Inese Vaidere

Inese Vaidere: "No sirds apsveicu Sporta Avīze galveno redaktoru Ingmāru Jurisonu, kurš šogad saņēma Gada balvu sportā, nominācijā Gada sporta žurnālists. Man tiešām ir prieks un gandarījums, ka mums ir tik talantīgi sporta žurnālisti. Tieši tādēļ, lai atbalstītu un motivētu šī, nebūt ne tik vieglā aroda meistarus, tika dibināts Artura Vaidera fonds un pērn izveidota fonda nominācija Gada balvas sportā ietvaros, kas izceļ tieši žurnālistu darbu."

https://www.facebook.com/inese.vaidere.9/videos/1513170468773709/

VEF Kultūras pilī 21. decembrī norisinājās tradicionālais Latvijas Futbola Federācijas Laureātu vakars, kurā trešo gadu pēc kārtas godināja labākos mūsu valsts fulbola pārstāvjus dažādās kategorijās. Tāpat pasākuma laikā tika atzīmēti arī mediju pārstāvji, kuriem aizvadītājā gadā izvedās vislabāk atspoguļot norises futbola dzīvē. Šī gada Labākajam futbola žurnālistam Edmundam Novickim (Sportacentrs.com) un Labākajai futbola fotogrāfijas autorei Norai Krevnevai-Baibakovai (Futbolistes reakcija laukumā) balvas pasniedza Inese Vaidere.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Lēmums attiecībā uz "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi ir ļoti svarīgs. Uzskatu, ka no valdības puses tas ir ļoti pareizs solis, jo, iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora akcijas, mēs faktiski nodrošinām, ka šo stratēģiski svarīgo infrastruktūru nekontrolē kādas trešās valsts uzņēmums. Taču valdībai arī jānodrošina, lai pirkuma summa būtu adekvāta un nākotnē šis darījums nenovestu pie tarifu paaugstināšanas."

http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvija-noperk-conexus-baltic-grid-kapitaldalas.d?id=49565363

Viesojos pie Andris Kivics #RampasUgunīs Rīgatv24. Pilna sarunu skatīt turpinājumā - http://play24.lv/v…/10955/rampas-ugunis-viesos-inese-vaidere

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Panākto vienošanos par pirmajā sarunu kārtā ietvertajiem jautājumiem deputāte vērtēja pozitīvi, neskatoties uz to, ka sarunu sākums šķitis bezcerīgs. «Likās, ka ne par ko neizdosies vienoties. Arī izstāšanās summas Eiropas Savienība (ES) nosauca augstas un briti nosauca daudz mazākas,» teic Vaidere, piebilstot, ka panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās rēķina summu ir ļoti labs kompromiss, kas ietver to, ko britiem ir jāmaksā.

«Tāpat labi, ka panākta vienošanās par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju. Labi ir arī tas, ka Lielbritānija turpinās piedalīties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā līdz tās beigām, savas saistības maksājot un arī iemaksājot citos fondos atbilstoši savām saistībām. Lielbritānija turpinās maksāt arī 2019. un 2020.gada ES budžetos, tā it kā turpinātu būt ES dalībvalsts, un tas ir pozitīvi no budžeta viedokļa,» skaidro Vaidere, uzsverot, ka panāktā vienošanās Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem paredz tādu pašu dzīvi kā līdz šim.

Eiroparlamentāriete pauda pārliecību, ES konsekvence un uzstājība nesusi augļus, proti, vairāk sarunu pirmajā kārtā piekāpusies britu puse, un tā uzskatot arī daudzi eksperti. Viņa vērsa uzmanību, ka ES zaudējumi no Lielbritānijas izstāšanās būs un tie nebūs tikai materiāli, bet būs izjūtami arī nemateriālā izteiksmē. Piemēram, Lielbritānijai ir plašas zināšanas, ārpolitiskā pieredze un diplomātiskie sakari, tādēļ, ja turpmāk ES nebūs šādas ļoti spēcīgas valsts, tad kādas cits lielvalsts acīs ES kļūs mazāk ietekmīga gan militāri, gan diplomātiski.

«Protams Breksit atsaucas uz ES ekonomiku kopumā, jo bezšķēršļu kapitāla un darbaspēka pārvietošanās ļoti daudz ko deva. Mīnuss arī ir tas, ka ES iestāžu – Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārcelšana būs dārgs process, kas galu galā jāfinansē britiem. Joprojām domāju – ja būtu atkārtots balsojums par izstāšanos, diez vai Lielbritānija būtu balsojusi «par», jo šī procesa laikā neredzu optimismu britu vidū,» skaidro Vaidere.

Pēc viņas domām, sarunu otrā kārta noteikti būs sarežģītāka, jo būs jāpanāk vienošanās par daudzām konkrētam lietām. «Velns slēpjas detaļās un tagad par šīm detaļām būs jāsāk runāt,» teic Budžeta komitejas locekle, piebilstot, ka diskusija par detaļām var izraisīt lielas domstarpības un strīdus. Viņa uzskata, ka turpmākajā sarunu procesā jānodrošina, lai Latvijas pilsoņi baudītu tās tiesības, kas tiem līdz šim bijušas, piemēram, ja viņi ir nopelnījuši pensiju kapitālu, lai viņi to arī varētu saņemt un nebūtu zaudētāji. Tāpat svarīgas būs sarunas par sadarbību ekonomikā, kurās jāpanāk, lai nebūtu barjeras ne eksportam, ne importam.

Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) atzina, ka pirms mēneša sācis satraukties par progresu Breksit sarunās, jo viņam šķitis, ka sarunu process virzās uz tā sauktā “cietā Breksita” pusi, tomēr panāktā vienošanās par pirmo sarunu kārtu vērtējam pozitīvi, neskatoties uz to, ka vēl ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu par robežas jautājumu un tirdzniecības politiku. «Process par pirmās kārtas vienošanos savā ziņā man atgādina par debates par ES budžetu, kur tas tiek vilkts un pēdējā brīdī tomēr tiek atrasti spēki procesu pabeigt,» piebilda deputāts.

«Domāju, ka mūsu pilsoņi var justies plus mīnus droši, jo ES pilsoņu jautājums ir lieta, kurai ES sarunvedējs Mišels Barnjē pieiet stingri un ES līmenī ir pietiekami izreklamēta stingrā iestāja par ES pilsoņu tiesībām. Arī ar panākto vienošanos par izstāšanās rēķinu ES budžeta robs, domāju, ir pietiekami stingri aizlāpīts. Uzskatu, ka Lielbritānija šobrīd atrodas vājākās pozīcijās šajās sarunās, jo, kamēr ES dalībvalstis būs plus mīnus vienotas, Lielbritānijai ir ļoti mazas izredzes, ka tā spēs kādos jautājumos piespiest ES. Tomēr vēl ir grūti pateikt, kā viss izstāšanās process beigsies,» teica eiroparlamentārietis.

Viņaprāt, sarunu otrā kārta noteikti būs grūtāka. Svarīgs apspriežamais jautājums būs tirdzniecības politika kopumā, proti, kāda veida tirdzniecības līgumu ES slēgs ar Lielbritāniju – vai līgums būs līdzīgs tam, kāds ES ir ar Kanādu, Norvēģiju, vai arī citādāks. Tāpat svarīgas diskusijas būs par kopējo tirgu un muitu un to, kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu.

«Tas, ko Lielbritānijas premjere Terēza Meja piedāvā attiecībā uz robežas jautājumu, man īsti nav saprotams, proti, kā tas iet kopā, kad ir caurspīdīga robeža ar Īriju, bet no otras puses nav robežas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Tas tieši ietekmes tirdzniecības jautājumu un Latvijas eksportu,» teica Pabriks, norādot, ka EP kopumā ir nogaidoša pozīcija par to, kā veiksies otrajā sarunu kārtā, un liberālie spēki un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Gajs Ferhofštads jau «trin dunčus» par otro sarunu kārtu.

Jau ziņots, ka ES līderi piektdien apstiprinājuši Breksita sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai Breksita sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Inese Vaidere: "Piektdien piedalījos burvīgā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte - LU SZF Politikas zinātnes nodaļas 25 gadu jubilejas pasākumā. Vakara ietvaros biju lieciniece jauniešu erudīcijai, viņiem piedaloties inovatīvajā viktorīnā “Mēs Eiropas Savienībā”. Protams, ka erudītākie un veiksmīgākie jāapgalvo! Tāpat, sirsnīgi apsveikumi no manas puses Politikas zinātnes nodaļas Gada pasniedzējam prof. Daunim Aueram un Gada studentam Jurģim Kalniņam!"

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Arī mans viedoklis par valsts valodas lietojumu absolūti saskan ar Latvijas Avīzes lasītāju vairākuma nostāju. Partijas Saskaņa priekšsēdētāja veiklā pāreja no latviešu uz krievu valodām, uzstājoties politiskās partijas kongresā, uzskatāma par necieņu pret valsts valodu un likumiem. Ne-valsts valodā runājot par tādām tēmām kā izglītības reformu – pilnīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā krievvalodīgajās vidusskolās, Saskaņa apzināti liek šķēršļus šī jautājuma risināšanai un apdomāti kavē sabiedrības integrāciju."

https://sputniknewslv.com/Latvia/20171216/6789207/vaidere-usakovs-krievu-valoda-saskana.html

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Pēc ilgām pārrunām ES valstis ir spērušas pirmo soli ciešākai sadarbībai aizsardzības jomā. Šonedēļ Ārlietu ministru sanāksmē Briselē apstiprinātais projekts, kas uzsāks šo sadarbību, ir uzskatāms par vēsturisku. Kopumā Eiropas valstu ministri apstiprināja 17 sadarbības projektus militārajā jomā. Militārās sadarbības veidošanas mērķis ir nevis dublet, bet gan papildināt NATO. Neapšaubāmi arī Latvija, kā ES dalībvalsts ir nolēmusi iesaistīties Eiropas militārās sadarbības padziļināšanā. Viena no mūsu valsts prioritātēm ir veicināt, tā dēvētās, militārās Šengenas izveidi, kas mazinātu šobrīd pastāvošās barjeras bruņoto spēku pārvietošanai starp dažādām Eiropas valstīm. Vienīgās valstis, kuras ir atteikušās no dalības Eiropas militārajā sadarbībā, ir Lielbritānija, kas drīzumā gatavojas pamest bloku, kā arī Malta un Dānija. Pārējās valstis var izvēlēties, kuros projektos tās vēlas iesaistīties un kuros ne."

