Viens no cilvēkiem, ar kuru esmu iepazinusies, pateicoties rakstītam vārdam, ir Franks Gordons – Latvijā dzimis žīds (tā viņš pats sevi dēvē), kurš jau četrus gadu desmitus dzīvo savā tēvuzemē Izraēlā. Mana pirmā „tikšanās” ar Franku notika pirms daudziem gadiem, kad tolaik vēl „Lauku Avīzē” pamanīju īsu un ārkārtīgi trāpīgu komentāru. Frankam ir enciklopēdiskas zināšanas. Viņš saistoši raksta par sabiedriskām un politiskām norisēm, lieliski orientējas vēsturē, ģeogrāfijā, kultūrā, pat tādās sarežģītās jomās kā fizika un enerģētika. Franka Gordona valoda ir ārkārtīgi bagāta un tēlaina,
trāpīgums un precizitāte ir vienkārši apbrīnojami. Nesen aprunājāmies ar Franku par manu darbu un šeit - mūsu sarunas rezultāts. Lasīt vairāk

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere š.g. 29.aprīlī ir nosūtījusi vēstules Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam, kā arī Satversmes Aizsardzības biroja vadītājam Jānim Maizītim, aicinot būtiski ierobežot 9.maija svinības laukumā pie t.s. Uzvaras pieminekļa, kuras šogad papildinās arī gājiens krievu skolu "aizstāvībai", koncerti, paredzēts uzstādīt arī tirdzniecības vietas. Lasīt vairāk

Atskats uz brīnišķīgo talku!

[slickr-flickr search=sets set=72157644448905075]

"Kurzemes Vārds", 29.04.2014., Ilze Ozoliņa

"Britu kolēģis Čārlzs Tannoks man teica: ja iepriekš viņš manu nostāju pret Krievijas politiku vērtējis kā pārāk stingru, tad tagad ir sapratis, ka tieši viņa nostāja ir bijusi pārāk maiga," Eiropas politiķu pašreizējo attieksmi pret Krieviju raksturoja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere. Intervijas laikā "Kurzemes Vārds" Latvijas pārstāvi Briselē iztaujāja gan par Eiropas Savienības reakciju Krievijas un Ukrainas konflikta kontekstā, gan par to, vai Latvijai būtu jābaidās no kaimiņvalsts sankcijām. Lasīt vairāk

Šodien Inese Vaidere savas Liepājas vizītes ietvaros piedalās Liepājas muzeja organizētajā pasākumā – sarunā par "Tautu izpratni - skatu uz Eiropas mantojumu un vienotas Eiropas perspektīvu". Lasīt vairāk

23.aprīlis, Rīga. Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība), kura 15.aprīlī tika nosūtījusi vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam un ASV aizsardzības sekretāram Čakam Hāgelam ar aicinājumu izvietot NATO militārās vienības Baltijas valstīs, ir gandarīta, ka  Latvijā rīt ieradīsies ASV gaisa desanta brigādes 150 karavīri.

Vaidere pauž gandarījumu, ka lūgums pēc pastiprinātas NATO karavīru klātbūtnes Latvijā ir uztverts nopietni. „ASV militārā klātbūtne ir pirmais reālais solis mūsu drošības garantam, jo tagad NATO spēki atradīsies pie alianses ārējās robežas”, stāsta I.Vaidere.

Tomēr Vaidere uzsver, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus Ukrainā, kā arī Krievijas nesen izveidoto aviobāzi Latvijas un Igaunijas pierobežā – Ostrovā, un Pleskavas militāro bāzi, kurā atrodas vislabāk ekipētā Krievijas gaisa desanta divīzija, nepieciešams izvietot pastāvīgu NATO militāro bāzi Krievijas pierobežā: „Pastāvīga militāro spēku klātbūtne NATO austrumu pierobežā atturētu Krievijas valdību no turpmākas agresijas pret kaimiņvalstīm, kā arī stiprinātu alianses gatavību sniegt drošības garantijas tās dalībvalstīm”.

