fbpx

12.05.2014

Viens no cilvēkiem, ar kuru esmu iepazinusies, pateicoties rakstītam vārdam, ir Franks Gordons – Latvijā dzimis žīds (tā viņš pats sevi dēvē), kurš jau četrus gadu desmitus dzīvo savā tēvuzemē Izraēlā. Mana pirmā „tikšanās” ar Franku notika pirms daudziem gadiem, kad tolaik vēl „Lauku Avīzē” pamanīju īsu un ārkārtīgi trāpīgu komentāru. Frankam ir enciklopēdiskas zināšanas. Viņš saistoši raksta par sabiedriskām un politiskām norisēm, lieliski orientējas vēsturē, ģeogrāfijā, kultūrā, pat tādās sarežģītās jomās kā fizika un enerģētika. Franka Gordona valoda ir ārkārtīgi bagāta un tēlaina,
trāpīgums un precizitāte ir vienkārši apbrīnojami. Nesen aprunājāmies ar Franku par manu darbu un šeit - mūsu sarunas rezultāts.

"Latvijas Avīzē" pagājušā gada  18. decembrī parādījās  ziņa ar attēlu. Uzzināju,  ka titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā" ieguvuši Valdis Dombrovskis,  Egils  Levits un Inese Vaidere – kura, manuprāt, savā intensīvajā rosībā gan Eiropas Parlamentā, gan  Latvijā simbolizē  saikni starp  Dievzemīti un t.s.  veco kontinentu un  eiropeiskām vērtībām. Inese,  Tava pieredze,  strādājot  Eiropas Parlamentā, ir milzīga. Tostarp tas ir darbs EP  Ārlietu komitejā,  ekonomisko jautājumu risināšana,  citas - ne tikai ES, bet arī konkrētas Latvijai nozīmīgas  jomas. Vai vari īsumā nosaukt  galvenos  paveiktos darbus?

Šobrīd galvenais, kas katra starptautiskajām norisēm sekojoša Latvijas iedzīvotāja prātā, ir Latvijas drošība. Strādājot Ārlietu komitejā, esmu bijusi viena no pirmajām, kas aicināja Eiropas līderus rīkoties aktīvāk, nosodot Krievijas agresiju un īstenojot mērķtiecīgas sankcijas. Esmu piedalījusies vairāku rezolūciju izstrādē, aicinot sniegt atbalstu Ukrainai, nosūtījusi vēstules Eiropas un ASV līderiem, tostarp arī NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam un ASV aizsardzības sekretāram Čakam Hāgelam ar aicinājumu izvietot NATO militārās vienības Baltijas valstīs, kas arī šobrīd tiek realizēts.

Laikam pats nozīmīgākais darbs, kur esmu ieguldījusi visu sirdi un dvēseli, ir vienota vēstures izpratnes veicināšana Eiropā. Šī darba rezultāts ir lieliskā filma „Soviet Story”, kas guvusi atzinību ne vien pašu mājās, izplatīta skolās, bibliotēkās, muzejos, tā arīdzan ir daudzu starptautisku festivālu godalgota. Ar starptautiskas nozīmes pasākumiem un publikācijām esmu informējusi par totalitārā komunisma noziegumiem un padomju okupācijas sekām. Lielākais gandarījums man ir par izstrādāto un Eiropas Parlamentā ar balsu vairākumu pieņemto rezolūciju par 23.augustu kā Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīgu piemiņas dienu.

Tā kā esmu profesore un ekonomikas doktore, daudz uzmanības esmu veltījusi Latvijai aktuālām norisēm. Sadarbībā ar Nodarbinātības komisāru Lāslo Andoru un citu valstu ekspertiem izstrādāti risinājumi jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā, apgūstot 59 miljonus eiro „Jauniešu garantijas” ietvaros. Ir uzsākts darbs pie vidējās un vecākās paaudzes cilvēku nodarbinātības veicināšanas pasākumu izveides. Atzinumā par Inovācijas Savienību, kā arī citu likumdošanas aktu grozījumos iestrādāta atvieglota finansējuma piesaiste maziem un vidējiem uzņēmumiem. Izstrādāti juridiski saistoši ziņojumi, kas mūsu uzņēmējiem būtiski atvieglo izejvielu un koksnes importu no Krievijas, panākti arī labāki tirdzniecības noteikumi ar Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, un Moldovu.

Kvantitatīvā izpratnē esmu izveidojusi 4 ziņojumus, 5 atzinumus, iesniegusi grozījumus 74 ziņojumos, galvenokārt ārlietu, ekonomikas, enerģētikas un cilvēktiesību jomās, esmu 114 reizes uzstājusies plenārsēdēs. Esmu strādājusi pēc vislabākās sirdsapziņas.