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Man tiešām ir gandarījums, ka Saeima šodien pieņēmusi likumu, kas paver ceļu uz obligāto veselības apdrošināšanu. Jau vairākus gadus esmu iestājusies par to, ka šāda sistēma Latvijā ir nepieciešama. Beidzot tas ir noticis. Tagad jāizveido pārdomāta sistēma, kuras ietvaros cilvēki spētu saprast savas iespējas. Būtiskākais, kas jāņem vērā, izstrādājot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu ir iedzīvotāju maksātspēja. Tiem, kuri ir turīgāki, būtu jāmaksā vairāk, savukārt cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, iemaksām jābūt simboliskām.Tāpat Veselības ministrijai vajadzētu izvērtēt, vai nebūtu jāpiesaista ES stratēģisko investīciju fondu līdzekļi, lai veidotu šo sistēmu."

http://www.delfi.lv/news/national/politics/pienem-veselibas-aprupes-finansesanas-likumu-obligatas-veselibas-apdrosinasanas-ieviesanai.d?id=49548237

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Kebabi ir glābti - var priecāties kebabu ražotāji, kuri bija izplatījuši šos "fake news", ka EP grasās kebabus aizliegt. Patiesībā šodienas balsojums EP nebūt nebija par kebabu aizliegšanu. Tas bija par pagaidu aizliegumu kebabu gaļā izmantot fosfātus, kuriem varētu būt potenciāli negatīva ietekme uz cilvēku veselību, kamēr saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums par to, kāda ir šo pievienoto fosfātu ietekme uz cilvēka veselību. Balsoju par pagaidu fosfātu lietošanas ierobežošanu. Uzskatu, ka mūsu - deputātu uzdevums, ir rūpēties par to, lai atļautas tiktu tikai tādas pārtikas piedevas, kas nenodara tiešu risku cilvēku veselībai."

http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/delfi-no-strasburas-ep-tomer-nepiemero-veto-fosfatu-piedevam-kebabos.d?id=49544295

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Latvijā iespējai apgūt latviešu valodu jābūt bezmaksas un visiem pieejamai! Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, pie mums pastāvīgi dzīvo ļoti daudz ārvalstu uzņēmēju, studentu, diplomātu, dažādu organizāciju pārstāvju, kuri vēlas apgūt latviešu valodu, lai vieglāk iejustos gan biznesa vidē, gan sabiedrībā kopumā. Nerunājot jau par mūsu valstī dzīvojošiem krievvalodīgiem cilvēkiem, kuri, acīmredzami, vēlas apgūt latviešu valodu vai uzlabot savas prasmes, bet izskatās, ka tas nebūt nav tik vienkārši. Finansējuma trūkums nevar kalpot par attaisnojumu. Tai ir jābūt valsts prioritātei - nodrošināt latviešu valodas apguvi ikvienam, kurš to vēlas. Valoda ir viens no jebkuras valsts nacionālās politikas stūrakmeņiem, tāpēc uzskatu, ka finansējumam šim mērķim ir nevis jārūk, bet tas apzināti jāpalielina."

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/749532-raidijums_pietrukst_bezmaksas_latviesu_valodas_kursu

Vakar Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere Briselē prezentēja grāmatas „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkojumu angļu valodā. Pasākumā piedalījās tās autori - admirālis, “Daugavas vanagu” valdes priekšsēdētājs Andrejs Mežmalis un pētniece Gunta Piņķe, - kā arī grāmatas redaktore Aija Abene. Uz grāmatas atklāšanas pasākumu bija ieradušies Eiropas Parlamenta deputāti un citi interesanti.

Grāmatā apkopotie ekspertu pētījumi analizē un ļoti uzskatāmi atklāj, cik patiesībā milzīgus zaudējumus Padomju režīms nodarījis okupētajām tautām.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: "Uzskatu, ka starptautiskajai sabiedrībai jāzina patiesība par Padomju Savienības nodarījumiem okupētajām valstīm. Par šiem zaudējumiem joprojām netiek runāts pietiekami atklāti un skaļi, turklāt Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece izliekas, ka tādu nemaz nebūtu. Tikai apzinoties pagātnes notikumu ilgstošās negatīvās sekas, var izdoties izvairīties no līdzīgu notikumu atkārtošanās nākotnē. Šīs ir komplekss pētījums, kurā analizēta okupācijas režīma negatīvā ietekme gan uz tautsaimniecību, gan demogrāfiju, gan ekoloģiju un sociālo sfēru Baltijas valstīs, kā arī Polijā un Gruzijā.”

Tāpat deputāte grāmatas prezentācijā atgādināja, ka Krievija, kura ir Padomju Savienības mantiniece, joprojām noliedzot savus nodarījumus un turpina savu agresīvo ārpolitiku arī šodien. Par to liecina Ukrainai piederošo teritoriju okupācija, regulārā iejaukšanās Latvijas un citu valstu iekšpolitikā, kā arī dažādu dezinformācijas kampaņu izvēršana. “Protams, kamēr Krievijā valda autoritārs režīms, neviens necer uz zaudējumu atmaksu, uz to būtu spējīga vien demokrātiska sabiedrība. Te varam vilkt paralēles ar situāciju, kad aizejam uz restorānu, ēdam, dzeram, mums piestāda rēķinu un mēs aizejam nesamaksājuši. Tas jau nenozīmē, ka šī rēķina nav. Ja PSRS mantiniece Krievija nesegs šos zaudējumus, tas nenozīmēs, ka šie zaudējumi nepastāvēs. Šī bija brīnišķīga iespēja informēt kolēģus par patiesajiem nodarījumiem.” uzsvēra Inese Vaidere.

Grāmatā publicētie materiāli sniedz unikālu, līdz šim neatklātu informāciju par PSRS nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas Latvijai lēšami 185 miljardi eiro apmērā, ietverot demogrāfiskos un videi radītos zaudējumus. Tāpat grāmata atklāj līdz šim nepublicētus faktus par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbību okupētās Baltijas teritorijā no 1939. līdz 1999. gadam, kā arī citu vērtīgu informāciju.

Trešdien, 6. decembrī, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē deputāte Inese Vaidere prezentēs grāmatas „Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā” tulkojumu angļu valodā. Pasākumā piedalīsies gan tās autoru pārstāvji, gan arī redaktore Aija Abene.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: "Uzskatu, ka starptautiskajai sabiedrībai jāzina patiesība par Padomju Savienības nodarījumiem okupētajām valstīm. Par šiem zaudējumiem joprojām netiek runāts pietiekami atklāti un skaļi, turklāt Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece izliekas, ka tādu nemaz nebūtu. Tikai apzinoties pagātnes notikumu ilgstošās negatīvās sekas, var izdoties izvairīties no līdzīgu notikumu atkārtošanās nākotnē.”

Inese Vaidere, kura ir arī Latvijas Okupācijas izpētes biedrības konsultatīvās padomes vadītāja, skaidro, ka grāmatā apkopotie ekspertu pētījumi analizē un ļoti uzskatāmi atklāj, cik patiesībā milzīgus zaudējumus Padomju Savienība okupētajām tautām ir nodarījusi.

“Šīs ir komplekss pētījums, kurā analizēta okupācijas režīma negatīvā ietekme gan uz tautsaimniecību, gan demogrāfiju, gan ekoloģiju un sociālo sfēru Baltijas valstīs, kā arī Polijā un Gruzijā,” skaidro deputāte.

Tāpat deputāte grāmatas prezentācijā vēlas atgādināt, ka Krievija, kura ir Padomju Savienības mantiniece, joprojām noliedzot savus nodarījumus, turpina agresīvu ārpolitiku. Par to liecina Ukrainai piederošo teritoriju okupācija, regulārā iejaukšanās Latvijas un citu valstu iekšpolitikā, kā arī dažādu dezinformācijas kampaņu izvēršana. Protams, kamēr Krievijā valda autoritārs režīms, neviens necer uz zaudējumu atmaksu, uz to būtu spējīga vien demokrātiska sabiedrība. Tomēr, lai parādītu patiesību, zaudējumu aplēse ir nepieciešama.

Grāmatā publicētie materiāli sniedz unikālu, līdz šim neatklātu informāciju par PSRS nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem, kas Latvijai lēšami 185 miljardi eiro apmērā, ietverot demogrāfiskos un videi radītos zaudējumus. Tāpat grāmata atklāj līdz šim nepublicētus faktus par PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa darbību okupētās Baltijas teritorijā no 1939. līdz 1999. gadam, kā arī citu vērtīgu informāciju.

Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkursa Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai svinīgais noslēgums ar  koncertu notika 1.decembrī plkst. 12.00 Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolā,  Rīgā, Skrindu ielā 1. Svinīgajā pasākumā ar koncertu, kas ir veltīts Gunāram Astram un viņa brīvības cīņām, piedalījās solists Ingus Pētersons un pianists Ventis Zilveris. Uz konkursa noslēguma pasākumu tika aicināti 25 labāko darbu autori, kā arī viņu skolotāji.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Gandarījums, ka šogad darbus iesūtījuši vairāk nekā 40 jaunieši no no visas Latvijas. Iepriecina, ka arī mūsdienu jaunatne nav aizmirsusi savus varoņus un spēj tos pienācīgi cildināt. Šogad kokursa laureāte - Estere Anspoka no Ilūkstes 1. vidusskolas. Protams, puse nopelnu skolotājiem, kas mudina skolēnus piedalīties izzinošos un patriotiskos konkursos!"

Šodien, 30. oktobrī Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja nākamā gada ES budžetu. Budžetu veido €160,1 miljards saistībās un €144,7 miljardi maksājumos, ir atbalstīti arī EP deputātes I. Vaideres  (ETP politiskā grupa) abi virzītie pilotprojekti 1.1 milj. eiro un 0,8 milj. eiro vērtībā.

EP Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere atzīst: “Pēdējie pāris mēneši Briselē Budžeta  komitejā ir bijuši visnotaļ saspringti, tomēr 18. novembrī, tieši Latvijas valsts proklamēšanas  dienā, Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par 2018. gada budžetu”.

“Nākamgad mums būs īpaši aktīvi jāstrādā, lai padarītu ekonomiku stabilāku, Eiropas universitātes konkurētspējīgākas un uzņēmumus - labāk sagatavotus konkurencei pasaules tirgū. 354 miljoni eiro tiks piešķirti mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Savukārt, 11 miljardi eiro ir atvēlēti ES pētniecības un inovācijas finansēšanas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”. Šī gada budžetā 55 miljardi eiro nodrošinās izaugsmes veicināšanu, darbvietu radīšanu un konverģenci visās dalībvalstīs un reģionos, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus,” stāsta deputāte.

Inese Vaidere: “Man ir, īpašs gandarījums, ka atbalstu ir guvuši abi manis izstrādātie pilotprojekti. 800 000 eiro tiks piešķirti pirmajam Eiropas mēroga pētījumam par produktu kvalitātes atšķirībām Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos. Savukārt pilotprojektam par efektīvāku cīņu ar Krievijas īstenoto dezinformāciju ir atvēlēts 1.1 miljons eiro. Šis ir pirmais gads, kad ne tikai Baltijas, bet arī pārējās Eiropas dalībvalstis būs beidzot sapratušas, ka līdz šim ir atvēlējušas nepietiekami daudz līdzekļu cīņai ar Krievijas dezinformāciju. Tāpēc 2018. gadā šim mērķim kopumā ir atvēlēti 5 miljoni eiro, kas ir vēsturiski liela summa, tomēr tas ir tikai sākums.”

