fbpx

13.01.2014

Raksta autore ir Marta Suveizda, Ērgļu vidusskolas 12.klases skolniece

2014. gada 10. janvārī es ar Ērgļu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Mārīti Breikšu devāmies uz Rīgu, jo Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres rīkotajā eseju konkursā „Ko ES pilsonim nozīmē latviešu valoda?” ieguvu diplomu par izcīnītu trešo vietu. Godam nopelnītais panākums ļāva man un skolotājai doties apmaksātā ekskursijā uz Rīgu, kur apmeklējām Latvijas bankas Monētu muzeju, Saeimu, Latvijas Nacionālo bibliotēku „Gaismas pils”, kā arī varējām satikt pašu Inesi Vaideri viņas birojā Rīgā.

Ekskursija iesākās ar Monētu muzeja eksponātu aplūkošanu. Šajā vietā nebiju bijusi, tādēļ man tas bija interesants apskates objekts. Konkursa pirmo trīs vietu ieguvējas ar viņu skolotājām, kuru skaitā biju arī es, ieveda vispirms Latvijas sudraba monētu glabātuvē, kurā bija apskatāmas visas jubilejas, kā arī starptautisko monētu konkursu labākās monētas no Latvijas. Patīkams pārsteigums izrādījās tas, ka jau pirmajā zālē mēs sastapāmies ar Blaumani, jo pamanījām, ka par godu viņa 150 gadu jubilejai ir izdota monēta ar viņa attēlu. Tas vienmēr priecē, ka mūsu dižais novadnieks tiek novērtēts un atzīts arī ārpus Ērgļiem, kas liek vēl vairāk novērtēt talantīgo rakstnieku.

Kad bijām izgājušas no vēsturisko monētu zāles, varējām brīvi aplūkot dažādas ekspozīcijas, kuras saistītas ar eiro un tā vēsturi. Manuprāt, man ar skolotāju bija vēsturiska ekskursija, jo mūsu grupas gids paskaidroja, ka visa ekspozīcija drīz vien būs jāpārkārto sakarā ar eiro ieviešanu, kas liek atjaunot un modernizēt visu muzejā esošo informāciju.

Nākamais punkts dienas kārtībā bija Saeimas apmeklējums. Kad bija saņemtas caurlaides, droši varējām iesoļot Saeimā un iziet apgaitā pa to. Kad mūs ieveda plenārsēžu zālē, mani pārsteidza tas, cik tā ir maza. Vienmēr raugoties televīzijas pārraidēs, biju domājusi, ka tā ir iespaidīgāka, bet, kad to ieraudzīju, biju pat nedaudz vīlusies. Man no acīm tika noņemts šīs telpas varenības plīvurs, un uz to es noteikti raudzīšos citādi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums man arī šķita vēsturisks. Kādēļ, jūs jautāsiet? Tādēļ, ka „Gaismas pili” varējām aplūkot vēl tikai pirms nodošanas brīža – bez grāmatām tajā, bez datoriem un citām iekārtām un satrauktiem bibliotekāriem, kuri kaut ko cenšas sameklēt un sakārtot, lai apmeklētājiem būtu ērtāk. Lai ieietu LNB, mums nācās vilkt zilos apavu apvalkus, kas lika sajusties nedaudz smieklīgi, jo vesels bars cilvēku tipināja, zilajai krāsai zibot uz mīkstajiem paklājiem. Mūs uzveda arī visaugstākajā stāvā, no kurienes pavērās apbrīnas cienīgs skats uz Rīgu. Es jau varēju iztēloties to laiku, kad „Gaismas pilī” strādās cilvēki un tiks lasītas daudzās grāmatas.

Pēc LNB apmeklējuma, mūsu grupa devās uz Ineses Vaideres biroju, kur viņas asistenšu stāstījumā klausoties, uzzinājām daudz ko vairāk par Eiroparlamenta deputātes darbu un ikdienu. Mani pārsteidz, cik daudz viņa ir darījusi, lai Latvija tiktu popularizēta Eiropas savienībā. Mēs redzējām arī pašu Inesi Vaideri, kura atstāja izcilu iespaidu uz mani kā klausītāju, jo viņas valodas skaidrība un tajā esošā noteiktība pilnībā izkliedēja manu iespaidu par to, ka viņa varētu runāt tukši, kā to dara lielākā daļa politiķu.

Domāju, ka šī ekskursija man un skolotājai deva ļoti daudz, jo ieguvām zināšanas par monētu vēsturi, nedaudz par Saeimu, „Gaismas pili”, kā arī par to, ka eksistē politiķi, kuri cenšas ar valsts labā un pat var panākt kaut ko. Vislielāko paldies saku skolotājai Mārītei Breikšai, kura man piedāvāja piedalīties konkursā, kā arī Ineses Vaideres palīdzēm - Renātei Mikučevskai un Ingai Plešauniecei un, protams, pašai Inesei Vaiderei, kura tic jauniem talantiem un cilvēkiem!

[slickr-flickr search=sets set=72157639724643666/]