fbpx

20.03.2014

20. marts. Eiropas Savienības (ES) reakcija uz nelikumīgo referendumu Krimā 16. martā un tās iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā līdz šim ir bijusi neizlēmīga, nepietiekama un neefektīva, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, "Vienotība"). Tādēļ Vaidere Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnai Eštonei ir nosūtījusi vēstuli, kurā aicina paplašināt to personu loku, pret kurām saskaņā ar ES Ārlietu Padomes 17. marta lēmumu tiks piemērotas sankcijas, kā arī noteikt ieroču embargo pret Krieviju. Vēstuli parakstījuši arī EP Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ETP grupas deputāti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas.

„Mēs ar kolēģiem esam vienisprātis, ka ES rīcībai šajā ārkārtas situācijā ir jābūt daudz stingrākai. Sankcijas jāattiecina ne tikai uz nedaudzām amatpersonām, bet arī uz Krievijas prezidenta administrāciju un Krievijas Domes deputātiem, kā arī viņu ģimenēm,” saka Vaidere. „Sankcijas nav pašmērķis, jo no tām neiegūst neviena puse. Taču, ieviešot stingras politiskās un diplomātiskās sankcijas, ko sajustu ne tikai Krievijas amatpersonas, bet arī viņu ģimenes, iespējams, varētu izvairīties no ekonomiskajām sankcijām, ja Krievija mainītu savu politiku,” vērtē Vaidere.

EP deputāti aicina Hermani Van Rompeju nodrošināt, ka Eiropadomes 20.-21. maija tikšanās sniedz stingru un saskaņotu ES atbildi uz Krievijas rīcību, un aicina izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, lai ierobežotu Krievijas ekspansionistisko politiku. „Krievija nebaidās klaji pārkāpt starptautiskās normas, jo tā netic, ka tās rīcībai būs tūlītējas, jūtamas sekas. Ja ES nereaģēs pietiekami izlēmīgi, apdraudēts būs ne tikai Krimas, bet arī visas Ukrainas tālākais liktenis,” uzsver Vaidere.