Diemžēl  Eiropas Parlamentā ievēlēto Latvijas pārstāvju  vidū ir tādas, neslēpšu, odiozas  personas kā Mirskis, Rubiks  un pirmām  kārtām Tatjana Ždanoka, kura, manuprāt, aizstāv nevis Latvijā dzīvojošos t.s. krievvalodīgos,  bet globālo impērisko "krievestību" un  "lielā austrumu kaimiņa"  agresīvos tīkojumus, kas jo skaidri izpaudušies, anektējot Krimu un musinot Ukrainas  austrumu novadu iedzīvotājus uz dumpi. Kā Eiropas Parlamentā uztver  šos mūsu pārstāvjus?

Nereti mūsu cilvēkiem par minētajiem deputātiem ir sakāpināts viedoklis, bažījoties par kaitējumu, ko viņi ar savu darbu var nodarīt Latvijai. Nevienam no šiem deputātiem Eiropas Parlamentā nav izdevies panākt neko tādu, kas kaitētu Latvijas interesēm, jo Eiropai Latvijas nostāja ir skaidra, padomju okupācijas fakts ir neapstrīdams un latviešu valodas tiesības būt vienīgajai valsts valodai Latvijā – neapšaubāms, kā to liecināja manis organizētā starptautiskā konference tieši t.s.valodas referenduma priekšvakarā. Jāsaka arī, ka kontaktu nodibināšanai, sabiedroto atrašanai un sava viedokļa paušanai  komitejās un neformālās deputātu grupās nepieciešamas vairāku ES valodu zināšanas, bet dažs no minētajiem deputātiem pārvalda tikai vienu, bet cits – pat nevienu Eiropas oficiālo valodu.

Diemžēl, šādu deputātu atrašanās Parlamentā, noņem Latvijas pārstāvniecībai tik vajadzīgo spēku. Tā vietā, lai mēs būtu deviņi, mēs esam deviņi mīnus trīs. Vācija, kurai Eiropas Parlamentā, ir 99 deputāti, itin viegli var nodrošināt pārstāvniecību katrā no 22 komitejām, bet mums, deputātiem no Latvijas, kas patiešām pārstāv Latvijas nevis kādas citas valsts intereses, ir jāstrādā dubultā un pat četrkārt vairāk, lai panāktu rezultātu.

Inese, tu Latvijas  cilvēkiem esi asociējusies  ar ļoti nacionāli  noskaņotu  politiku. Vai latviskums, latviešu valoda,  kultūra un tradicionālās vērtības  nav apdraudētas  vienotajā "Eiropas katlā", kā mēģina  iegalvot tie, kas  mūs biedē ar "kosmopolītisma" bubuli?

Kamēr mums ir sava valsts, mums ir visas iespējas pastāvēt un būt – mums ir sava valoda un unikālas tradīcijas, mūsu vēsturiskais mantojums, ko glabā arhitektūra, dziesmas, dejas, ieražas. Mans darbs Eiropas Parlamentā jau šobrīd licis eiropiešiem novērtēt mūsu vērtības, godāt tradīcijas un izprast sarežģīto vēsturi – gan Parlamentā izskanējušie Dziesmu svētki, gan Rīgas Jūgendstila mantojums, gan mūsu labākie produkti tikuši manu kolēģu godam novērtēti. Īsi sakot, Eiropas Parlaments mūsos ieklausās, sadzird, un mūsu ietekme aug. Esmu pārliecināta, ka Latvijas vērtība un spēks Eiropā ir mūsu identitātē, latviskajās saknēs un tradīcijās. Jāatceras arī, ka latviešu valoda ir Eiropas Savienības oficiālā valoda – vienlīdz godājama kā citas.

Krievijas agresijas ēna gulstas  pār  t.s.  pēcpadomju telpu, tostarp Baltiju.  Vai šajā draudīgajā situācijā  var teikt,  ka Latvijas drošība  un neatkarības neaizskaramība  Eiropas Savienībā  ir nodrošināta? Un kā ES un NATO  var  palīdzēt stiprināt  mūsu drošību?

Latvijas aizstāvībai no Krievijas agresijas izšķiroša loma ir mūsu dalībai Eiropas Savienībā un NATO, turklāt domājot ne tikai par militāru valsts aizsardzību vien. Dalība ES stiprina mūsu ekonomisko drošību, mēs esam mazāk pakļauti spiedienam, mūsu iestāšanās eirozonā ievērojami mazina riskus, kuri varēs no ārpuses ietekmēt valsts finansiālo stabilitāti. ES programmas ļauj mūsu uzņēmējiem iegūt atbalstu biznesa attīstībai, bet jauniešiem - iegūt izglītību un praksi. Savukārt NATO garantē mūsu valsts drošību militārajā ziņā.

