fbpx

22.09.2015

Gatavojoties trešdien plānotajam Eiropas valstu vadītāju ārkārtas samitam, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) vēstulē aicina Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru un Vācijas kancleri Angelu Merkeli atteikties no plāna par uzņemamo bēgļu un patvēruma meklētāju kvotu noteikšanu, kā arī vairāk līdzekļu atvēlēt ārējo robežu stiprināšanai.

Vēstulē augstajām amatpersonām Vaidere pauž bažas, ka EK nesen publicētajā priekšlikumā Latvijai paredzēts uzņemt trīs reizes vairāk bēgļu nekā tika lemts sākotnēji. "Nenoliedzami, risinot migrantu un bēgļu problēmu, nepieciešama solidaritāte starp dalībvalstīm; tomēr ir skaidrs, ka lielām tautām spēja uzņemt un integrēt cittautiešus ir daudz augstāka." Deputāte skaidro, ka okupācijas gados Latvijā ieplūda aptuveni miljons nelegālo imigrantu, un šobrīd valstī joprojām dzīvo vairāk kā 260 000 nepilsoņu, kuri nav integrējušies un nevēlas atzīt Latvijas valsti, kaut arī valsts piedāvā un mudina iegūt pilsonību. Vidēji 15% Latvijas iedzīvotāju nav ES pilsonības, kas ir vairāk kā jebkurā citā ES dalībvalstī. Vaidere norāda arī uz to, ka kopš 2014.gada Latvijā izsniegtas gandrīz 2000 uzturēšanās atļaujas Ukrainas pilsoņiem. Liela daļa no viņiem ir bēgļi no karadarbības šajā valstī.

Vēstulē I. Vaidere uzsver, ka ļoti būtiska šobrīd ir papildu līdzekļu piešķiršana Eiropas Savienības ārējās robežu stiprināšanai, lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu. "Tieši laba ārējās robežas pārvaldība ir pamatā tam, lai nelegālo migrāciju spētu pārvērst legālā un kontrolētā, jo skaidrs, ka Eiropa nespēs uzņemt visus ekonomiskos migrantus" uzsver deputāte, uzskatot, ka ārējo robežu aizsardzībai jābūt ne tikai robežojošo valstu, bet visas ES atbildībā.

"Vēlētos sagaidīt, lai premjere trešdien Briselē skaidrāk pamatotu, kāpēc mūsu valsts nevar uzņemt vēl vairāk imigrantu, kā tas ietekmētu mūsu nacionālo sastāvu. Bēgļu uzņemšanu nedrīkst pārvērst diktātā, valstīm pašām ir jāapzinās savas iespējas uzņemt un sabiedrībā integrēt patvēruma meklētājus." piebilst deputāte, atzīmējot, ka sagaida ne vienmēr patīkamo skaidrošanas darbu gan no premjeres, gan iekšlietu ministra. "Līdz šim skaidrojums ir bijis nepietiekams, neierašanās uz sanāksmēm, kurās gaida smagas diskusijas, nav attaisnojama". Deputāte uzsver, ka pret obligātajām kvotām ir arī Polija, Čehija, Slovākija un citas "jaunās" dalībvalstis.