2018.gada budžeta ietvaros tika apstiprināts arī Ineses Vaideres izstrādātais ziņojums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumiem 50 milj. eiro apmērā. Fonds ir paredzēts, lai ātri un efektīvi sniegtu palīdzību dalībvalstīm dabas katastrofas gadījumos.

Katru gadu Eiropas Komisija iesniedz ES budžeta projektu. Pamatojoties uz to, Eiropas Parlaments un Padome pieņem katrs savu nostāju. Atšķirības starp abu institūciju nostājām risina sarunu procesā, jeb tā saucamajā “samierināšanas procedūrā”.

https://www.facebook.com/inese.vaidere.9/videos/1492280860862670/

Biedrība “Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums” (LEAF) šodien pasniedza savu ikgadējo balvu un izteica atzinību labākajiem konkursā iesniegto zinātnisko darbu ekonomikā autoriem.

Konkursā šogad piedalījās piecu augstskolu: Latvijas Universitātes, RISEBA, Vidzemes un Ventspils Augstskolas, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, iesniedzot konkursam savus izstrādātos bakalaura vai maģistra darbus.

Galvenais konkursa nosacījums – iesniegtajiem darbiem jābūt oriģināliem, analītiskiem, pētnieciskiem, vienlaikus tiem jābūt arī provokatīviem. Īpaši tiek novērtēti darbi, kuros ekonomiski tiek pamatotas inovatīvas un vērtīgas, bet sabiedrībā vēl ne tik populāras un zināmas idejas.

Konkursa noslēguma pasākumu atklāja Eiropas Parlamenta deputāte, LEAF Prezidente Inese Vaidere.

„LEAF Balva 2017’’ pasniegšanas ceremonijā ikgadējo lekciju, kuru tradicionāli vada kāds sabiedrībā atzīts eksperts, šoreiz lasīja Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs Tālis Linkaits par tēmu “Latvijas sasniedzamības izaicinājumiem un risinājumiem”.

Pasākuma otrajā daļā Latvijas Ekonomikas Attīstības Foruma prezidente Inese Vaidere un Biedrības valdes priekšsēdētājs Tālis Linkaits pasniedza balvas šī gada uzvarētājiem.

Konkursā 1. vietu ieguva:

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes students Edgars Dūms par bakalaura darbu “Aprites ekonomika - tās principi un iespējas

2. vieta RISEBA (Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola) studentei Baibai Rokjānei par maģistra darbu “Noteicošie faktori patērētājiem bankas izvēlē Latvijā”

3. vieta Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes studentei Madarai Skrindai par bakalaura darbu “Marka Rotko mākslas centra nozīme Daugavpils tūrisma tēla veicināšanā un tūristu piesaistē.

Atzinība izteikta: 

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studentei Lienei Linmeijerei par maģistra darbu “Pārrobežu iepirkšanās Latvijas un Igaunijas pierobežā”;

Vidzemes augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes studentei Laurai Mārtinsonei par bakalaura darbu “Augļu un ogu vīna tūrisms Latvijā”;

Ventspils Augstskolas profesionālās studiju programmas “Uzņēmējdarbības vadība” studentei Aritai Šreiberei par maģistra darbu “Uzņēmumu vadītāju motivācija mācīties”.

LEAF kopā ar konkursa partneri Augstākās Izglītības padomi, ir piešķīris īpašu atzinību, kuru pasniegt bija ieradusies AIP priekšsēdētāja vietniece Baiba Rivža. Pateicība tika pasniegta Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Eiropas Studiju programmas studentei Ilzei Sīlei par maģistra darbu “Augstskolas un industrijas sadarbība studentu inovāciju veicināšanai: Latvijas Universitātes gadījuma izpēte”, kā arī Vidzemes augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes studentam Armandam Jēgeram par bakalaura darbu “Jauktās realitātes izmantošana tūrisma produktu veidošanā”.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Vispirms jau ļoti ziņas tiem, kas iepērkas internetā - šonedēļ panākta vienošanās aizliegt diskrimināciju (ģeobloķēšanu) atkarībā no pircēja dzīves vietas. Ģeobloķēšana notiek, kad pircēja IP, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ tiek liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem no citām ES valstīm. Šī prakse ir plaši izplatīta. 2015. gadā 63 % no visām izvērtētajām tīmekļa vietnēm praktizēja ģeobloķēšanu.

Pateicoties jaunajiem noteikumiem, kurus izstrādājām Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus komitejā, Latvijas iedzīvotāji varēs citas valsts interneta lapās iegādāties preces, rezervēt viesnīcu vai norēķināties ar savu kredītkarti tāpat kā to dara Latvijā.

Tomēr jāatzīst - šis ir tikai pirmais no daudzajiem soļiem godīgiem tiešsaistes darījumiem.
Nereti esmu dzirdējusi no cilvēkiem: "apskatījos biļetes cenu, bet pēc 10 minūtēm tā jau bija cēlusies!" Tāpat, izplatīta ir t.s ēš, kad viena un tā paša pakalpojuma cena atšķiras, atkarībā no pircēja profila. Kompānijas savāc informāciju par patērētāju un izmantot to, nosakot konkrētajam patērētājam “piemērotāko cenu”. Vai zinājāt, ka, rezervējot aviobiļeti ar Apple datoru tā būs dārgāka, nekā to darot ar Dell datoru? Tāpat, cena tiks pielāgota jūsu iepriekš veiktajām rezervācijām, jūsu mītnes vietai u.c informācijai, kas pakalpojuma sniedzējam pieejama.

Šā šī ā. Digitālā vienotā tirgus daba grupā šodien uzklausījām ekspertus, kā arī spriedām par to, kā rīkoties, lai šādu negodīgu patērētāju diskrimināciju novērstu. Tāpat turpinām strādāt pie tā, lai samazinātu pārrobežu pasta sūtījumu piegādes cenas, kuras vēl joprojām attur iedzīvotājus no produktu pārdošanas un iegādes visā ES."

Protams, apsveicami, ka mūsu Pārtikas Un Veterinārais Dienests ir uzsācis ārvalstīs ražotu pārtikas produktu salīdzināšanu ar identiska zīmola produktiem, kas nopērkami Rietumvalstīs. Taču žēl, ka pat pēc veiktajām pārbaudēm un konstatētā fakta, PVD tomēr uzskata, ka atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un Rietumeiropas valstīs pieejamajiem, nav būtiskas. Manuprāt, dubulta standarta pastāvēšana pati par sevi ir nosodāma, īpaši, ja pat neveicot laboratoriskās analīzes, patērētāji var noteikt, ka atšķirības starp precēm pastāv. Tieši tādēļ, lai aizstāvētu Latvijas patērētāju intereses, jo mēs un citas Austrumeiropas valstis, esam tie, kas saņem preces, kuru sastāvs neatbilst marķējumam, nākamā gada ES budžetam virzīju pilotprojektu par vienādas preču kvalitātes nodrošināšanu Latvijā un Rietumeiropā. Pilotprojekts saņēmis 0,8 milj. eiro finansējumu, kas tiks izmantots pirmā Eiropas mēroga pētījuma veikšanai, kas sniegs vairāk konkrētu faktu par viena un tā paša ražotāja identiski marķētu preču un produktu sastāva atšķirībām Austrumeiropā un Rietumeiropā. Līdz šim tamlīdzīgi pētījumi nav veikti, tomēr ir skaidrs, ka daudziem ražojumiem, ko pārdod pie mums, ir daudz zemāka kvalitāte un tajos ir stipri mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos produktos, kas paredzēti rietumu tirgus segmentam.

http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/konstate-nebutiskas-atskiribas-starp-latvija-noperkamiem-produktiem-un-to-rietumu-lidziniekiem.d?id=49467669

Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komiteja ir apstiprinājusi EP deputātes Ineses Vaideres (V) virzīto ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu avansa maksājumiem 2018.gadā, informē Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu savlaicīgu pieejamību, fondu varēs izmantot avansa maksājumiem 50 miljonu eiro apmērā. Fonda kopējais ikgadējais budžets ir 500 miljoni eiro.

Vaidere pauda gandarījumu par atbalstīto ziņojumu un norādīja, ka fonds ir paredzēts, lai ātri un efektīvi sniegtu palīdzību dalībvalstīm dabas katastrofas gadījumos. Tā līdzekļi līdz šim visvairāk izmantoti, lai novērstu tieši plūdu radītos zaudējumus, uzsvēra eiroparlamentāriete.

«Lai Latvija varētu šīs vasaras plūdu nodarītos zaudējumus kompensēt no Solidaritātes fonda, kopējo zaudējumu apmēriem būtu jāsasniedz vismaz 145,7 miljonus eiro jeb 0,6% no 2015.gada Latvijas nacionālā kopienākuma. Jāatzīst, ka tā ir liela summa, taču reizēm mēs esam nepamatoti kautrīgi savu zaudējumu aplēšanā, tāpēc vairākkārt aicināju atbildīgās ministrijas zaudējumus aprēķināt gan privātajā, gan valsts sektorā un visās plūdu skartajās nozarēs,» skaidro Vaidere.

Viņa vērsa uzmanību, ka jau septembrī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un atbildīgajām ministrijām nosūtīja vēstuli, aicinot iespējami ātri aplēst šī gada vasaras lietavu nodarītos zaudējumus un izskatīt iespēju pieteikties Solidaritātes fonda atbalstam. Deputāte pauda gandarījumu, ka Zemkopības ministrija ir ieklausījusies un jau vērsusies Eiropas Komisijā ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ESSF plūdu seku novēršanai.

«Bija ārkārtīgi svarīgi iesniegt visas formalitātes laicīgi, jo termiņš dokumentu un aplēšu saņemšanai Briselē ir šī gada 1.decembris,» teic eiroparlamentāriete.

ESSF tika izveidots, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Latvija līdz šim fondu ir izmantojusi tikai vienu reizi – 2005.gadā, kad ar tā līdzekļu palīdzību tika novērsti vētras radītie zaudējumi apmēram 193 miljonu eiro apmērā, no ESSF Latvijai tika piešķirti gandrīz 10 miljoni eiro.

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte: "Šorīt viesojoties Rīgas Franču licejs, patīkami pārteidza vidusskolēnu patrotisms, kā arī zināšanas par Eiropas Savienību. Neskatoties uz pirmsvētku dienu un skolēnu aizņemtību, uzstājoties svētku koncertos, paspējām pārrunat arī aktuālos jautājumus. Gandarījums, ka liceja 11. A klase piedalās Eiropas Parlaments Latvijā vēstnieku skolu programmā, interesējoties par politiku un Latviju starptautiskajā dimensijā. Sirsnīgs paldies par uzņemšanu un uz tikšanos!"

