fbpx

19.03.2015

Rīga, 18.marts, LETA

Ukraina izteikusi lūgumu palīdzēt pretoties informatīvajam karam, sarunā ar aģentūru LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V), kura Ukrainā kopā ar EP budžeta komiteju līdz piektdienai, 20.martam, izvērtē Eiropas Savienības (ES) palīdzības sniegšanas iespējas Ukrainai.

Vaidere skaidroja, ka vizītē Ukrainā vairākas EP komitejas vēlas uzzināt, kā palīdzības sniegšana Ukrainai varētu tikt labāk organizēta, kā arī izvērtēt, kāds līdz šim ir bijis progress, valstij ieviešot nepieciešamās reformas.

"Tieši šobrīd notiek tikšanās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Groismanu. Viņš uzsvēra vairākus momentus, kurus tiešām sagaida no mūsu palīdzības. Viens no tiem ir patiess miers, jo, kā viņš norādīja, šobrīd joprojām notiek kaujas," skaidroja Vaidere, piebilstot, ka Groismans arī apliecinājis, ka Ukraina tiešām ir vērsusies ANO ar lūgumu nodrošināt miera uzturētājus valstī.

Tāpat Groismans norādījis, ka Ukrainai šobrīd ir nepieciešama arī finansiāla palīdzība.
"Mēs gan ļoti nopietni runājam par reformu ieviešanu. Jāsaka, ka Ukraina ir apņēmības pilna īstenot decentralizāciju," pauda deputāte, uzsverot, ka tikšanās laikā tiek diskutēts arī par palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, kuri dzīvo reģionos.

"Viens ir tas, ka varas struktūrai ir jāmainās no pilnīgi vertikālas, bet otrs ir tie cilvēki, kam tas praktiski ir jārealizē," viņa norādīja, atklājot, ka budžeta komitejā plāno rosināt diskusijas par skološanas procesiem. "Iespējams, ka arī Ukrainā ir nepieciešama administrācijas skola, kāda bija arī Latvijā. Mēs varētu savu pieredzi nodot Ukrainas kolēģiem," viņa piebilda.

Vaidere arī atklāja, ka Ukraina izteikusi lūgumu palīdzēt pretoties informatīvajam karam, kā arī norādīja, ka tikšanās laikā notikušas diskusijas par iespējamām bruņojuma piegādēm, jo Ukrainas spēku aprīkojums nav salīdzināms ar to, ko lieto Krievija.

Konflikts Ukrainā aizsākās pagājušā gada februārī, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.