04.02.2016

Laikā, kad pasaulē samazinās ekonomiskās izaugsmes rādītāji un ražošanai ir tendence pārcelties prom no Eiropas, Latvijai ne tikai vairāk jāizmanto esošie, bet arī jārod jauni resursi attīstības paātrināšanai. Mūsu valsts jau kādu laiku veidojas par līderi daudzās digitālās ekonomikas jomās. Tas ir lielisks resurss attīstībai. Uzskatu, ka šobrīd ir īstais laiks šo pieredzi un zināšanas izmantot, lai iekarotu Eiropas un pasaules tirgus.

Eiropas Parlamenta ziņojumā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu, uzsveram, ka tieši digitālās jomas potenciāls var būt izšķirošs, lai palīdzētu Eiropai atkopties no krīzes, savukārt Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz šī gada beigām mūsu rīcībā nodot iniciatīvas vienotā digitālā tirgus sakārtošanai.

Interneta vide kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu - tajā notiek ikdienas saziņa, tiek veikti pirkumi un plānoti ceļojumi. Inovācijas digitālajā jomā pastāvīgi maina ikviena dzīvi, sniedzot jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan arī ikdienas lietotājiem. Labāka digitālo tehnoloģiju izmantošana veicina iedzīvotāju piekļuvi informācijai, kultūrai, uzlabo nodarbinātības iespējas, kā arī piedāvā plašāku produktu un pakalpojumu izvēli.

Lai uzņēmējdarbība interneta vidē jeb tā saucamā e-komercija kļūtu saistoša, jo sevišķi - jauniešiem, - nepieciešama attīstīta interneta infrastruktūra, stimulējošs atbalsts un atvieglota piekļuve globālajam tirgum. Latvijā inovatīvie uzņēmēji sevi jau ir pierādījuši Eiropas mērogā, piemēram, Eiropas inovāciju balvu "Bully 2015″ saņēma programmatūru izstrādātājs Clusterpoint.

Aptuveni 75% no digitālās ekonomikas pievienotās vērtības rada tradicionālo nozaru digitālā pārveide, piemēram - apģērbu veikala produkcija, kuru iespējams iegādāties arī šī veikala mājas lapā. Atlikušo daļu veido t.s. inovatīvie digitālo uzņēmumu produkti, piemēram, mobilo telefonu aplikācijas, sociālie tīkli, mākoņdatu platformas utt. Tieši šai jomai ir potenciāls radīt lielu pievienoto vērtību - darbavietas un IKP pieaugumu. Tomēr ir skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par šauru, lai šīs nozares uzņēmumi spētu attīstīties un augt.

Lai pilnībā izmantotu inovāciju potenciālu, būtiski ir veicināt iedzīvotāju uzticību e-komercijai. Pētījumi liecina, ka šobrīd tikai 38% no ES patērētājiem jūtas pārliecināti, iepērkoties citu valstu interneta veikalos bet 61% - iepērkoties savas valsts interneta veikalos. Savukārt tikai 22% eiropiešu uzticas meklēšanas platformām, sociālajiem tīkliem un e-pastu servisiem, un 72% interneta lietotāju satraucas, kad tiem tiešsaistē tiek prasīti personiski dati. Līdz ar to, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos e-komercijai, būtiski ir augsti patērētāju tiesību un personisko datu aizsardzības standarti.

Bieži neaizdomājamies, ka par bezmaksas pakalpojumiem, piemēram, sociālo tīklu izmantošanu vai bezvadu interneta pieslēgumu, tomēr "norēķināmies", sniedzot par sevi informāciju. Tajā pat laikā visbiežāk nezinām, kur šie dati tālāk tiek izmantoti vai kam un par kādu cenu pārdoti. Interesantu pētījumu veicis The Financial Times portāls, aprēķinot, cik tad īsti mūsu personiskie dati maksā. Izmantojot šo datu kalkulatoru atklājās, ka, piemēram, cena par vecumu un dzimums ir niecīga, bet informācija par cilvēka nekustamo īpašumu jau ap 20 centiem, bet, ja tam pievieno vēl datus par ģimenes un veselības stāvokli - cena sasniedz jau vienu eiro. Eiropas valstīm jāsadarbojas ciešāk, radot vienotu datu aizsardzības sistēmu un definējot interneta pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus attiecībā uz iedzīvotāju personas datiem.

