fbpx

10.10.2013

Tuvojoties Viļņas Austrumu partnerības samitam (28.-29. novembris), Krievijas nervozums par mūsu partnervalstu vēlmi tuvināties ES ir acīmredzams. No Maskavas ik pārdienas dzirdams par jauniem produktiem, kas nu vairs neatbilstot Krievijas standartiem: Ukrainas šokolādes, Moldovas un Gruzijas vīni.

Nu arī Lietuvas piena produkti atzīti par kaitīgiem patērētājiem, tāpat Maskavai aizdomīga liekoties no Lietuvas importētā gaļā un zivis. Mūsu kaimiņiem nākas izjust Kremļa dusmas par to, ka Lietuva kā ES prezidējošā dalībvalsts atklāti nosodīja Krievijas rīcību, izmantojot nepamatotus tirdzniecības ierobežojumus.

Spēcīgi politiski paziņojumi ir liels atbalsts mūsu partneriem, kurus Krievija visādiem līdzekļiem cenšas ievilināt savā Muitas Savienībā, kura ir kā tramplīns uz Eirāzijas Savienību. Armēnija jau padevusies Krievijas spiedienam.

Tas skaidri liecina, ka ar vārdiem vien nepietiek. Tādēļ šajā un kādos turpmākajos bloga ierakstos vēlos iezīmēt, ko konkrēti ES var darīt, lai pastiprinātu attiecības ar Austrumu kaimiņiem, un cik tas ir izdevīgi Latvijai.

Šoreiz par ceļiem, bet ne tikai, jo ciešākas ekonomiskās attiecības nevar tikt veidotas bez efektīviem transporta savienojumiem, kas nepieciešami gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Vakar, 9. oktobrī Luksemburgā tika parakstīta Kopīga Deklarācija par Austrumu partnerības transporta sadarbības nākotni. Aiz šī tik tehniskā nosaukuma slēpjas ļoti konkrētas lietas, kas palīdzēs uzlabot sadarbību ar Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Azerbaidžānu un Armēniju, cerams arī Baltkrieviju.

Interesantākā ir reģionālā transporta tīkla karte, kam pievienots saraksts par prioritāro ceļu un dzelzceļu robežšķērsošanas punktiem, prioritāram ostām un lidostām. Skaidri arī norādīts, kā partnervalstis ir saistītas savstarpēji un kā ar Trans-Eiropas transporta tīklu (sauktu par TEN-T).

Vaicāsit: "Kas tur liels, ka apstiprināta kāda tur karte?" Vēlos uzsvērt, ka šis reģionālais tīkls būs par pamatu investīciju plānošanai, piemēram, sniedzot Eiropas palīdzību robežšķērsošanas punktu attīstībai, satiksmes vadības sistēmu izvietošanai, jūras transporta un jūras maģistrāļu attīstībai u.c. Piemēram, aptuveni 40% no 2,8 miljardiem eiro, ko Austrumu partnerības valstīm jau šobrīd aizdevusi Eiropas Investīciju banka, ir novirzīti tieši transporta tīklu attīstībai.

Austrumu partnervalstis jau ir sākušas darbu pie tā, lai panāktu transporta sistēmu atbilstību ES standartiem. Konkrēts piemērs tam ir visaptveroši aviācijas nolīgumi ar Gruziju un Moldovu, kas jau parakstīti un ieviesti dzīvē.

Darbs turpināsies Briseles gaiteņos. Eiropas Komisijai ir uzdots šo karti iekļaut pašas ES TEN-T tīkla attīstības vadlīnijās, kā arī veicināt ciešāku sasaisti starp ES un partnervalstu galvenajiem transporta koridoriem. Tie projekti, kas atzīti par prioritāriem, lai uzlabotu savienojumus starp reģiona valstīm un ar ES (maģistrālo ceļu rekonstrukcija Ukrainā, Gruziju un Azerbaidžānu savienojošā dzelzceļa modernizācija u.c.), varētu saņemt finansējumu no ES fondiem un aizdevumus no citām starptautiskām finanšu institūcijām.

Labi zinām, ka darāmā netrūkst arī mūsmājās. Arī šeit ES līmenī tiks sniegts papildus atbalsts. Piemēram, Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja 7. oktobrī atbalstīja jauna Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi, kas Latvijai būs ļoti būtisks, piemēram, lai īstenotu Rail Baltica otro kārtu. Bet par to jau citreiz.

Austrumu partnerības reģionālā transporta tīkla karti pilnībā varat aplūkot šeit: http://static.eu2013.lt/uploads/documents/PDF_dokumentai/EaP%20Transport%20Network%20Map.pdf

Blogs portālā ir.lv publicēts 03/10/2013