Jāpiebilst, ka Vaidere ir arī daudz strādājusi pie tā, lai paātrinātu Krievijas agresija Ukrainā ierobežošanu, ieviešot mērķtiecīgas sankcijas, kā arī palielinot to apjomu. „Bez sankcijām, ko valdošās aprindas sajustu ikdienā, mūsu rīcība nepanāks nekādas izmaiņas Maskavas politikā”, tā I.Vaidere. 

Kad esam apraduši ar eiro savos maciņos, jāsāk arī pierast pie tā, ka nu eirozonas prieki un bēdas ir kļuvuši par mūsu politikas neatņemamu sastāvdaļu. Dalība ekskluzīvā klubā sniedz ne tikai iespējas, bet arī saistības un pienākumus. Lasīt vairāk

Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā bijām analizējuši situāciju pēc Krievijas agresijas Krimā, ietekmīgais britu kolēģis Čārlzs Tannoks man teica, ka, ja iepriekš viņš manu nostāju pret Krievijas politiku ir vērtējis kā pārāk stingru, tad tagad esot sapratis, ka tieši viņa nostāja ir bijusi pārāk maiga. Līdzīga apjausma pēdējos mēnešos piemeklējusi ne vienu vien Eiropas politiķi, pat veselas valstis. Ja Vācijas bijušais kanclers Gerhards Šrēders pēc sava mandāta beigām uzskatīja par iespējamu pieņemt Gazprom dāsno darba piedāvājumu, tad redzams, ka Angelai Merkelei nav ilūziju par Kremļa saimnieku, kurš, viņasprāt, dzīvo „citā pasaulē”.

Lasīt vairāk

Mīļie draugi!

Kopš 1949. gada 25. marta ir pagājuši 65 gadi – šī diena Latvijas vēstures kalendārā uz visiem laikiem iekrāsota melnā krāsā. Mēs godinām latviešu dzimtas, kuru dzīve pēc tiem baisajiem gadiem vairs nekad nekļuva tāda kā agrāk. Ir skaidrs, ka šo cilvēku, šo dzimtu piemiņa nedrīkst pazust no mūsu atmiņas, to pieminām 25. martā, tāpat kā 14. jūnijā. Mūsu pienākums pret bojā gājušajiem, pret tiem, kas izturēja un izdzīvoja, pret tiem, kas jebkādā veidā cietuši no komunistu režīma - atcerēties un darīt visu, lai nekas tāds vairs latviešu tautai nebūtu jāpiedzīvo, ar pārliecību skaidrojot un stāstot.

Lasīt vairāk

Savā darbā allaž esmu atklāti stāstījusi par padarīto, publicējot to savā mājas lapā, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tiekoties ar cilvēkiem. Šis nelielais apkopojums īsumā parāda to, kas paveikts šajā sasaukumā.

Kopš 2009.gada Eiropas Parlamentā strādāju Ārlietu komitejā un  Starptautiskās tirdzniecības komitejā, esmu Cilvēktiesību apakškomitejas koordinatore.

Darbojos ES un Kazahstānas, Kirgizstānas, Uzbekistānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Mongolijas delegācijā, ES un Ukrainas delegācijā, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejā, kā arī EURONEST - parlamentārajā dimensijā Austrumu partnerībā (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina)

Šeit - zīmīgākie paveiktā darba rezultāti. Lasīt vairāk

20. marts. Eiropas Savienības (ES) reakcija uz nelikumīgo referendumu Krimā 16. martā un tās iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā līdz šim ir bijusi neizlēmīga, nepietiekama un neefektīva, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere (ETP grupa, "Vienotība"). Tādēļ Vaidere Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnai Eštonei ir nosūtījusi vēstuli, kurā aicina paplašināt to personu loku, pret kurām saskaņā ar ES Ārlietu Padomes 17. marta lēmumu tiks piemērotas sankcijas, kā arī noteikt ieroču embargo pret Krieviju. Vēstuli parakstījuši arī EP Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ETP grupas deputāti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas. Lasīt vairāk

Starptautisko organizāciju, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) reakcija uz notikumiem Ukrainā ir novēlota un Eiropa izturas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Šodien esmu nosūtījusi visiem EP Ārlietu komitejas locekļiem vēstuli, aicinot nekavējoties rīkoties pret Krievijas agresiju.

