fbpx

07.12.2016

Šodien Eiropas Parlaments gala balsojumā pieņēma 2017. gada Eiropas Savienības (ES) budžetu, tādējādi noslēdzot ikgadējo budžeta pieņemšanas procedūru.

„Kaut arī pieņemtais budžets ir zināms kompromiss, esmu gandarīta, ka mums izdevās panākt līdzekļu palielinājumu Latvijai svarīgās jomās, piemēram, papildu 500 miljonus eiro Jauniešu nodarbinātības iniciatīvai, 200 miljonus eiro pētniecības, inovāciju un izglītības programmām, kā arī ārpuskārtas finansējumu 500 miljonu eiro apmērā piensaimniekiem un 100 milj eiro augļu un dārzeņu ražotājiem,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība).

Papildu 200 miljoni eiro nākamgad tiks atvēlēti pētniecības, inovāciju un izglītības programmām, piemēram, Erasmus+, uzņēmējiem, tostarp MVU, kā arī Eiropas infrastruktūras projektiem. Tāpat papildu 500 miljoni eiro 2017. gada budžetā tiks rasti jauniešu nodarbinātības iniciatīvai.

„Papildu līdzekļi, ko esam atraduši 2017. gada budžetā, ir tikai īstermiņa risinājums pieaugošajām vajadzībām, tāpēc ir jāskatās plašākā kontekstā - gan uz visu esošo, gan nākamo plānošanas periodu. Turklāt, papildu līdzekļu palielināšana nedrīkst notikt uz  kohēzijas un lauksaimniecības rēķina,” skaidro deputāte.

Nākamā gada budžeta izdevumi sasniegs 157,9 miljardus, kas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar 2016.gada budžetu. Gandrīz puse jeb 74,9 miljardi eiro nākamgad tiks atvēlēti izaugsmei, nodarbinātībai un konkurencei. Kopējais finansējums lauksaimniekiem paredzētajām programmām nākamgad sasniegs 42,6 miljardus eiro. Migrācijai un drošībai tiks atvēlēti gandrīz 6 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 11,3 % vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt, Eiropas Stratēģiskajam Investīciju fondam nākamgad tiks atvēlēti 2,7 miljardi, kas ir par 25% vairāk kā šogad.

26.10.2016

Šodien Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja Eiropas Savienības (ES) 2017. gada budžetu, kā arī rezolūciju par daudzgadu budžeta 2014.–2020. gada vidusposma novērtēšanu.

EP deputāti neatbalsta ES Padomes ieceri budžetu samazināt un iestājas par 161,8 miljardu eiro lielu budžetu, kas ir par 5,4 miljardiem vairāk, salīdzinot ar Padomes priekšlikumu.

EP Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība)  ir īpaši gandarīta, ka 2017. gada budžetā atbalstīts viņas priekšlikums par papildu līdzekļu 600 miljonu eiro apmērā piešķiršanu piena nozarei, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pastāvošās grūtības tirgū.

I. Vaidere pozitīvi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI), no kura labumu drīzumā sagaidīs inovatīvie uzņēmumi Latvijā. Tomēr viņa uzskata, ka jāpalielina fonda aktivitāte mūsu reģionā, jo nav pieļaujams, ka 92% no kopējā Fonda investīcijām nonākuši Rietumeiropas valstīs. “Esmu gandarīta, ka kolēģi atbalstīja manus ierosinājumus fonda darbības uzlabošanai tieši mazajās dalībvalstis, tajā skaitā - Latvijā,” skaidro deputāte, piebilstot, ka arī pēc 2020. gada jāsaglabā granti, jo mazām ekonomikām tomēr ir grūtāk piesaistīt investorus.

I. Vaidere piebilst, ka šobrīd nav zināms, kā ES budžetu ilgtermiņā ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās, jo tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, uz kādiem pamatiem tiks veidotas abpusējās attiecības.

“Strādājot pie Eiropas Savienības budžeta uzstāju uz to, lai finansējums tiktu palielināts lauksaimniecībai un ārējo robežu aizsardzībai, bet samazināts tas netiktu kohēzijai, zinātnei un pētniecībai,” skaidro I.Vaidere.

Vienlaikus viņa norāda, ka būtiski ir saglabāt līdzsvara principu starp ilgtermiņa prioritātēm - konkurētspēju, izaugsmi, nodarbinātību un jaunajiem izaicinājumiem, piemēram, migrāciju un drošību, kuriem gan nākamā gada budžetā, gan turpmākajos gados nepieciešams rast papildus līdzekļus. “Lai finansētu pieaugošās vajadzības, ir nepieciešami papildus līdzekļi, jo ārkārtas izdevumu finansēšana nedrīkst notikt uz kohēzijas un lauksaimniecības rēķina,” uzsver deputāte.

