15.04.2016

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

Publicēts 2016. gada žurnālā "SPENDit/Latvijas Tirgotājs"

Daudzi no mums ir pamanījuši, ka it kā identiski sadzīves un pārtikas produkti ir daudz kvalitatīvāki Rietumeiropā nekā tie, kas nopērkami Latvijā. Kvalitātes atšķirības pamanījuši ne tikai pircēji, bet to atklāj arī Latvijā un Eiropā veikti pētījumi, apliecinot, ka kvalitāte patiesi atšķiras plašam klāstam produktu, tai skaitā pārtikas produktiem, tualetes piederumiem, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem. Viena zīmola produktos, kas nopērkami pie mums, ir daudz mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos, kas paredzēti Rietumu tirgum. No patērētājiem esmu dzirdējusi, ka kvalitātes atšķirības jūtamas arī pazīstamu apģērbu zīmolu produkcijā. Turklāt - lai arī varētu šķist, ka zemāka kvalitāte nozīmē arī zemāku cenu - tas ne vienmēr tā arī ir.

Par to esmu pārliecinājusies arī pati, jo sevišķi - attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un kafiju. Esmu novērojusi, ka, piemēram, kafijai, kas nopērkama mūsu veikalos, ir ļoti īss derīguma termiņš, parasti atlikuši vien daži mēneši; savukārt identiskiem produktiem Rietumeiropā derīguma termiņi ir krietni vien ilgāki. Iespējams, ka te pie vainas ir arī mūsu tirgotāji, kuri paši iepērk šādus produktus no piegādātājiem, maksājot zemāku cenu.

Pirms pāris gadiem Slovākijas Patērētāju asociācijas veiktajā pētījumā tika pierādīts, ka vairāku starptautisku firmu, piemēram, Coca-cola, Nestlé un Tchibo produkcijas sastāvs atšķiras no identiska zīmola produktiem, kas nopērkami Rietumeiropā. Turklāt pazīstamo zīmolu preces Austrumeiropai pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, bet Rietumeiropas tirgum - kādā no Rietumvalstīm.

Vairākus interesantus pētījumus par šo tēmu veikuši arī mūsu žurnālisti, piemēram, portāli kasjauns.lv un TVNET, izpētot produktu sastāvu atšķirības uz iepakojumiem. Interesanti, ka, piemēram, uz it kā vienas un tās pašas saldētās picas veida Vācijā ir par divām siera šķēlītēm vairāk. Arī daļa portālu aptaujāto lielveikalu tīklu pārstāvji atzina, ka Rietumos un Austrumos nopērkamās vienāda nosaukuma preces nav identiskas.

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no Eiropas Savienības vienotā tirgus - tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts teritorijā, arī preču kvalitātes standartu prasības visā Eiropā it kā ir vienādas. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena zīmola precēm ar vienādu iepakojumu pastāv būtiskas kvalitātes atšķirības. Uzskatu šo starptautisko uzņēmumu veikto praksi par slēptu patērētāju krāpšanu lielākas peļņas gūšanas nolūkos. Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir tieši tās pašas, kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums - identisks. Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas? Šāda slēpta un negodīga tirdzniecība, muļķojot un dalot patērētājus šķirās, nav pieļaujama.

Protams, sagaidāms, ka ražotājs atrunāsies - preces kvalitāte tiek pielāgota valsts pirktspējai. Bet to ir iespējams veikt pavisam citos veidos un godīgi - piemēram, radot jaunu, lētāku produktu līniju, nevis izmantojot jau esošā zīmola tirgus atpazīstamību.

Lai novērstu Austrumeiropas patērētāju diskrimināciju, risinājumu meklējam arī Eiropas līmenī. Strādājot Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un Patērētāju aizsardzības komitejā, kopā ar kolēģiem no citām valstīm izstrādājām rakstisku deklarāciju ar lūgumu Eiropas Komisiju uzraudzīt situāciju un veikt vienotā ES tirgus sakārtošanas pasākumus. Tagad turpinām darbu pie tā, lai mūsu patērētāju diskriminācijas novēršana gūtu arī Rietumeiropas kolēģu atbalstu.

Eiropas Parlamentā esam paveikuši ievērojamu darbu, lai nodrošinātu, ka preces, kas nonāk veikalu plauktos, būtu drošas, kā arī, lai tās būtu iespējams izvēlēties, pamatojoties uz skaidru, precīzu un konsekventu informāciju, piemēram, norādēm par preču izcelsmi un sastāvu. Ņemot vērā pieaugošos interneta tirdzniecības apjomus, esam garantējuši pircējam iespēju divu nedēļu laikā pārdomāt, preci nosūtot atpakaļ. Uzskatu, ka arī patērētāju diskriminācija, atkarībā no to dzīves vietas, ir negodīga tirdzniecības prakse, līdzīgi, kā, piemēram, maldinoša reklāma, kura jau tagad ir aizliegta Eiropas Savienībā.