Lasīt vairāk

Grūti iedomāties, ka kādu varētu atstāt vienaldzīgu asiņainā vardarbība Ukrainā. Kad rakstu šīs rindas, bojā gājušo skaits sasniedzis jau 25. Vardarbīgi apspiežot ielās izgājušos protestētājus, Janukovičs un viņa „ģimene” ir zaudējusi jebkādu leģitimitāti.

Neraugoties uz to, ka Eiropas Parlaments 6. februārī pieņēma rezolūciju, kurai es biju līdzautore, joprojām nav sekojusi Eiropas Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones rīcība. Eiropas Savienībai nekavējoties jāsniedz palīdzība, tai jābūt konkrētai un izlēmīgai. Diemžēl līdz šim viens pēc otra sekojuši preses paziņojumi, bet rīcība izpalikusi. Ja ES vilcināsies kaut vēl dienu, nezinu, kā varēsim skatīties ukraiņiem acīs, kad viņi vaicās: „Ko jūs darījāt, kad Kijevas ielās tika izlietas nevainīgu cilvēku asinis?”

Šorīt Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas koordinatoru sēdē uzsvēru, ka nekavējoties jāpanāk, ka tiek ieviestas personiskas sankcijas pret Janukoviča valdību un „ģimenes” locekļiem, aizliedzot ieceļot ES un iesaldējot viņu banku kontus. Manam ierosinājumam sekojošajā ETP frakcijas sēdē pievienojās arī ETP vadītājs Žozefs Dauls. ETP frakcija vienojās, ka jāsasauc ārkārtas ārlietu ministru sanāksme. Pēc pāris stundām saņēmām apstiprinājumu, ka tā notiks rīt. Tikmēr mēs turpināsim darbu pie jaunas, daudz stingrākas Eiropas Parlamenta rezolūcijas, par ko diskutēsim un balsosim nākamnedēļ Strasbūrā. Tas ir tas, ko var izdarīt Eiropas Parlamenta deputāti. Bet konkrēta rīcība ir Eiropas Komisijas, Augstās pārstāves Ketrinas Eštones un dalībvalstu rokās.

Jau vakar personīgi tikos ar Ruslanu, Maidana protestu aktīvu dalībnieci un Eirovīzijas uzvarētāju, kas kļuvusi par vienu no opozīcijas vēstniekiem ES. Viņa man personīgi teica, ka uzsāks bada streiku, ja ES nekavējoties neieviesīs sankcijas pret Janukoviča režīmu, ko šodien viņa apstiprināja arī preses konferencē. Tikmēr Eiropas Komisija un ES Augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone pat vēl nav izstrādājusi šādu sankciju projektu. Bet jārīkojas nekavējoties!

Tāpat arī ES augstākajām amatpersonām skaidri jāpasaka, ka Krievija ir līdzatbildīga par asinsizliešanu Kijevā, kā to šodien preses konferencē uzsvēra EP Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks, mūsu frakcijas kolēģis no Vācijas. Rīt gaidīsim tikpat skaidru vēstījumu no ES ārlietu ministriem. Krievijai ir jāliek saprast, ka šoreiz ES neatkārtos savas Gruzijas kara laikā pieļautās kļūdas, noskatoties, kā Krievija okupē Abhāziju un Dienvidosetiju.

Notikumi Ukrainā ir pārbaudījums ne tikai pašai Ukrainai, bet arī Eiropas Savienībai. Tas, kā reaģēsim uz notikumiem Kijevas ielās, liecinās par to, vai patiesi esam gatavi iestāties par savām vērtībām – demokrātiju un brīvību.

Autores raksts publicēts portālā delfi.lv 20/02/2014

Šodien Eiropas Parlaments (EP) plenārsēdē Strasbūrā pieņēma rezolūciju par situāciju Ukrainā. Rezolūcijas līdzautore Inese Vaidere (ETP grupa, Vienotība) uzsver, ka EP turpina aktīvi iesaistīties centienos stabilizēt situāciju un panākt, lai Ukrainas varas iestādes pārtrauktu izmantot iebiedēšanu, represijas un vardarbīgus līdzekļus pret protestētājiem, kā rezultātā vismaz seši cilvēki miruši, vairāk nekā 2000 iedzīvotāju ir tikuši ievainoti, daudzi pazuduši bez vēsts. Lasīt vairāk

Katram cilvēkam savā dzīvē ir kāda misija vai uzdevums. Katru dienu, savus ikdienas pienākumus veicot atbildīgi un pēc vislabākās sirdsapziņas, mēs kopīgi veidojam Latviju par valsti, kurā vēlamies dzīvot.

