fbpx

07.11.2013

Prof. Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības un Cilvēktiesību komiteju deputāte

Lielbritānijā plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā arvien biežāk izskanējuši aicinājumi ierobežot imigrāciju, uzstājot, ka Austrumeiropas viesstrādnieki atņemot vietējiem darbavietas. No premjerministra Deivida Kamerona dzirdēts, ka valstij ir jāpasaka stingrs "nē" pašreizējai situācijai, uzsverot nepieciešamību reformēt britu izglītības sistēmu, lai tā sagatavotu konkurētspējīgus jauniešus, tādejādi samazinot imigrāciju no Austrumeiropas.
Tur nu neko nevarētu iebilst, ja vien atsevišķi politiķi nebūtu izteikušies, ka viesstrādnieki tikai tīkojot pēc britu sociālās sistēmas labumiem, pat aicinot iebraucējiem pielietot zemāka līmeņa atbalsta shēmas.

Līdzīgi izteikumi izskan kā apvainojums, tai skaitā no Latvijas izbraukušajiem cilvēkiem, kas smagi strādā, sniedzot būtisku ieguldījumu Lielbritānijas ekonomikā. Kā liecina Londonas Universitātes Koledžas pētnieku apkopotie dati, no Latvijas un citām ES dalībvalstīm iebraukušie laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam nodokļos samaksāja par 34% vairāk, nekā saņēma pabalstos. Salīdzinājumam - paši briti nodokļos maksāja par 11% mazāk, nekā tie saņēma atpakaļ no valsts. Tātad Lielbritānijas labklājība vārda tiešā nozīmē balstās uz iebraucējiem no Austrumeiropas. Tāpēc būtu netaisnīgi, ja viesstrādniekiem netiktu piešķirta tāda paša līmeņa sociālā palīdzība kā Lielbritānijā dzimušajiem.

Britu ekonomika atveseļojas, lielā mērā pateicoties viesstrādniekiem, par kuru izglītību un kvalifikāciju ir maksājušas citas ES dalībvalstis, arī Latvija. Būtībā Lielbritānija saņem gatavu, izglītotu darbaspēku, jo 32% iebraucēju bija ar augstāko izglītību, kas ir vairāk, nekā pašu britu vidū (21%). Politiķiem Londonā ir jānovērtē šis ieguldījums jo, piemēram, no citām pasaules valstīm iebraukušie nodokļos samaksāja vien par 2% vairāk, nekā saņēma pabalstos. Pētnieku (Centre for Economics and Business Research) aprēķini liecina, ka Britu valdības plāni samazināt imigrāciju no ES dalībvalstīm varētu izmaksāt 60 miljardus mārciņu un samazinātu IKP par 2%.

Es personīgi, protams, ļoti vēlos, lai no Latvijas izbraukušie atgrieztos, jo šo cilvēku rokas, prāti un sirdis ir nepieciešamas mūsu valsts uzplaukumam. Taču pret tiem, kas tomēr izvēlējušies strādāt citviet Eiropas Savienībā, ir jāizturas adekvāti un jānovērtē viņu darbs. Šo pozīciju paužu arī Eiropas Parlamentā.

Portālā DELFI publicēts 07/11/2013