Pieaugot interneta tirdzniecības apjomiem, ar Eiropas Parlamenta līdzdalību normatīvo aktu sgatavošanā ir garantēta pircējam iespēja divu nedēļu laikā tiešsaistē iegādātu preci nosūtīt atpakaļ pārdevējam. Taču līdzīgas aizsardzības lietotājiem attiecībā uz tiešsaistē iegādātu digitālo saturu šobrīd nav. Piemēram, filmu vai mūzikas izmantošana, atrodoties ārvalstīs, ir ierobežota. Patiesībā vien mazāk par 4 % no visa video satura ir pieejams pāri robežām, lai gan Eiropas Komisijas pētījumi liecina, ka 1 no 3 eiropiešiem, atrodoties ārzemēs, vēlas skatīties vai klausīties digitālo saturu no savas valsts, bet 20% - no citas valsts. Līdzīgi ir ar mobilo telefonu aplikācijām - ir gadījumi, kad, atjaunojot operētājsistēmu, iegādātās aplikācijas pārstāj darboties. Patērētājam nav skaidrības, kā šādā situācijā rīkoties.

Šobrīd vienotu ES noteikumu kopuma trūkums tiešsaistes pārrobežu tirdzniecības jomā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē patērētājus pirkt, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus pārdot preces interneta vidē. Lai izveidotu sakārtotu pārrobežu e-komercijas tirgu, kurā mūsu uzņēmēji var brīvi konkurēt Eiropā un pasaulē, ir būtiski likvidēt esošos likumdošanas šķēršļus. Jāuzsver, ka tieši Latvijai arvien augošajā e-komercijas sektorā ir ievērojamas priekšrocības, salīdzinot ar Rietumeiropu - augsta līmeņa programmētāji, laba interneta infrastruktūra, inovatīvi prāti un salīdzinoši zemākas darbaspēka izmaksas.

Tomēr, lai e-komercija attīstītos straujāk, jālikvidē vairāki šķēršļi, tai skaitā ģeobloķēšana jeb interneta satura ierobežošana pēc klienta atrašanās vietas. Pētījumi liecina, ka 52% gadījumu, veicot pārrobežu pirkumus, pārdevējs neapkalpo valsti, kurā atrodas pircējs. Piemēram, Youtube kanāla satura pieejamība atšķiras atkarībā no valsts, interneta veikali preces nepiegādā uz dažām ārvalstīm vai atsakās pieņemt citā valstī izdotu bankas karti.

Kā atzīst paši uzņēmēji, tieši augstās piegādes izmaksas - pārrobežu piegādes tarifi ir 2-5 reizes augstāki kā piegādājot vienas valsts ietvaros - ir iemesls, kādēļ ārvalstu interneta veikals preces citām valstīm nepiegādā. Pārrobežu paku piegādājumu izmaksām vajadzētu būt adekvātām, bet tas panākams, modernizējot piegādes sistēmas un veicinot konkurenci šajā jomā. Ieguvēji būtu ne tikai pircēji, bet arī Latvijas mazie ražotāji, kuru produkcija taptu pieejama plašākam pircēju lokam.

Nereti tieši sarežģītās uzņēmumu reģistrācijas, ienākumu deklarācijas un nodokļu nomaksas sistēmas attur jaunos uzņēmējus no pārrobežu uzņēmējdarbības. Starpvalstu tirdzniecību ievērojami atvieglotu labāka koordinācija ES ietvaros - tai skaitā, vienotas uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzes izveide, vienkāršota ES PVN sistēma, plašāka e-paraksta un e-rēķinu izmantošana tiešsaistē.

Salīdzinoši jauna joma ir dalīšanās ekonomika jeb sadarbīgais patēriņš, kas balstās uz kopīgu resursu izmantošanu, saplūstot patērētāja un pārdevēja lomām, piemēram eBay, Airbnb, Uber taxi utt. Šobrīd ES valstīs pastāv atšķirīgas pieejas, lai regulētu šo uzņēmējdarbības modeli, kas savukārt neskaidru dara nākotni tiem, kas vēlētos radīt līdzīgas dalīšanās ekonomikas platformas preču un pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē.

Daži no tādiem lielajiem e-komercijas uzņēmumiem kā Amazon un Google ir arī ļaunprātīgi izmantojuši vienotu noteikumu neesamību, piemēram, reģistrējot savus pakalpojumus valstīs ar zemāko nodokļu slogu, lai gan pakalpojumi tiek piedāvāti visā Eiropā. Lai dotu Eiropas inovatīvajiem uzņēmējiem atspērienu, iespēju attīstīties un konkurēt ar Silīcija ieleju, ar digitālā tirgus likumdošanas ietvara izstrādi nedrīkstam vilcināties.