fbpx

20.11.2013

Prof. Dr.oec. Inese Vaidere, komentējot 19.11.2013. pieņemto ES daudzgadu budžetu

Izaugsmes budžets

Apstiprinātais ES daudzgadu budžets vērtējams pozitīvi. Tas būs investīciju budžets, kas strukturēts tā, lai veicinātu izaugsmi un radītu jaunas darba vietas. Eiropas Parlamentam ilgās sarunās ar ES Padomi un Eiropas Komisiju izdevās panākt, ka nauda tiks tērēta tur, kur tā visvairāk vajadzīga. Lielākā daļa budžeta (47%) tiks novirzīta gudrai un iekļaujošai izaugsmei - kohēzijai, izpētei un inovācijām, infrastruktūrai. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir ekonomikas mugurkauls, tiks novirzīti 2,3 miljoni eiro to konkurētspējas uzlabošanai.

Šis budžets arī palīdzēs ielikt stabilus pamatus nākotnes attīstībai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu apmācībai un nodarbinātībai. "Erasmus+" programma, kam kopumā piešķirti 14 miljardi eiro, ļaus vairāk nekā 4 miljoniem jauniešu doties apgūt zināšanas citā ES dalībvalstī, piedalīties apmācībās vai brīvprātīgo programmās. Savukārt jauniešu nodarbinātības veicināšanai ir piešķirti 8 miljardi eiro, no kuriem līdz pat 6 miljardiem eiro tiks ieguldīti konkrētās programmās jau nākamajos divos gados. Latvijā ar šīs naudas palīdzību no 2014. gada tiks ieviesta "Jauniešu garantija", kas jauniešiem no 15 - 24 gadiem (ieskaitot) nodrošinās konkrētu darba, apmācību vai prakses piedāvājumu.

Nav tā, ka šobrīd lemtais ir kalts akmenī, jo 2016. gadā tiks veikts vidusposma izvērtējums, kas nākamajam EP sasaukumam ļaus pārvērtēt budžeta prioritātes, cerot, ka tad ekonomiskā situācija ES kopumā jau būs uzlabojusies.

Latvijai

Pieņemtais ES daudzgadu budžets uzskatāms kā Latvijai kopumā izdevīgs. Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm. Praktiski tas nozīmēs, ka par katru ES budžetā iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim 4 eiro, kas ir ļoti labi, ņemot vēra, ka pirmo reizi vēsturē ES budžeta kopapjoms ir ticis samazināts, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Vēl labāk starp citam dalībvalstīm izskatāmies, ja rēķinām atbalstu uz vienu iedzīvotāju - Latvija ar aptuveni 3000 eiro ierindojas 3. vietā.

Ļoti būtiski ir arī tas, ka, sākot no nākamā gada, visi ES fondi tiks pakļauti vienotiem noteikumiem. Latvijā tas nozīmēs, ka konkrētam programmām būs iespējams piesaistīt finansējumu no vairākiem fondiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda - tikai jāprot to izdarīt. Tādēļ valsts iestādēm jāturpina aizsāktais darbs, lai novērstu lieku administratīvo slogu projektu īstenotājiem un fondu ieviešanu padarītu vienkāršu un caurskatāmu.

Kopīgiem spēkiem ir izdevies panākt Latvijas interesēm atbilstošāku līdzekļu sadalījumu. Par to liecina tas, ka šodien apstiprinātajā budžetā Latvijai piešķirtā summa ir par 707 miljoniem eiro lielāka, nekā Eiropas Komisijas sākotnējā piedāvājumā.

Latvijai kopā ar Lietuvu, Igauniju un Ungāriju arī izdevās panākt būtisku palielinājumu t.s. "griestiem", kas noteikti kohēzijas finansējumam: ja pārējam dalībvalstīm tas tika samazināts (2,35% - 2,5% no IKP), tad mums tas tika palielināts no 2,5% uz 2,59% no IKP.

Tiešmaksājumu jautājums

Neraugoties, ka atbalsts mūsu zemniekiem pieaugs, bijām cerējuši, ka tiešmaksājumi būs 80% apmērā no ES vidējā līmeņa un jau no 2014. gada. Diemžēl šobrīd tiešmaksājumi mūsu zemniekiem ir mazākie ES (35% no ES vidējā līmeņa), un tie pieaugs tikai pakāpeniski, 80% atzīmi sasniedzot 2020. gadā. Bet jāsaprot, ka arī šis palielinājums ir panākts, līdzekļus noņemot citām valstīm, jo kopumā Kopējai lauksaimniecības politikai finansējums ir ticis samazināts.

cialis