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere: "Gandarījums, ka grāmata VAIDERS ir ceļā uz bibliotekām visos Latvijas reģionos. Esmu pārliecināta, ka bagātās rakstu valodas un daudzpusīgo viedokļu dēļ tā ne tikai ieinteresēs dažāda vecuma un profesiju pārstāvjus, bet arīdzan spēs iedvesmot un radīs pārliecību, ka ar darbu, pacietību un visam cauri ar smaidu un humoru, var sasniegt daudz, pat kļūt par neapšaubāmas kvalitātes firmas zīmi savā nozarē. Vaiders — šis uzvārds ir zīmols Latvijas žurnālistikā, kas neprasa nekādus papildu paskaidrojumus un arī neliek uzdot jautājumus. Iepriecina fakts, ka Latgales Centrālā bibliotēka un Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka jau ir ceļa jūtīs, lai saņemtu dāvinājumu. Sirsnīgs paldies Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia par viesmīlību!"

EP deputāte Inese Vaidere: "Valdība ir pieņēmusi pareizu lēmumu, neapvienojot divus ar peļņu strādājošus un savā starpā pozitīvi konkurējošus uzņēmumus - Lattelecom un LMT. Ja "Telia Company", kurai šobrīd pieder 62,27% LMT (49% tiešā veidā un 49% no Lattelecom piederošiem 23% uzņēmuma daļu) un 49% Lattelecom daļu, nolemj tās pārdot, par ko jau ir izteikusi brīdinājumu, Latvijai tas, iespējams, ir labs risinājums. Pārdošanas gadījumā Latvijas valdībai ir visas tiesības iejaukties šajā stratēģiski svarīgajā jauna īpašnieka izvēles procesā, tādā veidā garantējot, ka tas būs drošs un uzticams sadarbības partneris. Turklāt, ja runājam par "Telia Company" darbību, neoficiāli avoti vēsta, ka uzņēmums dažos gadījumos uzlicis veto Lattelecom un LMT attīstības iecerēm, ja tas būtu varējis izrādīties konkurējoši ar pašas "Telia Company" interesēm."

http://m.delfi.lv/bizness/article.php?id=49417769

Jau labu laiku esmu uzsvērusi, ka Krievijas meli un dezinformācija diskreditē Eiropu, arī mūsu pilsoņu acīs. Lai arī kopš Krimas aneksijas rietumvalstis ir pastiprināti sākušas uzskatīt Krievijas ietekmi uz Eiropu par bīstamu, tomēr ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai pārtrauktu Krievijas agresiju, it īpaši - informācijas karu pret ES.

Līdz šim atbildes reakcija no ES augstās pārstāves ārlietās F. Mogerīnī ir bijusi visnotaļ vāja. Augstā pārstāve nekad nav skaidri atzinusi, ka Krievija ir agresors.

Tādēļ “Prāgas deklarācijā” aicinām F. Mogerīnī beigt izvairīties un Krieviju nosaukt par galveno naidīgās informācijas avotu, uzsverot, ka šai agresijai ir jābeidzas. Aicinām EK veikt arī praktiskus soļus, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību pret Kremļa propagandu, piemēram, stiprinot Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu (STRATCOM), kuras galvenais uzdevums ir kontrolēt un atspēkot Krievijas valdības un tās kontrolēto mediju kanālu dezinformācijas aktivitātes. Gandarījums, ka jau tagad EP Budžeta komitejā man izdevās panākt 1,1milj eiro papildus finansējumu STRATCOM.

Starp pārējiem deklarācijas parakstītājiem ir respektabli akadēmiķi, pētnieki, politiķi, ministri, žurnālisti no Eiropas un ASV.

Šodien, 7. novembrī Eiropas Parlamentā (EP) Briselē deputāte Inese Vaidere organizē ES mēroga diskusiju par kūdras izmantošanu enerģijas ražošanā.  

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere skaidro: "Latvijai ir liels potenciāls izmantot kūdru enerģijas ražošanā, bet šobrīd pie mums nav labvēlīga normatīvā regulējuma, kas atbalstītu kurināmo kūdru kā energoavotu.” Deputāte norāda, ka problēma nav tikai Latvijā, arī visā Eiropā trūkst izpratnes par kūdras potenciālu enerģētikas nozarē.

Uz diskusiju EP, I. Vaidere aicinājusi kūdras sektora ekspertus no visas Eiropas, to skaitā Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekli Ingrīdu Krīgeri, pārstāvjus no Eiropas Komisijas, kā arī EP deputātus un citus interesentus.

Deputāte skaidro, ka Latviju varētu dēvēt teju par kūdras lielvalsti - 10% mūsu valsts teritorijas klāj purvi, tajos atrodami aptuveni 0,4% no pasaules kūdras krājumiem, turklāt kūdra pie mums atjaunojas salīdzinoši ātri. Ar gandarījumu deputāte stāsta, ka šobrīd ļoti veiksmīgi noris kūdras izstrāde, ražojot produktus ar augstu pievienoto vērtību: “Latvija saražo gandrīz trešo daļu no visas Eiropas dārzkopības kūdras, eksportējot to uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm”. Tajā pašā laikā, deputāte atzīst, ka kurināmo kūdru, kas paliek pāri tad, kad tiek noņemti vērtīgākie kūdras slāņi, enerģijas ražošanā pie mums neizmanto, tādēļ šis kūdras slānis vides apstākļu ietekmē degradējas un emitē siltumnīcefekta gāzes, kā rezultātā – tiek zaudēts vērtīgs resurss.

I.Vaidere atzīst: “Šī ir pirmā liela mēroga diskusija Eiropas Parlamentā par kūdras izmantošanu enerģijas ražošanā. To organizēju, jo uzskatu, ka Eiropā nepieciešams vairot izpratni par kūdras kā enerģijas resursa potenciālu darba vietu veidošanā reģionos un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Eiropas Savienībai jādomā, kā racionāli izmantot savus enerģijas resursus, nevis plānot jaunu gāzes vadu būvniecību no Krievijas”.

Jāpiebilst, ka I. Vaidere ir arī nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un attiecīgo nozaru ministriem, aicinot piešķirt kūdrai īpašu vietējā resursa statusu, tādējādi valstī veicinot kūdras izmantošanu enerģijas ražošanā. Vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs un Īrijā kūdra jau ir atzīta par nozīmīgu vietējo kurināmo, tādā veidā uzlabojot gan valsts enerģētisko neatkarību, gan radot jaunas darbavietas.

Nule eiroparlamentārietei INESEI VAIDEREI pasniegta Eiropas zinātņu un mākslu akadēmijas balva par sasniegumiem Eiropas vienotībā un kultūras vērtību stiprināšanā, tolerantas komunikācijas veicināšanā un Latvijas identitātes nostiprināšanā. Taču intervija ar EP deputāti ir par darba lietām un praktiskiem jautājumiem - Inese Vaidere ir vienīgā Latvijas pārstāve Eiroparlamenta Budžeta komitejā.

Eiroparlaments 2018. gadam pieņēmis rekordbudžetu. Kāds no tā būs labums Latvijai?

I. Vaidere: Tāpat kā mūsu valdība sastāda budžetprojektu un portfeli nes uz Saeimu, Briselē Eiropas Komisija ieņēmumu un izdevumu lēses iesniedz parlamentam, tikai dokumentu ir tik daudz, ka portfelī vietas nepietiks. Tos nosūta ari ES Padomei dalībvalstu premjeru, finanšu ministru izskatīšanai. Parastā pieeja ir, ka padome cenšas nocirpt izdevumus, jo dalībvalstis negrib maksāt vairāk kopbudžetā, kurpretī parlaments grib būt devīgāks kopējam Eiropas labumam. Mēs, deputāti, krietni pakritizējām padomes taupību, piemēram, vēlmi "griezt" 122 miljonus ES transporta savienojumu projektiem, jo ar šiem līdzekļiem finansē arī "Rail Baltic" dzelzceļa izbūvi. Bija pretenzijas par finansējuma mazināšanu zinātnei, izglītībai, studentu apmaiņai, un parlamentā panācām, ka naudu atliek atpakaļ. Tālākā procedūrā sāksies "samierināšanās sarunas", kur EK EP un padome saskaņo viedokļus, meklē kompromisus pirms budžeta galīgās apstiprināšanas.

"Rail Baltic" būvēm neatņems līdzekļus?

Nedomāju, ka tas vairs iespējams.

Eiropā ari definē prioritātes, kā Latvijā - izglītību vai aizsardzību?

Jā, šoreiz tā ir drošība, par ko savienībā dzīvojošie cilvēki ļoti norūpējušies, kā arī attīstība, izaugsme, labklājības vairošana.

Drošības ziņā - vai tiks projektēti ES bruņotie spēki?

Nākotnē uz to virzīsies un diskutē, kā veidot Eiropas Aizsardzības savienību. Pagaidām dalībvalstīm ir savas armijas. ASV aizsardzībai tērē 500 miljardus gadā un skaitļi aug. Eirosavienībai summāri ir 200 miljardi. Bet ir aprēķināta ieguldījumu efektivitāte, un ES militārajiem izdevumiem tā ir 10 - 15% apmērā no Amerikas tēriņiem. Nauda "kūst", jo dažādās armijās līdzekļi ir fragmentēti, ne koncentrēti mērķu sasniegšanai. Tas saistās ar bruņojuma industriju. Vienkāršoti sakot, piemēram, Itālijā ražotiem šaujamiem nav piemērotas franču patronas, vai iepirkumi militārām vajadzībām ir nelielās partijās. Tie nav visai racionāli tēriņi. Otrkārt, aizsardzības vadība ir efektīvāka no viena komandcentra - jāplāno, kā to veidot 27 valstīm. Galvenais - nedublēt NATO. Tas ir sekmīgi iedarbināts vairogs, ko Eiropā var padarīt vēl spēcīgāku. Kā? ES ir Zviedrija, Somija, kas nav NATO locekles. Otrkārt, jādomā par ātrākas reaģēšanas spēkiem. Kad Francijā notika terorakti, Parīze aicināja valstis palīgā, taču ES nebija ne īsti mehānisma, ne spēku, ko sūtīt teroristu apkarošanai. Drošības jautājumi ES iekšienē joprojām ir nr. 1 dienas kārtībā.

Budžetā plānoti ari līdzekļi, lai pētītu, kā tas nākas, ka vecās Eiropas valstīs pārdoto preču kvalitāte ir augstāka nekā Austrumeiropā tirgotajām. Atšķirībām pievērsa uzmanību pat Junkers!