Lai arī Latvijas kareivji ir arī NATO karavīri, citas valsts iesaiste ir daudz nopietnāks pasākums, tāpēc esmu gandarīta par papildu iznīcinātājiem, kas nosūtīti patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā, arī par karakuģiem Liepājas ostā. Domāju, ka mums ir vajadzīgas tieši sauszemes vienības – reāli cilvēki, tāpēc nākotnē Latvijā vajadzētu izvietot arī NATO karabāzi. Dažkārt saka: tas varētu nokaitināt Krieviju! Bet Krievija ir patiesais agresors, ES nepārprotami Krieviju tā ir nosaukusi, ir atzīts, ka ir pārkāpti visi starptautiskie līgumi un noteikumi.

Man grūti iedomāties Krievijas iebrukumu spēcīgu Rietumu organizāciju dalībvalstī – nedomāju, ka mūsu partneri ES un NATO tajā mierīgi noraudzīsies. Tātad mūsu nacionālās valsts drošība ir skatāma ciešā kontekstā ar partneriem Eiropā.

Kā ekonomiski  iespējams mazināt zaudējumus,  ko, iespējams, cietīs  Latvijas uzņēmēji un uzņēmumi, kas sadarbojas  ar Krieviju, ja sankcijas pret Krieviju vērsīsies plašumā?

Vispirms gribētu uzsvērt, ka viedoklis – kā mums tagad pārdzīvot sankcijas – ir tas, ko mums mēģina izplatīt ar Krievijas palīdzību. Pajautāsim, kā Krievija to pārdzīvos? Krievijas budžetā 50 procentu veido Eiropas maksājumi par izejvielām un enerģētiku. Kas notiks ar Krievijas budžetu, ja ienākumi saruks par 50 procentiem? Faktiski varētu teikt, ka Krievijā ekonomiskā pieauguma nav, budžeta iestādes pārstāj funkcionēt. ES importē apmēram 30 procentu gāzes. To var aizvietot ar gāzes importu no arābu valstīm, ar sašķidrinātās gāzes importu no ASV. Arī pašlaik tiek strādāts pie tā, kā palīdzēt tām valstīm, kuras, tāpat kā Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes. Mums tomēr ir Inčukalna gāzes krātuve, kuras resurss ļautu Latvijai divus ar pusi, trīs gadus nodrošināt ar gāzi.

Ja uzņēmēji, zinot, cik politizēts ir Krievijas tirgus, par savu vienīgo produkcijas noieta tirgu ir izvēlējušies šo valsti, tad jāatzīst, ka tas nav bijis tālredzīgs solis. Tomēr situācija nav tik slikta: Latvijai imports no Krievijas ir tikai 9,16 procentu, Lietuvai – 31,6 procenti. Eksports uz Krieviju mums ir 18 procentu, Lietuvai –19 procentu. Kopējais tirdzniecības apjoms ar Krieviju Latvijai ir 13,2 procenti, Lietuvai – 25,5 procenti. Jūs redzat, ka Lietuvas atkarība no Krievijas ārējā tirdzniecībā ir daudz lielāka, bet Lietuva allaž ir bijusi daudz noteiktāka. Vienmēr esmu teikusi, ka Krievija ciena noteiktību, stingru nostāju. Vispirms padomāsim, cik efektīvi ir Krievijai šādas sankcijas ieviest. Tiek runāts par ekonomiskām sankcijām gadījumā, ja Krievija turpinās savu agresīvo politiku un ja tā patiešām sāks jau apdraudēt ne tikai Ukrainu, bet arī Eiropas Savienības valstis. Ne NATO, ne ES, ne arī ASV sankcijas neīsteno, lai kaitētu Krievijai, bet gan lai mēģinātu atturēt Krievijas agresiju.

Kā tu kodolīgi un īsi pārliecinātu vēlētājus - jā, ir pareizi balsot par Inesi Vaideri "Vienotības" sarakstā?

Pirmkārt, pieredze, izpratne par procesiem Eiropā, iegūtie kontakti un jau paveiktais ļauj man jau no pirmās EP jaunā sasaukuma dienas pilnvērtīgi aizstāvēt Latvijas intereses. Otrkārt, manu panākumu atslēga EP darbā ir izpratne par Latvijas cilvēku vajadzībām. Treškārt, mans darbs jau šobrīd licis Eiropai ieraudzīt, saklausīt, novērtēt Latviju. Un, visbeidzot, esmu cīnījusies Eiropā par lielāku solidaritāti attiecībā uz mūsu senioriem un risinājusi vecākās paaudzes cilvēku nodarbinātības jautājumus. Tas ir darbs, kas jāturpina. Tā ir mana misija Latvijai.