03.10.2013

Latvija eirozonā spēs veiksmīgi konkurēt tikai tad, ja izglītības sistēma jauniešus sagatavos darba tirgus prasībām. Vecuma grupā no 15-24 gadiem mums ir viens no visaugstākajiem bezdarba līmeņiem ES. Jūlijā bez darba bija 9 tūkstoši jauniešu - viena Latvijas mazpilsēta. Lai rastu konkrētus problēmas risinājumus, Inese Vaidere 17. septembrī EP rīkoja konferenci "Jauniešu nodarbinātība: iespējas Eiropai".

ES nodarbinātības komisārs Lāslo Andors izklāstīja, kā vislabāk izlietot jaunatnes nodarbinātības veicināšanai novirzītos 8 miljardus eiro. "Latvija no šīs summas saņems ap 59 miljoniem eiro, kas palīdzēs ieviest "Jauniešu garantiju" - četru mēnešu laikā kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas jaunieši varēs saņemt konkrētu darba, profesionālas apmācības vai prakses piedāvājumu. Atbalsts tiks sniegts arī uzņēmējdarbības uzsākšanai," norāda deputāte.
Lai pārņemtu pozitīvo citu dalībvalstu pieredzi, Vaidere konferencē bija aicinājusi deputātus no Vācijas un Austrijas, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir viszemākais. Abu valstu veiksmi lielā mērā nosaka vidusskolas sistēma, apvienojot teorētiskās zināšanas ar profesionālo izglītību. "Konkurētspējīga ekonomika nevar tikt balstīta uz akadēmisko izglītību vien, jo tā nespēj nodrošināt visus daudzveidīgai ekonomikai nepieciešamos speciālistus. Latvijā jāveicina sadarbība starp skolām un uzņēmumiem. Piemēram, Austrijā 80% profesionālās izglītības laiku jaunieši pavada uzņēmumos, un tikai 20% skolas solos," skaidro Vaidere.

Aktīvāk jāveicina uzņēmējdarbības gars, jauniešiem palīdzot veidot mācību uzņēmumus. Būtiska ir līdzekļu pieejamība. Piemēram, Vācijā aizdevumus jaunajiem uzņēmējiem izsniedz sabiedriskas kredītiestādes, rēķinoties, ka no tiem veiksmīgi būs tikai aptuveni 60%. Neveiksmes gadījumā zaudējumus sedz nodokļu maksātāji, taču kopumā tas atmaksājas. Šādā veidā jaunieši tiek iedrošināti veidot savus uzņēmumus un īstenot jaunas idejas.

Publicēts NRA 02/10/2013