Līdztekus tradicionāliem budžeta izdevumu virzieniem ir pilotprojekti, kurus iesniedz deputāti, lai risinātu, viņuprāt, aktuālas problēmas. Mazliet atgādina Latvijas deputātu kvotas, tikai ar starpību, ka Briselē lielākoties izraugās valstīm kopīgu, ne lokālu problemātiku. Kā Budžeta komisijas locekle kopā ar ārvalstu kolēģiem iesniedzu divas iniciatīvas, un abas atbalstīja. Viens pilotprojekts ir par atšķirīgiem pārtikas produktiem, kas nonāk Austrumu un Rietumu Eiropas tirgos. Otrs par cīņu pret Krievijas veikto dezinformāciju. Tēma par dažādām preču kvalitātēm ir manis "vilkta" ilgāku laiku. Ražotāju aizstāvjiem -lobistiem - esmu teikusi, ka diez vai latvieši grib, ka viņu patērētos zivju produktos būtu mazāk zivju vai maltajā kafijā mazāk svaigas kafijas. Ja produktiem ar vienu firmas zīmi ir zemāka kvalitāte un par to neinformē, austrumeiropiešiem ir iemesls celt pretenzijas. Ja etiķetē ir norāde par citu sastāvu, tad grūti piesieties. Par pētījumam iedalīto papildu miljonu izstrādās metodiku, kā noteikt preču kvalitātes atšķirības, kā salīdzināt Vācijā, Latvijā pārdoto kafiju vai veļas pulveri.

Par zemnieku lietu. Plūdos cietušajiem lauksaimniekiem iedalītas kompensācijas no valsts budžeta. ES ir solidaritātes fonds, no kura varētu dabūt palīdzību dabas stihijas skartās valstīs, un šī ir reize, kad latviešiem patukšot fondu. Premjers runājis ar Junkeru, ministrs Dūklavs steidzies uz Briseli, bet optimisma, ka savienība palīdzēs tiem, kam raža palika zem ūdens, nav. Kā tā?

Septembri sūtīju vēstuli Kučinskim, Dūklavam, Gerhardam, Ašeradenam, ka jāaprēķina plūdu dēļ radušies zaudējumi, lai solidaritātes fonds "atvērtos". Minēju, ka dažkārt latvieši aprēķinos ir ārkārtīgi pieticīgi. Eiroparlaments nupat piešķīra 1,2 miljardus Itālijai zemestrīces seku likvidēšanai. Summa ir atbilstoša nodarītajiem postījumiem. Fonda "burts" paredz segt zaudējumus, ja tie ir 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvijas gadījumā tas būtu ap 150 milj. eiro. Daudzreiz šo noteikumu strikti neievēro. Pietiek, ka valsts argumentējusi, ka zaudējumi bijuši un postījumi -masveidā. Tā, kā šoruden Latgalē, veselā reģionā, reāli plūdi. Raža, celtnes, infrastruktūra - bojā gājušas. Cietušas zemnieku saimniecības un ari pašvaldības un valsts, jo ceļi izskaloti, meliorācijas sistēmas sagandētas. Pagaidām dzirdu par atvēlētiem līdzekļiem no mūsu budžeta par zaudētās ražas kompensācijām, kur apmaksāšot ne visu. Bet ir ari neapsēti ziemāju lauki, ir neiegūtā peļņa. Kopējais skaitlis par stihijas nodarīto postažu, manuprāt, varētu būt tuvu normatīvam, lai pieteiktos palīdzībai no solidaritātes fonda. Cita formalitāte paredz pieteikties trīs mēnešu laikā pēc dabas katastrofas, un noliktais termiņš mums ir tuvu, lai to darītu zināmu Eiropas Komisijai. Ne jau katrs eiro jāuzskaita, bet zaudējumi jāapkopo visām ministrijām. Solidaritātes fonds tāpēc veidots, lai reaģētu katastrofu gadījumos, un Latvija vienīgo naudu dabūjusi vētras seku likvidēšanai 2008. gadā. Tagad tā ir pierādīšanas lieta. Skādes segšana ir liela slodze mūsu budžetam. Cik ministri aktīvi skaidros, tik ari pārliecinās EK pārstāvjus.

Kā tad ir - neprotam paņemt naudu?

Man sajūta, ka esam par kautrīgu. īpaši dienvidvalstis, mežu ugunsgrēku pārņemtā Portugāle, sausuma piemeklētas zemes -momentā vēršas pie Eiropas! Mēs sagrabinām pēdējo rezervi pašu budžetā - tas jādara cilvēku labā, bet paralēli jāvēršas Briselē. Lietuvieši pārliecinoši strādāja, lai saņemtu naudu no globalizācijas fonda. Atcerieties televizorus "Šylelis", ledusskapjus "Snaige"? Tie neizturēja konkurenci globālajā tirgū, rūpnīcas aizvēra, un ES piešķīra ievērojamus līdzekļus, lai neaugtu bezdarbs, cilvēkus pārkvalificētu.

Lasījām ziņas, ka Junkers noklausījies Kučinski, kratījis galvu, ka solidaritātes līdzekļu izdales mehānisms īsti pareizi nedarbojoties.

Domāju, ka neapmierinātība bija formālo kritēriju dēļ. Ka palīdzības saņemšanai ne vienmēr skrupulozi jāaizskaita līdz 1,5% no KP. Droši vien noteikumi jāpielāgo cietušo nepieciešamībām. Jābūt valsts pārstāvju skaidram vēstījumam par zaudējumu apmēru, nav jābaidās, ka sarunas būs grūtas.

Kas jums, Budžeta komitejas deputātei, nācis ausīs par finanšu perspektīvām? Te daudzi sāk stāstu - pēc 2020. gada ES fondu naudas nebūs vai plūsma mazināsies, jo donorvalsts Lielbritānija iet prom no savienības.

Tas ir sarunu temats, bet ir daudz neskaidrību, lai zīmētu konkrētas nākamā plānošanas perioda aprises. Komisārs Etingers minējis, ka breksits nozīmētu par 15% līdzekļu mazāk ES budžetā. Nav vienošanās, cik briti piekritis maksāt izstājoties. Budžeta komisijā apspriežam, cik izmaksās ES iestāžu pārvietošana no Londonas uz dalībvalsti. Eiropas Zāļu aģentūras pārcelšanās cena būs, mazākais, 600 miljoni! Līgumi ar namīpašniekiem slēgti uz ilgiem gadiem, jāatbalsta darbinieku ģimenes, transportizdevumi - viss maksā. Iztrūkumu, kas radīsies pēc 2020. gada, varētu mēģināt segt, palielinot dalībvalstu iemaksas vai savelkot jostas. Par pirmo variantu atsaucība nav liela, par otro - birokrātijai nenāktu par sliktu līdzekļu ietaupīšana, bet eirokrāti ir pārapdrošinājušies pret šādiem "negadījumiem". Iespējams, budžeta pildīšanai jāievieš papildu Eiropas nodokļi, piemēram, banku transakciju nodoklis. Bet tam ari milzu pretestība.

Vai tā nebūs, ka Latvija pēc 2020. gada paliek tukšā?

Nē, līdzekļu varbūt būs mazāk, un piekritu tiem, kas saka, ka līdz tam laikam mums jāatsperas pašiem. Ar prieku klausījos eksportētāju pārstāvi Ināru Šuri, kura stāstīja, ka negācijas, kas cēlušās no Krievijas uzliktajām sankcijām, novērstas. Mūsu eksportprecēm atrasti tirgi visā pasaulē, sankcijas stimulējušas meklējumiem, un tie bijuši sekmīgi.

ES budžeta lielākā sadala arvien paredzēta lauksaimniekiem. Vai spiedīgos apstākļos atbalstu nemazinās?

Tā mēģinājuši darīt, bet kādam noņemt, īpaši laulsaimniekiem, ir ļoti grūti. Nav daudz ES politiķu, kas būtu ar mieru saviem zemniekiem teikt - mēs jums iedevām, bet nu samazināsim atbalstu.

Atskan balsis no populistu vai sociālistu puses, ka sociālo atbalstu līmenis dalībvalstis jānolīdzina. Vismaz jātuvina Latvijas pensijas tām, kādas saņem vecās Eiropas pensionāri.

Tas būtu jauki, bet sociālā sfēra ir vietējo valdību kompetencē, kur katra izstrādā dažādu sociālās palīdzības modeli. ES nav gatava pieņemt modeli, kas nodrošina vienlīdzīgu iztikšanu pensionāriem, pabalstu saņēmējiem. Sociālisti pirmie nebūtu mierā, ka no viņu valstu pensiju fondu uzkrājumiem ņem ārā naudu un maksā ne tik pārtikušu valstu cilvēkiem. Tāda runāšana līdzīga bēgļu sveicēju solījumiem atbraucējus izmitināt savās mājās, un beigu beigās nez vai kāds viesis pieņemts uz ilgu dzīvošanu "velkomista" namā. Ir ari jāatceras, ka Latvija par katru ES budžetā iemaksāto eiro četrus jau tā saņem atpakaļ.

Vai sievietes jūtas droši Eiroparlamenta ēkās? Tur esot konstatēti seksuālās uzmākšanās gadījumi!

Man tā šķiet institūcijas diskreditēšana. Zīmīgi, sūdzības nāk no EP komunistu grupām, kas citādi nebauda lielu ievērību. Esmu apjautājusies darbiniecēm, jaunām un skaistām sievietēm, - neviena nav sastapusies ar seksuālās uzmākšanās problēmu. Noteikti starp tūkstošiem vīriešu ir daži bezkauņas, roku palaidēji, bet to. nevar uzdot par milzīgu EP problēmu. Nožēlojami, ka šādas lietas pasaulē notiek, sievietes ir cietušas, bet, ja jāpiedzīvo vardarbība, tad ir likuma regulācija, kā ar to tikt galā. Vismaz Eiroparlamentā nav bezpalīdzīgu meiteņu, kas nodarījumu cietis, ierāvušās kaktiņā un raudot. Tur par pārkāpumu vainīgajam draudētu bargs sods.

Inese Vaidere: "Plūdu skādes segšana ir liela slodze mūsu budžetam. Bet paralēli jāvēršas arī Briselē!"

Inese Vaidere izdod atmiņu grāmatu par vīru, Dienas sporta nodaļas ilggadējo vadītāju Arturu Vaideru (1955. gada 28. augusts - 2016. gada 3. oktobris), atklāj, ar kādām izjūtām saņem Lielā Feliksa balvu, un stāsta par izaicinājumiem Eiropas parlamentā.

Profesionālisms, enciklopēdiskas zināšanas sporta vēsturē un aktualitātēs, laba humora izjūta, bet pāri visam nenoslēpjama un nesavtīga interese par līdzcilvēkiem - tādu mēs atceramies Dienas sporta nodaļas vadītāju Arturu Vaideru. Ekonomikas doktore un politiķe, kopš 2004. gada Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere ar Arturu kopā nodzīvoja gandrīz 40 gadu. Arturs, nācis no vairāku ilgdzīvotāju dzimtas, droši vien cerēja nodzīvot vēl četrdesmit un tad uzrakstīt arī atmiņas, kas viņam kā labam stāstniekam noteikti būtu spilgtas un krāšņas, bet liktenis izrādījās nežēlīgs, un nu atmiņas par viņu jāraksta mums, kam bija tā laime viņu pazīt. 2. novembrī tika atvērta Ineses Vaideres dibinātā Artura Vaidera fonda un izdevniecības Jumava veidotā grāmata Vaiders. Grāmatā apkopoti 123 Artura Vaidera kolēģu, draugu, laikabiedru, viņa aprakstīto personu stāsti - vārdnīca par Artura Vaidera dzīvi un darbiem no dzimtās Arendoles līdz Latvijas sporta žurnālistikas spicei. Dienai Inese Vaidere tagad stāsta, ka darbs Eiropas Parlamentā ir tas, kas pēc smagā zaudējuma viņu uztur pie dzīvības.