23.08.2016

Šodien Latvijā un citās Eiropas valstīs piemin staļinisma un nacisma upurus.

Pirms astoņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei (ETP grupa, Vienotība) kopā ar četriem ārvalstu kolēģiem izdevās panākt, ka Eiropas Parlamentā oficiāli pieņēma deklarāciju „Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, kuru EP prezidents Hanss Gerts Poterings plenārsēdē oficiāli izziņoja kā spēkā stājušos.

Deklarācijā Eiropas Parlaments oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un aicina visus ES valstu parlamentus pasludināt 23. augustu, kad tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, par kopīgu staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Īpašs gandarījums EP deputātei arī par to, ka viņa panāca 23. augusta, kā oficiālas atceres dienas, ierakstīšanu Latvijas likumdošanā.

“Šī darba pamatā bija nelokāma pārliecība, ka jāpanāk vienota Eiropas vēstures izpratne, tādēļ jūtos ļoti lepna, ka gan Latvijas, gan citu valstu kalendāros 23. augusts ir oficiāla piemiņas diena. Tā ir zīme tam, ka tagad Eiropa oficiāli nosoda abus noziedzīgos totalitāros režīmus un piemin upurus, kas cietuši to rezultātā,” saka Eiropas Parlamenta deputāte.

I.Vaidere atzīst: “Krievija - Padomju Savienības mantiniece gan joprojām savus nodarījumus noliedz un savu patieso seju arī neslēpj - gan okupējot Ukrainas teritorijas, gan regulāri iejaucoties Latvijas un citu valstu iekšpolitikā.”

Strādājot jau divpadsmit gadus Eiropas Parlamentā, par vienu no svarīgākajiem darba uzdevumiem I. Vaidere uzskatu vēstures notikumu skaidrošanu, lai šādi negatīvi pagātnes notikumi neatkārtotos nākotnē. Vaidere regulāri organizējusi vienotas vēstures izpratnes veidošanai veltītus pasākumus un konferences.

20.07.2016

Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) uzskata, ka Eiropas Komisijas piešķirtie 9,7 miljoni eiro lauksaimniekiem dos zināmu atspērienu un palīdzēs zemniekiem atgūties no krīzes, bet pilnībā nespēs kompensēt zaudējumus, ko piena un gaļas ražotājiem radījusi pārprodukcija un cenu kritums.

 “Kopā ar lauksaimniekiem esam daudz strādājuši, lai šajos sarežģītajos apstākļos, kad Kopējās lauksaimniecības politikas budžetā trūkst līdzekļu, rastu papildus līdzekļus atbalstam lauksaimniekiem,” uzsver deputāte.

 Piešķirtais atbalsts sastāda aptuveni 10% no kopējiem Latvijas piensaimnieku zaudējumiem, tādēļ deputāte turpina darbu pie tā, lai arī nākamā gada ES budžetā tiktu piešķirts papildus finansējums lauksaimniekiem. I.Vaiderei arī ir izdevies panākt Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas piekrišanu, veidot īpašu atbalsta programmu Baltijas piensaimniekiem.

 Vaidere arī norādīja, ka jau iepriekš aicinājusi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu steidzami piešķirt ārkārtas finansiālo atbalstu Baltijas valstu lauksaimniekiem. Tāpēc deputātei ir vēl lielāks gandarījums par to, ka ir izdevies rast līdzekļus ES budžetā, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pastāvošās grūtības tirgū.

 Vēl 150 miljonus Eiropas Komisija piešķīrusi piena ražošanas samazināšanai ES dalībvalstīs. Deputāte norādīja, ka būtu tikai godīgi izmaksāt kompensācijas tiem lauksaimniekiem, kuri vēlas likvidēt saimniecības. Viņa gan cer, ka tirgus situācija uzlabosies un lauksaimnieki masveidā nelikvidēs savus gadiem koptos ganāmpulkus.

 “Ir sāpīgi, ka zemniekiem jāpārdod piens par tik zemām cenām, kas nespēj nosegt ražošanas izmaksas, un ka zemnieki nonākuši tik smagā situācijā, ka pat simt govju īpašnieki uzskata – piensaimniecība ir nerentabla. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka piensaimniecībā atkārtojas tas pats, kas cukura rūpniecībā, “ piebilst deputāte.