fbpx

15.06.2015

Rīga, 12.jūn., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta komitejas deputāte Inese Vaidere (V) uzskata, ka Krievijas embargo rezultātā darbu zaudējušajiem Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmumu darbiniekiem ir jāizmanto tiesības saņemt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus.

Vaidere aģentūrai LETA norādīja, ka EGF līdzekļi paredzēti tieši tādām situācijām, kad cilvēki zaudē darbu no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu, šajā gadījumā - Krievijas importa aizlieguma, rezultātā.

"Strādājot EP Budžeta komitejā, uzskatāmi redzu, ka daudzas no bagātākajām valstīm regulāri pieprasa un saņem atbalstu no EGF. Apjomīgu finansiālo palīdzību no EGF līdzekļiem ir saņēmusi arī Lietuvas rūpnīca "Snaige" un citu nozaru darbinieki," līdzšinējo situāciju raksturoja Vaidere, ar nožēlu atzīstot, ka Latvija līdz šim nav iesniegusi nevienu EGF pieprasījumu, lai gan fonda prasībām atbilstošu situāciju, piemēram, masveida darbinieku atlaišana uzņēmumā "Liepājas metalurgs", darbvietu zaudēšana celtniecības nozarē, nav trūcis.

Vaidere jau iepriekš ir vairākkārt aicinājusi Labklājības ministriju iesniegt pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai, taču saņemta atbilde, ka šī fonda līdzekļi neesot nepieciešami, jo Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā esot pietiekoši finanšu līdzekļi no citiem avotiem.

"Ceru, ka Labklājības ministrija nekavējoties vērsīsies EGF pēc līdzekļu pieprasījuma, lai atbalstītu tos cilvēkus, kas zaudējuši vai spiesti uz laiku pārtraukt darbu zivrūpniecības nozarē. Šobrīd Latvija ir viena no astoņām valstīm, kura šī fonda līdzekļus nav izmantojusi," pauda Vaidere, kura ir pārliecināta, ka iedzīvotāju interesēm un maksimālai Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanai ir jābūt valsts prioritātei.

Jau 2006.gadā EP apstiprināja EGF izveidi, kura līdzekļi paredzēti, lai palīdzētu cilvēkiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas dēļ, būtiski mainoties pasaules nodarbinātības un tirdzniecības struktūrām. No fonda, līdz pat 60% apmērā, tiek segtas izmaksas projektiem ar mērķi bez darba palikušajiem palīdzēt atrast darbu, piemēram, nodrošinot stipendijas mācībām, mobilitātes pabalstus, iztikas pabalstus un tamlīdzīgu palīdzību.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. No šiem uzņēmumiem tikai seši ir zvejniekiem piederoši un specializējas atdzesētu un saldētu zivju sagatavošanā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Nākamajā valdības sēdē 16.jūnijā tiks skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālo atbalstu zivsaimniecības nozarei saistībā ar gaidāmajiem zaudējumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ. Ziņojumā finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā ES zivsaimniecības fonda sāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.