Kā jūs ar Arturu iepazināties?

Interesanti un reizē parasti. Viņam vēsturniekos bija kursabiedrene Daina, kura bija uzaicinājusi viņu un mani uz savu vārdadienu. Tajā vakarā mēs tā kā saskatījāmies. Runājām par hokeju. Tas bija 1978. gads, toreiz tikt uz hokeju bija kaut kas neiedomājams. Arturam bija šī iespēja, viņš strādāja Sporta komitejā par instruktoru un varēja dabūt ielūgumus. 8. novembrī viņš uzaicināja mani uz hokeju, to mēs vēlāk uzskatījām par mūsu iepazīšanās dienu. Toreiz pārliecinājāmies, ka arī traumas var vienot cilvēkus - man bija cietis viens celis, viņam pretējais, vairs tikai neatceros, kuram kurš. Mēs abi viegli klibojām, un, kad spēle sita augstu vilni, gadījās nejauši uzsist otram pa sāpošo celi - tad bija kopīga jautrība.

Kuras komandas toreiz spēlēja?

Arturs noteikti atcerētos gan komandas, gan rezultātu. Es vairs neatceros. Droši vien spēlēja Balderis.

Ar Arturu nekad nebija garlaicīgi, viņš vienmēr kaut ko stāstīja, bija īsts ideju ģenerators. Es reizēm teicu: Artur, tu tā kā radio... Viņa mamma teica, ka Arturs jau tad, kad bija maziņš, vienmēr esot kaut ko stāstījis. Kad pēdējos gados biežāk kopā braucām uz ārzemēm, biju lepna, redzot, cik forši un kompetenti viņš ar maniem ārvalstu kolēģiem var runāt par visām tēmām, ne tikai par futbolu, kurā viņš spīdēja. Arturs bija mans google. Viņa padomu man ļoti pietrūkst.

Arī par savu dzimtu viņš stāstīja ļoti interesanti.

Bet atmiņas droši vien nebija sācis rakstīt?

Arturs teica, ka viņa dzimtā visi ir ilgdzīvotāji. Cik nopratu, viņš arī bija noskaņojies, ka gan jau visu paspēs, bet tā laikam nedrīkst runāt. Aleksandrs Tralmaks atmiņās raksta, ka bija ierosinājis Arturam izdot darbu izlasi, bet viņš atbildējis, ka nav tam laika. Tagad man tas būs jāizdara.

Kas attiecas uz atmiņām, var tikai ieteikt bērniem klausīties savu vecāku stāstos, kamēr viņi ir dzīvi, un tos pierakstīt. Manam vectēvam un vecaimātei bija ļoti interesanti likteņi. Es no viņu stāstiem atceros diezgan daudz, jo man ir laba atmiņa, tomēr daudzas lietas ir izkritušas no prāta. Vectēvs bija paņemts ķeizara armijā, karojis Krievijā un Polijā. Kad viņš stāstīja, ko pieredzējis, tad teica: «Manas dzīves serenāde.» Daudzus no stāstiem viņš atkārtoja vairākkārt, un mēs jau vīpsnājām, ka vecaistēvs atkal stāsta serenādi. Tolaik es viņa stāstus zināju no galvas. Reiz viņam bijis jārok ierakums, pienācis virsnieks un izrāvis viņu ārā no izraktās bedres. Vecaistēvs, šerps būdams, kā licis virsniekam ar lāpstu pa galvu, tas beigts! Kara tiesa vecamtēvam piespriež nāvessodu. Bet -to es vairs īsti neatceros, taču var noskaidrot - vecamtēvam dzimšanas diena bijusi vienā dienā ar carieni, un viņš apžēlots. Pēc tam viņš aizbrauca uz Sibīriju, nodibināja savu uzņēmumu un ļoti labi dzīvoja, sapelnīja naudu, iepazinās ar manu vecomāti, kura no Kurzemes kara laikā vispirms bija izdzīta uz Petrogradu un strādājusi zāļu fabrikā. Viņas, meitenes, esot uzvilkušas sarkanas kleitas un gājušas «Leniņu klausīties». Pūlis bijis ļoti liels, bet viņas izskatījušās tik skaistas, ka pievestas pirmajā rindā, un «Leniņu» gandrīz ar roku varējušas aizsniegt. Padomju laikos vecāmāte bieži runāja: «Nu, kā tagad ir, tā gan Leniņš neteica.»

Tā kā vecāmāte un vecaistēvs bija strādājuši savā uzņēmumā, pensijas viņiem nebija, un 50. - 60. gados mums bija ļoti knapi ar naudām. Vecaistēvs veda uz tirgu pārdot kaut ko no dārziņā izaudzētā un savus pītos kurvīšus. Atceros, kā mēs ar draudzeni skolā pirkām bulciņu uz pusēm - vienu dienu man bija piecas kapeikas, viņai četras, citu dienu otrādi.

Ja es tagad varētu paprasīt vecamtēvam un vecaimātei, kā tur īsti bija... 1921. Gadā, braucot atpakaļ uz Latviju, viņiem nomira vecākā meitiņa, un arī vecāsmātes māte saslima ar holēru. Tajā pašā laikā piedzima mana mamma... Vecaistēvs, lai izglābtu sievasmāti, bija atdevis zelta pulksteni pret baltmaizes kukulīti, jo bija dzirdējis, ka, ieēdot baltmaizi, caureja varētu beigties. Diemžēl tas nepalīdzēja.

Kā Arturs kļuva par sporta žurnālistu?

Mēs abi bijām laimīgi tajā ziņā, ka mana disertācija un Artura diplomdarbs mums vēlāk noderēja. Arturs diplomdarbam bija izvēlējies tēmu par sporta biedrības Vārpa vēsturi. Daudzi esot vīpsnājuši, kas tā par tēmu vēsturnieka diplomdarbam, bet Arturu jau kopš bērna kājas sporta lietas ārkārtīgi interesēja. Viņš izstrādāja tēmu, kurā varēja apvienot vēsturi ar savu aizraušanos. Tad viņu uzaicināja strādāt Sporta komitejā.

Es savukārt kā ekonomiste negribēju rakstīt par sociālisma ekonomiku, jo jau trešajā kursā biju sapratusi, ka tā ir funkcionēt nespējīga. Tāpēc pēc studiju beigšanas izvēlējos disertācijas tēmu Vācijas Federatīvās Republikas reģionālā ekonomiskā politika. Deviņdesmitajos kļuvu par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri un varēju izveidot reģionālo politiku Latvijā.

Arturs pēc Sporta komitejas kādu laiku Fizkultūras institūtā lasīja lekcijas sporta vēsturē. Tad viņš tika uzaicināts piestrādāt radio, veidojot sporta reportāžas. Kad sāka veidoties Diena, viņa draugs Jānis Matulis uzaicināja Arturu tur. Tajā brīdī Arturs bija sapratis, ka pedagoģija nav viņa aicinājums, savukārt, lai rakstītu par sportu, zināšanas viņam bija enciklopēdiskas. Nesen Jānis Matulis televīzijā teica: ja viņam līdz 2016. gada 3. oktobrim vaicātu, kurš Latvijā ir zinošākais sporta žurnālists, viņš teiktu: Arturs Vaiders. Arturs redzēja visu laukumu, bija erudīts visos sporta veidos, kā pats smējās, varbūt tikai par kriketu uzreiz nevarētu rakstīt. Deviņdesmito gadu vidū Arturs kļuva par Dienas sporta nodaļas vadītāju.

Vai Arturam pašam jaunībā bija ambīcijas sportā?

Viņam padevās visi sporta veidi, visu viņš varēja izpildīt tehniski akceptējami, bija viens no labākajiem desmitcīņniekiem rajonā. Viņa Vārkavas vidusskolas rekords tāllēkšanā palika nepārspēts 40 gadu.

Kurš kuru jūsu ģimenē vairāk mudināja uz fiziskām aktivitātēm - Arturs tevi vai tu viņu?

Attiecībā uz sportošanu pašiem abi viens otru mudinājām vienādi. Es drusku vairāk iestājos par rīta vingrošanu un skriešanu. Arturam patika tāllēkšana, augstlēkšana, lodes grūšana un komandu sporta veidi, bet skriešana viņam nebija no mīļajām disciplīnām, es viņu parasti pierunāju. Skolas laikā man arī ne pārāk patika skriet, bet tagad patīk, protams, ne treniņzālē, man skrienot ir svarīga ainava un svaigs gaiss. Laukos mēs ar Arturu vairāk peldējām, tur jau daudz nepaskriesi, visur suņi, bet te Rīgā mans iecienītais maršruts ir pa Kronvalda parku. Briselē un Strasbūrā arī vienmēr izskrienos.

Skriešanas sakarā jāpavaicā aktuālā #meetoo tēma: vai tev parkos neviens maniaks nav skrējis pakaļ?

Tās aktuālās tēmas ir tik kaitinošas... Paldies Dievam, neviens uzmācies nav, laikam neskrienu pa šaubīgām vietām. Tagad arī Eiropas Parlamentā pēkšņi parādījās e-pasti, ka jābeidz harasments Eiroparlamentā... Tās ir galvenokārt komunistes un sociālistes, kam laikam vajag palielināt savu popularitāti. Protams, Eiropas Parlamentā strādā tūkstošiem cilvēku, noteikti kādam no viņiem varētu būt neveselīgas noslieces, bet tāpēc taisīt tādu kampaņu? Ar ko mēs cīnīsimies? Izliksim sargus? Runāju ar kolēģiem, kuri uzskata, ka šī kampaņa ir institūcijas diskreditācija. Ja kāds kaut ko tādu ir novērojis vai kādam tas ir sagādājis problēmas, mums ir kvestori, pie kuriem vērsties un problēmu risināt. Kopumā savstarpējās attiecības ir cieņpilnas.

