17.03.2017

Vairākkārt esmu norādījusi uz it kā “identisku” produktu kvalitātes atšķirībām pie mums un Rietumeiropā. To ka ir atšķirība, piemēram, starp kafiju, parfimērijas izstrādājumiem, ko var nopirkt Vācijā un Latvijā, esmu pamanījusi gan pati, gan uz to ir norādījuši cilvēki.

Čehijā un Slovākijā veiktie pētījumi uzskatāmi demonstrē sastāva atšķirības, gan pārtikas produktos, piemēram zivju pirkstiņos, šokolādēs, gan nepārtikas - veļas pulveros, trauku mazgājamajos līdzekļos. Austrumeiropā nopērkamo veļas pulveru sastāvā, piemēram, ir fosfāti, kas izraisa ūdenstilpju pārmēslošanu, kā arī nodrošina virspusēji aktīvo vielu saķeri ar auduma virsmu, ka tās nevar izskalot pat pēc vairākām mazgāšanas reizēm. It kā identiskā pulverī Vācijā šī viela ir aizstāta ar nekaitīgāku. Nesen veiktie Slovākijas laboratoriju testi parāda, ka produkti, kas iegādāti Bratislavā atšķiras gan garšas, gan sastāva ziņā no tāda paša zīmola un iepakojuma produktiem, pirktiem pavisam netālu Austrijā. Savukārt Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātē pētījums salīdzināja dažādus produktus Vācijā un Čehijā, secinot, ka gandrīz pusei no aplūkotajiem produktiem sastāvs atšķiras.

Produktu sastāvu, kas norādīts uz iepakojuma aplūkot un salīdzināt var jebkurš pircējs, kurš iegādājies it kā identiskus produktus pie mums un Rietumeiropā. Turklāt dažām precēm atšķirības sastāvā būs saskatāmas pavisam vienkārši. Nopietnākiem testi, kas veicami laboratorijās, nepaciešama valsts iniciatīva un finansējums. Slovākijas valdībai, kas aicinājusi par divējādās kvalitātes problēmu runāt ES liemenī, šāda politiskā griba ir. Ļoti ceru, ka arī Latvijā attiecīgās valsts iestādes tuvākajā laikā rīkosies.

Ražotāji, protams, atrunājas, sakot, ka produkti tiek pielāgoti vietējā tirgus prasībām. Bet vai patiešām mūsu patērētāju prasības ir nekvalitatīvāki produkti, turklāt, nereti - dārgāki, kā Rietumeiropā? Protams, cenu atšķirības var būt transporta un darbaspēka izmaksu rezultāts, bet kvalitātes atšķirības noteikti nē.

Pēc Slovākijas un Ungārijas ministru aicinājuma, jautājums par preču kvalitātes atšķirībām tika izskatīts arī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Padomē, savukārt nupat, 9. martā tas tika pārrunāts arī Eiropadomes galotņu samitā. Valstu vadītāji atzinīgi novērtēja Komisijas lēmumu pievērsties jautājumam par pārtikas produktu divējādu kvalitāti iekšējā tirgū. Diemžēl neesmu dzirdējusi Latvijas Zemkopības ministra pozīciju šajā jautājumā. Iespējams, Latvijas valdībai neliekas svarīgi aktualizēt šo jautājumu Eiropas līmenī.

Esmu gandarīta, ka pēc mūsu kopīgiem centieniem Eiropas Parlamentā, gan komunicējot ar Eiropas Komisiju, gan vācot parakstus rakstiskajai deklarācijai, gan runājot ar Rietumvalstu kolēģiem, šis jautājums tagad ir ticis pacelts augstākajā līmenī. Jāatzīst, sākotnēji Eiropas Komisijas atbildes uz mūsu jautājumiem bija  izvairīgas - tā esot korporāciju atbildība, Eiropas Komisija neko daudz nevarot darīt.

Runājot par risinājumiem - esmu pārliecināta, ka ir iespējams izstrādāt tādu tiesisko regulējumu, kas novērstu patērētāju dalīšanu divās kategorijas.

Piemēram šobrīd strādājam pie tiesiskā regulējuma ģeobloķēšanas novēršanā. Ja līdz šim mūsu patērētāji nereti saskārās ar problēmu, ka ārzemju interneta veikali atsakās piegādāt uz Latviju vai pieņemt pie mums izdotas bankas kartes, tad nākotnē tas tiks novērsts. Tieši tā pat iespējams novērts preču kvalitātes atšķirības Eiropas tirgū. Tādēļ arī turpmāk šo jautājumu aktualizēšu Eiropas Parlamentā, piemēram, organizējot konferences Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, rīkojot domu apmaiņas un aicinot Komisiju veikt detalizētus pētījumus. Nevar būt tā, ka Eiropā ir divu kategoriju patērētāji.

Arī patērētāji paši var vērsties pret starptautisko kompāniju negodīgo praksi, piemēram, izvēloties Latvijā ražotus produktus, kuri lielākoties tomēr ir ražoti no augstākas kvalitātes sastāvdaļām.