 10 % no pasaules pusvadītājiem, un mērķis ir palielināt šo rādītāju līdz 20 %.

Drošākas preces internetveikalos
Jūlijā deputāti apstiprināja jaunus ES noteikumus par preču drošumu. Tiem jāpanāk, ka arī interneta veikalos tirgotie ražojumi atbilst augstākajām drošuma prasībām.

ES kapitālais remonts – priekšlikumi līgumu grozīšanai
Gada nogalē Eiropas Parlaments apstiprināja savus priekšlikumus ES pamatlīgumu grozīšanai – to mērķis ir stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un ES spēju rīkoties, piemēram, mazinot to jautājumu skaitu, kuros lēmumi pieņemami vienprātīgi. Par līgumu grozījumiem gan būtu jālemj dalībvalstīm.

Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir daudzu ES valstu likumu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80 % likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu – regulu un direktīvu* – ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 705 deputāti no 27 ES dalībvalstīm, astoņi deputāti ievēlēti no Latvijas.

* Regula ir visām ES valstīm tieši saistošs likums, bet direktīva nosaka sasniedzamos mērķus – katra valsts to var īstenot atšķirīgi.

Avots: Eiropas Parlamenta Informācijas birojs