Nuja, kopš mums ir māja Kaltenē, bieži skrienu tur, pēc skriešanas ir vieglāk ieiet jūrā arī rudenī. Arturs peldēja cauru gadu, es parasti oktobrī beidzu. Tagad turpinu. Kopīgu atvaļinājumu mums daudz nebija, tāpēc centāmies būt kopā, cik varējām. Kad nedēļu nogalēs atgriezos no Eiropas Parlamenta, braucām vai nu uz Kalteni vai laukiem. Autovadīšanas tiesības esmu nolikusi pirms gadiem trīsdesmit, bet man īsti nav bijusi vajadzība nekur stūrēt, jo bez Artura nekur nebraucu. Tagad jāsāk praktizēties gandrīz no nulles. Arī labākās draudzenes man nav - kad iepazināmies ar Arturu, dažu gadu laikā konstatēju, ka man nevajag nekādas draudzenes, ja ar vīru ir ļoti interesanti un aprunāt viņu nav nepieciešamības.

Par politku ar viņu bieži runāji?

Protams. Politika nav rožu lauks, un man kļuva vieglāk jau no grūto brīžu izstāstīšanas, turklāt Arturam vienmēr bija kāds risinājums, kāds padoms. Viņam vienmēr bija laiks manī klausīties.

Arturs arī vienmēr novērtēja to, ko biju izdarījusi. Tagad tas izpaliek, un meitām arī ir sava dzīve... Nupat saņēmu Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Eiropas balvu un domāju: ak kungs, kā Arturs būtu priecājies...

Vai tad pati par balvu nemaz nepriecājies?

Kā nu ne, bija arī pārsteigums. Jānis Stradiņš man piezvanīja Jāņos, savā vārdadienā, un pateica, ka Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija Zalcburgā ir nolēmusi man piešķirt Lielo Eiropas balvu. Domāju - vai tiešām tas notiek ar mani?

Balvu piešķir par zinātnisko vai politisko darbību?

Formulējumā teikts: balvu piešķir personām, kuru darbība radusi pozitīvu atsauksmi Latvijas sabiedrībā, sekmējusi tās izglītošanu, nacionālās identitātes attīstīšanu, veicina tolerantas komunikācijas veidošanu un virzību uz eiropeisku kultūras kopību.

Ko Arturam nozīmēja Diena?

Ļoti daudz. Cik no viņa stāstiem nopratu, viņa viedoklis redaktoru sanāksmēs tika ņemts vērā. Ja vēl es viņam nebūtu bijusi kā akmens pie kājas - jo mani identificēja ar noteiktu politisku virzienu, līdz ar to Dienas vadītāji varbūt uzskatīja, ka viņš pārstāv manus politiskos uzskatus. Mūsu politiskie uzskati bija līdzīgi, bet ne jau tāpēc, ka kāds no mums uzspiestu otram savus uzskatus. Par sporta nodaļas vadītāja darbu Arturs bija priecīgs, teica: «Sarmīti sports neinteresē, mēs varam darīt, ko vēlamies.» Tajā lauciņā viņš jutās kā mazs ķeizars, puiši tur rakstīja interesantas lietas, arī, izejot laukā no šaurā sporta rāmīša, tas Arturam bija svarīgi. Arī valoda viņam bija ļoti svarīga. Ja viņš dzirdēja frāzi: «Es domāju, kad...» viņam uzmetās zosāda.

Artura humora izjūtas un spējas redzēt to laukumu, kas ir plašāks par sporta laukumu, man mūsu sporta žurnālistikā pietrūkst.

Turklāt Arturs nebija skandālists, vienmēr domāja par cilvēku. Piemēram, mēs abi bijām Rio, kas Arturam izrādījās pēdējā olimpiāde. Ikaunieces-Admidiņas treneris viņam pirmajam paziņoja, ka ir nolēmis pēc šī starta pamest viņas trenera darbu, jo pārāk daudz ir to padomdevēju - vīrs viņai dod padomus, vecāki, tāpēc viņš nevar būt atbildīgs par rezultātu. Es Arturam teicu: «Sensācija!», bet viņš man pretī: «Pagaidi, pagaidi, tur tas un tas vēl jānoskaidro.» Pēc tam viņš uzrakstīja, cienot abas puses, atšķirībā no daža cita sporta žurnālista, kas treneri nogānīja.

Vai Latvijas sporta dzīvē bija tādas lietas, par kurām Arturs stāstīja tev, bet teica, ka rakstīt to nevar?

Ļoti daudzas! Viņš vienmēr filtrēja, ko var rakstīt un ko nevar, lai cilvēkam neradītu neērtas situācijas. Piemēram, Martins Dukurs atmiņās ir rakstījis, ka Arturam droši varēja stāstīt visu, paļaujoties uz to, ka viņš teikto neizmantos lēta skandāla radīšanai. Tas nenozīmē, ka Arturs būtu baidījies baltu saukt par baltu un melnu par melnu, bet rakstīja tikai tad, kad bija guvis drošu apstiprinājumu faktiem. Viņš cilvēkus neizmantoja. Man ir strauja daba, es bieži varu iziet uz konfliktu, viņam savukārt nepatika asumi, un ar savu pārliecību viņš mani parasti nokušināja.

Pēdējos gados viņa labs draugs bija uzņēmējs Kaspars Bergmanis. Viņš par Arturu teica: «Sen nebiju saticis cilvēku, kuram no manis neko nevajag.» Kā grāmatā vairāki atceras, Arturam bija ļoti liela empātijas spēja. Ja viņš ar kādu runāja, tad par šo cilvēku interesējās patiesi.

Tā tas tiešām bija. Pat tad, kad Arturs jau bija ļaunās slimības skarts, viņš par sevi nekad nesūdzējās, toties, ja sarunas biedrs iečīkstējās par kādām savām vainām, uzreiz palīdzēja ar ārstu un dziednieku kontaktiem.

Jā, viņam patika cilvēkiem palīdzēt, prasīja viņam to vai neprasīja. Tādas spējas nepiemīt daudziem. Citam palīdzēt viņš vienmēr bija gatavs, bet, ja vajadzēja par sevi stāstīt, bija kā ar stangām jāvelk ārā.

Mēs viens par otru zinājām tik daudz kā reti kurš laulāts pāris. Arturs droši vien par mani zināja vairāk, jo viņam vienmēr bija laika manī klausīties. Dažu vakaru, kad gājām gulēt, viņš prasīja, kā man gājis, un es atteicu: ai, neliec man to visu atcerēties, gribas aizmigt... Viņu tiešām ļoti interesēja, kā iet man un meitām.

Jūsu vecākā meita Brigita ir pazīstama arhitekte. Ko dara jaunākā - Līga, kas 90. gados bieži nāca uz Dienu līdzi tētim?

Līga pabeidza fiziķus, droši vien gribēja parādīt, ka var studēt bez vecāku palīdzības. Tur bija valsts stipendija, nebija jāmaksā mācību maksa. Tagad darbojas uzņēmēju vidē.

Vai, vācot Artura laikabiedru atmiņas grāmatai, tu par viņu uzzināji kaut ko jaunu?

Kaut vai par tevis aprakstīto viņa sarīkoto skaistāko krūšu konkursu Dienā.

Jā, ja kāds cits kaut ko tādu piedāvātu, droši vien saceltos riktīgs #meetoo, bet Arturs to pasniedza tik eleganti, ka konkurss radīja lielu atsaucību.

Vēl viena lieta: Arturs nebaidījās dalīties ar idejām. Viņam ideju netrūka, raidījumu idejas ieskaitot. Guntai Slogai laikam bija vesela mapīte Vaidera idejas, viņš tās piedāvāja brīvai izmantošanai, ja kādam vajadzētu. Idejas viņam vairāk patika ģenerēt nekā realizēt. «Tu izdari šito,» un pamet kārtējo ideju.

Profesionālā ziņā Arturs dzīvoja saskaņā ar sevi, darīja to, ko gribēja?

Jā. Varbūt tāpēc mēs tik labi kopā nodzīvojām tos gandrīz 40 gadus, ka mums abiem darbs bija ļoti svarīgs, jo mums tas patika. Man patika universitātē studentus mācīt, bija ļoti labs kontakts ar viņiem. Politikā mani ievilka pret manu gribu... Kā tas var notikt?

90. gadu sākumā LNNK man prasīja uzrakstīt viņiem ekonomisko programmu Saeimas vēlēšanām. Tā toreiz tika atzīta par labāko, un pēc tam ņēmās pierunāt mani iet sarakstā. Ielika sarakstā, kļuvu par parlamentāro sekretāri, varēju likt lietā savas zināšanas, veidojot reģionālo politiku, pēc tam tiku ievēlēta Rīgas domē, biju vicemēre, pēc tam Saeimā vadīju ārlietu komisiju - darbs vienmēr bija interesants.

Kā tu jūties Eiropas parlamentā?

Labi. Tas mani tagad tur pie dzīvības. Citādi es liktos tāda kā nevajadzīga, tik ļoti biju pieradusi pie Artura klātbūtnes. Bet tur ir tik daudz darba. Zinu, kas man jādara, kolēģus pazīstu, vairāki kolēģi, sevišķi no vecajām valstīm, tur arī ir jau kopš 2004. Gada, un to starpā man ir labi draugi. Tā kā man parlamenta lietas ir zināmas, ir viegli strādāt. 2004. gadā mūs vēl varēja uzskatīt par nezinošākiem, bet tagad tā vairs nav. Darbu sākam pusdeviņos no rīta un beidzam vienos naktī, bet nav jau tā, ka mēs visu laiku sēdētu plenārsēdēs. Kādreiz saka: jūs jau tur nesēžat. Jā, nesēžam, jo mums ir iespēja strādāt birojā, tur ir monitori, kuros var klausīties un redzēt notiekošo. Vēl ir komiteju sēdes, darba grupu sēdes, tikšanās ar iedzīvotājiem.

Izstāstīt Latvijas vēsturi tur ir viegli vai grūti?

Tas bija, tā sakot, liels izaicinājums. No 2004. līdz 2009. gadam es ar to ļoti daudz nodarbojos. Pirmām kārtām tas ļoti labi izdevās caur filmu Padomju stāsts. Jaunais režisors Šnore piedāvāja to atbalstīt visiem deputātiem, bet piekritām tikai mēs ar Kristovski. Šnore bija filmu iecerējis kā atbildi filmai Baltijas nacisms, bet mēs teicām, ka jāņem plašāk, jāparāda padomju režīms vispār. Tad tur parādījās golodomors, izsūtīšanas. Pēc filmas pirmizrādes 2008. gadā man pienāca klāt viens britu deputāts un teica: ja filmu tagad parādītu Anglijā, neviens neticētu, ka tā nav montāža.

Rīkoju tur arī vairākas konferences, skaidrojot, kas ir 9. maijs Latvijā un 8. maijs Eiropā - ka Latvijai 9. maijs ir atkārtotas okupācijas diena un nav pieņemams, ka daļa sabiedrības to svin. Kopā ar četriem citu valstu deputātiem panācām, ka 23. augustu Eiropā atzīmē kā nacisma un staļinisma upuru kopīgu piemiņas dienu.

Vai Krievijai Eiropā ir liela ietekme?