Šis video-stāsts ir par to, kā savu darbu Latvijas labā vērtē un veic Eiropas Parlamenta deputāte Ineses Vaidere.

Eiropas Parlamenta deputāta darbā tev pašam pieder tikai savas dzīves druskas. Mans darba režīms līdzinās sprintam piecu sasaukuma gadu garumā, bet, pateicoties čaklajiem un atsaucīgajiem cilvēkiem visā Latvijā, allaž no jauna ieraugu, kāpēc esmu straujajā ritumā un ka darbs nebūt nav veltīgs. To citādi kā par misiju saukt es nespēju

Inese Vaidere

Saruna ar aģentūru LETA

Ideja par Krievijas veidotām krievu skolām Latvijā un Baltijā ir absolūti un pilnībā nepieņemama, iespējams, tā tiek virzīta ar mērķi mūs nobaidīt situācijā, kad topošā valdība plāno strādāt pie pārejas uz izglītību latviešu valodā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Lasīt vairāk

„Villa jūras krastā – divi miljoni eiro, valsts pilsonība – 650 000 eiro.” Šādi sludinājumi drīzumā varētu vēstīt par Leiputriju visiem tiem bagātniekiem, kas bez liekām grūtībām īsā laikā vēlētos iegūt ES dalībvalsts pilsonību ar visām saistītajām privilēģijām: brīvu ceļošanu un uzturēšanos visās ES dalībvalstīs, bezvīzu režīmu ar ASV u.tt.
Runa ir par Maltu, kas plāno pārdot 1800 pases par šādu cenu, papildus piedāvājot nopirkt pases arī ģimenes locekļiem, vecākiem vai vecvecākiem par 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.

Lasīt vairāk

17.janvārī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notika Ineses Vaideres grāmatas "Misija Latvijai" atvēršanas svētki. Pasākumu vadīja Jānis Auzāns un Ēriks Hānbergs. Līdz šim Inese Vaidere ir izdevusi vairākas zinātniska rakstura grāmatas, bet "Misija Latvijai" ir pirmā viņas grāmata daiļliteratūras žanrā.

Pasākumu apmeklēja kupls viesu pulks, kuru vidū ne tikai sabiedrībā zināmi cilvēki, bet arī autores ģimene un tās skaistais mīlulis - kaķis Roberts - kurš ļoti labi iejutās Zelta zālē un starp viesiem. Zāli pieskandināja Gudenieku suitu dziedājums, kā arī Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa sniegums - abus šos kolektīvus Ineses Vaidere iepazinusi, tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem šo gadu laikā. Lasīt vairāk

Raksta autore ir Marta Suveizda, Ērgļu vidusskolas 12.klases skolniece

2014. gada 10. janvārī es ar Ērgļu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Mārīti Breikšu devāmies uz Rīgu, jo Eiropas parlamenta deputātes Ineses Vaideres rīkotajā eseju konkursā „Ko ES pilsonim nozīmē latviešu valoda?” ieguvu diplomu par izcīnītu trešo vietu. Godam nopelnītais panākums ļāva man un skolotājai doties apmaksātā ekskursijā uz Rīgu, kur apmeklējām Latvijas bankas Monētu muzeju, Saeimu, Latvijas Nacionālo bibliotēku „Gaismas pils”, kā arī varējām satikt pašu Inesi Vaideri viņas birojā Rīgā. Lasīt vairāk

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere kopā ar kolēģiem no Rumānijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Slovēnijas ir nosūtījusi vēstuli EP prezidentam Martinam Šulcam ar aicinājumu aizliegt diktatorisko režīmu simbolikas lietošanu Eiropas Parlamentā un mudināt to darīt arī Eiropas Savienības dalībvalstis. Īpašs uzsvars liekams uz svastikas, sarkanās zvaigznes kā arī sirpja un āmura simbolikas lietošanu. Lasīt vairāk