fbpx

09.02.2015


Ņemot vērā laiku, ko ik dienas pavadām pie datora ekrāniem un savā viedtālrunī, nevienu nepārsteigs, ka tieši informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jeb tā dēvētā digitālā sektora izaugsmes rādītāji ir septiņas reizes augstāki kā citām nozarēm. Jau tagad 10% līdz 20% attīstīto tirgus ekonomiku IKP pieauguma ir saistīti ar digitālo jomu, kura tādējādi ir kļuvusi par patstāvīgu ekonomiskās izaugsmes avotu. Tikai loģiski, ka vienots digitālais tirgus ir arī jaunās Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritāte. Tāpēc šogad Latvijas Universitātes 73. konferences ietvaros vienkopus biju aicinājusi Latvijas IT un komunikāciju nozares ekspertus, lai spriestu par Eiropas Savienības (ES) vienotā digitālā tirgus iespējām un izaicinājumiem. Latvija noteikti ir cienīga šādu jautājumu apspriešanā, jo mēs esam līderi digitālajā jomā Eiropā.

Ko tad mēs īsti saprotam ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) ekonomisko potenciālu? Vispirms, tās samazina gan uzņēmumu, gan valsts pārvaldes izmaksas, kā arī sniedz uzņēmumiem pieeju jauniem tirgiem un atvieglo uzņēmējdarbības uzsākšanu. IKT sektors, pat ekonomiski sarežģītos apstākļos, kad daudzas ES dalībvalstis joprojām cenšas atkopties no krīzes, ir spējis attīstīties daudz labāk kā citas tradicionālās nozares un radīt jaunas darba vietas. Pētījumi liecina, ka mazie un vidējie uzņēmu (MVU), kas aktīvi darbojas digitālajā tirgū un izmanto tiešsaistes mārketingu, vidēji attīstās četras reizes ātrāk nekā pārējie. Tāpat arī peļņa šādiem uzņēmumiem ir augstāka.

Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas Parlamentā (EP) esam strādājuši pie dažādu ar digitālo jomu saistītiem regulējumiem, kas samazina platjoslas interneta izmaksas, palielina finansējuma platjoslas tīkla ieviešanai, regulē autortiesību jomu, e-iepirkumus, samazina viesabonēšanas maksas, palielina uzticību maksājumiem interneta vidē, nodrošina efektīvu ar digitālo jomu saistītu strīdu risināšanas mehānismu un stiprina patērētāju tiesības.

Taču Eiropas digitālais potenciāls ne tuvu nav pilnībā izmantots, jo mēs joprojām nevaram runāt par vienotu ES digitālo tirgu. Tas joprojām ir fragmentēts, jo, piemēram, pastāv atšķirīgi noteikumi elektronisko komunikāciju jomā un līgumu tiesībās, dažādi datu un patērētāju aizsardzības noteikumi, ierobežotas e-maksājumu iespējas utt. Kopumā jāsaka, ka tiesiskais ietvars ļoti lēni pielāgojas digitālā tirgus attīstībai. Tikmēr mūsu konkurenti daudzās jomās straujiem soļiem turpina apsteigt ES. Japānā, Dienvidkorejā un ASV ir plašas optiskās šķiedras kabeļu pārklājums, Ķīnā ir vairāk 4G torņu kā ES kopumā, savukārt ASV ir vadībā 4G-TE standartu tehnoloģiju attīstībā. Tāpat ASV informāciju un tehnoloģiju jomas uzņēmumi veido ievērojamu daļu no 500 lielāko kompāniju saraksta. Bet, protams, ne viss ir melns vai balts. Pasaules kontekstā Eiropas tirgum ir izaugsmes potenciāls, jo Eiropas vienotais tirgus aptver vairāk patērētāju kā ASV - vairāk nekā 500 miljonu iedzīvotāju. No otras puses, ne valsts, ne ES nedrīkst pārmērīgi regulēt esošo tirgu ar jaunu likumu ieviešanu, jo svarīgi ir saglabāt veselīgus konkurences apstākļus.

Tiek lēsts, ka vienota digitālā tirgus attīstība varētu samazināt publiskās administrācijas izmaksas par 15-20%, radīt 3,8 miljonus jaunu darba vietu, kā rezultātā ilgtermiņa ieguvumi varētu būt līdz pat 6% no IKP. Taču vienotā digitālā tirgus ieguvumi sniedzas tālāk par IKP pieaugumu - tas ļaus veicināt ražīgumu, paplašināt uzņēmumu darbību, kā arī uzlabotu Eiropas globālo konkurētspēju. Bez tiešiem ekonomiskiem ieguvumiem, vienots digitālais tirgus varētu uzlabot uzņēmumu un publiskās pārvaldes mijiedarbību, samazinot birokrātiju un vienkāršojot procedūras. Savukārt patērētājiem tas varētu sniegt lielāku izvēli, labāku kvalitāti un zemākas cenas, kā arī vieglāku pieeju citās valstīs radītiem produktiem un pakalpojumiem.

Vienlaikus ar digitālā tirgus izveidi, ir jāveicina digitālo prasmju apgūšana gan skolās, gan universitātēs. Eiropā jau šobrīd vērojama paradoksāla situācija: pieprasījums pēc digitālās jomas speciālistiem pieaug par 4% gadā, tomēr šogad Eiropas Savienībā kopumā šajā sektorā pietrūkst 509 000 darbinieku. Latvijai ir ko piedāvāt, jo mūsu IT speciālisti ir pieprasīti arī ārpus valsts robežām.

Nākotnes izaicinājumi ir saistāmi ar nepieciešamajām investīcijām. Pētījumi skaidri liecina, ka platjoslas interneta pieejamība palielina ekonomisko izaugsmi. Taču, lai sasniegtu ES digitālās dienaskārtības 2020.gadam nospraustos mērķus, katru gadu ir nepieciešamas investīcijas vismaz 200 miljardu eiro apmērā. Liela nozīme šajā procesā būs jaunajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam jeb tā dēvētajam „Junkera plānam”. Jaunā Eiropas Komisija ir atzinusi, ka tieši digitālās jomas potenciāls var būt izšķirošs, lai palīdzētu Eiropai atkopties no krīzes. EP Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, kurā darbojos, jau tagad strādājam pie ieteikumiem EK un dalībvalstīm, vienotā digitālā tirgus izveidei, kā arī turpinām darbu pie atsevišķu digitālās jomas likumdošanas aktu sakārtošanas.

Kopējs mērķis mums visiem ir panākt, ka jebkurš uzņēmums digitālajā jomā varētu darboties jebkurā ES dalībvalstī bez liekiem ierobežojumiem. Eiropas interneta videi ir jābūt tādai, lai it visur Eiropā būtu iespējams viegli attīstīt un piekļūt digitāliem produktiem un pakalpojumiem. Tikpat svarīgi ir arī veicināt investīcijas tehnoloģijās, infrastruktūrā kā arī izglītotā darbaspēkā un patērētājos.