Melu straumes jau plūst, cilvēki tiek muļķoti ar viltus ziņām. Nesen bija diskusija par Eiropas aizsardzības savienību,

tajā piedalījās arī studenti no Strasbūras Universitātes. Runa bija par NATO spēku stiprināšanu un izvietošanu Baltijā. Viena meitene pieceļas un saka: jau tagad Krievija ir spiesta palielināt savu militāro kapacitāti, jo sajūt draudus no NATO puses. Nācās meitenei atbildēt, ka lieta ir tieši pretēja, ka NATO ir spiesta atbildēt Krievijas agresijai - ne jau NATO iebruka Gruzijā un ieņēma Krimu. Tāpēc esmu priecīga, ka man kā budžeta komisijas loceklei izdevās dabūt tuvu pie miljona pilotprojektam par Krievijas propagandas identificēšanu un apkarošanu.

Vai Eiropas parlamentā, atskaitot Latviju un Igauniju, ir kādi deputāti, kuri strādā pret savām valstīm?

Liekas, ka nē. Ir dīvainā komunistu frakcija, bet tiem vienkārši ir cits redzējums, bet, ka kādi deputāti pārstāvētu citu valstu intereses, neesmu manījusi. Ždanokas brauciens uz Krimu un Mamikina tikšanās ar Asadu Eiropas parlamentā izpelnījās vispārēju nosodījumu no tiem, kas par to uzzināja.

Brexit tev bija pārsteigums?

Jā. Kā šodien atceros. 2016. gada Jāņu vakarā ar Arturu bijām Pāvilostā. Ap trijiem naktī, kad gājām gulēt, balsošanas iznākums vēl šķita optimistisks, bet no rīta veru acis vaļā, un pirmā ziņa, ko saņemu no Artura: «Zini, briti nobalsojuši par izstāšanos.» Teicu: «Tētuk, vai tu nevarēji pagaidīt pāris stundu un tad man teikt šo ziņu? Visu Jāņu rītu sabojāji...» Tas ir ļoti slikts lēmums gan mums, gan britiem pašiem. Neredzu, ka viņi varētu būt ieguvēji. Jā, viņi bija neto maksātāji, bet caur citām lietām ļoti daudz ko ieguva. Šengenā viņi nebija, nauda pašiem sava... Jā, viņus spieda forsēt imigrāciju, bet savu nacionālo kopproduktu ar mūsu lēto darbaspēku viņi ir ļoti pavairojuši. Protams, britiem nepatīk, ka viņiem kaut ko uzspiež, un šajā ziņā liela kļūda bija Junkera arogance.

Kādu tu prognozē situācijas attīstību Katalonijā?

No prognozēm es atturētos, jo Spānijas valdība ir pārāk striktās pozīcijās, tas var noskaņot par atdalīšanos arī tos, kuri negrib atdalīties. Tur ir ļoti daudz ekonomisko interešu, bet atdaloties viņi var būt arī lieli zaudētāji. Domāju, ka vienīgais ceļš ir sarunas, un nevienai pusei nevajadzētu iecirsties. Katrā ziņā ir skaidrs arī tas, kuram būtu izdevīga Eiropas sadalīšanās daudzās vājās valstiņās. Krievija tajā ir ļoti ieinteresēta, jo tad var nokniebt pa vienam, uz kaut ko pierunāt vāciešus, uz kaut ko čehus, uz ko citu -slovākus...

Mums ir ļoti svarīga stipra Eiropas Savienība un stipra NATO, jo Putins ir pietiekami skaidri definējis vēlmi atjaunot Padomju Savienību tās bijušajās robežās. Neesmu liela federālisma piekritēja, visu nevajag regulēt no Briseles, jo valstis ir dažādas, tradīcijas un vēsture dažāda. Tik daudz imigrantu kā Latvijā nav nevienā Eiropas valstī, kuri te iebrauca pēc Otrā pasaules kara, un mums nav jābaidās to skaidrot. Tās sarunas ļoti bieži ir neērtas. Vai tas ir skaidrots pietiekami?

Es esmu skaidrojusi, bet mūsu valdību vīri bieži vien ir ļoti vāji skaidrotāji. Jānis Jurkāns nodarīja milzu kaitējumu, viņš nebija tas, kurš skaidroja mūsu vēsturi, tāpēc esam saņēmuši virkni neveiksmīgu ieteikumu gan nepilsoņu integrācijā, gan valodas likumā, arī krievu skolu saglabāšanas jautājumu varēja atrisināt jau 90. gados, un tagad visi bērni būtu pilnvērtīgi valodas zinātāji. Biju Ķengaragā krievu skolā - ļoti jauki bērni, un skolotājas mani labi uzņēma. Runāju ar skolēniem latviski un redzēju, ka tikai daži spēj uzdot jautājumu latviešu valodā. Protams, kur lai viņiem būtu labas latviešu valodas zināšanas, ja ģimenē krieviski, skolā krieviski, veikalā un ārstniecības iestādēs krieviski... Tās ir sekas arī tam, ka mūsu situācija 90. gados netika skaidrota.

Vienmēr esmu iestājusies par to, ka mums Latvijā jārunā latviešu valodā. Katra valoda, protams, ir bagātība, bet savā valstī latvietim ir tiesības nezināt citas valodas. Un 27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tā sauktajam krievvalodīgajam nav neviena attaisnojuma, kāpēc viņš nevarētu runāt latviski. Tātad viņam tas ir attieksmes jautājums.

Tas pats vecais Krievijas imperiālisms.

Kā tad. Man šī tēma vienmēr ir likusies ļoti svarīga. Pirms valodas referenduma man Latvijas patrioti teica: ja tagad nobalsos, ka būs krievu valoda valsts valoda, arī es braukšu prom, jo krievisko vidi vairs nevaru izturēt. Tā gan ir mūsu pašu nespēja - panākt, ka Latvijā ir latviska vide. Atbrauc foršie krievi no Krievijas, atbrauc cilvēki no Ukrainas un Baltkrievijas un brīnās, cik te viss ir krievisks.

Kādas ir tavas nākotnes prognozes? Sagaidīsim Latvijas simtgadi ar Saskaņu valdībā?

No pašiem vien tas ir atkarīgs. Tagad mālē acis ar to, ka Saskaņai vairs neesot līguma ar Vienoto Krieviju. Vai tiešām Ušakovs uzskata mūs par tādiem vientiešiem? Apgalvo, ka tā ir Eiropas Parlamenta sociālistu nostāja, kas viņiem prasa atteikties no šā līguma. Nu nē, tur neviens neko neprasa, laikam bijis norādījums no kaimiņzemes, ka jātiek valdībā. Ļoti dīvaini bija tas, ka mūsu sociāldemokrātiskās partijas piekrita Saskaņas ieiešanai Eiropas Parlamenta sociāldemokrātu grupā. Savulaik Jaunais laiks piederēja pie Eiropas Tautas partiju grupas. Kad nodibināja Pilsonisko savienību un Eiropas Parlamentā ievēlēja mani un Kalnieti, mūsu valde izdomāja, ka arī mēs varētu iet pie ETP grupas. Mums nācās saņemt Jaunā laika piekrišanu. Tikai tad, kad mēs piekritām, ka Kariņš būs delegācijas vadītājs, viņš piekrita Pilsoniskās savienības uzņemšanai ETP grupā, kur Jaunais laiks jau bija... Nedomāju, ka mums vajadzētu ņemt valdībā partiju, kura ir pret skolām latviešu valodā.

Pielikumi no žurnāla:

SestDiena1 SestDiena2 SestDiena3 SestDiena4 SestDiena5 SestDiena6

„Artura Vaidera fondam” sadarbībā ar izdevniecību „Jumava” tapusi grāmata VAIDERS par izcilu personību un vienu no pieredzes bagātākajiem Latvijas sporta žurnālistiem. Grāmatā apkopoti 123 cilvēku – Artura Vaidera kolēģu, draugu, laikabiedru, Latvijā slavenu un pazīstamu cilvēku – stāsti.

Grāmata VAIDERS ir saistoša lasāmviela, kuras autori ir Latvijā pazīstami un cienījami cilvēki, tostarp arī izcili žurnālisti. Tā ir grāmata – vārdnīca par Artura Vaidera dzīvi un darbiem – no dzimtās Arendoles līdz vienam no visizcilākajiem sporta žurnālistiem Latvijā jeb sporta žurnālistikas karalim, kā neformāli viņu sauca profesionāļi. Vienlaikus tas ir aizrautīgs ceļojums laikā, caur viena cilvēka mūžu pieskaroties arī Latvijai vairāk nekā 60 gadu garumā.

Inese Vaidere, „Artura Vaidera fonda” dibinātāja: „Artura Vaidera vārds nozīmē profesionālismu, enciklopēdiskas zināšanas, interesi par pasauli, iedziļināšos norisēs un cilvēkos, kā arī labu humoru, taču, iespējams, vairāk par visu – atbildību. Tās ir īpašības, kuras šodien nav bieži sastopamas. Tāpēc arī ir tapusi šī grāmata, lai caur to vairotu labo pasaulē un vērstu uzmanību uz profesionālu un atbildīgu žurnālistiku.

Savukārt izdevniecības „Jumava” valdes loceklis Juris Visockis atzina: „Šī grāmata ir īpaša. Tā atklāj Arturu Vaideru kā sabiedriski ļoti nozīmīgu personu un cilvēku ar plašu dvēseli. Izdevniecība „Jumava” ir patiesi pagodināta, ka bija klāt šīs grāmatas, kuru atvērs 2.novembrī, tapšanas procesā."

Lilita Vīksna, grāmatas sastādītāja: „Tie, kas mācījās, strādāja, draudzējās ar Arturu Vaideru, iepazina tikai dažas viņa personības šķautnes. Saliekot kopā šos iespaidu un atmiņu fragmentus, ir izveidojusies mozaīka par cilvēku, kurš atstājis spēcīgu nospiedumu Latvijas vēsturē. Ar laikus pateiktu un uzrakstītu vārdu, ar aktīvu iesaistīšanos procesos. Visdziļāk sporta jomā, bet ne tikai, jo Arturs Vaiders bija multifunkcionāls gan domāšanā, gan darīšanā un dzīvošanā. Ar Arturu Vaideru kopā būt un strādāt bija aizraujoši un iedvesmojoši, pārsteidzoši un novatoriski. Vienā vārdā sakot – interesanti.”

Grāmata VAIDERS palīdzēs Arturu Vaideru iepazīt labāk, bet viņa veikums turpinās mūs uzrunāt gan tiešā veidā no laikraksta „Diena” dzeltējošajām lappusēm un interneta arhīva dzīlēm, gan pastarpināti – caur līdzcilvēku atmiņām un iespaidiem.

„Artūra Vaidera fonds” tika izveidots pirms gada, lai atbalstītu un veicinātu Latvijas žurnālistikas, īpaši sporta žurnālistikas, attīstību, kā arī saglabātu izcilā žurnālista Artura Vaidera piemiņu.