fbpx

21.11.2013

Strasbūra, 21.novembris 2013. Iniciatīvas grupa Krievijas nevalstiskās organizācijas „Memoriāls” nominācijai Nobela miera prēmijai paziņojusi par parakstu vākšanas atsākšanu. Iniciatīvas grupā Latviju pārstāv EP deputāte Inese Vaidere.

Preses konferencē Kristofers Liseks (Polija) norādīja, ka „„Memoriāls” šādu starptautisku atzinību ir pelnījis par nozīmīgo darbu, ko šī organizācija veic, demokrātijas un uz likuma spēku balstītas pilsoniskas sabiedrības veidošanā Krievijā un ārpus tās”.

Iniciatīvu šobrīd Eiropas Parlamentā atbalstījuši tādi ietekmīgi politiķi kā EP prezidents Martins Šulcs, bijušie prezidenti Hanss-Gerts Poterings un Ježijs Buzeks, ETP Grupas priekšsēdētājs Žozefs Dauls, Liberāļu grupas priekšsēdētājs Gijs Verhofštats, Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks un citi.

I.Vaidere preses konferencē uzsvēra, ka, ja kādreiz sabiedrību ir mākušas šaubas par to, vai Nobela miera prēmijas saņēmēja ieguldījums atbilst šī apbalvojuma augstajam statusam, tad saistībā ar „Memoriālu” par to nevar būt nekādu šaubu. „Es ļoti labi saprotu, kādos apstākļos "Memoriālam" Krievijā nākas strādāt. Pie tam ir skaidrs, ka finansiālā atbalsta iegūšana tam ir praktiski neiespējama, jo vietējie uzņēmēji un privātpersonas baidās organizāciju finansēt - sekas mums, kas dzīvojuši padomju sistēmā, ir labi saprotamas. Savukārt atbalsts no demokrātiskiem spēkiem ārvalstīs, saskaņā ar nesen pieņemto likumu, organizāciju klasificē kā „ārvalstu aģentu”. Diemžēl Krievija politiski arvien vairāk tuvinās Padomju savienības tikumiem, demokrātijas procesu mazināšanās ir acīmredzama", piebilst deputāte.

I.Vaidere arī pauda savu gandarījumu par to, ka atbalstu „Memoriāla” nominācijai sniegusi baltiešu kopiena Austrālijā, no kuras viņa saņēmusi vēstuli ar 241 parakstiem. Savukārt atsaucoties uz viņas priekšlikumu, nozīmīgu atbalstu idejai snieguši arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LR Ārlietu ministrija, aicinot Saeimas priekšsēdētāju S. Āboltiņu un Baltijas Asamblejas prezidentu R. Vējoni koordinēt sadarbību šajā jautājumā starp Baltijas valstīm parlamentārajā līmenī. „Pats fakts, ka Baltijas valstu parlamenti „Memoriālu” izvirzītu Nobela miera prēmijai, būtu vēsturisks,” uzsver Vaidere.

Gunnars Hokmarks (Zviedrija) savukārt uzsvēra, ka „mēs nerunājam tikai par vienu organizāciju un tās ieguldījumu, bet gan par Krievijas sabiedrības nākotni, kurai tieši šobrīd nepieciešams spēcīgs starptautiskais atbalsts”

Jāpiebilst, ka preses konferencē piedalīties bija paredzēts „Memoriāla” prezidentam Oļegam Orlovam, kurš nevarēja ierasties, jo tieši šodien viņam bija jāpiedalās tiesas sēdē Maskavā. „Memoriāla” Cilvēktiesību centrs, kas ir daļa no „Memoriāla” starptautiskā tīkla, tiesā vērsies pret prokuratūras prasību tikt reģistrētam kā jau minētajam „ārvalstu aģentam”.